Ecehiēla
19 ”Dziedi raudu dziesmu par Izraēla vadoņiem, 2 saki:
”Tava māte bija kā lauvene starp lauvām!
Tā gulēja starp spēcīgiem jauniem lauvām un audzināja savus lauvēnus.
3 Vienu no lauvēniem tā izaudzināja par stipru lauvu,+
kas iemācījās plosīt laupījumu un pat aprija cilvēkus.
4 Par to izdzirdējušas, tautas to notvēra bedrē,
lika āķus tam nāsīs un aizveda to uz Ēģipti.+
5 Lauvene gaidīja dēlu atgriežamies, bet, zaudējusi cerību,
tā ņēma citu no saviem lauvēniem, lai to izaudzinātu par stipru lauvu.
6 Tas staigāja lauvu starpā un izauga par stipru lauvu,
iemācījās plosīt laupījumu un pat aprija cilvēkus.+
7 Starp viņu torņiem tas siroja un postīja viņu pilsētas,
un lauvas rēcieni skanēja pa visu izpostīto zemi.+
8 Apkārtējās tautas nāca un uzmeta viņam tīklu,
tās notvēra viņu bedrē,
9 lika āķus viņam nāsīs, ieslēdza viņu sprostā un aizveda pie Babilonas ķēniņa.
Tur viņu ieslodzīja, lai Izraēla kalnos vairs nedzirdētu viņa rūkšanu.
10 Tava māte bija kā vīnogulājs*,+ kas iestādīts pie ūdens.
Tas nesa augļus un kupli sazaroja, jo ūdens bija pārpārēm.
11 Tam bija spēcīgi zari, derīgi valdnieku scepteriem.
Vīnogulājs izslējās pāri citiem kokiem
tik augsts un kupls, ka bija redzams no tālienes.
12 Bet to niknumā izrāva+ un nometa zemē,
tā augļi sažuva austrumvējā,
13 Nu tas ir iestādīts tuksnesī,
sausā, izkaltušā zemē.+
14 No tā zariem izplatījās uguns, kas aprija gan jaunos dzinumus, gan augļus,
nepalika neviena spēcīga zara, kas derētu valdnieka scepterim.+
Šī ir raudu dziesma, un tāda tā arī paliks.””