Jesajas
16 Sūtiet zemes valdniekam aunu!
Sūtiet no Selas caur tuksnesi
uz Cionas meitas kalnu!
3 ”Dod padomu, īsteno lēmumu!
Sniedz pavēni, kurā pat dienvidū būtu tumšs kā naktī!
Paslēp izklīdinātos un nenodod bēgošos.
4 Moāba, ļauj izklīdinātajiem apmesties tevī!
Ļauj tiem paslēpties no postītāja!+
Apspiedējam būs beigas,
postīšana beigsies,
un tie, kas citus mīda kājām, pazudīs no zemes.
5 Tad stingri stāvēs tronis, kas balstīsies uz uzticīgu mīlestību.
Tas atradīsies Dāvida teltī, un tajā sēdēs uzticams valdnieks.+
Viņš tiesās taisnīgi un nekavēsies taisnīgumu arī īstenot.”+
6 Mēs esam dzirdējuši par moābiešu lepnību — viņi nudien ir lepni —,+
par viņu augstprātību, iedomību un trakajām dusmām.+
Taču viņu lielība ir tukša.
7 Moābieši vaimanās par savu nelaimi,
viņi visi skaļi raudās.+
Satriektie moābieši skums par Kīr-Haresetas rozīņu plāceņiem.+
Tautu valdnieki ir saminuši ķekariem pilnos zarus,
kas bija aizsniegušies līdz Jazērai+
un izpletušies tuksnesī.
Vīnogulāju dzinumi bija sakuplojuši un aizstiepušies līdz jūrai.
9 Tāpēc es raudāšu par Sibmas vīnogulājiem, tāpat kā raudu par Jazēru.
Ar savām asarām slacīšu jūs, Hešbona un Eleāle,+
jo vasaras augļu un ražas ievākšanas laikā ir apklusušas gaviles*.
10 Dārzos ir zudis prieks un līksmība,
vīnadārzos vairs nedzird gaviles un priecīgas dziesmas.+
Neviens vairs nemin vīna spiedes,
gaviles ir apsīkušas.+
11 Tāpat kā ieskanas arfas stīgas,
manī raisās žēlums par Moābu,+
un līdz sirds dziļumiem man ir žēl Kīr-Haresetas.+
12 Lai gan moābieši nopūlas savās upurvietās un iet lūgties uz svētnīcu, tas viss ir veltīgi.+
13 Tāda ir vēsts, ko Jehova iepriekš bija darījis zināmu par Moābu. 14 Bet tagad Jehova saka: ”Trīs gadu laikā (skaitot laiku tikpat rūpīgi, kā to dara algādzis) viss, ar ko moābieši lepojās, būs kļuvis par apsmieklu un zemi būs pārņēmuši nemieri. Cilvēku būs palicis pavisam maz, un tie neko nespēs.”+