ǁNaeǁgaudi Sida Xristeǁî ûib tsî aoǁnâ sîsenni ǂkhanib
AUGUSTUB 6-12
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | LUKAB 17–18
“ǃGôaǃgâxasiba ǁgau re”
(Lukab 17:11-14) Tsî i ge ge ī, Jerusalems ǃoab ǃgûgaru, hîab ge Samariab tsî Galileab tsîkha ǁaegu ǃkharu ǃkhaisa. 12 Tsî ǃāro-i ǃnâb ra ǂgâ, hîa gu ge disi ǃomamaxa khoegu, ǃnūse mâga ge ǃoa bi; 13 tsî gu ge domma ǃhâkhâi, tsî ge mî: Jesu, ǁkhāǁkhā-aotse, ǀkhomxa ge re! 14 Tsî mûb ge, ob ge ǁîgu ǃoa ge mî: ǃGû, î go pristerga sī ǁgausen. O-i ge ge ī, ǃgû gu garu hîa gu ge ǃanu ǃkhaisa.
nwtsty study notes Luk. 17:12, 14
ǃomamaxa ǁōsa ūhâ disi khoegu: Elobmîs ǁaegu ǃnâ î ge ǃomamaxa ǁōsa ūhâ khoena ǃgubis ǃnâ gere ǀhaoǀhaohe, în ǀguiba ǁan tsî huigu ǁkhā. (2Gao. 7:3-5) Elob ǂhanub ǃoagu î ge gere ǂgaoǀkhā-e în ǃomamaxa ǁōsa ūhâ khoena ǀguri hâ. Tsî nē ǁōsa ūhâ khoen ge sao ra khoe-i hîna ǁōsa ūhâ tama hâ-e gere mîba: “ǃAnuoǃnâ! ǃAnuoǃnâ!” ta ge a. (Lev. 13:45, 46) ǁNā ǂhanub di ǂgaoǀkhādi xan ge ǃomamaxa ǁōsa ūhâ khoena Jesuba xu ǃnūse gere mâ.—Study note Mat. 8:2 tsî Glossary “ǃomamaxa ǁōs” di hâ ǃâba mû re.
ǃGû î go pristergu aiǃâ sī ǁgausen: Jesub Xristub ge ǃhūbaib ai hâ io, ob ge Aronni di pristerga ǀgaiba gu ūhâse ge mûǂan tsî ǁnās ǀkha ǃomamaxa ǁōsa ūhâ khoegu hînab ge ǂgauǂgau ga ge mîba î gu pristerga ǃoa ī. (Mat. 8:4; Mrk. 1:44) Moseb di ǂhanub ǃoagub ge pristera khoe-i go ǂgaus tamas ka io noxoba ǀaesen hâsa gere mî. Tsî i ge ǂgauǂgauhe go ǃomamaxa ǁōsa ūhâ khoe-e tempela ǃoa gere ī tsî ǁguibade sī gere dī, sao rana ǃkhōǂgā hâse ǀgam ǃanu anirora, sederhoutgeuri, scarlet ǀapib tsî soǀôa-i ase ra sîsen-ūhe hais tsîna.—Lev. 14:2-32.
(Lukab 17:15, 16) Ob ge ǁîgu di ǀguiba, ǂurub go ǃkhaisab ge mû ǃnubai oa, tsî kai dommi ǀkha Eloba ge kare. 16 Tsî ǁîb di ǂaira tawa ais âb ai ǁnāǁgoe, tsî ge gangan bi; tsîb ge ǁîba Samariaǁî khoe ge i.
(Lukab 17:17, 18) Ob ge Jesuba ǃeream, tsî ge mî: Disise go kha ǃanuǃanuhe tama hâ? Mapa gu ǁnâi khoesega hâ? 18 Tsî ǀnîga ǁnâi hōhe tama hâ, oa tsî nî Eloba ǃgôaba māga, nē ǃhaokhoeb ǀguiba?
w08-E 8/1 14-15 ¶8-9
Tae-i ǃaroma da ǃgôaǃgâxasiba nî ǁgau?
Jesuba mati gere tsâ khoen ge ǃgôaǃgâxasiba ǁgau tama hâ io? Elobmîs ge ra ǀaro: ‘Ob ge Jesuba ǃeream, tsî ge mî: Disise go kha ǃanuǃanuhe tama hâ? Mapa gu ǁnâi nau khoesega hâ? Tsî ǀnîga ǁnâi hōhe tama hâ, oaǀkhī tsî Eloba ǃgôasiba nî ǁgauga, nē ǃhaokhoeb ǀguiba?’—Lukab 17:17, 18.
ǃOmamaxa ǁōsa ge ūhâ i nau khoese khoegu ge ge eloxoresa tama hâ i. ǁÎgu ge Jesub ǃnâ ǂgomsa ǁgau tsî māsenxase ǁîb daoǁgausa ge sao. Nēs ge Jerusalems ǃoa ī tsî pristegu aiǃâ sī ǁgausensa. Xawe gu ge ǁîga Jesub dīga ǁnātikōse ǃgôaǃgâsiba ge ǁgau tama hâ i. ǁÎgu tanisen ǀgaub ge kaise Xristuba ge tsûaǂgao kai. O sida? Khoe-i ga ǃgâi ǀgaub ǃnâ ga ra hâ ū da o, o da ǃhaese ǁî-e ra gangan tamas ka io sîǂkhanisa ra sîba?
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Lukab 17:7-10) Tsî tari-e sadu ǃnâ hâ, ǃhūǃgao tamas ka io ra ǀgoadī ǃgāba ūhâ-e, tsî nî ǁnātimîsi, ǃhanaba xub ra ǁaruhā ǃnubai ǁîb ǃoa mî: Hā, î tāb tawa ǂnû. 8 Nētib kha mîǀî bi tide: ǂHomiba te ǂû ta nî xū-e, î ǃgaesen î ǃoaba te, ǂû tsî ta nî ās kōse, ots ge satsa ǁnās khaoǃgâ ǂû tsî nî ā? 9 Ganganni nî xare ǁnā ǃgāba, mîmāheb go xūnab goro dī amaga? Tātsē, ti ta ra ǂâi. 10 ǁNās ǁkhās xase sago ona, mîmāhe go ge xūn hoana go ga dī hâ xawe, nēti mî: Sige ge anu tama ǃgāge; dīsa anuba ge hân ǀguina ge kom ge dīo.
nwtsty study note Luk. 17:10
anu tama: Tamas ka io “xū tama.” Jesub ǂkhōs ge mî tama hâ ǃgāgu [disipelsgu] xū tama i ase nî ǃgôasensa. Xoaǀgoras ǃoagu “anu tama” ti hâ ǂâis ge ra ǂâibasen ǃgā-i ǃamku ǀgaub ǃnâ nî mûsensa ǀgapiǃgôasens ǀkhas ose. ǀNî xoa-aon ge nē mîsa “ǃgā-i hîna ǀgapi ǃgôasiba anu tama hâ i” ǃoas tsîna ra ǁnaeǁgau.
(Lukab 18:8) Mîba du ta ra, ǃhaeseb nî ǁîna ǂhanuǂhanuba ǃkhaisa. Tsî Khoen Ôab ga hā ǃnubai, xare kha ǂgom-e hōb nî ǃhūbaib ai?
nwtsty study note Luk. 18:8
ǂgoms: Tamas ka io “nēti ī ǂgoms.” Grikegowab di xoaǀgoras ǃoagub ge Jesuba hoaǃnâ-aixa ǂgoms xa ǀgui ge ǃhoa tama hâ i xawe ǃoa taras di ǂgoms hînab ge ǁîb ǂkhōs ǃnâ gere sîsen-ūs xa gere ǃhoa. (Luk. 18:1-8) Nēti i ǂgoms ge ǀgores ǃnâ ǂgoms tsî Elob ǂhanu-aisiba ǀae ǃhūbaib ai nî haus ǃnâs tsîna ǂgomsa ǃkhōǂgā hâ. Jesub ge ǂgoms xa hâ dîsa ǁîb ǁkhāǁkhāsabega ge ǃeream tama hâ i, ǂhâbab gere amaga îgu ǁîgu ǂgomsa aitsâma ôaǃnâ. ǀGores tsî ǂgoms tsîn xa ǁnā ǁae ǃhoas ge kaise ge ǂhâǂhâsa i Jesub ǁkhāǁkhāsabegu ǀgūǁae nî ǃâitsâhe amaga.—Luk. 17:22-37.
Elobmîs Khomai ǃâs
(Lukab 18:24-43) Tsî ǃoab go ǃkhaisab ge Jesuba mû, ob ge ge mî: Matikōse i a ǃgom, ǃkhū hâ khoen nî Elob gaosib ǃnâ ǂgâ ǃkhaisa. 25 Supu i ge a, ǃnai-i nî nali di mûros ǃnâ ǂgâsa, ǃkhū hâ-i nî Elob di gaosib ǃnâ ǂgâs xa. 26 On ge ǁnâu rana ge mî: Tari-e ǁnâi a ǃgâiǃō ǁkhā? 27 Ob ge ge mî: Khoen tawa a īǁoan kom Elob tawa a īǁkhāo. 28 Ob ge Petruba ge mî: Mû, sige ge hoana ǁnāxū tsî ge sao tsi. 29 Ob ge ge mîǀî gu: Amase ta ra mîba go: Khoe-i ga oms tsî ǁgûra, tsî ǃgâsan tsî taras tsî ǀgôan tsîna Elob di gaosib ǃaroma ǁnāxū, 30 o-i ge ǁîna ǂguiǃnâguse nî hōdawa nē hâ ǁaeb ǃnâ, tsî ǃgoaxaǁaeb ǃnâ ǀamo ûiba. Jesub ge ǃnonaǁî ǃnāsa tsâb âba ra kēbo. 31 Tsîb ge disiǀgamǀaga ū, tsî ǁîgu ǃoa ge mî: Mû, Jerusalems ǃoa ge ge ra ǃapa, on ge kēbo-aogu xa Khoen Ôab xa xoahe hân hoana nîra ǀoa. 32 ǀŪbenab ge nîra māǁnâhe, tsîb ge nîra ǃhōhe, tsî ǁgaisise dī-ūhe, tsîb ge nîra ǂara-aihe. 33 Tsîn ge ǂnau tsî nîra ǃgam bi; tsî ǃnonaǁî tsēs aib ge nîra khâi. 34 Xawe gu ge nēn xa xū-i xare-e ǁnâuǃā tama ge i, tsîs ge nē mîsa ǂganǃgâsaba gu ge i, tsî gu ge mîhe gena ǁnâuǃā tama ge i. 35 Tsî i ge Jerixosab ra ǀgū hîa ge ī, ob ge ǂanǂansa ǂgī khoeba daob tawa ǂnû tsî gere ǀkhope. 36 Tsî khoen ra ǃgû-ī ǃkhaisab ge ǁnâuo, ob ge ge dî, tare-i a ǃkhaisa. 37 On ge ge ǂhôa bi, Jesub Nasareǁîb ra ǃgû-īsa. 38 Ob ge ǂgai, tsî ge mî: Jesu, Davib Ôatse, ǀkhomxa te re! 39 On ge aiǃâ garuna ge ǃgabe bi, ǃnōb nîga; xaweb ge ǁnās ǃgâ-ai ge ǂgai: Davib Ôatse, ǀkhomxa te re! 40 Ob ge Jesuba mâ, tsî ǁîb ǃoab nî ūhāhesa ge mîmā; tsî ǀgūseb ge hā, ob ge dî bi, 41 tsî ge mî: Tare-e ta nî dība tsi, ǃkhaisats ra ǂgao? Ob ge ge mî: ǃKhūtse, mû kaihe ta nîsa. 42 Ob ge Jesuba ǁîb ǃoa ge mî: Mû! ǂGoms âts go hui tsi. 43 Ob ge ǁnātimîsi mû, tsî ge sao bi, Eloba ra karese; tsî ǁaes hoas ge mûn geo, Eloba koasa gere mā.
AUGUSTUB 13-19
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | LUKAB 19–20
“ǁKhāǁkhāsen re disi pondi ǂkhōsa xu”
(Lukab 19:12, 13) Ob ge ge mî: ǂAnǂansa ǀgapiǃgôahesa khoeb ge ǃnū ǃhūb ǃoa ge ǃgû gaosisab nî hōbasenga, tsîb nî ǁnās khaoǃgâ oase. 13 Ob ge disi ǃgāgu âba ǂgai, tsî disi ponde mā gu, tsî ge mîlî gu: ǁAmagusa dī, ǁkhawa ta nî hās kōse.
jy-E 232 ¶2-4
Disi pondi ǂkhōs
ǁÎb ge ge mî: “ǂAnǂansa ǀgapiǃgôahesa khoeb ge ǃnū ǃhūb ǃoa ge ǃgû gaosisab nî hōbasenga, tsîb nî ǁnās khaoǃgâ oase.” (Lukab 19:12) Nēti i saris ge kaise ǀhapese nî ū. Jesub ge a “ǂanǂansa ǀgapiǃgôahesa” hîna ge “ǃnū ǃhūb” ǀhomma ǃoa a ība, ǁîb ǁGûb gaosiba nî mābis kōse.
Nē ǂkhōs ǃnâb ge nē “ǂanǂansa ǀgapiǃgôahesa” aoba īb nîs aiǃâ disi ǃgāga ǂgai tsî mâb hoaba pondsa ra mā tsî ra mîba: “ǁAmagusa dī, ǁkhawa ta nî hās kōse.” (Lukab 19:13) ǀHaiǀuri ponds ge kaise a ǀō-aisa. Nē ponds ge ǃhana kurus ǃnâ ǂansa ūhâ khoe-i ǃnona ǁkhâgu ǃnâ ra matare-e maris ǀkha a ǀgui.
ǁKhāǁkhāsabegu ge ge ǂan-i ǁîgu ǁnā 10 ǃgāga ra ǂnûǁkhaebasa, Jesub ge ǀnai ǁîga ǃgao sîsen-aogu ǀkha ǀgopeǀnō hâ i amaga. (Mat. 9:35-38) Xaweb ge ǁîga ge mîba tama hâ i, î gu ǃhoro-e hau. Tsî nē ǃgaos ge ǁkhāǁkhāsabegu hîna Elob Gaosib ǃnâ ǃâ-e ūhâgu tsîna ǃkhōǂgā hâ. ǁKhāǁkhāsabegu ge ǁkhāsib hoaba ge sîsen-ū îgu Gaosib di ǂgaeǂgui-aona ǂguiǂgui.
(Lukab 19:16-19) Ob ge ǂguroba hā, tsî ge mî: ǃKhūtse, sa ponds ge ǀnî disi ponde go hōba tsi. 17 Ob ge ge mîǀî bi: Aio, ǃgâi ǃgātse, ǀoro-i ǃnâts ge ǂgomǂgomsa i, xuige disi ǃādi ǂama ǀgaiba ūhâ re. 18 Ob ge ǀgamǁîba hā, tsî ge mî: ǃKhūtse, sa ponds ge ǀnî koro ponde go hōba tsi. 19 Ob ge ǁkhāti ǁîb ǃoa ge mî: Sats ona ǀnî hâ koro ǃādi ǂama.
jy-E 232 ¶7
Disi pondi ǂkhōs
ǁKhāǁkhāsabegu tsîn ga ǁnā ǃgāgu khami ǁkhāsib hoaba sîsen-ū tsî ga ra ǁkhāǁkhāsabedī o, ob ge Jesuba kaise nî ǂkhî. Tsî gu ge ǀgaisa ǂgomǃgâsiba a ūhâ ǁkhā Jesub ǁîga nî ǀkhaesa. Jesub ǁkhāǁkhāsaben hoan ge ǀgui ǁkhāsib tsî aiǂhanugu tsîna ūhâ tama hâ. Xaweb ge Jesub hîna ‘ǂgaeǂguis aiǂhanuba’ ūhâba ǁkhāsiba mûǂan tsî ǁîna ǁîn di ǂgomǂgomsa ǃoabas tsî ǁkhāǁkhāsabedīs ǃgao nî ǀkhae.—Mat. 28:19, 20.
(Lukab 19:20-24) Ob ge nauba hā tsî ge mî: ǃKhūtse, nēs ge hâ sa ponds, aosenǃkhai-i ǃnâ ta sâuba tsi hâsa; 21 ǃao tsi ta kom geo, ǁkhō khoets a amaga: ǁGuiri tamats hânats kom ra ūo, tsî tsoro tamats hânats kom ra ǃgao-o. 22 Ob ge ge mîǀî bi: Sa amsa xu ta nî ǀgoraǃgâ tsi, ǂkhaba ǃgātse! ǂAnts ge i, ǁkhō khoeta a ǃkhaisa tsî ǁgui tama ta hâpa ta ra ū, tsî tsoro tama ta hâna ta ra ǃgao ǃkhaisa. 23 Tsî tare xū-i ǃaromats kha ǁnâi ti pondsa mariǂharuguǂgaes ǃnâ mā tama ge i, o ta kom ga ti hās ǃnâ ǁîsa hōs ǀkha ǂgaoǀkhā hâo? 24 Ob ge ǁîb tawa mâgu ǃoa ge mî: Pondsa ūǀhana bi, î diside ūhâba mā si!
jy-E 233 ¶1
Disi pondi ǂkhōs
Nē ǃgāb hîna ge sîsen tsî ǁîb ǀhonkhoeb di gaosiba kaikai tama hâ îb ge ge ǂoaǃnâ. Apostelgu ge Jesub hîna Elob Gaosib di gao-aose nî ǂgaeǂguiba ǃâubasen hâ. Tsî ǁîb ge ǀuniga ǃgāb xa a mî xūn xa gu ge ǁîga ge mûǂan ǁîgu ga ǃgarise sîsen tama io, o gu Elob gaosib ǃnâ ǃâ-e ūhâ tidesa.
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Lukab 19:43) O di kom tsēde nîra hāǂam sio, ǁîdi ǃnâ gu khākhoegu âsa ǁkhuiga kuruǂnamipe si, xāǂgā tsî mâ ǃnam-i hoa-e xu nîra ǂōǂō side.
nwtsty study note Luk. 19:43
ǁkhuiga kuruǂnamipe: Tamas ka io “haib.” Grikegowab mîs hîna khaʹrax di hâs ge Grike Xoadi ǃnâ ǀgui ra hō-e. Nē mîs ge “ǂgō haib [haigu] hîna oms ǂnamipeba ǂganams ǃgao ra sîsen-ūheb ǃoa ra ǁnaeǁgau.” Jesub mîdi ge ge dīǀoaǀoahe 70ǁî kurib ǃnâ î ge Rome soldaga Titub daoǁgaus ǃnāga Jerusalems di ǂnamipe haigu ǀkha [muurga] a om o. Titub di ǂâibasens ge în—Jodeǁîna tā ǃkhoebē, māǁnâsen tsî ǃâs xa ǁō. Nē muurga oms ǃaroma gu ge Romeǁî soldaga haide gere sîsen-ū.
(Lukab 20:38) Elob ge ǁō hân di Elo tamaba, tsîb ge a ûitsaman di. Hoan kom ǁîba ra ûibao.
nwtsty study note Luk. 20:38
hoan kom ǁîba ra ûibao: Tamas ka io ‘hoan ge a ûitsama ǁîb aiǃâ.’ Elobmîs ge ra ǁgau ǁîn hîna uitsama xawe Eloba xu a ǃnūn ge ǁîb aiǃâ ǁō hâ. (Efe. 2:1; 1Tim. 5:6) ǁNās ǁkhās khamin ge Elob ǃoaba-aon hîna ǁō hâna ǁîb aiǃâ a ûitsama, ǁÎb khâisa nî mān amaga.—Rom. 4:16, 17.
Elobmîs khomai ǃâs
(Lukab 19:11-27) Tsî nēnan ra ǃgâbasen, hîab ge ǃaruǀî ǂkhō-e ge mî, Jerusalemsab ge ǀgū i, tsî ǁnātimîsib nî Elob gaosiba ǂhaiǂhaisen, tin gere ǂâi amaga. 12 Ob ge ge mî: ǂAnǂansa ǀgapiǃgôahesa khoeb ge ǃnū ǃhūb ǃoa ge ǃgû gaosisab nî hōbasenga, tsîb nî ǁnās khaoǃgâ oase. 13 Ob ge disi ǃgāgu âba ǂgai, tsî disi ponde mā gu, tsî ge mîlî gu: ǁAmagusa dī, ǁkhawa ta nî hās kōse. 14 Tsî gu ge ǁgâuǁîgu âba ǁkhan bi, tsî sîsabega sîǃgon bi, tsî ge mîba kai bi: ǂGao tama ge hâ, nēb nî sige ǂama gaosa. 15 Tsî i ge ge ī, gaosisab ge hō ǃnubaib ge hā ǃkhaisa, ob ge ǁnā ǃgāgu, maribab ge māga ǁîb ǃoa ge ǂgai kai, îb ga ǂan, tarib âgu ǁamagus ǃnâ xū-e hōbasen hâ ǃkhaisa, ti. 16 Ob ge ǂguroba hā, tsî ge mî: ǃKhūtse, sa ponds ge ǀnî disi ponde go hōba tsi. 17 Ob ge ge mîǀî bi: Aio, ǃgâi ǃgātse, ǀoro-i ǃnâts ge ǂgomǂgomsa i, xuige disi ǃādi ǂama ǀgaiba ūhâ re. 18 Ob ge ǀgamǁîba hā, tsî ge mî: ǃKhūtse, sa ponds ge ǀnî koro ponde go hōba tsi. 19 Ob ge ǁkhāti ǁîb ǃoa ge mî: Sats ona ǀnî hâ koro ǃādi ǂama. 20 Ob ge nauba hā tsî ge mî: ǃKhūtse, nēs ge hâ sa ponds, aosenǃkhai-i ǃnâ ta sâuba tsi hâsa; 21 ǃao tsi ta kom geo, ǁkhō khoets a amaga: ǁGuiri tamats hânats kom ra ūo, tsî tsoro tamats hânats kom ra ǃgao-o. 22 Ob ge ge mîǀî bi: Sa amsa xu ta nî ǀgoraǃgâ tsi, ǂkhaba ǃgātse! ǂAnts ge i, ǁkhō khoeta a ǃkhaisa tsî ǁgui tama ta hâpa ta ra ū, tsî tsoro tama ta hâna ta ra ǃgao ǃkhaisa. 23 Tsî tare xū-i ǃaromats kha ǁnâi ti pondsa mariǂharuguǂgaes ǃnâ mā tama ge i, o ta kom ga ti hās ǃnâ ǁîsa hōs ǀkha ǂgaoǀkhā hâo? 24 Ob ge ǁîb tawa mâgu ǃoa ge mî: Pondsa ūǀhana bi, î diside ūhâba mā si! 25 O gu ge ǁîb ǃoa ge mî: ǀNaib kom disi ponde ūhâo, ǃKhūtse. 26 Mîba du ta ra: Ūhâ-i hoa-i ge nîra māhe; tsî ūhâ tama i ge ǁkhāti ū-i hâ-e nîra ūǀhanahe. 27 Î go ǁnā khākhoegu âtagu, tita nî ǁîgu ǂama gao ǃkhaisa ǂgao tama ge iga nēpa ūhā, î ti aiǃâ ǂnauǃan gu.
AUGUSTUB 20-26
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | LUKAB 21–22
“Sadu ores go ǀgū xuige”
(Lukab 21:25) Tsî di ge saode nîra ī sores ai, tsî ǁkhâb ai, tsî ǀgamiron tsîn ai; tsî ǃhūbaib aib ge ǁaedi di ǂōǂōsiba ǂhansens ǀkha nîra hâ, hurib tsî ǃgabigu tsîn di ǀōb ama.
kr-E 226 ¶9
Elob Gaosib ge ǁîb khākhoena ra dīkākā
9 ǀHommi ǃnaeǃkhais. Jesub ge ge aimûǀgaru: ‘Sores ge nîra ǃkhae, ǁkhâb ge ǁîb ǂkhaiba mā tide, ǀgamirodi ge ǀhomma xu nîra ǁnā.’ ǂGomdi ǁkhāǁkhā-aogu ge tātsēs tsîna ǁkhāwa mûǂan-e tide. Jesuba ǀhommi ǃnâ nî ī xuna ǃoa gere ǁnaeǁgau? ǀNîsi o. (Jes. 13:9-11; Joe. 2:1, 30, 31) Khoena mati nî tsâ mûn ra xūna xu? ǁÎn ge nî ‘ǃao’ ‘ǀgau-en ūhâ tama hâ amaga.’ (Lukab 21:25; Sef. 1:17) Îo, Elob Gaosib di khākhoen ‘gaogu tsî ǃgān’ tsîn ge nî “ǃao tsî ǃhūbaib ai nî hā xūn di ǃâus xa nîra ǀhūǁō.” Xawen ge ǃkhoen ga ra xawe gauǃkhaihe hō tide tsîn ge sida Gao-aob ǁaib xa nî dīkākāhe.—Lukab 21:26; 23:30; J.ǂHa. 6:15-17.
(Lukab 21:26) Tsîn ge khoena ǃaob tsî ǃhūbaib ai nî hā xūn di ǃâus xa nîra ǀhūǁō, ǀhommi di ǀgaigu nîra ǁnopeǁnopehe xui-ao.
(Lukab 21:27, 28) Tsî ǁnāǃnubain ge Khoen Ôaba nîra mû kai ǀgaib tsî ǂkhaisib tsîkha ǀkha ǀnanu-i ai ǃgoaxase. 28 Tsî nēn ga ītsoatsoa, ǃnubai ǃgapakhâi, î danadi âdo ǃhâkhâi, sadu ores go ǀgū xuige.
w16.01-E 10-11 ¶17
‘Ab ǃgâsaǀnamguba hâhâ’
17 ‘ǁKhoaǂgao re.’ (Khomai re Hebreǁîn 13:6.) Jehovab ǃnâ da ūhâ ǂgomǃgâsib ge ra ǁkhoaǂgao kai da, ǃgomsiga da ga ra hōǃâ xawe. Nē ǁkhoaǂgaosib tsîn ge ra hui da î da ǃgâi tanisen ǀgauba ūhâ. Sida ǃgâsa ǀnamgub tsî ǃgâi tanisen ǀgauba tsîn ge nî hui da î da nau ǃgâsana omkhâi tsî ǁkhaeǂgao. (1Tes. 5:14, 15) Kaiǁgâiǀāb ga ra hā ǁaeb ais tsîna da ge sida danade “ǃgapakhâi . . . ǃhâkhâi” tsî nî kō sida ores go ǀgū amaga.—Lukab 21:25-28.
w15-E 7/15 17-18 ¶13
“Sadu ores go ǀgū”
13 Gūna mati nî dī ǁîn “ǀamo ǁkharab” ra hāsan ga mû o? ǁÎn ge “nîra ā.” (Mat. 24:30) Xawe Xristub ǃgâsan tsî ǂgomǂgomsase ra ǃoaban tsîna tae-e nî dī? Jehovab tsî ǁÎb ǀgôab Jesub Xristub tsîn ǃnâ da ge ǀgaisa ǂgomsa nî ūhâ, mî rase: “Tsî nēn ga ītsoatsoa, ǃnubai ǃgapakhâi, î danadi âdo ǃhâkhâi, sadu ores go ǀgū xuige.” (Lukab 21:28) ǃGâi tanisen ǀgaub ge nî hui da î da orehes ǃnâ ǂgomǃgâsiba ūhâ.
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Lukab 21:33) ǀHommi tsî ǃhūbaib tsîkha ge nîra ǃgôa-ī, xawe di ge ti mîde tātsē ǃgôa-ī tide.
nwtsty study notes Luk. 21:33
ǀHommi tsî ǃhūbaib tsîkha ge nîra ǃgôa-ī: ǀNî hâ xoadi ge ra ǁgau ǀhommi tsî ǃhūbaib tsîn ge ǀamosib kōse nî hâhâ di. (Gen. 9:16; Psa. 104:5; Aoǁn. 1:4) Jesub mîdi ge nēpa a ǂâibasen ǁkhā, ī ǁoa xū-i ga ra ī tsî î ga ǀhommi tsî ǃhūbaib tsîna ga ra ǃgû-ī xawe î ge Jesub mîde dīǀoaǀoasa nî ūhâ. (ǀGopeǀnō re Mat. 5:18.) Xawe î ge ǀhommi tsî ǃhūbaib tsîna nēpa ǁgauǁgaus ase a īǁkhā hîna ǂHaiǂhais 21:1 ǃnâ “ǂguro ǀhommi tsî ǂguro ǃhūbaib” di ra mîhe-e.
xawe di ge ti mîde tātsē ǃgôa-ī tide: Tamas ka io ‘ti mîdi ge tātses tsîna ǃgû-ī tide.’ Nē Grike ǃhoa ǀgauba sîsen-ūs ge ge ǁgau nē ǂâi ǀgaub ǃgâi tama hâsa tsî Jesub mîde ra ǃgāsa kaisa.
(Lukab 22:28-30) Tsî sago ge ǁîgo, tita ǀkha ti ǃâitsâdi ǃnâ ge hâǃganugo. 29 O ta ge sago gaosiba ra mîmâiba, ti Îb ge ǁîba tita mîmâiba khami, 30 Ti tāb ai go ǂû tsî nî āse gaosib âtab ǃnâ, tsî trondi ai ǂnû tsî go nî disiǀgamǀa ǃhaodi, Israelǁîn dide ǀgoraǃgâse.
w14-E 10/15 16-17 ¶15-16
Sadu ge nî ‘pristersi gaosi’ kai
15 ǃUi ǂûsab ge ǂnuiǂgās khaoǃgâb ge Jesuba ǁîb ǂgomǂgomsa ǁkhāǁkhāsabegu ǀkha mîmâisa ge dī hîna Mîmâisa Gaosib di a ǂansasa. (Khomai re Lukab 22:28-30.) Nau mîmâidi hîna Jehovab ǀguiba ūhâdi xa î ge nē mîmâisa Jesub tsî ǁîb ǂkhauhesa saosaben tsîn ǁaegu hâ. “Ti Îb ge ǁîba tita mîmâiba khami” dib ge mî o, ob ge Jesuba ge mî Jehovab ge ǁîb ǀkhab ge mîmâisa a dī o ge mî: “Sats ge pristertsa ǀamosib kōse Melxisedeki di ǀgaub ǃoa.”—Heb. 5:5, 6.
16 Jesub 11 ǂgomǂgomsa apostelgu ge ǁîb ǀkha ‘ǃgomsigab gere hōǃâ ǁaeb ǃnâs tsîna ge hâ i’. Mîmâisa Gaosib ge ǁîga ǂgomǃgâsiba gere mā Jesub ǀkha gu ǀhommi ǃnâ nî ǂgaeǂgui ǃkhaisa gao-aogu tsî pristergu tsîn ase. Xawe nē 11 apostelgu ǀguigu ge nē aiǂhanuba hō tide. Jesub ge apostel Johaneba ǁhapos ǃnâ ge mîba: “Dan ra-i, ǁî-e ta ge nîra mā, tita ǀkha i nî ti trons ai ǂnûsa, Tita ge ǁkhāti dan, tsî ti Îb ǀkha ǁîb di trons ai ǂnû khami.” (J.ǂHa. 3:21) Mîmâisa Gaosib ge 144 000 ǂkhauhesa Xristeǁîn ǀguina ǃkhōǂgā hâ. (J.ǂHa. 5:9, 10; 7:4) Nē gaosib ge ra ǃaroma în ǁîna Jesub ǀkha ǀhommi ǃnâ ǂgaeǂgui. Nēs ge ǃgame-aos hîna ǃgâi tanisen ǀgauba ūhâ omarisa xu ra hās ǀkha a ǀgui hîna gao-aoba ǃgame tsî ǁîb ǂgaeǂguis ǃnâ ra ǁhaosa. Xoadi ge ǂkhauhesa ǃgâsana “ǃgame-aos” hîna a ‘ǃanu ǂkhamkhoes’ ase ra ǁguiǃā.—J.ǂHa. 19:7, 8; 21:9; 2Kor. 11:2.
Elobmîs khomai ǃâs
(Lukab 22:35-53) Tsîb ge ǁîgu ǃoa ge mî: Sago ta ge mariǁhō-i, tsî ǃkhoa-i, tsî ǁharon ose sîǂui ǃnubai, tôasi go ge xū-e? O gu ge: Tātsē, ti ge mî. 36 Ob ge ge mîǀî gu: Xawe nēsi, mariǁhō-e ūhâba ab ū, ǁnās ǁkhās khami ǃkhoa-e ūhâba, tsî ūhâ tamaba, ab sarab âba ǁamaxū, îb gôa-e ǁamabasen. 37 Mîba go ta ra xui-ao, nē-i, tita xa xoahe hâ-i tita ǃnâ nîra ǀoa ǃkhaisa: “ǂHanuoǃnân ǀkhab ge ǃgôahe hâ” ti mî-e, tita xa xoahe hân ǀam-e ūhâ xui-ao. 38 O gu ge ge mî: ǃKhūtse, mû, nē kha ge ǀgam gôakha hâ. Ob ge: ǂÂu hâ, ti ge mîǀî gu. 39 Tsî ǂoab ge, ob ge ǁnaetib âb ǃoa ǀKheraǃhommi ǃoa ge ǃgû, tsî gu ge ǁkhāti ǁkhāǁkhāsabegu âba ge sao bi. 40 Tsî ǁnā ǃkhais tawab ge sī, ob ge ǁîgu ǃoa ge mî: ǀGore, î go tā ǃâitsâb ǃnâ ǂgâ. 41 Ob ge ǀui-i ra ǂnoahes kōse ǁîga xu ge bē, tsî ǃhonǁgoa, tsî ǀgore, 42 tsî ge mî: Abotse, ǂgaots karao, nē ǀgabisa tita xu ūbē re; xawe as tā ti ǂâisa ī, îs sa ǂâisa ī re! 43 Tsîb ge ǀhomǃgāba ǀhomma xu ǂhai, tsî ge ǀgaiǀgaiǃnâ bi. 44 Ob ge ǃgaugus ǃnâ sī, tsî ǁnās ǃgâ-ai ǀgaisase ge ǀgore. Tsîb ge aosenni âba ǀaoǁgamrodi ase ǃhūb ai ge ǁnā. 45 Tsî ǀgoresa xub ge khâio, ob ge ǁkhāǁkhāsabegu âb tawa sī, tsî ǃoab xa ǁom hâse hō gu, 46 tsî ge mîǀî gu: Tarexa go ra ǁom? Khâi, î ǀgore, î go tā ǃâitsâb ǃnâ ǂgâ. 47 Tsî ganupeb ra ǃhoa hîa, mû, os ge ǂnubisa ge hā; tsî disiǀgamǀagu di ǀguib, Judab ti ra ǂgaiheb ge ai-aiba gu; tsîb ge Jesuba ge ǀgū, ǁoa bib nîse. 48 Ob ge Jesuba ge mîǀî bi: Judatse, ǁoa-i ǀkhats kha Khoen Ôaba ra ǀapexū? 49 Tsî ǁîb tawa hâgu ge, tare-i ra ī ǃkhaisa mûo, o gu ge ge mîǀî bi: ǃKhūtse, gôab ǀkha ge nî ǂnau? 50 Tsîb ge ǁîgu di ǀguiba ǀgapipristeri di ǃgāba ǂnau, tsî amǀkhāb ǂgaes âba ge ǂnauǁnâ. 51 Ob ge Jesuba ǃeream, tsî ge mî: Tā dī! ǂÂu go xuige. Tsîb ge ǂgaes âba tsâǀkhā, tsî ge ǂgauǂgau bi. 52 Tsîb ge Jesuba ǁîb ǃoagu go hā ǀgapipristergu, tsî tempeli di danakhoegu, tsî kaigu tsîgu ǃoa ge mî: ǃGam-ao-i ǃoas khami go go ǂoa, gôagu tsî haigu tsîn ǀkha. 53 Tsēkorobe ta ge sadu ǀkha tempeli ǃnâ ge hâ i, tsî du ge ǃomma tiǀî ǀhōǂui tama ge hâ i; xawe nēb ge sadu di iri, tsî ǃkhaenab di ǀgaiba.
AUGUSTUB 27–SEPTEMBERI 2
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | LUKAB 23–24
“Khoena ǀûba re”
(Lukab 23:34) Ob ge Jesuba ge mî: Abotse, ǀûba in re, tare-en ra dīsan a ǀū xuige. Tsî gu ge saran âba ge ǀgoragu, ǂnōgusa ao tsî.
cl-E 297 ¶16
“Xristub ǀnamma ǂans”
16 Jesub ge ǁîb ǁgûb ǀnamma gere ǁgae ‘hoaǁae ǀûbas’ ǃnâ-ū. (Psa. 86:5) Nēsab ge ǃgam-eb nîs kōse ge dī. ǁGai ǁōbab ge ǁō xaweb ge Jesuba hoaǁae tae-i xa gere ǃhoa? ǁÎba Jehovaba gere ǂgan Îb ǁîb mâǃoa-aona ǁkhara? Jesub ge ǁîb ǀuniga mîdi ǃnâ ge mî: ‘ǁGûtse, ǀûba nî re, tare-en ra dīsan a ǀū xuige.’—Luk. 23:34.
(Lukab 23:43) Ob ge Jesuba ǃeream tsî ge mîǀî bi: Amase, ta ra mîba tsi, nētsēts ge tita ǀkha paradais ǃnâ nîra hâ.
g-E 2/08 11 ¶5-6
Jehovaba ǁorena ǀûba i ra?
Jehovab ge khoe-i ǁoreb ǀguiba kō tama hâ xawe ǁî-i tanisen ǀgaub tsîna ra kō. (Jesajab 1:16-19) Jesub xōǀkhā ge hâ i ǀgam ǁore-aogu xa ǂâi re. Hoa ǀgam gu ge ǀgaisa ǁoreba ge dī ǁnā-amagab ge ǀgui khoeba ge mî: “Sakhom ge ǂhanuse ǁîs ǃnâ hâ, dī khom gena anu hâ-e khom ra ǃkhōǃoa xui-ao; xawe nēb ge tsū xū-e dī tama hâ.” Nē ǁore-aob mîdi ge ra ǁgau ǁîb ge xū-e Jesub xa ǂan īsa. Nē ǂans ge ǁîb tanisen ǀgauba ge ǂkhâǃnâ. ǁÎb ge sao rase ge mî: “ǂÂi te re, ǃKhūtse, sa gaosib ǃnâts ga sīo.” Jesuba nēsa mati ge ǃeream? ǁÎb ge ge mî: “Amase, ta ra mîba tsi, nētsēts ge tita ǀkha paradais ǃnâ nîra hâ.”—Luk. 23:41-43.
Jesub ǀuniga mîdi khoen ǃoab ge mîdi ge ǀkhomxaǂgaosiba ǁōb daob ai hâ khoeba ge ǁgau. Nēs ge kaise ra ǂkhâǃnâ da. Jehovab tsî Jesub tsîkha ge hoa khoen hîna ra ǃhausena ǀkhomxaǂgaosiba ra ǁgau ǁîn dīgu ai kō tama is ǃnâ-ū.—Rom. 4:7.
(Lukab 24:34) Tsîn ge ge mî: ǃKhūb ge amase khâi hâ, tsî Simonni xa go mûhe.
cl-E 297-298 ¶17-18
Elob di ǀnamma ǂans
17 Jesub ǂoaǂamsa ǀgaub ǀûbas dib ge apostel Petrub ǀkhab gere tanisen ǀgaub ǃnâ-ū ra mûhe. Petrub ge Jesuba ge ǀnam i. Nisan 14 Jesub ǀuniga ǃuib ge Petruba ge mî: “ǃKhūtse, sats ǀkha ta ǂhomisen hâ, ǃkhō-oms ǃnâs kas, ǁōb ǃnâs kas hoasa ǂgâsa.” Petrub ge Jesuba ǃnona ǃnāde ge ǀūxū. Elobmîs ge Petrub ge ǃnonaǁî ǃnāsa Jesuba a ǀūxū o, o î ge tae-e a īsa ra mî: “Ob ge ǃKhūba ǂnan, tsî Petruba ge kōǀî.” ǁÎb ǁoreb xa ra tsûaǂgaoseb ge Petruba “ǃaugaba ǃoa ǂoa tsî ause ge ā.” Jesub ge ǁnā tsēs ai a ǁō o, ob ge apostela ǀnîsi gere ǂâi, ‘Jesuba ǀûba te î go’ di.—Luk. 22:33, 61, 62.
18 Petrub ge gaxuse ge ǃâu tama hâ i ǃereamsa hōsa. Jesub ge Nisan 16 ǁgoaga khâisa ge mā-e tsî ǁnā tsēs ai Petruba ge sari. (Luk. 24:34; 1Kor. 15:4-8) Jesuba tae-i ǃaroma ǁîba ge ǀūxū aposteli ǃnâ ǃgâiǃgâibasensa ge ūhâ i? Jesub ge ǀnîsi gere ǂgao îb Petruba ǂan ǁîb noxoba a ǀnam bi ǃkhaisa. Jesub ge ǂgui xūna ge dī Petruba ǀnamma ǁgaus ǃgao.
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Lukab 23:31) “Nēnan ra ǃam haib ai dīo, tare xū-e ǁnâi ǂnâsab ǀkha nî ī?”
nwtsty study note Luk. 23:31
ǃam haib . . . ǂnâsa haib: Jesub ge nēpa Jodeǁî ǃhaosa ǃoa ra ǁnaeǁgau. Nēs ge ǂnâ hâ hais hîna ǂkhari ǃamro-e ūhâs ǀkha a ǀgui, Jesub ge ǁnāpa hâ i amaga tsî ǁîb ǃnâ ra ǂgom Jodeǁîn tsîna. Jesub ge ǀgūǁae nî ǃgamese ge ī-i tsîn ge ǂgomǂgomsa Jodeǁîna nî ǂkhauhese ge ī-i în gagasi Israeli di ǃâ kai. (Rom. 2:28, 29; Gal. 6:16) ǁNā ǁaeb ǃnâ î ge Israelǁaesa gagasise ga ǁō hâ tsî ǂnâ hâ hais ǀkha ga ǀgui hâ.—Mat. 21:43.
(Lukab 23:33) Tsî ǃkhais, danaǂkhōdi ǃās ti ra ǂgaihes tawan ge sī, o gu ge ǁnāpa ge ǃgâu bi, tsî tsūdī-aokha ona, ǀguiba amǀkhāb ai, tsî nauba ǁareǀkhāb ai.
nwtsty mediab
ǃNôas ǃnâ spykera
Nē fotos ge khoe-i ǃnôas hîna spykera ūhâsa ra ǁgau, nē spykeri ge 11.5cm ga a gaxu. Nē ǃâ-i ge 1968ǁî kurib ǃnâ ge hō-e Jerusalems tsî Romaniab tsîn ǃnâ. Nēs ge ra ǁgau spykeri ge khoe-e ǃgâus ǃnâ gere sîsen-ūhesa. Nē spykeri ge Jesub ge Romeǁî soldagu xa a ǃgâu-ūhe spykeri ǀkha a ǀgui. Nē spykeri ǃâ-i ge boksis ǃnâ ge hō-e hîna ossuaris di ra ǂgaihesa, ǁō hâ khoe-i ǂkhōgu ge ǁnāpa gere ǂgā-e. Nēs ge ge ǁgau khoe-i hîna ra ǃgâuhe î ge a ǁhōhe ǁkhā di.
Elobmîs khomai ǃâs
(Lukab 23:1-16) Tsîs ge ǁîn di ǂnubis hoasa khâi, tsî Pilatub ǃoa ge ūǃgû bi. 2 Tsîn ge ǀhapiǀhapi bitsoatsoa, tsî ge mî: Nēba da kom ge hō, ǁaesa ra ǂgaeǁnâb, tsî Kaesara ǁgui-aimarisa māsa ra ǃkhâib ase, tsî ǁî-aitsama: Xristuta, gao-aota, ti ra mîb ase. 3 Ob ge Pilatuba dî bi, tsî ge mî: Jodeǁîn gao-aotsa satsa? Ob ge ǃeream bi tsî ge mî: Sats go mî. 4 Ob ge Pilatuba ǀgapipristergu tsî ǁaes tsîn ǃoa ge mî: ǀHapi-i xare-e ta ge nē khoeb ǃnâ hō tama hâ. 5 On ge ǁgarisase ge mî: ǁAesab kom ra gongono, Judeab hoaragab ǃnâ ra ǁkhāǁkhāǃâ, Galileaba xu tsoatsoa tsî nēpas kōse. 6 Tsî Pilatub ge ǁnâu, ob ge ge dîǃā, īseb khoeba a Galileaǁî ǃkhaisa. 7 Tsî Herodeb di gaosa xub hâ ǃkhaisab ge ǁnâuǃā, ob ge Herodeb, aitsama ǁkhāti ǁnā tsēdi ai Jerusalems ǃnâ ge hâ ib ǃoa ge sî bi. 8 Ob ge Herodeba, Jesubab ge mûo, kaise ge ǃgâiaǂgao, ǀnaisa xub ge mû bi ǂgao hâ i xui-ao, ǂguinab ge ǁîb xa ǁnâu, tsî ǁîb xa nî dīhe sao-eb nî mûseb gere ǃâubasen amaga. 9 Ob ge ǂgui mîdi ǀkha ge dî bi; xaweb ge ǁîba ǀgui xū-i xare-e ǃeream bi tama ge i. 10 Tsî gu ge ǀgapipristergu tsî xoaǂansabegu tsîga mâ, tsî ǀûs ose ge ǀhapiǀhapi bi. 11 Ob ge Herodeba ǁîb di toro-aogu ǀkha ǃharaxū bi tsî ge ǃhō bi, ǃuri sara-e ana, tsî ǁkhawa Pilatub ǁga ge sî bi. 12 O kha ge Pilatub tsî Herodeb tsîkha ǁkhā tsēs ai ge khoexagu; aibe kha kom khākhoebagu ge io. 13 Ob ge Pilatuba ǀgapipristergu, tsî danakhoegu, tsî ǁaes tsîna ǂgaiǀhao, 14 tsî ǁîn ǃoa ge mî: Nē khoeba du go ūhāba te, ǁaesa ra ǂgaeǁnâb ase; tsî mû, tita ge sadu aiǃâ goro dîǃnâ bi, tsî ǁnā ǀhapi-i, sadu ra ǀhapiǀhapi bi-e ǁîb ǃnâ hō tama hâ; 15 tsî Herodeb on ge hō tama, sage ǃoab ǁkhawa go sî bi xui-ao; tsî mû, ǁōba anu hâ xū-e kom ǁîb xa dīhe tamao. 16 O ta ge ǁkhara tsî nî ǁnāxū bi.