Ecehiēla

47 Viņš mani atkal aizveda pie ieejas templī,+ un es ieraudzīju, ka no tempļa sliekšņa apakšas austrumu virzienā iztek ūdens+ (tempļa priekšpuse bija pret austrumiem). Ūdens izplūda tempļa labajā* pusē un tecēja dienvidos no altāra.

2 Pēc tam viņš mani izveda ārā pa ziemeļu vārtiem+ un veda apkārt līdz ārējiem austrumu vārtiem,+ un es ieraudzīju ūdeni strāvojam pa labi* no vārtiem.

3 Tad šis vīrs ar mērauklu rokā+ devās uz austrumiem, nomērīja tūkstoš olekšu* un lika man brist cauri ūdenim. Tas man bija līdz potītēm.

4 Viņš nomērīja vēl tūkstoš olekšu un atkal lika man brist cauri ūdenim. Nu jau tas sniedzās līdz ceļiem.

Viņš vēlreiz nomērīja tūkstoš olekšu un lika man brist cauri ūdenim. Tagad tas man bija līdz viduklim.

5 Kad viņš nomērīja vēl tūkstoš olekšu, straume bija pārvērtusies par upi, kuru es vairs nespēju pārbrist, jo ūdens bija tik dziļš, ka būtu bijis jāpeld. Brišus tas vairs nebija šķērsojams.

6 ”Vai tu to redzēji, cilvēka dēls?” vīrs man vaicāja.

Tad viņš man lika atgriezties krastā. 7 Izbridis no ūdens, es abos upes krastos ieraudzīju ļoti daudz koku,+ 8 un vīrs man teica: ”Šī upe tek uz austrumiem, šķērso Aravu*+ un ietek jūrā*.+ Kad upe tur ietek, jūras ūdens tiek dziedināts. 9 Kur vien tecēs šī straume, tur mudžēt mudžēs dzīvas radības. Zivju būs pārpārēm, jo, kur vien ūdens plūdīs, jūras ūdens tiks dziedināts, un it visur, kur straume tecēs, būs dzīvība.

10 Zvejnieki stāvēs jūras krastā no Ēn-Gedijas+ līdz Ēn-Eglaimai, kur žāvēsies zvejas tīkli. Tur būs milzum daudz visvisādu zivju, gluži kā Lielajā jūrā*.+

11 Bet purvi un dūksnāji netiks dziedināti, tie paliks sāļi.+

12 Abos upes krastos augs dažādi augļu koki, kam lapas nenovītīs un nekad netrūks augļu. Ik mēnesi tie nesīs jaunu ražu, jo tos dzirdinās ūdens no svētnīcas.+ Koku augļi būs ēšanai, bet lapas — dziedināšanai.”+

13 Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Šī ir tā zeme, kas jums jāsadala īpašumā divpadsmit Izraēla ciltīm (Jāzepam pienākas divas daļas).+ 14 Jūs to iemantosiet un sadalīsiet vienādās daļās. Es zvērēju dot šo zemi jūsu tēviem,+ un tagad tā tiek piešķirta jums.

15 Šāda ir zemes robeža ziemeļos: tā iet no Lielās jūras pa ceļu, kas ved uz Hetlonu,+ tad uz Cedādu,+ 16 Hamātu,+ Bērotu+ un Sibraimu, kas atrodas starp Damaskas un Hamātas apgabaliem, un uz Hācer-Tīkonu pie Haurānas+ robežas. 17 Tātad robeža sniedzas no jūras līdz Hacar-Ēnānai+ un ved gar Damaskas robežu ziemeļos un gar Hamātas robežu.+ Tā ir ziemeļu robeža.

18 Austrumos robeža iet starp Haurānu un Damasku un gar Jordānu starp Gileādu+ un Izraēla zemi. Mēriet to no ziemeļu robežas līdz jūrai austrumos*. Tā ir austrumu robeža.

19 Dienvidu robeža ved no Tamāras līdz Merībat-Kadešas ūdeņiem+ un tālāk līdz sausgultnei* un Lielajai jūrai.+ Tā ir dienvidu robeža.

20 Rietumu robeža ir Lielā jūra no dienvidu robežas līdz vietai pretī Lebo-Hamātai.+ Tā ir rietumu robeža.

21 Sadaliet šo zemi savā starpā — starp divpadsmit Izraēla ciltīm. 22 Iedaliet to īpašumā gan sev, gan ienācējiem, kas mīt jūsu starpā un kam, jūsu vidū dzīvojot, ir piedzimuši bērni, — izturieties pret viņiem tāpat kā pret dzimušiem izraēliešiem. Lai viņi saņem dzimtīpašumu līdz ar jums, ar Izraēla ciltīm. 23 Piešķiriet ienācējiem īpašumu tās cilts daļā, pie kuras viņi ir apmetušies. Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”