Jeremijas

38 Šefatja, Matāna dēls, Gedalja, Pašhūra dēls, Juhals,+ Šelemjas dēls, un Pašhūrs,+ Malkijas dēls, dzirdēja, ka Jeremija ļaudīm sludina: 2 ”Jehova saka: ”Tie, kas paliks pilsētā, mirs no zobena, bada un sērgām.+ Bet tie, kas padosies haldiešiem, paliks dzīvi — tie varēs saglabāt savu dzīvību*. Tie dzīvos!”+ 3 Jehova saka: ”Šī pilsēta tiks nodota Babilonas valdnieka karaspēka varā, un viņš to ieņems.””+

4 Šie augstākie ierēdņi sacīja ķēniņam: ”Lūdzams, sodi šo vīru ar nāvi!+ Viņš ar savām runām grauj pilsētā palikušo karotāju un pārējo ļaužu cīņas sparu. Viņš nemaz negrib, ka tautai labi klātos, — viņš tai vēl postu!” 5 Ķēniņš Cedekija atbildēja: ”Dariet ar viņu, ko gribat! Ķēniņš jūs tik un tā nevar apturēt.”

6 Viņi sagrāba Jeremiju un ieslodzīja ķēniņa dēla* Malkijas ūdenstvertnē, kas atradās sardzes pagalmā.+ Jeremiju tajā nolaida ar virvēm. Tvertnē nebija ūdens — tikai dubļi, un Jeremija iegrima dubļos.

7 Etiopietis Ebedmelehs,+ kas bija galminieks ķēniņa pilī, uzzināja, ka Jeremija ir ieslodzīts ūdenstvertnē. Tā kā ķēniņš tobrīd sēdēja Benjamīna vārtos,+ 8 Ebedmelehs devās ārā no pils, lai runātu ar ķēniņu. Viņš teica: 9 ”Mans kungs un ķēniņ! Tas ir briesmīgi, ko šie vīri ir izdarījuši ar pravieti Jeremiju! Viņi ir iemetuši Jeremiju ūdenstvertnē, un viņš tur nomirs badā, jo pilsētā vairs nav maizes.”+

10 Ķēniņš teica etiopietim Ebedmeleham: ”Ņem līdzi no šejienes trīsdesmit vīru un izvelc pravieti Jeremiju no ūdenstvertnes, kamēr viņš nav nomiris.” 11 Ebedmelehs pasauca vīrus un devās uz ķēniņa pili, uz telpu, kas atradās zem mantnīcas.+ Paņēmuši no turienes dažas lupatas un vecus auduma gabalus, viņi tos ar virvēm nolaida ūdenstvertnē Jeremijam. 12 Etiopietis Ebedmelehs Jeremijam teica: ”Liec lupatas un auduma gabalus padusēs, lai tajās negrieztos virves!” Jeremija tā arī izdarīja, 13 un viņi ar virvēm uzvilka Jeremiju augšā un izcēla no ūdenstvertnes. Jeremija palika apcietinājumā sardzes pagalmā.+

14 Ķēniņš Cedekija lika, lai pie viņa atved pravieti Jeremiju, — viņš to lika atvest pie Jehovas nama trešās ieejas. Ķēniņš teica Jeremijam: ”Es tev gribu kaut ko vaicāt. Neslēp neko no manis!” 15 Jeremija atbildēja: ”Ja es tev ko teikšu, tu liksi mani nonāvēt. Bet, ja es tev došu padomu, tu tāpat to neņemsi vērā.” 16 Tad ķēniņš Cedekija, citiem nedzirdot, Jeremijam zvērēja: ”Zvēru pie Jehovas, dzīvā Dieva, kas mums devis dzīvību, — es tevi nelikšu nonāvēt un nenodošu tiem, kas tīko pēc tavas dzīvības!”

17 Jeremija teica Cedekijam: ”Karapulku Dievs Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Ja tu padosies Babilonas valdnieka augstmaņiem, tu paliksi dzīvs un šo pilsētu nenodedzinās. Tevi un tavu saimi pasaudzēs.+ 18 Bet, ja tu nepadosies Babilonas valdnieka augstmaņiem, pilsēta nonāks haldiešu rokās un tiks nodedzināta,+ un arī tu no viņiem nepaglābsies.””+

19 Ķēniņš Cedekija sacīja Jeremijam: ”Man bail no jūdiem, kas ir pārbēguši pie haldiešiem. Ja mani nodos viņiem, viņi ar mani nežēlīgi izrēķināsies.” 20 Bet Jeremija atbildēja: ”Tevi nenodos viņiem. Tikai paklausi Jehovam un dari, kā es tev saku! Tad tev klāsies labi un tu paliksi dzīvs. 21 Bet, ja tu nepadosies, tad notiks tas, ko Jehova man ir atklājis, — 22 es redzēju, ka sievietes, kas vēl atlikušas Jūdas ķēniņa pilī, tiek vestas pie Babilonas valdnieka augstmaņiem,+ un es dzirdēju tās sakām:

”Tevi ir piemānījuši un ar viltu uzveikuši vīri, kam tu uzticējies.+

Viņu dēļ tavas kājas iestigušas dūkstājā.

Un nu viņi tevi ir pametuši.”

23 Tavas sievas un tavus dēlus nodos haldiešiem, un arī tu no viņiem nepaglābsies — Babilonas valdnieks tevi sagūstīs.+ Tevis dēļ šo pilsētu nodedzinās.”+

24 Tad Cedekija Jeremijam piekodināja: ”Tikai nevienam to nestāsti, citādi tevi nogalinās. 25 Ja augstākie ierēdņi uzzinās, ka es ar tevi esmu runājis, un tev prasīs: ”Ko tu teici ķēniņam? Neslēp no mums neko, tad mēs tevi atstāsim dzīvu!+ Un ko ķēniņš teica tev?”, 26 atbildi: ”Es lūdzu ķēniņam, lai viņš mani nesūtītu atpakaļ uz Jonatāna namu, kur mani gaidītu droša nāve.””+

27 Jau drīz vien augstākie ierēdņi ieradās pie Jeremijas un viņu izprašņāja. Jeremija tiem pateica to, ko bija licis sacīt ķēniņš, un tie likās mierā, jo viņu sarunu nebija dzirdējuši. 28 Līdz pat tai dienai, kad tika iekarota Jeruzāleme, Jeremija palika sardzes pagalmā.+ Kad Jeruzālemi ieņēma, viņš joprojām bija tur.+