Jeremijas
11 Jehova teica Jeremijam: 2 ”Klausieties, kas teikts līgumā!
Vērsies pie Jūdas ļaudīm un Jeruzālemes iedzīvotājiem 3 un saki, ka Jehova, Izraēla Dievs, ir teicis: ”Nolādēts, kas neklausa tā līguma vārdiem,+ 4 kuru es jūsu tēviem liku pildīt toreiz, kad es viņus izvedu no Ēģiptes,+ no dzelzs kausējamās krāsns,+ un sacīju: ”Paklausiet man un dariet visu, ko es jums lieku, — tad jūs būsiet mana tauta un es būšu jūsu Dievs,+ 5 un es varēšu pildīt jūsu tēviem doto zvērestu par to, ka piešķiršu tiem zemi, kur plūst piens un medus.”+ Un viņi to patiešām saņēma, kā tas šodien redzams.””
Es izsaucos: ”Āmen*, Jehova!”
6 Tad Jehova man teica: ”Sludini Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās: ”Klausieties, kas teikts līgumā, un pildiet to! 7 Tolaik, kad es izvedu jūsu tēvus no Ēģiptes, es viņiem piekodināju: ”Paklausiet man!”, un līdz pat šai dienai es to esmu teicis neskaitāmas reizes.+ 8 Bet viņi neklausījās un negribēja neko dzirdēt — viņi sekoja savai spītīgajai un ļaunajai sirdij.+ Viņi nepildīja līgumu, ko biju licis ievērot, tāpēc es viņiem liku pieredzēt visu, kas bija minēts šajā līgumā.””
9 Pēc tam Jehova man teica: ”Jūdas ļaudis un Jeruzālemes iedzīvotāji ir kā sazvērējušies: 10 viņi grēko tāpat kā viņu sentēvi, kas neklausīja maniem norādījumiem,+ un pielūdz citus dievus un tiem kalpo.+ Izraēla tauta un Jūdas tauta ir lauzušas līgumu, ko es noslēdzu ar viņu tēviem.+ 11 Tāpēc Jehova saka: ”Es likšu nākt pār viņiem nelaimei,+ no kuras viņi nespēs paglābties. Lai kā viņi mani piesauktu, es viņus neuzklausīšu.+ 12 Tad Jūdas pilsētu iedzīvotāji un Jeruzālemes iedzīvotāji vērsīsies pie dieviem, kuriem viņi upurēja, un sauks, lai tie palīdz,+ bet tie šajā nelaimes dienā viņus nespēs izglābt. 13 Tev, Jūda, dievu ir tikpat, cik pilsētu! Cik Jeruzālemē ielu, tik arī altāru apkaunojošajam dieveklim — altāru, uz kuriem upurē Baalam.”+
14 Neaizlūdz par šo tautu un neprasi, lai es tai palīdzu! Nelūdzies par šiem ļaudīm,+ jo es viņus neuzklausīšu, kad viņi, nonākuši nelaimē, mani sauks.
15 Kā gan mana mīļā tauta uzdrīkstas nākt uz manu namu,
ja tik daudzi rīkojas ļaunprātīgi?
Vai ar dzīvnieku upuriem tu* varēsi novērst draudošo nelaimi?
Vai tu varēsi līksmot, kad tā būs klāt?
16 Jehova tevi reiz sauca par zaļoksnu olīvkoku,
krāšņu, pilnu skaistiem augļiem.
Bet nu, atskanot vareniem dārdiem, viņš tevi ir aizdedzinājis;
tavi zari ir aplauzti.
17 Karapulku Pavēlnieks Jehova, kas tevi, Jūdas tauta, ir iedēstījis,+ paziņo, ka pār tevi nāks nelaime. Jūdas tauta un Izraēla tauta ir darījušas daudz ļauna un viņu ir sadusmojušas, upurēdamas Baalam.”+
18 Jehova, tu man visu atklāji, lai es to zinātu,
tu man toreiz parādīji, ko viņi dara.
19 Es biju kā pakļāvīgs jērs, ko ved uz kaušanu.
Man nebija ne jausmas, ka viņi pret mani kaļ ļaunu plānu+ un saka:
”Iznīcināsim koku ar visiem augļiem,
aizrausim viņu no dzīvo zemes,
lai viņa vārdu vairs nepieminētu.”
Ļauj man redzēt, kā tu viņiem atmaksāsi,
jo tev es esmu uzticējis savu lietu!
21 Tāpēc par Anātotas+ vīriem, kas tīko pēc tavas dzīvības un tev piedraud: ”Nepravieto Jehovas vārdā,+ citādi mēs tevi nogalināsim!”, Jehova saka, 22 jā, tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova par viņiem saka: ”Es viņus saukšu pie atbildības. Viņu jaunekļi kritīs no zobena,+ un viņu dēli un meitas nomirs badā.+ 23 No Anātotas+ vīriem nepaliks dzīvs neviens, jo es viņiem likšu piedzīvot postu tajā gadā, kad viņus saukšu pie atbildības.”