Jāzeps vienmēr sekoja Jehovas vadībai, tāpēc viņš bija labs vīrs. Bībelē ir minētas trīs reizes, kad Dievs Jāzepam deva norādījumus. Ikreiz Jāzeps nekavējoties paklausīja, lai gan tas bija saistīts ar grūtībām. (Mat. 1:20; 2:13—15, 19—21.) Tā Jāzeps pasargāja Mariju, viņu atbalstīja un gādāja par viņu. Redzot Jāzepa dievbijīgo rīcību, Marija, domājams, viņu iemīlēja vēl dziļāk, un auga viņas cieņa pret vīru. Vīri, kā jūs varat līdzināties Jāzepam? Ņemiet vērā Bībelē lasāmos padomus un dariet tā arī tad, ja jums dzīvē kaut kas ir jāmaina! Tādā veidā jūs apliecināt, ka mīlat sievu, un stiprināt savu laulību. Kāda kristiete, kas dzīvo Vanuatu un ir precējusies vairāk nekā 20 gadu, teica: ”Kad mans vīrs cenšas noskaidrot, ko par attiecīgo jautājumu domā Jehova, un ņem vērā Bībelē lasāmos padomus, mana cieņa pret viņu tikai vairojas. Vīra pārdomātie lēmumi man dod drošības sajūtu, un es zinu, ka varu uz tiem paļauties.” w23.05 21. lpp., 5. rk.

Dievs vēlējās, lai ebreji, kas atgriezās no Babilonas, būtu ”svēta tauta”. (5. Moz. 7:6.) Vai tas nozīmēja, ka nevienam no viņiem nekas nebija jāmaina savā dzīvē un viņi visi bija patīkami Jehovam? Nē, tā nebija. Lielākā daļa ebreju, kas bija piedzimuši Babilonijā, bija pieraduši pie babiloniešu uzskatiem un vērtībām. Desmitiem gadu pēc pirmo trimdinieku atgriešanās tēvzemē zemes pārvaldnieks Nehemija uzzināja, ka daudzās ģimenēs bērni neprot ebreju valodu. (5. Moz. 6:6, 7; Neh. 13:23, 24.) Tā kā viņi neprata valodu, kurā bija sarakstīta lielākā daļa Svēto Rakstu, viņi nevarēja iemīlēt Jehovu un sākt viņam kalpot. (Ezr. 10:3, 44.) Ir skaidrs, ka daudziem ebrejiem bija ievērojami jāmainās, un to bija vieglāk darīt nevis svešā zemē, bet tēvzemē, kur pakāpeniski tika atjaunota Jehovas pielūgsme. (Neh. 8:8, 9.) w23.05 15. lpp., 6., 7. rk.

Lai cik motivēti un disciplinēti mēs būtu, izvairīties no neveiksmēm nav iespējams. Neparedzētu apstākļu dēļ mums varbūt nepietiek laika, lai sasniegtu kādu savu mērķi. (Pulc. 9:11.) Varbūt gadās kāds šķērslis, kura dēļ mēs zaudējam spēku un apņēmību. (Sāl. pam. 24:10.) Nepilnības dēļ mēs varbūt speram kādu neapdomīgu soli, kurš mūs novirza no mērķa. (Rom. 7:23.) Vai arī mums ir uzmācies liels nogurums. (Mat. 26:43.) Kas šādās situācijās palīdz nenolaist rokas? Neļausim neveiksmēm mūs novērst no mērķa. No Bībeles izriet, ka mēs ne reizi vien sastapsimies ar grūtībām. Taču Jehova ir apsolījis, ka palīdzēs ”piecelties” ikvienam, kas to vēlas. Ja mēs nepadodamies grūtību priekšā un neatlaidīgi virzāmies pretī savam mērķim, Jehova redz, ka mēs vēlamies būt viņam patīkami, un tas viņu ļoti iepriecina. w23.05 30. lpp., 14., 15. rk.