Jeremijas
46 Jehova pravietim Jeremijam darīja zināmu vēsti par tautām.+ 2 Šī ir vēsts par Ēģipti+ un par faraona Neho,+ Ēģiptes valdnieka, karaspēku, kas atradās pie Eifratas upes un ko netālu no Karhemišas Jūdas ķēniņa Jojakīma,+ Josijas dēla, ceturtajā valdīšanas gadā sakāva Babilonas valdnieks Nebukadnecars:
3 ”Sagatavojiet vairogus, mazos un lielos!
Uz priekšu, uzbrukumā!
4 Jātnieki, seglojiet zirgus un leciet tiem mugurā!
Visi ierindā! Uzlieciet bruņucepures!
Nospodriniet šķēpus un uzvelciet bruņukreklus!
5 ”Kāpēc es tos redzu, baiļu pārņemtus?
Karavīri ir pieveikti, tie atkāpjas.
Tie izbailēs bēg, atpakaļ neskatīdamies.
Visi ir šausmās,” saka Jehova.
6 ”Ātrie nespēj aizbēgt, un karavīri nevar paglābties.
Ziemeļos, Eifratas krastā,
tie klūp un krīt.”+
7 Kas tur ceļas kā Nīla,
kā mutuļojošas straumes?
8 Ēģipte ceļas kā Nīla,+
kā mutuļojošas straumes,
un tā saka: ”Es celšos un applūdināšu zemi,
es iznīcināšu pilsētu un visus, kas tur mīt.”
9 Auļojiet, zirgi!
Traucieties, kaujas rati!
Uzbrukumā, karavīri —
jūs, kušieši un pūtieši, kas nesat vairogu,+
10 Šī ir Visaugstā Kunga, karapulku Pavēlnieka Jehovas, diena — viņa atriebes diena, kad viņš atmaksās saviem pretiniekiem. Zobens rīs līdz sātam, tas atdzersies viņu asinis, jo Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova, ziemeļu zemē pie Eifratas ir sagatavojis upurus.+
11 Jaunava, Ēģiptes meita,
dodies uz Gileādu pēc balzama!+
Neskaitāmās zāles tev nav līdzējušas,
tu neesi dziedināma.+
12 Tautas ir dzirdējušas par tavu negodu,+
tavas vaimanas atbalsojas visā zemē.
Karavīrs saduras ar karavīru,
un abi kopā krīt.”
13 Vēsts, ko Jehova darīja zināmu pravietim Jeremijam par Babilonas valdnieka Nebukadnecara uzbrukumu Ēģiptei:+
14 ”Vēstiet Ēģiptē, sludiniet Migdolā,+
sludiniet Nofā* un Tahpanhēsā:+
”Stājieties savās vietās un esiet gatavi,
jo jums visapkārt plosīsies zobens!
15 Kur palikuši tavi stiprie vīri?
Viņi nav spējuši turēties pretī,
jo Jehova viņus nospiedis pie zemes.
16 Daudz vīru klūp un krīt,
tie cits citam saka:
”Celies! Ejam atpakaļ uz dzimto zemi pie savas tautas!
Glābjamies no nesaudzīgā zobena!””
18 ”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” paziņo Ķēniņš, ko sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks.
”Viņš* nāks šurp un būs kā Tābors,+ kas izceļas citu kalnu starpā,
būs kā Karmels,+ kas slejas pie jūras.
19 Saiņojiet mantas, Ēģiptes iedzīvotāji, —
jums būs jādodas trimdā!
20 Ēģipte ir glīta tele,
bet no ziemeļiem atlaidīsies dunduri un tai uzklups.
21 Tās nolīgtie kareivji ir kā nobaroti teļi,
taču pat viņi metas bēgt.
22 ”Tā šņāc kā čūska, kas steidz aizslīdēt prom.
Gluži kā mežcirtēji tai ar cirvjiem uzbrūk spēcīgi vīri.
23 Viņi izcirtīs tās mežu, lai gan tas ir necaurejams biezoknis,” paziņo Jehova,
”jo viņu ir vairāk nekā siseņu, viņu skaits nav aptverams.
24 Ēģiptes meita piedzīvos kaunu.
Tā nonāks ziemeļu tautas varā.”+
25 Karapulku Pavēlnieks Jehova, Izraēla Dievs, saka: ”Es vērsīšos pret No*+ dievu Amonu,+ pret faraonu, pret Ēģipti, pret tās dieviem+ un tās valdniekiem, vērsīšos pret faraonu un visiem, kas uz viņu paļaujas.”+
26 ”Es viņus nodošu to varā, kuri tīko pēc viņu dzīvības, — Babilonas valdnieka Nebukadnecara+ un viņa kalpu varā. Bet pienāks laiks, kad Ēģipte būs apdzīvota tāpat kā agrāk,” pavēstī Jehova.+
27 ”Nebaidies, Jēkab, mans kalps,
nebīsties, Izraēl!+
Es tevi izglābšu, atvedīšu no tālienes,
un tavus pēcnācējus es atvedīšu no zemes, kur viņi dzīvo gūstā.+
Jēkabs atgriezīsies un dzīvos mierīgi, neviena netraucēts.
Viņiem ne no kā nebūs jābīstas.+
28 Nebaidies, Jēkab, mans kalps,” saka Jehova, ”jo es esmu ar tevi!
Es tevi pārmācīšu tā, kā vajadzīgs,+
jo nevaru tevi atstāt nesodītu.””