Ecehiēla

2 Viņš man teica: ”Cilvēka dēls,* piecelies kājās! Es ar tevi runāšu.”+ 2 Kad viņš mani uzrunāja, gars ienāca manī un piecēla mani kājās,+ lai es uzklausītu runātāju.

3 Viņš man sacīja: ”Cilvēka dēls, es tevi sūtu pie izraēliešiem+ — pie dumpīgas tautas*, kas ir sacēlusies pret mani.+ Viņi grēko pret mani tāpat kā viņu tēvi un dara to līdz pat šai dienai.+ 4 Es tevi sūtu pie nekaunīgiem un ietiepīgiem ļaudīm.+ Paziņo tiem: ”Tā saka Visaugstais Kungs Jehova!” 5 Vai tie klausīsies vai neklausīsies — jo tie ir dumpīgi ļaudis+ —, viņi zinās, ka pravietis ir bijis viņu vidū.+

6 Bet tu, cilvēka dēls, nebaidies no viņiem+ un no viņu vārdiem, kaut gan tevi ielenc dzelkšņi un ērkšķi*+ un tu mājo starp skorpioniem. Nebīsties, lai ko viņi teiktu,+ un nedrebi, ieraugot viņu sejas,+ jo tie ir dumpīgi ļaudis. 7 Pasludini tiem manus vārdus, vai tie klausās vai neklausās, jo tie ir dumpinieki.+

8 Bet tu, cilvēka dēls, klausies, ko es tev saku! Nedumpojies kā šī dumpīgā tauta. Atver muti un ēd, ko es tev došu!”+

9 Tad es ieraudzīju roku, kas pastiepās pret mani,+ un tajā bija rakstu rullis.+ 10 Kad viņš to atritināja, es redzēju, ka rullis ir aprakstīts no abām pusēm.+ Tur bija uzrakstītas raudu dziesmas, žēlabas un vaimanas.+