ǁNaeǁgaudi Sida Xristeǁî ûib tsî aoǁnâ sîsenni sîsen ǂkhanib
APRILI 2-8
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | MATEUB 26
“Pasxab tsî Jesub ǁōb ǂÂiǂâisens—ǀGau ra xūn tsî ǃkharagagusib”
(Mateub 26:17-20) Tsî ǂguro tsēs ǀkhuruǀkhuruhe tama peregu dis ai gu ge ǁkhāǁkhāsabega Jesub ǃoa hā, tsî ǁîb ǃoa ge mî: Mapa ge nî ǁāǁāba tsi Pasxaǂûsa, tits ra ǂgao? 18 Ob ge ge mî: ǃGû ǃāsa ǃoa, î ǂanǂansab tawa sī, î mîba bi: ǁKhāǁkhā-aob ra mî, ti ǁaeb ge go ǀgū, o ta ge sats tawa nî Pasxaba dī, ti ǁkhāǁkhāsabegu ǀkha. 19 O gu ge ǁkhāǁkhāsabega Jesub go mîmā gu khami ge dī, tsî Pasxaba ge ǂhomi. 20 Tsî ǃui-i geo, ob ge disiǀgamǀagu ǀkha ge ǂnû.
nwtsty mediab
Pasxab ǂûs
ǂHâǂhâsa ǂûn Pasxab ǃaroma: ǁKhaob (xamanin ǂkhōna khôas ge ge mā-amhe tama hâ i) (1); ǀkhuruǀkhuruhe tama pere-i (2) au ǁharen (3). (Eks. 12:5, 8; Num. 9:11) Spinasien ge Jodeǁîn ǂhanub ǃoagu blaarslaai, chicori, pepperworti, andyvie tamas ka io ause ra ǁkhoa blaar ana. Tsî nē au xūn hoan ge Israelǁaes ge Egipte ǃhūb ǃnâ gere hōǃâ ǃgāsis ǃoa ra ǁnaeǁgau. Jesub ge ǀkhuruǀkhuruhe tama pere-e ǁîb di ǀoasa kurus ǀkha gere ǀgopeǀnō. (Mat. 26:26) Tsîb ge Apostel Paulub tsîna Jesuba “sada Pasxaǁkhaob” di gere ǂgai. (1Co 5:7) ǂGuro kurigu sida ǃgôa ǁaeb dib ǃnâ i ge xûi-e (4) ge Pasxab ǂûs di ǃâ i. Jesub ge xûi-e ge sîsen-ū ǁîb di ǀaob hîna ǁguibas ǃnâ-ū nî ǂnâ kaihe i ase.—Mat. 26:27, 28.
(Mateub 26:26) Tsî ǂû gu ra hîab ge Jesuba pereba ū, ǀkhae, khôa bi, ǁîb ǁkhāǁkhāsabega mā tsî ge mî: Ū î go ǂû, nēs ge ti sorosa.
nwtsty study notes Mat. 26:26
nēs: Grikegowab mîs e·stinʹ di hâs ge “ǁî” di ra ǂâibasen tsî ǀnî mîdi ǃnâ “ǁgauǁgaus tsî ǂnûǁkhaebas” ǃoas tsîn ǃnâ ra sîsen-ūhe. Nē ǂâibasensa gu ge apostelga ǃgâise gere ǁnâuǃā, Jesub ge nē mîmāsab gere mā ǁaeb ai ǁîgu ǁaegu ǂnôa ī amaga. ǁNās ǀkha i ge ǁnā pere-e ge ǁîb ama soro tama hâ i. Tsî ǂâis ǃnâ ūhâ re nē Grikegowab mîs ge Mat. 12:7 ǃnâs tsîna ra sîsen-ūhe tsî ǂgui ǂnûiǃkhunidi ge nē mîsa “ǂâibasens” tamas ka io “nēs” di ra ǂnûiǃkhuni.
(Mateub 26:27, 28) Tsî ǀgabisa ū tsîb ge gangan, ǁîga mā tsî ge mî: Hoago ǁîs ǃnâ ā; 28 nēb ge ti ǀaob ǀasa ǃgaeǀhaos dib, ǂguin ǃaroma ǁoren ǀûbasa ǃoa ra ǂnâxūheba.
nwtsty study note Mat. 26:28
ǀaob ǀasa ǃgaeǀhaos dib: Nē ǃgaeǀhaos ge Jehovab tsî ǂkhauhesa Xristeǁîn ǁaegu hâ tsî nēs ge Jesub ǁguibas xa ge īǁkhā kaihe. (Heb. 8:10) Jesub ge Moseb ge Sinaiǃhommi ai ǂhanuga gere ǂnûiǂgā ob gere ǁgâiǂûisen khami ǁîb tsîna gere ǁgâiǂûisen. (Eks. 24:8; Heb. 9:19-21) Gomagu tsî pirigu di ǀaob ge Elob tsî Israelǁaes tsîn di ǃgaeǀhaos di ǁgauǁgau. ǁNās ǁkhās khami i ge Jesub ǀaoba a ǀasa ǃgaeǀhaos Jehovab tsî ǂkhauhesan tsîn ǁaegu hâs di ǁgauǁgau. Nē ǃgaeǀhaos ge Pinkster 33ǁî kuri Jesub ǁōb khaoǃgâ ge ī.—Heb. 9:14, 15.
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Mateub 26:17) Tsî ǂguro tsēs ǀkhuruǀkhuruhe tama peregu dis ai gu ge ǁkhāǁkhāsabega Jesub ǃoa hā, tsî ǁîb ǃoa ge mî: Mapa ge nî ǁāǁāba tsi Pasxaǂûsa, tits ra ǂgao?
nwtsty study note Mat. 26:17
ǂGuro tsēs ǀkhuruǀkhuruhe tama peregu dis: ǀKhuruǀkhuruhe tama peren khauǁguibas ge Nisan 15, Pasxab (Nisan 14) khaoǃgâ ge tsoatsoa tsîs ge nēsa 7 tsēde gere tsēdi-e. (Mû re App. B15) Jesub tsēdi ǃnâ i ge Pasxaba 8 tsēde gere tsēdī-e. Tsî ǁnās ge Nisan 14 nî tsîna ǃkhōǂgā hâ hîna ge “ǀkhuruǀkhuruhe tama peren di kaitsēs” di gere ǂgaihesa. (Luk. 22:1) Nē xoas ǃnâ “ǂguro tsēs” di hâ mîs ge “ǁnā tsēs aiǃgâ hâ tsēs” dis tsîna a ǂâibasen ǁkhā. (ǀGopeǀnō re Jhn. 1:15, 30, “ǂguro” [proʹtos] di hâ mîs ge “aiǃgâ” dis tsîna a ǂâibasen ǁkhā, mîhe rase “tita xab ge ǂguro i [proʹtos] xui-ao.”) Grikegowab tsî Jodeǁîn ǃhaoǃnâbe ǁnaetigu ǃoagu i ge Jesub di ǁkhāǁkhāsabega Nisan 13 nî ǃnâ Jesub xa gere dîhe. Tsēǃgâ ǁaeb ai Nisan 13 nî ǃnâ gu ge ǁkhāǁkhāsabega Pasxab ǃgao gere ǂhomisen xawe gu ge Nisan 14 “ǃui-i geo”, o ǀgui ge tsēdī tsoatsoa.—Mrk. 14:16, 17.
(Mateub 26:39) Tsî ǂkhariroseb ge ǃgûo, ob ge ǁîb ais ai ǁnā, tsî ǀgore tsî ge mî: Abotse, īǁkhā i kao, as nē ǀgabisa tita ǃgû-īǀkhā re; xawe tita ra ǂgao khami tama, tsî sats ra ǂgao khami.
nwtsty study note Mat. 26:39
as nē ǀgabisa tita ǃgû-īǀkhā re: Elobmîs ǃnâs ge ‘āǀgabisa’ [kopiba] Elob ǂâisa dīs ǀkha ra ǀnōhe tamas ka io “ǁgaumâisa” khoe-e mās ǀkha a ǀgui. (study note Mat. 20:22.) Jesub ge ǀnîsi ǁnās ǀkha gere ǂâiǂhansen, ǂan i ge is ǀkha ǁîb ǁōb Elob ǀons hîna ǁgaiǁgaihe hâsa nî ǃanuǃanusa. ǁNās ǀkhab ge ge ǀgore as nē ‘āǀgabisa’ [kopiba] ǃgû-ī ǀkhābi.
Elobmîs khomai ǃâs
(Mateub 26:1-19) Tsî i ge ge ī, Jesub ge nē mîdi hoade ǃhoatoao, ob ge ǁîb ǁkhāǁkhāsabegu ǃoa ge mî: 2 ǂAn go ge a, ǀgam tsēra khaoǃgâb Pasxaba nî hâsa, ob ge Khoen Ôaba ǃgâuhe nîse nîra māǁnâhe. 3 ǃNubai gu ge ǀgapipristergu, xoaǂansabegu tsî ǁaes di kaigu tsîga ǀgapipristeri, Kajafab ti ra ǂgaiheb oms ǃnâ ge ǀhao. 4 Tsî ge ǀapeǀape, Jesuba gu nî gāxaǃnâsib ǀkha ǃkhō tsî ǃgamse. 5 Xawe gu ge ge mî: Î ge ǁîsa tā kaitsēs ai dī, îb tā ǂkhupiba ǁaes ǃnâ hā. 6 Tsî Jesub, Betanis tawa Simonni, ǃomamaxab di oms ǃnâ hâ 7 hîas ge tarasa, alabas xaparos, nardub ǃgâihamxū-i hâǃnâs ǀkha ǁîb ǃoa hā, tsî tāb tawab ǂnôa hîa ǁîb danas ai ge ǂnâǂui. 8 Tsî ǁîb ǁkhāǁkhāsabegu ge mûo, o gu ge ǀara tsî ge mî: Tarebe hîǀhuru-e kha nē-e? 9 Nē ǃgâihamxū-i kom ga ǀgapiǀgause ǁamaxūhe tsî mari-e ga ǀgâsana māhe hâo. 10 Tsî Jesub ge ǂan, ob ge ǁîgu ǃoa ge mî: Tarexa go ǁnâi nē tarasa ra ǂhani. ǃGâi sîsennas kom tita go dībao. 11 ǀGâsana du hūkaǀgui sadu ǀkha ūhâ, xawe tita du kom hūkaǀgui ūhâ tamao. 12 Nē ǃgâihamxūbas go ti soros ai goro ǂnâ khaisas kom ǁîsa ti ǁkhōhes di aiǂhomis ase goro dīo. 13 Amase, ta ra mîba du, mapa ǀguis ga nē ǃgâiǂhôasa aoǁnâhe ǃhūbaib hoab ai, ǁnāpa i nîra ǁkhāti ǁîs goro dīs xa ǃhoahe, ǁîs di ǂâiǂâisensa ǃoasa. 14 ǃNubaib ge ǀguib disiǀgamǀagu dib, Judab, Iskarioǁîb ti ra ǂgaiheba ǀgapipristergu ǃoa ǃgû 15 tsî ge mî: Tare-e go nî mā te, ǁîba ta ga māǁnâ go-o? O gu ge ǁîba ǃnonadisi maride ge ǁgui-aiǃâ. 16 Ob ge ǁnā ǁaeba xu ǃgâi ga ǁaeba ge ôa, māǁnâ bib nîse. 17 Tsî ǂguro tsēs ǀkhuruǀkhuruhe tama peregu dis ai gu ge ǁkhāǁkhāsabega Jesub ǃoa hā, tsî ǁîb ǃoa ge mî: Mapa ge nî ǁāǁāba tsi Pasxaǂûsa, tits ra ǂgao? 18 Ob ge ge mî: ǃGû ǃāsa ǃoa, î ǂanǂansab tawa sī, î mîba bi: ǁKhāǁkhā-aob ra mî, ti ǁaeb ge go ǀgū, o ta ge sats tawa nî Pasxaba dī, ti ǁkhāǁkhāsabegu ǀkha. 19 O gu ge ǁkhāǁkhāsabega Jesub go mîmā gu khami ge dī, tsî Pasxaba ge ǂhomi.
APRILI 9-15
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | MATEUB 27-28
“Hoa ǁaede ǁkhāǁkhāsabedī—Tae-i ǃaroma, Mâpa tsî mati?”
(Mateub 28:18) Ob ge Jesuba hā tsî ǁîgu ǃoa ǃhoa tsî ge mî: Māhe ta hâ tita hoa ǀgaiba ǀhommi ǃnâ tsî ǃhūbaib ai.
w04-E 7/1 8 ¶4
“Hoa ǁaede ǁkhāǁkhāsabedī”
4 Jesub ge a ǀhaohâgu di dana tsîb ge ǁîba 1914ǁî kuri Elob di Gaosib di ǂgaeǂgui-aob ase ge ǁgaumâihe. (Koloseǁîn 1:13; ǂHaiǂhais 11:15) ǁÎb ge a ǂamǀhomǃgā tsîb ge miliunidi ǃnâ hâ ǀhomǃgāga ra daoǁgau. (1 Tesalonikaǁîn 4:16; 1 Petrub 3:22; ǂHaiǂhais 19:14-16) ǁÎb ge ǁîb ǁGûb xa ǀgaiba ge māhe îb ‘hoa ǂamkhoesigu’ tsî ǁîgu di ǂhanugu tsîna dīkākā. (1 Korinteǁîn 15:24-26; Efeseǁîn 1:20-23) Jesub ǂgaeǂguis ge khoesib ǃgao a ǃgâi. ‘ǁÎb ge ûitsaman tsî ǁō hân tsîn di ǀgoraǃgâ-aose Elob xa ge ǂnûiǂgāhe’. Elob ge ǁÎba ǀgaiba ge mā îb ǁō hâna khâisa mā. (ǃNaeǃkhaidi 10:42; Johaneb 5:26-28) ǁNās ǀkhāb ge ǁîba hoan xa ǀguri a ǀGapiba ǃgôasiba nî ǁgau. Tsî da ge sida tsîna ǃgôasib ǀkha Xristub di daoǁgaus ‘hoa ǁaede ǁkhāǁkhāsabedī’ di hâsa nî ǁnâuǀnam.
(Mateub 28:19) ǁNā-amaga ǃgûǂoa, î go hoa ǁaede ǁkhāǁkhāsabedī, î go ǁîna ǁāǁnâ, ǁGûb, ǀGôab, tsî ǃAnu Gagab ǀons ǃnâ.
nwtsty study notes Mat. 28:19
ǁkhāǁkhāsabedī: Grikegowab mîs ma·the·teuʹo di hâs ge khoe-e “ǁkhāǁkhās” di ra ǂâibasen. (ǀGopeǀnō re Mat. 13:52, ǁnāpas tsîna i ge ‘ǁkhāǁkhās’ xa ra ǃhoa.) ‘ǁĀǁnâs’ di hâ mîs tsî “ǁkhāǁkhās” tsîn ge ‘ǁkhāǁkhāsabedīs’ tae-e ǃkhōǂgā hâsa ra ǁgau.
hoa ǁaede: Mîsa xu mîs ǀkha ǂnûiǃkhunis ǃnâs ge “hoa ǁaede” di hâ mîsa hoa ǃhaodi tsî gowagu khoena ǃoa ra ǁnaeǁgau. Grikegowab ǃnâ ǁîna ǁāǁnâ di hâ mîs ge ǀgui khoe-e ǃoa ǀgui ǁnaeǁgau tama hâ xawe ‘hoa ǁaedi’ xa ra ǃhoa ǁnās ge aore tamas ka io tarekhoe-i xa. Nē mîmās “hoa ǁaede ǁkhāǁkhāsabedī” di hâs ge ge ǀasa i. Jesub aoǁnâ sîsenni khaoǃgâ di ge xoade ra ǁgau Israelǁae tama hâ khoen hîna ge Jehovaba gere ǃoaba ǂgaon ra ǁkhoreǁharehesa în nēsa dī. (1Gao. 8:41-43) Nē mîmāsa ǂâis ǃnâ ūhâseb ge Jesuba ge mî, în ǁîb di ǁkhāǁkhāsabena hoa khoena aoǁnâba. Tsîb ge ǁîna aoǁnâ sîsenni ǃhūbaib ǂhawese nî dīhes tsîna gere mîba.—Mat. 10:1, 5-7; J.ǂHa. 7:9; mû re study note Mat. 24:14.
(Mateub 28:20) Î go ǁîna ǁkhāǁkhā sago ta gere mîmān hoana ǃkhōǀgaipesa. Tsî mû, tita ge hoa tsēde sago ǀkha nîra hâ nē hâ ǁaeb di ǀams kōse.
nwtsty study note Mat. 28:20
ǁîna ǁkhāǁkhā: Grike mîs hîna “ǁkhāǁkhā” di hâs ge daoǁgaus, ǁguiǃās, xūna ǁgaus tsî ǁgauǁgaude mās tsîna ǃkhōǂgā hâ. (Mû re study notes Mat. 3:1; 4:23.) Khoena Jesub ge mî xūn hoana ǁkhāǁkhās ge nî aiǃgû. Nēs ge ǁîna Jesub gere ǁkhāǁkhā xūna ǁîn ûib ǃnâ ûiǂuis tsî ǁîb aiǁgausa saos tsîna ǃkhōǂgā hâ.—Jhn. 13:17; Efe. 4:21; 1Pet. 2:21.
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Mateub 27:51) Tsî mû, ǂgāmâisab tempeli dib ge ǀgapiseba xu ǃnagab kōse ge doaǃā; tsîb ge ǃhūba ge ǀkhū, tsî di ge ǃhaode ge ǂari;
nwtsty study notes Mat. 27:51
ǂgāmâisab [Gordyni]: Nē îsa ǂgāmâisab ge ǃAnu ǃkhaib tsî ǃAnu tempeli tsîna ǁaegub ǃnâ gere ǀgora. Jodeǁîn ǃoagu i ge nē ǂgāmâisaba (60 ǂaide) gaxu, (30 ǂaide) ǂhaba tsî (2.9) ǁausiba ge ūhâ i. Nē ǂgāmâisaba doas ǃnâb ge Jehovaba ǁîb ǀGôaba ge ǃgamgu ǃoa ǀgui ǁaiba ǁgau tama hâ. Xawe nēs ǃnâ-ūs tsîna ra ǁgau ǁîn hîna ǀhommi ǃâubasensa ūhân ǀhomma ǃoa īs aiǂhanuba ūhâsa.—Heb. 10:19, 20; Glossary di hâ ǃâba mû re.
tempeli: Nēba ra sîsen-ūhe Grikegowab mîs na·osʹ di hâs ge ǁaegub kai ommi ǃoa ra ǁnaeǁgau hîna ǃAnub tsî ǁîb ǃAnu ǃâgu tsîna ūhâb xa.
(Mateub 28:7) Î ǃhaese ǃgû î ǁîb ǁkhāǁkhāsabega sī mîba re, ǁō hâna xub go khâi ǃkhaisa; tsî mû, ai-aiba dub ra Galileaba ǃoa, ǁnāpa du ge nîra mû bi; kō, mîba du ta go.
nwtsty study note Mat. 28:7
ǁkhāǁkhāsabega sī mîba re, ǁō hâna xub go khâi ǃkhaisa: Nē kaikhoedi ge Jesub khâis xa ǀgui ge mîbahe tama hâ i xawe di ge ǁîdi tsîna ge mîbahe î di nau ǁkhāǁkhāsabena sī mîba Jesub go khâisa. (Mat. 28:2, 5, 7) Jodeǁîn ǂhanub ǃoagu di ge tarekhoede ge mā-amhe tama hâ i xū-e mîsa ǁnâuǃgâ ǃkhaib ǃnâ. Xaweb ge Jehovab ǀhomǃgāba nēsa ge īǁkhā kai, ǁîde nē ǀō-aisa ǁgaumâisa mās ǃnâ-ū.
Elobmîs khomai ǃâs
(Mateub 27:38-54) ǃNubai kha ge ǀgam ǃgamaokha ǁîb ǀkha ge ǃgâuhe; ǀguiba amǀkhāb ai tsî nauba ǁareǀkhāb ai. 39 Tsî ǃgû-īǀkhā ran ge ǁîba ǃkhāǃkhā tsî ǃnabindana, 40 tsî gere mî: Sats tempela ra khôaǁnâts, tsî ǃnona tsēdi ǃnâ ǁîba ra omkhâitsa, ǁî-aitsama huisen, Elob Ôats kao, î ǁgôaxa ǃgâuhaiba xu! 41 ǁNās ǁkhās xase gu ge ǀgapipristergu, xoaǂansabegu tsî kaigu tsîga ǃhō bi, tsî ge mî: 42 Naunab ge gere ore, ob ǁî-aitsama a oresen ǁoa. Israeli gao-aob kao, ab nēsi ǃgâuhaiba xu ǁgôaxa, o da ge nî ǂgom bi. 43 Elob aib ge ge hana mûmâinǃgâ; ǂgaob kao, nēsi ore bi; Elob Ôata ge, tib ge mî xuige. 44 ǁKhā xū-e kha ge ǃgamaokha, ǁîb ǀkha go ǃgâuhekha ona ge ǁam bi. 45 Tsî ǃnaniǁî ira xub ge ǃkhaenaba ǃhūbaib hoab ai ge hā, khoeseǁî iri kōse. 46 Tsî khoeseǁî nî ī iri aib ge Jesuba kai dommi ǀkha ǂgai tsî ge mî: Eli, Eli, lama sabaxtani? ǁNās ge: Ti Elotse, ti Elotse, tarexats go ǁnāxū te? 47 Tsî ǁîn ǁnāpa mân ge ǁnâu, on ge: Nēb kom Eliaba ra ǂgaio, ti ge mî. 48 Ob ge ǀguib ǁîn diba ǁnātimîsi ǃkhoe, sponsa ū, ǀkhuru xûib ǀkha ǀoaǀoa si, ǂāb ai ǃkhāmâi si, tsî ge āsi bi. 49 O gu ge nauga ge mî: ǀÛ re, î ge kō, iseb Eliaba hā tsî nî ore bi ǃkhaisa. 50 ǃNubaib ge Jesuba ǁkhawa kai dommi ǀkha ǂgai tsî gagasa ge mā. 51 Tsî mû, ǂgāmâisab tempeli dib ge ǀgapiseba xu ǃnagab kōse ge doaǃā; tsîb ge ǃhūba ge ǀkhū, tsî di ge ǃhaode ge ǂari; 52 tsî di ge ǀhobade ge ǁkhowa-amhe, tsî di ge ǂgui sorodi ǁom ge hâ i ǃanun dide ge khâi. 53 Tsî ǀhobade xu ǂoa tsîn ge ǁîb khâis khaoǃgâ ǃanu ǃās ǃnâ sī, tsî ǂguin tawa ge ǂhaiǂhaisen. 54 Tsî kaidisigu danakhoeb tsî ǁîb ǀkha Jesuba gere ǃûigu ge ǃhūǂguwib tsî ǃnae gona mûo, o gu ge kaise ǃao tsî ge mî: Amase nēb kom Elob Ôa go io. Tsîn ge ǃhom hâb, haka khoegu xa taniheb ǀkha ǁîb ǃoa ge hā.
APRILI 16-22
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | MARKUB 1–2
“ǁOren âtsats ge ǀûbahe hâ”
(Markub 2:3-5) Tsîn ge ǃhom hâb, haka khoegu xa taniheb ǀkha ǁîb ǃoa ge hā. 4 Tsî ǁîban ge ǂnubis ǃaroma ǀgū ǁoa io, on ge oms di ǂamaisa ge ǁkhopa, ǁîb hâǃkhais tawa, tsî khaoǃkhopa si, tsî tani-ūxūb, ǃhom hâb ǁgoe-aiba ge ǁgôa kai. 5 Tsî Jesub ge ǁîn ǂgomsa mûo, ob ge ǃhom hâb ǃoa ge mî: ǀGôatse, ǁoren âtsats ge ǀûbahe hâ.
jy-E 67 ¶3-5
“ǁOren âtsats ge ǀûbahe hâ”
Jesub khoen xa ǀoa hâ oms ǃnâ ra aoǁnâ hîna gu ge haka khoe ga ǃhora-aoba kharob ai ǁgui hâse ge sī ū. ǁÎgu ge gere ǂhâba îb Jesuba ǁîgu ǀhōsaba ǂgauǂgau. Xawe gu ge ǁîba “ǂnubis” khoen ge hâ i ǃkhais ǃgao Jesub ǀgūse ge sī ū ǁoa i. (Markub 2:4) Mûnanai re ǁîgu gere tsâ ǀgausa. ǁÎgu ge oms ǀgapise ǂoa tsî āsa ge kuru. Tsî gu ge ǀgapigaba xu ǁîgu ǀhōsaba kharob ǀkha oms ǃnâ ge ǂgā.
Jesuba nēs xa ge ǁaixa kaihe? Hî-î! ǁÎb ge kaise ǁîgu ǂgoms xa ge buru kaihe tsî ǁnās ǀkha ǃhora-aoba ge mîba: “ǁOren âtsats ge ǀûbahe hâ” di. (Mateub 9:2) Xawe Jesuba amase ǁorena ra ǀûba? Xoaǂansabegu tsî Farisegu tsîn ge nēsa ǁîgu ǁaegu gere ǃhoa tsî sao ra na gere mî: “Tarexab nēba nēti ra ǃhoa. Eloǃkhāǃkhās komo! Tari-e kha a ǁkhā, ǁorena ǀûbasa? Elob ǀguib kom a ǁkhāo.”—Markub 2:7.
Jesub ge ge ǂan i tae-e gu ra ǂâisa ǁnās ǀkhab ge ǁîga ge mîba: “Tarexa go nēti ī-e sago ǂgaogu ǃnâ ra ǂâi? Mâsa a supu, ǃhom hâb ǃoa: ǁOren âtsats ǀûbahe hâ, ti mîs tsî: Khâi î tani-ūxūb âtsa ū î ǃgû, ti mîs tsîra xa?” (Markub 2:8, 9) Jesub ge dī ǁguibas ǃgaob ge ǁkhāsiba ge ūhâ i khoena ǁîn ǁorena ǀûbasa.
(Markub 2:6-12) O gu ge ǀnî xoaǂansabegu, ǁnāpa ǂnôaga ǁîgu ǂgaogu ǃnâ ge ǂâi: 7 Tarexab nēba nēti ra ǃhoa. Eloǃkhāǃkhās komo! Tari-e kha a ǁkhā, ǁorena ǀûbasa? Elob ǀguib kom a ǁkhāo. 8 Tsî Jesub ge ǁnātimîsi ǁîb gagas ǃnâ ge hōǃâ nēti ī-e gu go ǂâi ǃkhaisa, ob ge ǁîgu ǃoa ge mî: Tarexa go nēti ī-e sago ǂgaogu ǃnâ ra ǂâi? 9 Mâsa a supu, ǃhom hâb ǃoa: ǁOren âtsats ǀûbahe hâ, ti mîs tsî: Khâi î tani-ūxūb âtsa ū î ǃgû, ti mîs tsîra xa? 10 Xawe ǂan go nîga, Khoen Ôab ǃhūbaib ai ǁorenab nî ǀûbase ǀgaiba ūhâsa, ob ge ǃhom hâb ǃoa ge mî: 11 Mîba tsi ta ra: Khâi, î kharob âtsa ūkhâi, î ǁaru! 12 Ob ge khâi, tsî ǁnātimîsi tani-ūxūb âba ū tsî hoan aiǃâ ge ǂoa; on ge hoana ǃhurigâ tsî Eloba kare tsî ge mî: Tātsē da ge nēti ī xū-e mû tama hâ.
nwtsty study note Mrk. 2:9
Mâsa a supu: Kaise i ge a supu khoe-e mîsa ǁî-i go ǁorena a ǀûbasa, nēs di ǁgauǁgau i a ǀkhai amaga. Xawe mîsa khâi . . . î ǁarus ge buruburuxa dīga ge ǂhâ hâ i în hoana mû Jesub ǀguib ge ǁkhāsiba a māhesa îb ǁoren ǀûba. Nē aiǁgaus tsî Jes. 33:24 ǃnâ hâs ge ǀaeba ǁoreb mâsib ǀkha ra ǀgopeǀnō.
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Markub 1:11) Tsî dommi ge ǀhomga xu ge hā: Sats ge ti Ôats ǀnam ta ats, ǃgâiǃgâibasensa ta ūǃnâ hâtsa, ti.
nwtsty study notes Mrk. 1:11
dommi ge ǀhomga xu ge hā: ǂGuro ǃnona ǃGâiǂhôas ǃnaeǃkhaidi ǃnâb ge Jehovaba aitsama khoen ǀkha ra ǃhoa.—Mû re study notes Mrk. 9:7; Jhn. 12:28.
Sats ge ti Ôats: Gagasi kurusabeseb ge Jesuba ge Elob ǀgôa-i. (Jhn. 3:16) ǃHūbaib aib ge ǃnaehesa xub ge Jesuba “Elob ôab” ase ge ǂansa i tsî ǀoasa kurusa ge ūhâ i Adammi khami. (Luk. 1:35; 3:38) Xawe nē mîdi Elob didi ge Jesuba ǁgauǁgaus ǀguisa dī tama hâ xawe ǀnî hâ ǂâibasens tsîna ūhâ. Nē mîdi ǃnâ-ūb ge Eloba ge ǁgau Jesub a ǁîb ǀguisa ǃnae hâ gagasi ǀgôasa tsî ǃâubasensa ūhâsa ǀhommi ǃnâ ‘ǁkhawa ǃnaehesa’. Tsîb nî Elob di ǁgaumâisa Gao-ao tsî ǀGapiprister kaisa.—ǀGopeǀnō re Jhn. 3:3-6; 6:51; Luk. 1:31-33; Heb. 2:17; 5:1, 4-10; 7:1-3.
ǃGâiǃgâibasensa ta ūǃnâ hâtsa: Nēs ge “tita ge sats ǀkha a ǂkhî” dis tsîna a ǂâibasen ǁkhā. Nē ǁgâiǂuisens ge Mat. 12:18 ǃnâs tsîna ra sîsen-ūhe ǁnās ge Jes. 42:1 sa xu ūhe hâ tsî Xristub xa ra ǃhoa. ǃAnu gagab tsî Elob ge ǁîb ǀgôab xa a xoa xūn tsîn ge Jesuba Mesiab ase ra ǁgauǁgau.—Mû re study notes Mat. 3:17; 12:18.
(Markub 2:27, 28) Ob ge ǁîgu ǃoa ge mî: Sâtsēs ge khoeb ǃaroma ge dīhe, tsî khoeba sâtsēs ǃaroma tama. 28 Ob kom Khoen Ôaba sâtsēs on di ǃKhūo.
nwtsty study note Mrk. 2:28
Sâtsēs on di ǃKhū: Nē ǁgâiǂuisens ge Jesuba ǃoa ra ǁnaeǁgau (Mat. 12:8; Luk. 6:5) ǁgau rase sâtsēs aib ge Jesuba ǁÎb ǀhommi ǁGûb xab ge mîmâihe sîsen-e nî dīsa. (ǀGopeǀnō re Jhn. 5:19; 10:37, 38.) Sâtsēs aib ge Jesuba ǂoaǂamsa buruxa dīna gere dī, nēs ge ǀae hâna ǂgauǂgaus tsîna ge ǃkhōǂgā hâ i. (Luk. 13:10-13; Jhn. 5:5-9; 9:1-14) Tsî nēs ge hānîǁaeb nî dī ǃgâi xūna gere ǁgau, nēn ge sâtsēs khami nî ī.—Heb. 10:1.
Elobmîs khomai ǃâs
(Markub 1:1-15) Nēs ge tsoatsoas Jesub Xristub ǃgâiǂhôas disa. 2 Kēbo-aob Jesajab ǃnâ i xoahe hâ khami: “Mû, tita ge ti ǀhomǃgāba sa aiǃâ ra sî, daob âtsab nî sa ais aiǃâ ǂhomiba tsise.” 3 Dommi ǂgai rab dib ge ǃgaroǃhūb ǃnâ hâ: “ǂHomi du re ǃKhūb di daoba, î du ǁîb di ǃganga dīǂhanuǂhanuba bi.” 4 Johaneb ge khâi ǃgaroǃhūb ǃnâ tsî gere aoǁnâ ǁāǁnâs ǃhobasens dis, ǁoren ǀûbas ǃoa hâsa. 5 On ge ǁîb ǃoa ge ǂoa Judeaǃhūb din hoan tsî Jerusalems din tsîna, tsîn ge ǁîb xa ge ǁāǁnâhe Jordanǃāb ǃnâ, ǁîn di ǁorena ra ǁguiǁnâse. 6 Tsîb ge Johaneba ǃnaiǀûn ǀkha ge anahe hâ i tsî khōǃgaesenna ǁîb kamanab ai ge ūhâ i, tsî ǂhomn tsî ǃaub di daniba gere ǂû. 7 Tsîb ge aoǁnâ tsî gere mî: Tita ǃgâ-ai ǁkhāb ge ti khaoǃgâ ǃgoaxab, ǁîb ǁharora di ǃhâurona ta ǃgamǃgâ tsî nî xoresa ta anu tamaba. 8 Tita ge sado ǁgam-i ǀkha goro ǁāǁnâ; xaweb ge ǁîba ǃAnu Gagab ǀkha nîra ǁāǁnâ du. 9 Tsî i ge ge ī, ob ge Jesuba ǁkhā tsēdi ǃnâ Nasarets Galileab disa xu hā tsî Johaneb xa Jordanǃāb ǃnâ ge ǁāǁnâhe. 10 Tsî ǁnātimîsi, ǁgamma xub ge ǂoaxao, mû, ob ge ǀhomgu ra ǁkhowa-amsen tsî Gagab ra ǂnabu-i xase ǁîb ai ǁgôaxa ǃkhaisa ge mû. 11 Tsî dommi ge ǀhomga xu ge hā: Sats ge ti Ôats ǀnam ta ats, ǃgâiǃgâibasensa ta ūǃnâ hâtsa, ti. 12 Tsî ǁnātimîsib ge Gagaba ǃgaroǃhūb ǃoa ge ǂgaeǂguiǂui bi. 13 Tsîb ge ǁnāpa ǃgaroǃhūb ǃnâ hakadisi tsēde ge hâ i, Satanni xa ra ǃâitsâhese, tsîb ge ǀgurun ǀkha ge hâ i tsî gu ge ǀhomǃgāga gere ǃoaba bi. 14 Tsî Johaneb ge māǁnâhe hâ is khaoǃgâb ge Jesuba Galileab tawa sī tsî Elob di ǃgâiǂhôasa aoǁnâ 15 tsî gere mî: ǁAeb ge go ǀoa tsî gaosib Elob dib ge a ǀgū. ǃHobasen ǁnâi, î ǂgom ǃgâiǂhôas ǃnâ re.
APRILI 23-29
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | MARKUB 3-4
‘Sâtsēs ai ra ǂgauǂgau’
(Markub 3:1, 2) Tsîb ge ǁkhawa sinagogeb ǃnâ ge ǂgâ. Tsî ǁnāpab ge khoeb ǂnâsa ǃomma ūhâba ge hâ i. 2 O gu ge ǁîba ge ǃkhē iseb nî sâtsēs ai ǂgauǂgau bisa, ǃnuriǃgâ bi gu nî ǃkhaisa gu nî hōse.
jy-E 78 ¶1-2
Tae-e sâtsēs ai a ǂhâǂhâsa?
Jesub ge sâtsēs ai sinagogeb Galileab ǃnâ hâba ge sari. Tsî ǁnāpa khoeb hîna amǀkhāb ǃomma ǂnâ hâb ǀkha ge ǀhao. (Luk. 6:6) Xoaǂansabegu tsî Farisegu tsîn ge Jesuba ǃgaoǃgâxase ra kō. Tae-i ǃaroma? ǁÎgu ge nēsa ge ǂanǃgâ kai “sâtsēs ai ǂgauǂgausa mā-amhes hâ?” di gu ge dî o.—Mateub 12:10.
Jodeǁîn ǂgomdi ǁkhāǁkhā-aogu ge gere ǂgom ǂgauǂgaus ge khoen ûib ge ǁkhōǁkhōsa mâsib ǃnâ gere hâ o ǀgui gere dīhesa. Aiǁgause, Sâtsēs ai î ge ǂkhōga khôasa ge mā-amhe tama hâ i. Nēs ge ra ǁgau xoaǂansabegu tsî Farisegu tsîn ge Jesuba khoeba gu ra tsâba amaga dî ǃnâ tama hâ isa. Xawe gu ge Jesuba ǀgoraǃgâs di ǀgau-e gere ôa.
(Markub 3:3, 4) Ob ge ǂnâsa ǃomma ūhâb ǃoa ge mî: ǁAegub ǃnâ ǀkhī re! 4 Ob ge ǁîgu ǃoa ge mî: Mâsa sâtsēs ai mā-amhe hâsa: ǃGâidīsa? Tsūdīsa? Ûiba sâusa? ǃGamsa? O gu ge ge ǃnō.
jy-E 78 ¶3
Tae-e sâtsēs ai a ǂhâǂhâsa?
Jesub ge ǁîgu ǃgâi tama ǂâi ǀgaub xa ge ǂan i. Jesub ge ge mûǂan ǁîgu ge sâtsēsa ge ǃgom kai tanisa ǂgui Elobmîs ai ǃgaoǃgaosa tama ǁgui-aide gu ge mā amaga. (Eksodus 20:8-10) ǁÎb ge ǀnai gere mâǃoahe ǁîb sîsenni ǃgao. Jesub ge buruxa xū-e ge dī ǃomga ǂnâ hâ khoebab ge mîba o “ǁaegub ǃnâ ǀkhī re” di.—Markub 3:3.
(Markub 3:5) Tsîb ge ǁîga ǁaeb ǀkha kōǂnamipe, tsî ǁîgu ǂgaogu di karokarosens ǂama ge ǃoa, tsî khoeb ǃoa ge mî: ǃOmmi âtsa ǀhōǂui! Tsî ǀhōǂui bib geo, ob ge ǃommi âba ge ǂgau.
nwtsty study note Mrk. 3:5
ǁaeb ǀkha kōǂnamipe . . . tsî ge ǃoa: Markub ǀguib ge Jesub ge ǂgomdi ǁkhāǁkhā-aoga a ǃeream ǀgaus xa ge xoa ǁîgu ǃgâi tama ǂâi ǀgaubab ge mûǂan o. (Mat. 12:13; Luk. 6:10) Petrub tsîn ge Jesub gere tsâ ǀgauba ge ǁguiǃā.—“Mâi-aiǃâs Markub di ǂkhanis dis” di hâ vidioba mû re.
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Markub 3:29) Xawe ǃAnu Gagab ai ga ǃkhāǃkhā hâ-i ǁnā-i ge ǀamosib kōse ǀûbasa hō tide, tsî i ge ǀamo ǀgoraǃgâsa a anu.
nwtsty study notes Mrk. 3:29
gagab ai ga ǃkhāǃkhā hâ-i: ǃKhāǃkhās ge ǀuriǀuris, ǁgaiǁgais, ǂkhabab tsî ǃgâi tama xūna Elob ǃoagu ǃhoas ǃoa ra ǁnaeǁgau. ǃAnu gagab ge Eloba xu ra hā ǀgaiba. Elob gagaba māsenxase mâǃoas tamas ka io gagab ra sîsen-ūhe ǀgauba mûǂan tama is ge a ǃaroma ǁkhā î-i khoe-e Eloba ǃkhāǃkhā. Mat. 12:24, 28 tsî Mrk. 3:22 ǃnâ i ra ǁgauhe khami î ge Jodeǁîn ǁkhāǁkhā-aoga ge mû, Jesub ge Elob gagab ǃnâ-ū buruxa dīga gere dīsa xawe gu ge noxoba gere mî Jesub ǁGâuab gagaba ra sîsen-ū ti.
ǀamo ǀgoraǃgâsa a anu: Nēs ge ǂants a hîna ǁores ǃoa ra ǁnaeǁgau tsî ǀamosib kōse nî hâ ǀamǂoasa ūhâ nēs ge a dī-ūnuhe ǁoa.—Gagab ai ga ǃkhāǃkhā hâ-i di hâ study notesa mû re nē xoaǀgoras ǃnâ tsî study note Mat. 12:31 tsîna.
(Markub 4:26-29) Tsîb ge ge mî: Elob Gaosib ge nēti ī, khoeb ǃkhomma ǃhūb ai ra tsorob khami, 27 tsîb ra tsēs tsî tsuxub tsîra ǃnâ ǁom tsî khâi, tsîb ge ǃkhomma ǃī tsî ra ǀomkhâi, ǁîb aitsama ǀū matis asa. 28 ǁÎ-aitsamab kom ǃhūba ǂûna ra ūǀkhīo, aibe ǁhaona, ǁnās khaoǃgâ ǃnuruba, tsî ega ǀoa hâ ǃhoroba ǃnurub ǃnâ. 29 Tsî ǂû-i ra ǁan, ob ge khoeba ǁnātimîsi ǃhoroǃgao-ūdasa ra sî, ǃgaoǁaeb go hā xui-ao.
w14-E 12/15 12-13 ¶6-8
ǁNâuǃā î du ra “nēn ǂâibasensa”?
6 Tae-e da nē ǂkhōsa xu a ǁkhāǁkhāsen ǁkhā? ǂAn da ge nî sida Elobmîsa ra ǁkhāǁkhā khoe-i sida xa gagasise kai kaihe tidesa. ǃGamǃgamsenxasib ge nî hui da î da tā sida Elobmîsa ra ǁkhāǁkhā khoe-e ǁgari î-i ǁāǁnâhe. ǁGūtsâ da ge nî nē khoe-e hui tsî ǂkhâǃnâsa xawe da ge nî mûǂan khoe-i aitsama nî mîǁguisa māǁnâsen ǂgao î ra ǃkhaisa. Māǁnâsens ge khoe-i ǂgaoba xu ra hā, Elob ǀnammi xa ǁgarihe hâse. ǂGaoba xu î ga hâ tama ga ra io, ob ge Jehovaba nēsa ūǃoa tama hâ.—Psa. 51:12; 54:6; 110:3.
7 ǀGamǁîse, ǂâibasens nē ǂkhōs disa ǁnâuǃās ge nî hui da î da tā ǂkhabuǂâi sida sîsenni ga aiǃgû tama ga ra io. ǃNūǃnâxasiba da ge nî ūhâ. (Jak. 5:7, 8) Sida sîsenni ga ǂû tani tama ga ra io tsî da ga ǁkhā da an hoana ga ra dī o sida Elobmîsa ra ǁkhāǁkhā khoe-e huisa, os ge nēsa sida ǂgomǂgomsasiba ra ǁgau. Jehovab ge ǃgamǃgamsen hâ ǂgaoba ūhâ khoe-i sîsenni ǀgui-e ra ǀkhae. (Mat. 13:23) ǁNā-amaga da ge tā sida aoǁnâ sîsen-e nî ǀgoraǃgâ. Jehovab mûǁae î ge aoǁnâ sîsen-e khoen hîna da ra ǃhoa-ūn tsî ra ǃgân ai ǃgaoǃgaosa tama hâ. Xaweb ge ǁÎba ǂgomǂgomsase da ra ǁgūtsâ ǃkhaisa ra ǃgôaǃgâ.—Khomai re Lukab 10:17-20; 1 Korinteǁîn 3:8.
8 ǃNonaǁîse, sida ge hoaǁae khoe-i ra ǀkharaǀkharasen o mû tama hâ. Aiǁgause, Sîsabe ǃgâsab ǀkha ge Elobmîsa gere ǁkhāǁkhāsen khoe-aogu ra ge nē ǃgâsaba ge mîba ǁîra ra ǁāǁnâhe tama hâ aoǁnâ-ao kai ǂgao ǃkhaisa. ǁÎb ge khoe-aogu ra ge mîba nēsa ra ga ra dī ǂgao o, o ra ge aibe saru-e nî ǂgae ǀû di. Xawe ra ge ǁîba ge mîba ǁkhâga ǃkharu hâse ra ge ǀnai a ǀû ǃkhaisa. Tae-i ǃaroma ra ge ǀû? Mûǂan ra ge ge Jehovab ra mû ra ǃkhaisa tsîb ǁîba hînaxaǃnâsiba ǃhui hâsa. ǁÎra ǂgaogu ge nē mîǁguiba ge dī kai ra, nē sîsabe ǃgâsab aisi ǂgaes tamas ka io hoase ǀûsa. Jehovaba ra ūba hâ ǀnammi ge ge ǁgari ra nē mîǁguiba dīsa. ǁÎra ge gagasise ge ǀgai, nē ǃgâsab ge ǀkharaǀkharan hîna ra ge dīna mû tama hâ i xawe.
Elobmîs khomai ǃâs
(Markub 3:1-19) Tsîb ge ǁkhawa sinagogeb ǃnâ ge ǂgâ. Tsî ǁnāpab ge khoeb ǂnâsa ǃomma ūhâba ge hâ i. 2 O gu ge ǁîba ge ǃkhē iseb nî sâtsēs ai ǂgauǂgau bisa, ǃnuriǃgâ bi gu nî ǃkhaisa gu nî hōse. 3 Ob ge ǂnâsa ǃomma ūhâb ǃoa ge mî: ǁAegub ǃnâ ǀkhī re! 4 Ob ge ǁîgu ǃoa ge mî: Mâsa sâtsēs ai mā-amhe hâsa: ǃGâidīsa? Tsūdīsa? Ûiba sâusa? ǃGamsa? O gu ge ge ǃnō. 5 Tsîb ge ǁîga ǁaeb ǀkha kōǂnamipe, tsî ǁîgu ǂgaogu di karokarosens ǂama ge ǃoa, tsî khoeb ǃoa ge mî: ǃOmmi âtsa ǀhōǂui! Tsî ǀhōǂui bib geo, ob ge ǃommi âba ge ǂgau. 6 O gu ge Farisega ǂoa tsî Herodeǁîgu ǀkha ǀapeǀhaosa ge dī, mati gu nî ǁîba ǃgamsa. 7 Ob ge Jesuba ǁîb ǁkhāǁkhāsabegu ǀkha ge ǂgō hurirob ǃoa, tsî ǂgui khoen Galileab tsî Judeab din ge ǁîba ge sao, 8 tsî Jerusalems din, Idumeab din, Jordanǃāb nauǃanib din, Tires tsî Sidons tsîra ǁanǂnamipe hân tsîna tsî ǂgui khoen ge ǁîb ǃoa ge hā, ǁîb gere dīn xan ge ǁnâuo. 9 Ob ge ǁîb ǁkhāǁkhāsabegu ǃoa ge mî, ǂgauro-e gu nî ǂnubis ǃaroma ǁîba ǂhomiba ǃkhaisa, ǁgâiǀā bin tidese. 10 ǂGuinab gere ǂgauǂgau, xui-aon ge tsû-aina ūhân hoana ǁîba ge ǁgūǀkhā, tsâǀkhā bin nîse. 11 Tsî ǃanuoǃnâ gagagu ge mû bi, o gu ge ǁîb aiǃâ ǁnāǁgoe tsî ǂgaiǂui tsî ge mî: Sats kom Elob Ôatsao! 12 Ob ge ǁîga ǁkhōse ge ǃkhâi, ǂhaiǂhaiǃgâ bi gu tidega. Jesub ge apostelga ra ǃkhōǂuibasen. 13 Tsîb ge ǃhommi ai ǃapa tsî ǂgaob ran hoana ge ǂgaihā, tsîn ge ǁîb tawa ge sī. 14 Tsîb ge disiǀgamǀaga ge mâi, ǁîb ǀkha gu nî hâga, tsî sîǂui gub nîga, aoǁnâ gu nîse, 15 tsî gu nî ǀgaiba ūhâse, ǁgâuaga ǃhaeǂui-ūsa. 16 Tsîb ge disiǀgamǀaga mâi tsî Simonna Petrub ti ge ǂgaiǀaro, 17 Jakobub, Sebedeub ôab, tsî Johaneb Jakobub ǃgâsab tsîkha; tsîb ge ǁîkha Boanergekha ti ge ǂgaiǀaro, ǁnās ge: ǃGurub ôakha, ti mîsa. 18 Tsî Andreab, Filipub, Bartolomeub, Mateub, Tomab, Jakobub, Alfeub ôab, Tadeub, Simonni Kanaǁîb, 19 tsî Judab Iskarioǁîb, ǁîba ǁkhāti ge ǀapexūb tsîga.
APRILI 30–MEIB 6
ELOBMÎSA XU HÂ ǂÛǂÛSA MÎDI | MARKUB 5–6
“Jesub ge ǀgaiba ūhâ ǁō ge ǀgū khoena khâisa māsa”
(Markub 5:38) Tsî gu ge sinagogeb ǂamsab di oms tawa sī, tsîb ge ǂkhupi ran tsî ā ran tsî kaise ra ǃauna mûo.
(Markub 5: 39-41) Ob ge ǂgâ tsî ge mîǀî in: Tarexa du ǂkhupi tsî ra ā? ǀGôaros kom ǁō tama tsî ǁom hâo. On ge ge âiǂui bi. 40 Ob ge hoana ge doeǁgaǂui tsî ǁgûb tsî ǁgûs tsîra ǀgôaros dira tsî ǁîb ǀkha hân tsîna ū tsî ǀgôaros ǁgoeǃkhais tawa ǂgâ, 41 tsî ǀgôaros di ǃomma ǃkhō tsî ǁîs ǃoa ge mî: Talita kumi! ǁNās ge ǂnûiǃkhunihe hâ: ǀGôarose, tita ra mîba si: ǂKhai!
nwtsty study note Mrk. 5:39
ǁō tama tsî ǁom hâ: Elobmîs ǃnâ î ge ǁōba ǁoms ǀkha ra ǀnōhe. (Psa. 13:3; Jhn. 11:11-14; ǃNǃkh. 7:60; 1Kor. 7:39; 15:51; 1Tes. 4:13) Jesub ge ǀgôasab ge khâisa a mā o di ge mî îb ǁgau, khoe-i ǁomsa xu a khâi ǁkhā khamin ge ǁōba xus tsîna a khâi ǁkhā di. Jesub ge nē ǀgaiba ǁîb ǁGûba xu ge hō, hîna “ǁō hâna ra ûi-ûib, tsî hâ tamana hân a khami ra ǂgaiba.”—Rom. 4:17.
(Markub 5:42) Os ge ǀgôarosa ǁnātimîsi khâi tsî ge ǃgû; disiǀgamǀa kurixas ge i xui-ao. On ge kai ǃhurib xa ge ǃkhōhe.
jy-E 118 ¶6
ǂKham ǀgôas ge ǁkhawa ra ûi!
Jesub ge ǃkharu ge ǁaeb ǃnâ khoen hînab gere ǂgauǂgauna ge mîba în tā nau khoena sī mîba tae-eb go dīsa. Xawe ge īs ge ǀgôaros ǁgûra ge ǃgâiaǂgaob xa “ǃhūb hoab” ǃnâ khoena sī a mîbasa Jesub ge dī buruxa sîsen-i xa. (Mateub 9:26) Xawe sadu tsîna sadu di ǀgūkhoe-i ga ǁōba xu a khâikhâihe o, o ǃgâiaǂgaob xa khoen ǀkha nēs xa ǃhoa tide? Nēs ge ǀgamǁî ǃâs hînab ge Jesuba khoe-e khâisa a māsa.
Gagasi xūna ǀō-aisase ôaǃnâs
(Markub 5:19, 20) Xaweb ge Jesuba mā-am bi tama i tsî ǁîb ǃoa ge mî: ǁAru re san ǃoa, î ǁîna ǂhôa, matikō kai xūnab go ǃKhūba dī tsi, matib go ǀkhomxaǂgao tsi ǃkhaisa. 20 Ob ge ǃgû tsî Dekapolib ǃnâ ge aoǁnâtsoatsoa, matikō kai xūnab go Jesuba dī bi ǃkhaisa; on ge hoana ge buru.
nwtsty study note Mrk. 5:19
ǁîna ǂhôaba: Nēs ge Jesub ǁgaraga xu ra ǀkhara mîbab ge o, î-i tā ǁîb buruxa dīna ǂhôahe. (Mrk. 1:44; 3:12; 7:36) Xaweb ge ǁîba nē khoeba ge mîba îb ǁîb ǀgūkhoena sī mîba tae-i ge īsa. Jesub ge ǁnā ǀhariba xu ge ī tsî aitsama khoena ge mîba ǁoa i, nēs ge ga ǃaroma hâ în khoena ǀnî hâ ti xûna ǁnâuǃā.
(Markub 6:11) Tsî sagon ga ǃkhōǃoa tama i tsî ǁnâu go tama io, o ǁnāpa xu ǂoa, î sago ǂaidi ǃnaga hâ tsaraba ǃhaebeǁnâ, ǁîn di mîdansa ǃoa.
nwtsty study note Mrk. 6:11
sago ǂaidi ǃnaga hâ tsaraba ǃhaebeǁnâ: Nēs ge ra ǂâibasen ǁkhāǁkhāsabegu ūhâ ǃereams Eloba xu ra hāsa. Nēs ge Mat. 10:14; Luk. 9:5. tawas tsîna ra hō-e. Markub tsî Lukab tsîn ge ǁîn di mîdansa ǃoa di ge ǀaro. Paulub tsî Barnaba hâkha ge Pisidian Antioxias ǃnâ kha ge hâ i o nē mîde gere sîsen-ū. (ǃNǃkh. 13:51) Paulub tsîn ge Korintes ǃnâ nēsa ge dī, ǁîb sarabab ge ǃgubu tsî ge ǀaro: “Ab sadu ǀaoba sadu danas ai hâ; tita ge a ǃanu.” (ǃNǃkh. 18:6) Nē ǁgâiǂuisens ge ǀnai ǁkhāǁkhāsabegu xa ge ǂansa i. Gagasise ǀgaisa Jodeǁîn ge Jodeǁî taman ǃhūb ǃnân gere sī o, o ǁîn ǂaide xu tsaraba gere ǃhaebeǁnâ Jodeǁî ǃhūb ǃnân nî sīs aiǃgâ. Xaweb ge Jesuba ǀnî hâ ǂâibasensa ge ūhâ i nē ǁgaragab ge mā o.
Elobmîs khomai ǃâs
(Markub 6:1-13) Tsîb ge ǁnāpa xu ǂoa, tsî ǁîb aboxan ǃāsa ǃoa ge hā, tsî ǁkhāǁkhāsabegu âb ge ge sao bi. 2 Tsî sâtsēs ge hā, ob ge sinagogeb ǃnâ ge ǁkhāǁkhātsoatsoa. Tsî ǂguin ǁnâu bi gen ge burugâ tsî ge mî: Mapa xub kha nēba nēna ra hō? Tsî mâ gā-aisi-eb kha māhe hâ, on nēti ī buruxa dīna ǁîb ǃomkha xu ra ī? 3 ǁNâi haikuru-ao tamaba, Marias ôab, Jakobub, Joseb, Judab tsî Simonni tsîgu di ǃgâsa tamaba, tsî ǃgâsadi âba nēpa sada ǀkha hâ tama di hâ? On ge ǁîb ǃnâ ge ǁgonǁgonǂgaosen. 4 Ob ge Jesuba ǁîn ǃoa ge mî: Kēbo-aob ge ǁîb aboxan ǃās tsî ǀaokhoen tsî ǁîb oms ǃnâb ǃgôasib ose hâ khami ǀnî ǃkhai-i ai hâ tama hâ. 5 Tsîb ge ǁnāpa ǀgui buruxadī-i xare-e dī ǁoa ge i, ǀoro ǀaesen hânab ge ǃomkha ǁgui-ai tsî ǁîna ǂgauǂgaus ǀguis. 6 Tsîb ge ǁîn di ǂgomoǃnâsib ǂama ge buru, tsî ǂnamipe ǁgoe ǃāde ǁkhāǁkhā rase ge ǃgûǃnâǃganu. 7 Tsîb ge disiǀgamǀaga ǂgaihā tsî ǁîga ǀgamǀgamese ge sîǂuitsoatsoa tsî ǃanuoǃnâ gagagu ǂama ǀgaiba ge māgu. 8 Tsî ǁîga ge mîmā, xū-i xare-e gu daob ai ūsao tidesa, hai-i ǀgui-e gu nî ū xawe pere-i kas, ǁgaru-i kas, mari-i kas hoasa gu ūsao tidesa. 9 Tsî ǁharona gu nî ǂgaeǂgāsa, tsî ǀgam ǂamsarakha gu ana tidesa 10 tsîb ge ǁîgu ǃoa ge mî: Om-i ǃnâ go ga ǂgâo, ǁnāpa hâ, ǁnāpa xu go nî ǂoas kōse. 11 Tsî sagon ga ǃkhōǃoa tama i tsî ǁnâu go tama io, o ǁnāpa xu ǂoa, î sago ǂaidi ǃnaga hâ tsaraba ǃhaebeǁnâ, ǁîn di mîdansa ǃoa. 12 O gu ge ǂoa tsî gere aoǁnâ, în ǃhobasen. 13 ǂGui ǁgâuaga ǃhaeǂui tsî gu ge ǂgui ǀaesen hâna olib ǀkha ǂkhau, tsî gere ǂgauǂgau.