2. Mozus
34 Tad Jehova Mozum sacīja: ”Izkal divas akmens plāksnes, tādas pašas kā iepriekšējās,+ un es uzrakstīšu uz tām vārdus, kas bija uz pirmajām plāksnēm,+ kuras tu sadauzīji.+ 2 Rīt no rīta esi gatavs kāpt Sīnāja kalnā un tur virsotnē nostāties manā priekšā.+ 3 Neviens lai neiet tev līdz, un neviens lai nerādās šajā kalnā, pat sīklopus un liellopus pie tā nedrīkst ganīt.”+
4 Mozus izkala divas akmens plāksnes, tādas pašas kā iepriekšējās, un otrā rītā, agri piecēlies, paņēma abas plāksnes un kāpa Sīnāja kalnā, kā Jehova viņam bija pavēlējis. 5 Tad Jehova nolaidās+ mākonī, nostājās viņam blakus un pasludināja savu vārdu — Jehova.+ 6 Jehova gāja Mozum garām un sauca: ”Jehova, Jehova, žēlsirdīgs+ un līdzjūtīgs+ Dievs, pacietīgs*,+ bagāts mīlestībā*+ un bezgala uzticams*,+ 7 viņš tūkstošiem pauž uzticīgu mīlestību,+ piedodams nodarījumus, pārkāpumus un grēkus,+ bet vainīgos neatstāj nesodītus,+ bērnus un bērnubērnus sodīdams par tēvu grēkiem līdz trešajai un ceturtajai paaudzei.”+
8 Mozus tūlīt pat metās ceļos un paklanījās līdz zemei. 9 Viņš teica: ”Jehova, ja vien es esmu ieguvis tavu labvēlību, lūdzu, Jehova, nāc mums līdzi,+ kaut gan mēs esam stūrgalvīga tauta!+ Piedod mūsu pārkāpumu un grēku+ un padari mūs par savu īpašumu.” 10 Dievs atbildēja: ”Es slēdzu ar jums līgumu: visas tautas acu priekšā es darīšu brīnumus, kādi zemes virsū nav notikuši nevienā tautā,+ un visas apkārtējās tautas redzēs Jehovas darbus, jo tas, ko es jūsu labā darīšu, iedvesīs bijību.+
11 Ņemiet vērā to, ko es jums šodien pavēlu!+ Jūsu acu priekšā es izdzīšu amoriešus, kanaāniešus, hetiešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus.+ 12 Sargieties slēgt vienošanās ar tās zemes iedzīvotājiem, uz kuru jūs dodaties,+ lai tas jums nekļūst par slazdu.+ 13 Nopostiet viņu altārus, sadragājiet viņu elku akmeņus un nocērtiet viņu elku stabus*!+ 14 Nezemojieties nevienam citam dievam,+ jo Jehova prasa pilnīgu uzticību* — viņš ir Dievs, kas prasa pilnīgu uzticību*.+ 15 Neslēdziet nekādas vienošanās ar tās zemes iedzīvotājiem, citādi, kad viņi pielūgs savus dievus* un tiem upurēs,+ viņi aicinās arī jūs un jūs piedalīsieties viņu upurmielastos.+ 16 Tad jūs ņemsiet viņu meitas par sievām saviem dēliem,+ un tās ne tikai pašas pielūgs savus dievus*, bet pamudinās uz to arī jūsu dēlus.+
17 Netaisiet sev izlietus dievus.+
18 Sviniet Neraudzētās maizes svētkus.+ Septiņas dienas ēdiet neraudzētu maizi, kā es jums esmu pavēlējis; dariet to noteiktajā laikā ābība* mēnesī,+ jo ābība mēnesī jūs izgājāt no Ēģiptes.
19 Visi pirmdzimtie dēli ir mani,+ arī visi jūsu lopu pirmdzimtie, kā vērši, tā auni.+ 20 Pirmdzimtais ēzelēns jums ir jāizpērk ar aitu, bet, ja jūs to neizpērkat, jums jālauž tam sprands. Visi pirmdzimtie dēli jums ir jāizpērk.+ Neviens lai nenāk manā priekšā tukšām rokām.
21 Sešas dienas strādājiet, bet septītajā atpūtieties*,+ pat ja ir aršanas vai pļaujas laiks.
22 Sviniet Nedēļu svētkus, kuros jums jānes ziedojums no savu kviešu pirmās ražas, un Ražas ievākšanas svētkus* gada beigās.+
23 Trīs reizes gadā visiem vīriešiem ir jānāk Kunga Jehovas, Izraēla Dieva, priekšā.+ 24 Es izdzīšu tautas, jums tuvojoties,+ un paplašināšu jūsu robežas, un neviens neiekāros jūsu zemi, kamēr jūs trīs reizes gadā iesiet stāties sava Dieva Jehovas priekšā.
25 Kopā ar upura asinīm neupurējiet man neko raudzētu,+ un Pashas svētku upuri nedrīkst glabāt līdz rītam.+
26 Labāko no savas zemes pirmās ražas nesiet uz sava Dieva Jehovas namu.+
Nevāriet kazlēnu tā mātes pienā!”+
27 Jehova Mozum teica: ”Uzraksti šos vārdus,+ jo, pamatojoties uz šiem vārdiem, es slēdzu līgumu ar tevi un Izraēlu.”+ 28 Mozus palika kalnā pie Jehovas četrdesmit dienas un četrdesmit naktis un tikmēr ne ēda, ne dzēra.+ Viņš* uzrakstīja uz plāksnēm līguma vārdus — desmit baušļus*.+
29 Tad Mozus nokāpa no Sīnāja kalna ar abām liecības plāksnēm.+ Mozus seja spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu, taču, lejup kāpdams, viņš to nezināja. 30 Kad Ārons un visi izraēlieši ieraudzīja Mozu, tie pamanīja, ka viņa seja spīd, un baidījās viņam tuvoties.+
31 Bet Mozus tos pasauca, un tad Ārons un visi tautas vadoņi pienāca pie viņa, un Mozus ar tiem runāja. 32 Pēc tam pienāca arī pārējie izraēlieši, un viņš tiem nodeva visas pavēles, kuras bija saņēmis no Jehovas Sīnāja kalnā.+ 33 Kad Mozus beidza ar tiem runāt, viņš aizklāja seju ar apsegu.+ 34 Bet, dodamies teltī, lai runātu ar Jehovu, Mozus noņēma apsegu un to neuzlika, līdz bija jāiet ārā.+ Tad viņš devās laukā un pavēstīja izraēliešiem pavēles, ko bija saņēmis,+ 35 un izraēlieši redzēja, ka Mozus seja spīd. Bet Mozus atkal aizsedza seju līdz brīdim, kad viņš gāja runāt ar Dievu.+