Psalmi
Nelaimīga un izmisuša cilvēka lūgšana, kad viņš izlej savas sirdssāpes Jehovas priekšā.+
Kad tevi saucu, steidzies, atbildi man!+
3 Manas dienas izkūp kā dūmi,
kā krāsnī deg mani kauli.+
4 Sirds man satriekta, tā vīst kā zāle,+
es esmu aizmirsis par ēdienu,
5 no vaimanām esmu tā izdilis,+
ka kauli spiežas caur ādu.+
6 Esmu kā pelikāns tuksnesī,
kā apogs starp drupām.
8 Ienaidnieki bez apstājas mani nievā,+
izsmējēji piemin manu vārdu lādēdami.
9 Pelnus es ēdu kā maizi+
un savu dzērienu jaucu ar asarām+
10 tavu dusmu un niknuma dēļ,
jo tu mani pacēli, tikai lai aizmestu prom!
13 Tu celsies un apžēlosies par Cionu,+
jo ir laiks tai parādīt labvēlību,+
noteiktais laiks jau ir klāt.+
15 Tautas bīsies Jehovas vārdu
un visi zemes ķēniņi drebēs viņa diženuma priekšā,+
16 jo Jehova no jauna uzcels Cionu+
un parādīsies savā spožumā.+
18 Tas ir rakstīts nākamajai paaudzei,+
lai tauta, kas vēl radīsies, slavētu Jah.
19 Viņš nolūkojas no saviem svētajiem augstumiem,+
no debesīm Jehova vēro zemi,
20 lai sadzirdētu gūstekņu nopūtas+
un atbrīvotu nāvei lemtos,+
21 lai Jehovas vārds tiktu pavēstīts Cionā+
un viņš tiktu slavēts Jeruzālemē,
22 kad tautas un valstis pulcēsies kopā,
lai kalpotu Jehovam.+
23 Priekšlaikus viņš ir laupījis man spēku,
saīsinājis manas dienas.
25 Senatnē tu ieliki pamatus zemei,
un debesis ir tavu roku darbs.+
26 Tās zudīs, bet tu paliksi,
gluži kā drēbes tās nodils,
kā tērpu tu tās nomainīsi, un to vairs nebūs.
27 Bet tu paliec tāds pats,
un taviem gadiem nebūs gala.+
28 Tavu kalpu bērni dzīvos drošībā,
un viņu pēcnācēji allaž paliks tavā priekšā.”+