Jehova prasa, lai mēs pakļautos valsts varai. Daudz ko šajā ziņā var mācīties no Jāzepa un Marijas. (Lūk. 2:1—6.) Kad Marija bija apmēram devītajā grūtniecības mēnesī, Romas imperators Augusts izdeva rīkojumu reģistrēt visus valsts iedzīvotājus. Jāzepam un Marijai bija jāreģistrējas Betlēmē, bet no viņu dzīvesvietas līdz turienei bija gandrīz 150 kilometri, un ceļš veda pa kalnainu apvidu. Viņi saprata, ka šis ceļš viņiem būs grūts, jo īpaši Marijai. Iespējams, abi raizējās kā par Marijas, tā par vēl nedzimušā bērna dzīvību un veselību. Varbūt viņi uztraucās par to, ka Marijai ceļā varētu sākties dzemdības, un baidījās, ka tik kaut kas nenotiek ar bērnu, kam nākotnē bija jākļūst par Mesiju. Vai viņi uzskatīja, ka viņiem ir nopietns iemesls, lai nepaklausītu imperatora rīkojumam? Nē, viņi tā neuzskatīja. Viņi paklausīja imperatora rīkojumam, lai gan zināja, ka tāpēc sastapsies ar grūtībām. Jehova svētīja viņu paklausību. Marija sveika un vesela ieradās Betlēmē, kur viņai piedzima dēls. Tā piepildījās viens no Bībeles pravietojumiem. (Mih. 5:2.) w23.10 8. lpp., 9. rk.; 9. lpp., 11., 12. rk.

Kādus ieteikumus ir vērts ņemt vērā, ja doma vien par atbildēšanu sapulcēs mūs biedē? Ir noderīgi labi sagatavoties sapulcei. (Sāl. pam. 21:5.) Jo labāk jūs pārzināsiet materiālu, jo drošāk jutīsieties sapulcē. Vēl viens ieteikums — neatbildiet gari. (Sāl. pam. 15:23; 17:27.) Jo īsāka atbilde, jo mazāk, par ko uztraukties. Atbildot īsi, saviem vārdiem, jūs apliecināt, ka esat kārtīgi sagatavojušies sapulcei un labi saprotat materiālu. Ja, pat ņemot vērā šos ieteikumus, jūs joprojām baidāties sapulcē atbildēt vairāk par vienu vai divām reizēm, paturiet prātā, ka Jehova augstu vērtē jūsu pūles. (Lūk. 21:1—4.) Darīt visu, kas ir jūsu spēkos, nenozīmē darīt to, kas ir pāri spēkiem. (Filip. 4:5.) Apsveriet, ko jūs spējat, izvirziet mērķi un lūdziet Jehovu, lai viņš jums palīdz pārvarēt uztraukumu. Ja jūs parasti neatbildat, tad pirmais mērķis varētu būt pateikt vismaz vienu komentāru. w23.04 21. lpp., 6.—8. rk.

Apustulis Pāvils kristiešus salīdzināja ar kareivjiem, kas ir tērpušies bruņās un allaž ir modri. Kareivim, pildot dienesta pienākumus, vienmēr jābūt gatavam kaujai. Kaut ko līdzīgu var teikt par kristiešiem. Ja esam uzlikuši ticības un mīlestības bruņas, kā arī bruņucepuri — cerību — un neņemam nost, mēs esam gatavi Jehovas dienai. Krūšu bruņas sargā kareivja sirdi. Savukārt ticība un mīlestība sargā mūsu simbolisko sirdi un palīdz mums kalpot Dievam un sekot Jēzum. Mēs ticam, ka tad, ja tuvosimies Jehovam un no visas sirds viņam kalposim, viņš mūs atalgos. (Ebr. 11:6.) Ticība mūs mudina būt uzticīgiem Jēzum arī pārbaudījumos. Mūsu ticība noteikti stiprināsies un mēs spēsim izturēt pārbaudījumus, ja lasīsim par brāļiem un māsām, kas ir palikuši uzticīgi Dievam par spīti vajāšanai vai ekonomiskām grūtībām. Ja mēs līdzināsimies tiem, kas vispirms tiecas pēc Dieva valstības un tāpēc ir gatavi dzīvot vienkārši, mēs spēsim izvairīties no materiālisma lamatām. w23.06 10. lpp., 8., 9. rk.