Hozejas
3 Es pazīstu Efraimu,
un Izraēls man nav apslēpts.
Tu, Efraim, esi nodevies izvirtībai,
un Izraēls ir sevi aptraipījis.+
4 Viņu darbi neļauj viņiem atgriezties pie sava Dieva,
jo viņos mājo netiklības gars+
un Jehovu tie neatzīst.
5 Izraēla lepnums liecina pret viņu pašu,+
gan Izraēls, gan Efraims klūp savu pārkāpumu dēļ,
un Jūda klūp kopā ar viņiem.+
6 Ar savām aitām un vēršiem tie gāja meklēt Jehovu,
bet nespēja viņu atrast —
viņš tos bija atstājis.+
7 Tie ir nodevuši Jehovu+ —
tiem ir piedzimuši dēli, kas viņam ir sveši.
Nu mēneša laikā tie tiks iznīcināti* kopā ar savu mantojumu.
8 Pūtiet ragu+ Gibeā, pūtiet tauri Rāmā!+
Lai atskan kaujas sauciens Bēt-Āvenā+ — mēs tev sekosim, Benjamīn!
9 Efraim, soda dienā tu tapsi par briesmīgu postažu.+
Es Izraēla ciltīm esmu skaidri pateicis, kas notiks.
10 Jūdas vadoņi nekrietnībā līdzinās tiem, kas pārceļ robežas,+ —
kā ūdeni es izliešu pār viņiem savas dusmas.
11 Efraims ir apspiests, pelnīti sagrauts,
jo viņš ietiepīgi gribēja sekot savam ienaidniekam.+
12 Tāpēc es biju kā kode Efraimam
un kā puve — Jūdam.
13 Kad Efraims pamanīja savu slimību un Jūda — savu brūci,
Efraims devās uz Asīriju+ un sūtīja ziņu varenam ķēniņam,
bet tas nespēja jūs izārstēt
un jūsu brūci neizdziedēja.
14 Kā jauns lauva es uzbrukšu Efraimam,
kā stiprs lauva — Jūdam.
15 Es atgriezīšos un palikšu savā mājvietā, līdz tie būs pilnībā izjutuši savu grēku sekas.