Sestdiena, 6. septembris
Ganiet jums uzticēto Dieva ganāmpulku.., ..rādīdami priekšzīmi ganāmpulkam. (1. Pēt. 5:2, 3.)
Pavadot daudz laika sludināšanā, gados jauni brāļi var iemācīties sadarboties ar visdažādākajiem cilvēkiem. Pioniera kalpošana viņiem iemāca arī gudri rīkoties ar naudu un nedzīvot pāri saviem līdzekļiem. (Filip. 4:11—13.) Pilnas slodzes kalpošanu ir vieglāk uzsākt, ja kādu laiku pirms tam kalpo par palīgpionieri. Pioniera kalpošana paver iespēju kalpot Jehovam pilnu slodzi arī citos veidos. Piemēram, brīvprātīgi darbinieki ir vajadzīgi teokrātisko ēku būvniecībā un Bētelē. Visiem brāļiem būtu jācenšas atbilst Bībelē izvirzītajām prasībām, lai varētu kalpot par draudzes vecākajiem. Bībelē ir teikts: ”Ja kāds tiecas kļūt par pārraugu, viņš grib pildīt labu darbu.” (1. Tim. 3:1.) Par draudzes vecākajiem var tikt iecelti brāļi, kas kādu laiku jau ir bijuši draudzes kalpotāji. Draudzes kalpotāji palīdz vecākajiem, pildot dažādus praktiskus darbus. Gan draudzes vecākie, gan kalpotāji pazemīgi kalpo saviem ticības biedriem un dedzīgi sludina. w23.12 28. lpp., 14.—16. rk.
Svētdiena, 7. septembris
Būdams vēl zēns, viņš sāka meklēt sava tēvutēva Dāvida Dievu. (2. Laiku 34:3.)
Kad ķēniņš Josija ”sāka meklēt” Jehovu, viņš vēl bija pusaudzis. Viņš vēlējās uzzināt vairāk par Jehovu un pildīt tā gribu. Bet tas nebija viegli, jo tolaik izraēliešu vidū plaši bija izplatīta elkdievība. Tomēr Josija drosmīgi nostājās Jehovas pusē un, vēl nesasniedzis 20 gadu vecumu, sāka savā zemē izskaust elkdievību. (2. Laiku 34:1, 2.) Bērni un jaunieši, jūs varat līdzināties Josijam un censties labāk iepazīt Jehovu. Tas vairos jūsu vēlmi kristīties. Kā šis solis ietekmēs jūsu dzīvi? Kāds mūsu brālis, vārdā Lūks, kas kristījās 14 gadu vecumā, teica: ”Kopš kristīšanās manā dzīvē galvenais ir kalpot Jehovam un viņu iepriecināt.” (Marka 12:30.) Vai nebūtu lieliski, ja jums būtu tāda pati vēlēšanās kā Lūkam? w23.09 11. lpp., 12., 13. rk.
Pirmdiena, 8. septembris
Cieniet tos, kas cītīgi darbojas jūsu vidū, kas jūs vada kalpošanā Kungam. (1. Tes. 5:12.)
Kad apustulis Pāvils rakstīja savu pirmo vēstuli Tesalonikas kristiešiem, draudze bija vēl pavisam jauna — tā bija izveidota tikai pirms nepilna gada. Kristiešiem, kam bija uzticēts īstenot draudzē vadību, droši vien trūka pieredzes, un viņi pieļāva kļūdas. Tomēr viņi bija pelnījuši, ka viņus ciena. Tuvojoties lielajam postam vai tā laikā draudzes varbūt zaudēs kontaktus ar galveno pārvaldi un vietējo filiāli, tāpēc visiem Jehovas kalpiem vēl lielākā mērā būs jāpaļaujas uz draudzes vecāko sniegto vadību. Tātad mums visiem ir jāmīl un jāciena draudzes vecākie jau tagad. Lai kas notiktu, paturēsim skaidru prātu — nepievērsīsim uzmanību šo uzticamo brāļu trūkumiem un neaizmirsīsim, ka viņus ar Kristus starpniecību vada Jehova. Bruņucepure sargā kareivja galvu, bet cerība uz glābšanu sargā mūsu prātu. Mēs saprotam, ka nekam, ko piedāvā pasaule, nav paliekošas vērtības. (Filip. 3:8.) Cerība mums neļauj krist izmisumā. w23.06 11., 12. lpp., 11., 12. rk.