”Mīlestības.. Dievs” ir ar mums. (2. Kor. 13:11.) Viņam rūp ikviens viņa kalps. Mēs izjūtam, kā mūs ”ieskauj viņa uzticīgā mīlestība”. (Ps. 32:10.) Jo vairāk domājam par to, kā ir izpaudusies viņa mīlestība pret mums, jo labāk saskatām, kā viņš par mums rūpējas, un tas mūs viņam tuvina. Mēs varam viņam uzticēt visas savas raizes un bez bažām stāstīt, cik ļoti vēlamies izjust viņa mīlestību. Mēs zinām, ka viņš mūs saprot un vēlas mums palīdzēt. (Ps. 145:19.) Jehovas mīlestība mūs piesaista, gluži kā uguns aukstā dienā. Viņa mīlestība ir gan kvēla, gan maiga. Viņa kalpi ir neizsakāmi priecīgi, ka viņš tos mīl. Psalmu dziesminieks teica: ”Es mīlu Jehovu,” — un to pašu varam teikt arī mēs. (Ps. 116:1.) Apliecināsim to ar visu savu dzīvi! w24.01 31. lpp., 19., 20. rk.

Kā Jēzus darīja zināmu sava Tēva vārdu? Ebreji, kam Jēzus sludināja, jau zināja, ka Dievu sauc Jehova. Bet viņiem Dievs bija labāk jāiepazīst. Tāpēc Jēzus viņiem palīdzēja saprast, kāda ir Dieva personība. (Jāņa 1:17, 18.) Lūk, kāds piemērs. Ebreju rakstos bija teikts, ka Jehova ir žēlsirdīgs un līdzjūtīgs. (2. Moz. 34:5—7.) Bet, lai Jēzus klausītāji izprastu, kā Jehova izpauž šīs īpašības, Jēzus pastāstīja līdzību par pazudušo dēlu un tā tēvu. Šajā līdzībā tēvs, jau pa lielu gabalu ieraudzījis dēlu, kas, nožēlas pārņemts, nāca atpakaļ uz tēva mājām, skrēja tam pretī un to apskāva. Viņš tam no sirds bija piedevis. Lasot šo līdzību, mēs varam iztēloties, cik žēlsirdīgs un līdzjūtīgs ir Jehova. (Lūk. 15:11—32.) Visā savas kalpošanas laikā Jēzus palīdzēja cilvēkiem labāk iepazīt Jehovu. w24.02 10. lpp., 8., 9. rk.

Jehova sniedz mierinājumu tiem, kas pieredz grūtības. Kā mēs šajā ziņā varam līdzināties Jehovam? Kādas īpašības mums sevī jāizkopj, lai mēs spētu mierināt citus? Lai mēs varētu ik dienu ”mierināt cits citu”, mums jācenšas iejusties brāļu un māsu pārdzīvojumos, jāizkopj sevī līdzcietība un no sirds jāmīl ticības biedri. (1. Tes. 4:18; Kol. 3:12; 1. Pēt. 3:8.) Ja iejūtība, līdzcietība un sirsnība būs kļuvušas par neatņemamu mūsu personības iezīmi, mēs izmantosim ikvienu iespēju mierināt tos, kas cieš. Jēzus teica: ”Ar ko sirds pilna, to mute runā. Labs cilvēks sevī glabā labu, tāpēc no viņa nāk labais.” (Mat. 12:34, 35.) Mierinot savus brāļus un māsas, mēs viņiem apliecinām, ka viņus mīlam. w23.11 9., 10. lpp., 10., 11. rk.