Watchtower BIBLIOTEKA ONLINE
Watchtower
BIBLIOTEKA ONLINE
Tetun Dili
Á
  • Á
  • á
  • É
  • é
  • Í
  • í
  • Ó
  • ó
  • Ú
  • ú
  • Ã
  • ã
  • Ç
  • ç
  • Ñ
  • ñ
  • ʼ
  • BÍBLIA
  • LIVRU SIRA
  • REUNIAUN SIRA
  • mwbr25 Maiu p. 1-12
  • Informasaun atu uza hamutuk livru “Moris Kristaun no Haklaken”

La iha video neʼebé bele loke.

Deskulpa, la bele loke vídeo.

  • Informasaun atu uza hamutuk livru “Moris Kristaun no Haklaken”
  • Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken—2025
  • Subtítulu
  • 5-11 MAIU
  • 12-18 MAIU
  • 19-25 MAIU
  • 26 MAIU–1 JUÑU
  • 2-8 JUÑU
  • 9-15 JUÑU
  • 16-22 JUÑU
  • 23-29 JUÑU
  • 30 JUÑU–6 JULLU
Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken—2025
mwbr25 Maiu p. 1-12

Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken

© 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania

5-11 MAIU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA PROVÉRBIOS 12

Serbisu ho badinas lori bensaun

w16.06 p. 30 par. 6

Hahalok diʼak ida neʼebé folin-boot liu fali fatuk-murak

Jeová nia atan balu sente susar atu bele manán osan natoon hodi tau matan ba sira-nia presiza loroloron nian. Maski nuneʼe, duké uza dalan bosok, sira serbisu makaʼas no badinas hodi buka osan. Sira hakarak halo hanesan neʼe tanba sira hatene katak Maromak nia hahalok diʼak sira, inklui mós laran-moos iha folin-boot liu fali sasán seluk.—Prv 12:24; Éf 4:28.

w15-E 2/1 p. 5 par. 4-6

Oinsá atu kontente ho ita-nia serbisu makaʼas

Diʼak atu hanoin kona-ba pergunta ikus neʼe, tanba ita sei sente kontente ho ita-nia serbisu bainhira ita haree oinsá ita-nia serbisu lori benefísiu ba ema seluk. Jesus hatete: “Kontente liu atu fó duké simu.” (Aps 20:35) Laʼós deʼit ema neʼebé ita atende iha serbisu-fatin no patraun mak hetan benefísiu husi ita-nia serbisu badinas, maibé mós inklui ita-nia família rasik no ema seluk neʼebé presiza ajuda.

Ita-nia família rasik. Bainhira ulun ba família serbisu ho badinas atu tau matan ninia família, neʼe ajuda ninia família iha dalan rua. Primeiru, nia ajuda sustenta família nia presiza fíziku nian, hanesan ai-han, roupa, no hela-fatin. Hodi halo nuneʼe, nia halo tuir Maromak nia hakarak no kumpre ninia responsabilidade atu “tau matan ba ninia família”. (1Ti 5:8) Segundu, ulun ba família neʼebé halo serbisu ho badinas hanorin oan sira liuhusi ninia ezemplu katak importante atu serbisu makaʼas. Irmaun ida naran Shane hatete: “Haʼu-nia apá hatudu ezemplu diʼak kona-ba serbisu ho badinas. Nia mak ema neʼebé laran-moos no serbisu makaʼas durante ninia moris tomak. Nia halo serbisu barak nuʼudar karpinteiru. Liuhusi ninia ezemplu, haʼu aprende oinsá atu halo serbisu oioin, no halo sasán oioin neʼebé ema seluk bele uza.”

Ema seluk neʼebé presiza ajuda. Apóstolu Paulo haruka ema Kristaun atu “halo serbisu makaʼas . . . atu nuneʼe [sira] iha buat ruma atu fahe ba ema neʼebé presiza”. (Éf 4:28) Loos duni, bainhira ita serbisu ho badinas atu tau matan ita-nia an no mós ita-nia família, karik ita-nia situasaun mós permite ita atu ajuda ema seluk neʼebé presiza. (Prv 3:27) Entaun hodi halo serbisu ho badinas, ita bele sente kontente tanba ita fó ba ema seluk.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

ijwyp lisaun 95 par. 10-11

Haʼu bele tahan bainhira hasoru susar ka lae?

● Iha hanoin neʼebé loos kona-ba Ita-nia problema sira. Aprende atu buka-hatene problema ida-neʼebé mak kiʼik deʼit no problema ida-neʼebé mak boot. Bíblia hatete: “Ema beik hatudu kedas ninia laran-hirus, maibé ema matenek haluha deʼit kuandu ema hamoe nia.” (Prv 12:16) Ita la presiza hanoin barak kona-ba problema hotu neʼebé Ita hasoru.

“Haʼu-nia kolega eskola barak muramura kona-ba problema kiʼik sira hanesan problema sira-neʼe mak boot tebes. Tuirmai sira-nia belun iha média sosiál apoia sira no ida-neʼe halo sira sai estrese liután ho sira-nia problema. No ikusmai sira la hatene oinsá atu iha hanoin neʼebé loos kona-ba sira-nia problema.”—Joanne.

12-18 MAIU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA PROVÉRBIOS 13

Keta husik “ema aat nia ahi-oan” lohi ita

it-2-E p. 196 par. 2-3

Ahi-oan

Uza iha dalan simbóliku seluk. Bíblia temi ahi-oan atu reprezenta buat neʼebé ema ida presiza atu leno ninia dalan. Livru Provérbios uza ahi-oan iha dalan simbóliku atu kompara ema laran-loos no ema aat, hodi dehan: “Ema laran-loos nia ahi-oan sei lakan nabilan, maibé ema aat nia ahi-oan sei mate.” (Prv 13:9) Ema laran-loos nia ahi-oan sei kontinua sai nabilan liután, no maski ema aat nia ahi-oan haree nabilan no haree hanesan nia hetan susesu iha buat hotu, maibé Maromak sei la husik deʼit nia, ninia ahi-oan sei mate no nia sei sidi. Neʼe mak konsekuénsia ba ema neʼebé fó-malisan ba ninia inan ka aman.—Prv 20:20.

Ema nia “ahi-oan sei mate tiha” mós bele signifika ema neʼe la iha futuru. Provérbios 24:20 hatete: “Tanba ema aat sei la iha futuru; ema aat nia ahi-oan sei mate tiha.”

w12 15/7 p. 12 par. 3

Serbí Maromak neʼebé fó liberdade mai ita

3 Tanba Satanás konsege halo ema perfeitu naʼin-rua no anju barak atu la simu Maromak nia ukun, nia mós bele halo hanesan neʼe ba ita. Satanás la troka ninia dalan atu lohi ema, no nia nafatin hakarak ita atu hanoin katak Maromak nia ukun-fuan sira hatodan ita no halo ita-nia moris la livre no la kontente. (1Jo 5:3) Ema iha mundu neʼe iha hanoin hanesan neʼe, no se ita ransu beibeik ho sira, neineik-neineik ita mós bele hanoin hanesan sira. Porezemplu, irmán ida ho tinan 24 hatete: “Hodi ransu ho kolega sira neʼebé hahalok la diʼak book haʼu makaʼas, liuliu tanba haʼu taʼuk atu iha hanoin neʼebé la hanesan ho sira.” Rezultadu mak nia monu ba sala-foʼer. Karik ita mós hasoru ona situasaun hanesan ho irmán neʼe no hatene katak ita-nia kolega sira bele book ita atu hanoin hanesan sira.

w04-E 7/15 p. 31 par. 6

“Ema neʼebé matenek hatudu hahalok tuir ninia koñesimentu”

Ema laran-loos no matenek neʼebé hatudu hahalok tuir ninia koñesimentu sei simu bensaun. Salomão hatete: “Ema laran-loos sei han toʼo bosu, maibé ema laran-aat nia kabun sei mamuk deʼit.” (Prv 13:25) Jeová hatene buat neʼebé diʼak ba ita iha situasaun ida-idak iha ita-nia moris, hanesan iha família laran, relasaun diʼak ho ema seluk, iha serbisu haklaken, ka kuandu ita simu dixiplina. Bainhira ita hatudu matenek hodi aplika Bíblia nia konsellu, ita sei moris kontente liu.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

it-2-E p. 276 par. 2

Domin

Domin bele book ema atu halo buat neʼebé sala. Razaun sira-neʼe hatudu katak ema bele hatudu domin neʼebé loos só deʼit se nia buka no halo tuir Maromak nia espíritu santu no koñesimentu neʼebé mai husi Bíblia. Porezemplu, inan ka aman ida bele hadomi ninia oan, maibé ninia domin neʼe bele sai menus ka nia la hatudu ida-neʼe iha dalan neʼebé loos hodi fó buat hotu neʼebé oan husu. Karik inan ka aman neʼe la kumpre sira-nia responsabilidade nuʼudar inan-aman hodi la fó dixiplina ka kastigu neʼebé oan sira presiza. (Prv 22:15) Karik inan ka aman halo hanesan neʼe tanba lakohi estraga família nia reputasaun. Tuir loloos, neʼe mak hahalok hanoin an deʼit. Bíblia hatete katak ema hanesan neʼe la hatudu domin, maibé hatudu odi, tanba nia la halo buat neʼebé bele salva ninia oan nia moris.—Prv 13:24; 23:13, 14.

19-25 MAIU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA PROVÉRBIOS 14

Hanoin didiʼak buat neʼebé Ita tenke halo kuandu dezastre mosu

w23.02 p. 23 par. 10-12

Hafolin moris nuʼudar prezente husi Maromak

10 Dala ruma, ita labele prevene dezastre atu akontese, liuliu dezastre naturais, epidemia, no mós konflitu. Maibé bainhira susar sira-neʼe mosu, ita bele koko atu hamenus risku no hadook an husi situasaun perigu liuhusi halo tuir autoridade sira-nia orden atu evakua ka orden sira seluk. (Rom 13:1, 5-7) Dala ruma ita bele hatene situasaun emerjénsia balu neʼebé atu mosu, tan neʼe ita presiza rona ba matadalan sira husi autoridade lokál neʼebé bele ajuda ita prepara an ba situasaun emerjénsia. Porezemplu, diʼak atu rai bee hemu neʼebé natoon, hahán neʼebé la fasil atu aat no mós ai-moruk balu ba situasaun emerjénsia.

11 Ita presiza halo saida se iha ita-nia área mosu moras neʼebé lalais atu hadaʼet? Ita presiza halo tuir matadalan husi autoridade sira, hanesan fase liman, halo distánsia sosiál, uza máskara, no mós kuarentena. Se ita halo buat sira-neʼe, ita hatudu katak ita hafolin tebes moris neʼebé Maromak fó mai ita nuʼudar prezente.

12 Durante tempu emerjénsia, karik ita-nia kolega, viziñu no média fó sai informasaun neʼebé la loos. Duké fiar deʼit ba “liafuan hotu” neʼebé ita rona, diʼak atu rona ba informasaun husi governu no doutór sira neʼebé ita bele tau fiar. (Lee Provérbios 14:15.) Grupu Administradór no sukursál sira hakaʼas an atu buka informasaun neʼebé loos antes fó matadalan kona-ba reuniaun sira no mós serbisu haklaken. (Ebr 13:17) Hodi halo tuir matadalan sira, ita proteje ita-nia an no ema seluk husi perigu. Ida-neʼe mós bele ajuda ema iha komunidade atu iha hanoin neʼebé loos kona-ba Testemuña ba Jeová.—1Pe 2:12.

w24.07 p. 5 par. 11

Sai aten-brani hanesan Zadoc

11 Se ita presiza ajuda irmaun-irmán sira durante tempu neʼebé perigu, oinsá mak ita bele hatudu aten-brani hanesan Zadoc? (1) Halo tuir matadalan. Iha situasaun hanesan neʼe, importante atu nafatin unidade. Halo tuir matadalan neʼebé mai husi sukursál. (Ebr 13:17) Katuas sira presiza haree beibeik matadalan kona-ba oinsá atu prepara ba tempu dezastre no saida mak sira presiza halo bainhira dezastre akontese. (1Ko 14:33, 40) (2) Hatudu aten-brani, maibé matan-moris. (Prv 22:3) Hanoin uluk antes halo buat ruma. Keta halo buat ruma neʼebé lori risku, se la presiza. (3) Sadere ba Jeová. Hanoin-hetan katak Jeová hanoin tebes Ita no irmaun-irmán sira. Nia sei apoia Ita atu ajuda irmaun-irmán sira ho seguru.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

it-2-E p. 1094

Kbiit atu hanoin

Maski nuneʼe, dala ruma ema odi ema seluk neʼebé uza didiʼak sira-nia kbiit atu hanoin. Karik neʼe mak ideia neʼebé temi iha Provérbios 14:17: “Ema odi sira neʼebé uza sira-nia kbiit atu hanoin.” Baibain ema neʼebé la toman atu hanoin didiʼak la gosta ema neʼebé uza didiʼak sira-nia kbiit atu hanoin. Neʼe katak baibain ema mós odi ema seluk neʼebé uza sira-nia matenek atu kumpre Maromak nia hakarak. Jesus Kristu hatete: “Imi laʼós mundu neʼe nian tanba haʼu hili ona imi husi mundu neʼe. Tan neʼe mak mundu odi imi.” (Jo 15:19) Iha língua orijinál, liafuan neʼebé tradús nuʼudar “kbiit atu hanoin” iha Provérbios 14:17 bele mós inklui hanoin aat ba ema seluk. Entaun eskritura neʼe mós karik bele signifika ema odi ema sira neʼebé halo planu aat, no tradusaun Bíblia balu hatete: “No ema odi ema seluk neʼebé halo planu aat.”—JP, Ro.

26 MAIU–1 JUÑU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA PROVÉRBIOS 15

Ajuda ema seluk atu sente kontente

w10 15/11 p. 31 par. 16

Ita sei laʼo ho laran-metin!

16 Job mak ema neʼebé laran-luak. (Job 31:31, 32) Maski ita ladún iha osan barak, maibé ita bele “simu” ema seluk ka hatudu laran-luak ba sira. (Rom 12:13) Ita bele teʼin hahán neʼebé simples no konvida sira atu han hamutuk ho ita. Hanoin-hetan katak “diʼak liu atu han modo-tahan bikan ida hamutuk ho domin, duké han naʼan-karau neʼebé han deʼit husi balada han-fatin hamutuk ho odi”. (Prv 15:17) Han ho ema neʼebé hatudu laran-metin sei halo ita-nia tempu han hamutuk sai tempu neʼebé kapás no sei hametin ita-nia fiar.

w18.04 p. 23-24 par. 16-18

Importante tebes atu hametin malu liután

16 Oinsá se ita sente la fiar an atu fó laran-manas ba ema seluk? Tuir loloos la susar atu halo nuneʼe. Koko atu hatudu deʼit oin-midar ba ema seluk. Se ema ruma la hatudu fali oin-midar ba Ita, karik sira hasoru daudauk problema ruma no hakarak buka ema atu fó sai sira-nia sentimentu. Ita bele fó kmaan ba sira liuhusi rona ba sira.—Tgo 1:19.

17 Irmaun joven ida naran Henri sai triste tebes tanba ema balu husi ninia família lakohi tan atu serbí Jeová. Ema ida husi sira mak ninia aman rasik neʼebé uluk serbí nuʼudar katuas kongregasaun. Katuas área ida nota katak Henri sente triste no konvida nia bá hemu kafé hamutuk. Nia rona didiʼak ba Henri bainhira Henri fó sai ninia sentimentu. Bainhira koʼalia tiha ho katuas área Henri rekoñese katak, dalan ida atu ajuda ninia família fila fali ba Jeová mak nia rasik tenkesér hatudu laran-metin ba Jeová. Nia mós hetan kmaan liuhusi lee eskritura sira husi Salmo 46, Sofonias 3:17, no Marcos 10:29, 30.

18 Ita bele aprende saida husi Marthe no Henri nia esperiénsia neʼe? Ita hotu bele fó kmaan no hametin ita-nia irmaun-irmán sira. Liurai Salomão dehan: “Liafuan neʼebé koʼalia iha tempu neʼebé loos mak furak tebetebes! Matan neʼebé nabilan [ka, “hateke ho oin-midar”] halo ema laran-kontente; No mensajen neʼebé diʼak fó forsa ba ruin sira.” (Prv 15:23, 30) Ita nota daudauk sesé deʼit mak sente laran-kraik ka triste ka lae? Ita bele fó ajuda neʼebé simples hodi lee informasaun ruma husi Livru Haklaken ka ita-nia sítiu ba nia. No Paulo mós hatete katak kanta hamutuk knananuk adorasaun nian bele halo ita sente diʼak fali. Nia dehan: “Kontinua hanorin no fó laran-manas ba malu ho salmu no hahiʼi ba Maromak, no kanta knananuk adorasaun nian ho agradese, kanta ba Jeová iha imi-nia laran.”—Kol 3:16; Aps 16:25.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

ijwbq lisaun 39 par. 3

Ema Kristaun bele simu tratamentu médiku ka lae?

2. Duké tuir deʼit rekomendasaun husi doutór ida, haʼu presiza konsulta ho doutór seluk hodi husu ninia opiniaun ka lae? Kuandu “ema barak fó konsellu”, neʼe bele lori benefísiu liuliu se Ita iha problema saúde neʼebé sériu.—Prv 15:22.

2-8 JUÑU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA PROVÉRBIOS 16

Pergunta tolu neʼebé ajuda ita halo desizaun diʼak

w14 15/1 p. 19-20 par. 11-12

Halo desizaun diʼak durante tempu joven

11 Loos duni, ita bele hetan haksolok neʼebé diʼak liu hodi serbí Jeová. (Prv 16:20) Maibé Jeremias nia sekretáriu naran Baruc haluha ida-neʼe no lakon ninia haksolok. Nia komesa hanoin barak kona-ba buat neʼebé nia rasik mak hakarak duké hanoin kona-ba Jeová nia hakarak. Jeová haree ida-neʼe no hatete ba Baruc atu labele “buka nafatin buat boot sira” ba ninia an. Jeová mós hatete katak se nia halo tuir, nia sei moris liu tempu neʼebé Jerusalém sei naksobu. (Jer 45:3, 5) Hanoin toʼok, ida-neʼebé mak diʼak liu ba Baruc? Buka nia hakarak rasik no lakon ninia moris hamutuk ho Jerusalém, ka moris tuir Jeová nia hakarak no hetan salvasaun?—Tgo 1:12.

12 Mai ita hanoin kona-ba irmaun Ramiro iha rai-Bolívia. Nia hatete: “Haʼu husi família kiak iha foho. Tan neʼe, kuandu haʼu-nia maun hatete katak nia prontu atu selu se haʼu bá universidade, ida-neʼe mak oportunidade diʼak ba haʼu. Maibé haʼu foin hetan batizmu, no irmaun pioneiru ida konvida haʼu atu haklaken hamutuk iha knua kiʼik ida. Tan neʼe, haʼu muda bá neʼebá, aprende oinsá atu tesi fuuk, no loke fatin atu halo ida-neʼe. Nuʼudar ami konvida ema atu aprende Bíblia, ema barak simu. Liutiha tempu balu, haʼu komesa serbí iha kongregasaun foun neʼebé uza distritu nia língua. Haʼu serbí nuʼudar pioneiru iha neʼe ba tinan 10 ona. Hodi hanorin lia-loos ba ema iha sira-nia lian rasik lori haksolok tebes ba haʼu.

w13 15/9 p. 17 par. 1-3

Ita “nakfila an” ka lae?

FATIN neʼebé ita sai boot, família, kolega, no kultura, buat sira-neʼe book ita-nia hanoin no hahalok, porezemplu, dalan neʼebé ita hatais, buat neʼebé ita gosta han, no ita-nia toman oioin.

2 Maibé, ita-nia família, kolega, no kultura mós book ita iha dalan neʼebé importante liu fali buat neʼebé ita hatais no gosta han. Porezemplu, nuʼudar ita sai boot daudaun, ita aprende atu hatene ida-neʼebé loos no sala. Maibé dala ruma ema ida-idak iha hanoin neʼebé la hanesan kona-ba buat hirak-neʼe, no sira foti desizaun hodi tuir sira-nia hanoin. Bíblia hatete: “Sira neʼebé la hatene ukun-fuan, moris tuir . . . buat neʼebé iha ona sira-nia laran, buat hirak-neʼe mak ukun-fuan ona ba sira.” (Rom 2:14) Entaun, se Maromak nia ukun-fuan la iha lei kona-ba buat ruma, ita bele halo tuir deʼit família no ema seluk ka lae?

3 Ema kristaun neʼebé loos labele halo hanesan neʼe. Tanbasá? Razaun importante ida mak tanba Bíblia hatete: “Iha dalan ida neʼebé loos iha ema nia haree, maibé dalan neʼe nia rohan mak lori ba mate.” (Prv 16:25) Ita ema sala-naʼin la iha matenek atu hili ita-nia dalan rasik. (Prv 28:26; Jer 10:23) Razaun segundu mak tanba Bíblia mós hatete katak Satanás mak “maromak mundu neʼe nian”, no nia mak domina mundu nia hanoin kona-ba saida mak loos no saida mak sala. (2Ko 4:4; 1Jo 5:19) Tan neʼe, se ita hakarak halo kontente Jeová no simu bensaun husi nia, ita tenke halo tuir konsellu husi Roma 12:2.—Lee.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

it-1-E p. 629

Dixiplina

Rezultadu husi halo tuir no lakohi rona ba dixiplina. Ema aat, ema beik, ka ema neʼebé la iha morál hatudu katak sira odi Jeová nia dixiplina hodi lakohi simu ida-neʼe. (Sal 50:16, 17; Prv 1:7) Rezultadu aat husi sira-nia hahalok beik mak sira presiza hetan liután dixiplina, baibain iha dalan neʼebé makaʼas liután. Provérbios 16:22 hatete: “Ema beik hetan korrije liuhusi ninia hahalok beik rasik.” Karik tanba sira-nia hahalok, sira sei sai kiak, hetan moe, kona moras, no bele mós mate sedu. Husi ema Izraél nia istória, ita bele haree rezultadu la diʼak neʼebé ema bele hetan. Jeová fó dixiplina ba sira iha dalan oioin, porezemplu liuhusi profeta sira, la proteje tan sira, no la haraik tan bensaun ba sira. Maibé sira nafatin lakohi halo tuir. Ikusmai sira hetan dixiplina makaʼas neʼebé Jeová fó-hatene nanis ona, neʼe mak nasaun inimigu manán sira no sira sai dadur.—Jer 2:30; 5:3; 7:28; 17:23; 32:33; Os 7:12-16; 10:10; Sof 3:2.

9-15 JUÑU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA PROVÉRBIOS 17

Haburas dame iha moris kaben nian

g-E 9/14 p. 11 par. 2

Oinsá atu la rai odi

Ezamina didiʼak Ita-nia an. Bíblia hatete katak ema balu mak “hirusdór” no “sempre sai hirus lalais”. (Prv 29:22) Ita mak hanesan neʼe ka lae? Husu ba Ita-nia an: ‘Haʼu lalais atu rai odi ka lae? Haʼu sente an lalais ka lae? Haʼu toman atu halo problema kiʼik sai fali problema boot ka lae?’ Bíblia hatete katak “ema neʼebé koʼalia beibeik kona-ba problema ida sei haketak belun diʼak sira”. (Prv 17:9; Ecl 7:9) Ida-neʼe mós bele akontese iha moris kaben nian. Entaun se Ita toman atu rai odi, husu ba Ita-nia an: ‘Haʼu bele hatudu pasiénsia liután ba haʼu-nia kaben ka lae?’—Bíblia nia prinsípiu: 1 Pedro 4:8.

w08-E 5/1 p. 10 par. 6–p. 11 par. 1

Rezolve problema sira

1. Deside tempu atu koʼalia hamutuk kona-ba problema neʼe. “Iha tempu neʼebé loos ba buat hotu, . . . tempu atu nonook no tempu atu koʼalia.” (Ecl 3:1, 7) Problema balu bele provoka ema atu hirus. Se neʼe akontese, hatudu kontrola an no para lai atu koʼalia, ka “nonook” antes sai hirus tebes. Ita bele proteje moris kaben nian hodi halo tuir Bíblia nia matadalan neʼe: “Hahú istori malu mak hanesan loke odamatan neʼebé tahan netik bee-lihun boot ida; tan neʼe, diʼak liu husik tiha fatin neʼe antes mosu istori malu.”—Prv 17:14.

Maibé, iha mós “tempu atu koʼalia”. Problema sira mak hanesan duʼut aat neʼebé sai buras se ita ignora deʼit. Entaun se mosu problema ruma, keta ignora deʼit no hanoin katak neʼe sei lakon mesak deʼit. Se Ita sente katak diʼak atu la koʼalia iha tempu neʼebá, hatudu respeitu ba Ita-nia kaben hodi hili tempu seluk atu koʼalia hamutuk fali kona-ba problema neʼe. No diʼak se la demora atu rezolve problema neʼe. Hodi halo nuneʼe Ita bele aplika Bíblia nia prinsípiu: “Keta husik loro-matan tun bainhira imi sei hirus hela.” (Éf 4:26) Klaru katak Ita presiza kumpre Ita-nia planu no koʼalia hamutuk iha tempu neʼebé deside ona.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

it-1-E p. 790 par. 2

Matan

Ema bele halo jestu ho sira-nia matan atu hatudu sai sira-nia sentimentu. Ema nia matan bele hatudu se ema neʼe hanoin ema ka la hanoin ema (Deu 19:13); ema bele ‘piska matan’ atu goza ema, ka bainhira halo planu aat. (Sal 35:19; Prv 6:13; 16:30) Bainhira ema ida taka ninia matan ka subar ninia matan, neʼe bele signifika nia lakohi halo tuir ka lakohi halo buat ruma ba ema seluk. (Mt 13:15; Prv 28:27) Ema beik nia matan “halai bá-mai iha fatin hotu”, neʼe katak ninia matan muda bá-mai no la fokus ba buat ida, no nia hanoin kona-ba buat oioin, maibé laʼós buat neʼebé nia presiza hanoin. (Prv 17:24) Ema nia matan bele hatudu sai sira-nia saúde, forsa no ksolok. (1Sa 14:27-29; Deu 34:7; Job 17:7; Sal 6:7; 88:9) Liurai Jeosafát koʼalia ba Jeová hodi hatete: “Ami-nia matan hateke ba Ita.”—2Kr 20:12.

16-22 JUÑU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA PROVÉRBIOS 18

Koʼalia hodi fó kmaan ba ema neʼebé hasoru problema saúde

w22.10 p. 22 par. 17

Matenek neʼebé loos mak diʼak liu

17 Hanoin uluk antes koʼalia. Se ita la kuidadu, ita-nia liafuan bele halo ema laran-kanek. Bíblia hatete: “Liafuan neʼebé koʼalia sai hodi la hanoin uluk mak hanesan sona ho surik, maibé ema matenek nia nanál mak bele kura.” (Prv 12:18) Ita haburas dame bainhira ita la gosip kona-ba ema seluk nia fraku. (Prv 20:19) Se ita hakarak ita-nia liafuan atu fó kmaan ba ema laʼós atu hakanek sira-nia laran, ita presiza lee no hanoin kleʼan beibeik kona-ba Bíblia. (Lc 6:45) Bainhira ita halo nuneʼe, ita-nia liafuan bele fó kmaan ba ema seluk.—Prv 18:4.

mrt lisaun 19 kaixa

Oinsá atu tahan hasoru problema saúde neʼebé mosu derrepente deʼit?

Rona ho didiʼak. Dalan diʼak ida atu ajuda Ita-nia belun mak hodi rona ba nia kuandu nia hakarak koʼalia. Keta hanoin katak Ita tenke responde ba buat hotu neʼebé nia koʼalia. Baibain rona deʼit mak toʼo ona atu ajuda. Hatudu pasiénsia no keta tesi-lia. Keta hanoin katak Ita hatene saida mak nia sente, liuliu se Ita labele nota katak nia moras.—Prv 11:2.

Koʼalia iha dalan neʼebé pozitivu. Karik Ita la hatene atu koʼalia saida ba Ita-nia belun, maibé diʼak liu koʼalia liafuan badak deʼit atu hatudu katak Ita rekoñese ninia situasaun susar duké Ita nonook deʼit. Se Ita la hatene atu dehan saida, koʼalia ho simples husi laran: “Haʼu la hatene atu koʼalia oinsá, maibé haʼu hakarak Ita hatene katak haʼu hadomi Ita.” Keta dehan: “Ita-nia situasaun ladún aat” ka “Diʼak tanba Ita la kona moras neʼebé grave liu.”

Ita bele hatudu katak Ita hanoin nia hodi aprende liután kona-ba ninia moras. Karik nia sei hafolin Ita-nia hakaʼas an atu komprende ninia situasaun, no buat neʼebé Ita koʼalia ba nia sei ajuda duni nia. (Prv 18:13) Maibé kuidadu atu la fó sujestaun ruma se nia la husu.

Oferese atu ajuda. Duké hanoin katak Ita hatene dalan neʼebé diʼak liu atu ajuda nia, husu oinsá Ita bele ajuda nia. Maibé hanoin-hetan katak karik nia dada an atu fó sai katak nia presiza ajuda tanba lakohi hatodan Ita. Se nuneʼe, koko fó sujestaun kona-ba buat neʼebé Ita bele halo atu ajuda nia, hanesan kompras ba nia, hamoos uma, ka buat seluk tan.—Gal 6:2.

Keta rende an atu ajuda. Bainhira Ita-nia belun tahan hasoru ninia moras, karik dala ruma nia sei kansela planu ho Ita ka lakohi koʼalia ho Ita. Hatudu pasiénsia no koko komprende ninia sentimentu. Kontinua oferese atu ajuda nia.—Prv 18:24.

wp23.1 p. 14 par. 3–p. 15 par. 1

Oinsá atu ajuda sira neʼebé iha problema ho saúde mentál

“Koʼalia hodi fó kmaan.”—1TS 5:14.

Karik Ita-nia belun hanoin barak, ka sente katak nia la iha folin. Hodi halo nia fiar katak Ita hanoin nia, Ita bele fó kmaan no anima nia maski Ita ladún hatene atu koʼalia saida.

“Belun neʼebé loos hatudu domin iha tempu hotu.”—PRV 17:17.

Halo buat simples atu ajuda nia. Duké siʼik deʼit saida mak Ita bele halo atu ajuda, diʼak atu husu saida mak nia hakarak Ita atu halo. Se susar ba nia atu esplika buat neʼebé nia presiza, koko fó sujestaun ruma neʼebé Ita bele halo hamutuk ho nia, hanesan laʼo halimar. Ka Ita bele oferese ajuda atu kompras, hamoos, ka serbisu seluk.—Gal 6:2.

“Hatudu pasiénsia.”—1TS 5:14.

Karik Ita-nia belun laʼós sempre prontu atu koʼalia. Halo nia fiar katak Ita kontente atu rona bainhira nia hakarak atu koʼalia. Tanba ninia moras, karik nia koʼalia ka halo buat ruma neʼebé hakanek Ita. Karik nia kansela ninia planu ho Ita, ka ninia sentimentu tun-saʼe. Hatudu pasiénsia no komprende ninia situasaun nuʼudar Ita fó apoiu neʼebé nia presiza.—Prv 18:24.

Keʼe no hetan buat murak husik Bíblia

it-2-E p. 271-272

Dada sorteiu

Dada sorteiu mak toman antigu neʼebé ema halo atu bele foti desizaun kuandu asuntu ruma mosu. Ema sei tau fatuk ka ai kiʼik iha bolsu laran, iha “hitin”, ka ba vazu ida nia laran, no tuirmai doko ida-neʼe. No desizaun neʼebé sira foti bazeia ba sé-nia ai ka fatuk mak monu sai ka dada sai. Hanesan ho halo juramentu, bainhira ema dada sorteiu, sira mós halo orasaun. Baibain sira buka Jeová nia ajuda hodi halo orasaun ho lian ka iha sira-nia laran deʼit. Liafuan Ebraiku goh·rál neʼebé tradús nuʼudar dada sorteiu baibain uza iha dalan neʼebé loos no mós iha dalan simbóliku atu fó ideia kona-ba “parte”.—Jos 15:1; Sal 16:5; 125:3; Isa 57:6; Jer 13:25.

Uza iha situasaun saida deʼit. Provérbios 16:33 hatete: “Ema soe fatuk kiʼik balu iha ninia hitin atu dada sorteiu, maibé desizaun hotu neʼebé nia foti hodi dada sorteiu mak mai husi Jeová.” Iha Izraél, ema dada sorteiu atu rezolve problema sira. Provérbios 18:18 hatete: “Dada sorteiu bele rezolve istori malu no bele hakotu lia entre ema sira neʼebé kontra malu makaʼas.” Ema la dada sorteiu nuʼudar desportu, atividade halimar nian, ka atu taru osan. Neʼe la uza ba taru osan tanba neʼe laʼós kona-ba manán ka lakon. Ema la uza dada sorteiu atu halo riku templu no amlulik sira, ka halo karidade. Maibé soldadu Roma sira hanoin an deʼit bainhira sira dada sorteiu ba Jesus nia roupa laran hanesan fó sai nanis iha Salmo 22:18.—Mt 27:35.

23-29 JUÑU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA PROVÉRBIOS 19

Sai belun neʼebé loos ba irmaun-irmán sira

w23.11 p. 12-13 par. 16-17

Kontinua iha domin neʼebé boot ba malu

16 Ita presiza tau fokus ba irmaun-irmán sira-nia hahalok diʼak, laʼós ba buat neʼebé negativu. Hanoin toʼok komparasaun tuirmai. Ita han hamutuk ho irmaun-irmán sira, goza tempu hamutuk ho sira, no antes atu fila ita hasai foto hamutuk. Ita hasai foto dala rua ka dala tolu. Maibé ita haree foto ida iha irmaun ida neʼebé ninia oin haree ladún diʼak. Ita sei halo saida ba foto neʼe? Klaru katak, ita sei hamoos foto neʼe tanba ita sei iha foto rua seluk neʼebé ema hotu haree oin-midar.

17 Ita bele kompara foto neʼebé ita rai hanesan ho memória neʼebé ita iha. Baibain ita iha memória diʼak kona-ba tempu neʼebé ita goza ho irmaun-irmán sira. Maibé oinsá se loron ida irmaun ka irmán ida hakanek Ita-nia laran? Diʼak atu koko haluha deʼit hanesan Ita hamoos foto neʼebé Ita la gosta. (Prv 19:11; Éf 4:32) Ita bele haluha deʼit sala kiʼik neʼebé irmaun-irmán sira halo tanba ita iha memória furak barak hamutuk ho sira no ita hakarak rai didiʼak memória furak sira-neʼe.

w23.07 p. 9-10 par. 10-11

Kontinua haburas domin

10 Ita mós buka dalan atu ajuda irmaun-irmán sira. (Ebr 13:16) Hanoin kona-ba Anna neʼebé temi iha lisaun antes neʼe. Depois dezastre akontese, Anna no ninia laʼen vizita família ida iha sira-nia kongregasaun no haree katak família neʼe nia uma-kakuluk mak aat ona. Família neʼe nia roupa foʼer hotu. Entaun, Anna hatete: “Ami foti sira-nia roupa hodi bá fase no mós estrika. Tuirmai ami fó fali ba sira. Ba ami, neʼe mak buat kiʼik deʼit, maibé tanba ami halo ida-neʼe, ami-nia relasaun nuʼudar belun sai metin liután.” Anna no ninia laʼen hadomi irmaun-irmán sira, no neʼe book sira atu fó ajuda.—1Jo 3:17, 18.

11 Bainhira ita hatudu domin no laran-diʼak ba ema seluk, baibain sira bele haree katak ita hakaʼas an atu haleno Jeová nia hanoin no hahalok. Karik sira sei hafolin tebes ita-nia laran-diʼak. Kayla neʼebé temi ona, hanoin-hetan ema neʼebé uluk ajuda nia. Nia hatete: “Haʼu agradese tebes ba irmán hotu neʼebé konvida haʼu atu haklaken hamutuk. Sira tula haʼu atu bá haklaken, konvida haʼu atu han hamutuk, no tula fali haʼu ba uma. Agora haʼu komprende katak sira presiza hakaʼas an atu halo nuneʼe. No sira halo ida-neʼe ho kontente.” Dala ruma ita sente katak ema la hafolin ita-nia ajuda. Kayla hatete: “Haʼu hakarak atu selu fali hahalok diʼak hotu neʼebé uluk sira halo ba haʼu, maibé agora haʼu la hatene sira hotu hela iha neʼebé. Maski nuneʼe, Jeová hatene, no haʼu halo orasaun atu nia selu fali sira-nia hahalok diʼak.” Kayla koʼalia loos. Jeová haree hahalok diʼak neʼebé ita hatudu ba ema seluk maski neʼe kiʼik deʼit. Nia haree ida-neʼe nuʼudar sakrifísiu neʼebé folin-boot no nuʼudar debe neʼebé nia presiza selu fali.—Lee Provérbios 19:17.

w21.11 p. 9 par. 6-7

Kontinua hatudu domin neʼebé laran-metin ba malu

6 Ezemplu ida mak istória kona-ba apóstolu Paulo no mós ema seluk neʼebé hasoru problema tanba ró sai aat besik illa Malta. Maski ema Malta la koñese apóstolu Paulo no mós ema seluk neʼebé saʼe ró, maibé sira simu ema sira-neʼe ho laran-diʼak no hatudu domin boot ba sira. (Aps 28:2, 7) Sira hatudu duni laran-diʼak, maski nuneʼe neʼe laʼós domin neʼebé laran-metin, maibé domin iha dalan jerál, tanba sira hatudu neʼe ba ema oin-foun.

7 Entaun, ezemplu iha parágrafu 6 hatudu katak buat neʼebé la hanesan entre hatudu domin ba ema hotu ho domin neʼebé laran-metin mak ema nia motivu. Iha tempu antigu, tanbasá Maromak nia atan sira hatudu domin neʼebé laran-metin ba malu? Sira hatudu domin neʼebé laran-metin tanba sira-nia hakarak rasik laʼós tanba obrigasaun ruma. Hanoin toʼok kona-ba David. Ninia laran book nia atu hatudu domin neʼebé laran-metin ba ninia belun diʼak Jonatan, maski Jonatan nia aman hakarak oho David. Tinan barak depois Jonatan mate, David nafatin hatudu domin neʼebé laran-metin ba Jonatan nia oan-mane Mefiboset.—1Sa 20:9, 14, 15; 2Sa 4:4; 8:15; 9:1, 6, 7.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

it-1-E p. 515

Konsellu, Konsellu-naʼin

Jeová mak matenek liu buat hotu. Nia mesak deʼit mak la presiza atu simu konsellu. (Isa 40:13; Rom 11:34) Ninia Oan-Mane bele sai nuʼudar “Konsellu-naʼin neʼebé Kmanek” hodi dirije no fó matadalan ba ema tanba simu no halo tuir konsellu husi ninia Aman no hetan Maromak nia espíritu santu. (Isa 9:6; 11:2; Jo 5:19, 30) Atu konsellu ruma bele lori benefísiu, neʼe tenke bazeia ba Jeová nia prinsípiu sira. Konsellu neʼebé kontra Maromak mak folin-laek. No neʼe laʼós konsellu ida.—Prv 19:21; 21:30.

30 JUÑU–6 JULLU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA PROVÉRBIOS 20

Oinsá atu halo desizaun neʼebé matenek durante tempu namora?

w24.05 p. 26-27 par. 3-4

Halo desizaun matenek durante tempu namora

3 Maski tempu namora bele lori kontente, maibé neʼe mós hakat importante tanba bele ajuda ita foti desizaun kona-ba kaben. Bainhira noivu no noiva kaben, sira halo juramentu ida iha Jeová nia oin atu hadomi no respeitu malu durante sira-nia moris tomak. Halo juramentu mak buat neʼebé sériu, tan neʼe antes atu halo juramentu, inklui juramentu kaben nian, Ita presiza hanoin didiʼak. (Lee Provérbios 20:25.) Bainhira ema naʼin-rua namora, neʼe fó tempu ba sira atu koñese malu no atu halo desizaun neʼebé diʼak. Dala ruma sira bele deside atu kaben, maibé dala ruma sira bele deside atu hapara sira-nia relasaun. Loloos, la sala se ema neʼebé namora deside atu para, tanba objetivu husi tempu namora mak atu ajuda sira deside kaben ka lae.

4 Tanbasá mak importante atu iha hanoin neʼebé loos kona-ba tempu namora? Bainhira ema klosan ida iha hanoin neʼebé loos kona-ba tempu namora, nia sei la hahú namora ho ema ruma se nia la iha hanoin atu kaben. Laʼós deʼit ema klosan, maibé ema hotu presiza iha hanoin neʼebé loos kona-ba neʼe. Porezemplu, ema balu hanoin katak se ema namora, sira tenke kaben. Oinsá mak hanoin hanesan neʼe bele kona ema Kristaun neʼebé klosan? Irmán klosan ida naran Melissa neʼebé hela iha Estadus Unidus hatete: “Bainhira irmaun no irmán ida namora, Testemuña balu hanoin katak sira tenke kaben. Tan neʼe ema balu kontinua namora maski sira-nia relasaun la laʼo ho diʼak. No balu tan deside atu la namora. Situasaun hanesan neʼe bele lori estrese.”

w24.05 p. 22 par. 8

Oinsá atu buka pár neʼebé diʼak?

8 Oinsá mak Ita bele buka-hatene didiʼak kona-ba ema ida? Bainhira Ita tuir reuniaun ka ransu hamutuk, Ita bele nota buat balu kona-ba ema neʼe nia hahalok, ninia relasaun ho Jeová, no toman sira. Nia habelun ho ema hanesan saida? No nia koʼalia kona-ba saida? (Lc 6:45) Nia iha planu neʼebé hanesan ho Ita ka lae? Karik Ita bele koʼalia ho katuas sira iha ninia kongregasaun ka ema Kristaun maduru neʼebé koñese nia ho didiʼak. (Prv 20:18) Karik Ita bele husu kona-ba ninia reputasaun no hahalok sira. (Rut 2:11) Nuʼudar Ita buka-hatene didiʼak kona-ba nia, kuidadu atu la halo nia sente la diʼak. Respeitu ninia sentimentu, privasidade, no fó liberdade ba nia.

w24.05 p. 28 par. 7-8

Halo desizaun matenek durante tempu namora

7 Oinsá mak Ita bele hatene didiʼak ema nia laran? Dalan ida neʼebé diʼak mak hodi koʼalia nakloke no onestu ba malu, husu pergunta no rona ho didiʼak. (Prv 20:5; Tgo 1:19) Karik imi bele halo atividade ruma neʼebé halo fasil atu koʼalia ba malu hanesan han hamutuk, laʼo halimar iha fatin públiku, no haklaken hamutuk. Imi mós bele koñese malu bainhira gasta tempu hamutuk ho família no kolega sira. Diʼak mós atu halo atividade seluk hamutuk neʼebé sei hatudu sai Ita-nia pár nia hahalok kuandu nia hamutuk ho ema oioin no iha situasaun oioin. Haree toʼok buat neʼebé irmaun Aschwin husi rai-Olanda halo durante nia namora ho Alicia. Nia hatete: “Ami halaʼo atividade neʼebé bele ajuda ami atu koñese malu liután. Ami halo buat neʼebé simples, hanesan prepara ai-han ka halo serbisu seluk hamutuk. Neʼe ajuda ami atu hatene ami ida-idak nia hahalok diʼak no fraku sira.”

8 Ita no Ita-nia pár mós bele koñese malu hodi estuda Bíblia hamutuk. Ikusmai, se imi kaben, imi sei presiza uza tempu atu halaʼo adorasaun família nian, atu nuneʼe Maromak bele sai parte importante iha imi-nia moris kaben nian. (Ecl 4:12) Tan neʼe, diʼak atu uza tempu hodi estuda hamutuk durante tempu namora. Klaru katak ema neʼebé namora seidauk sai família ida, no irmaun neʼe seidauk sai irmán neʼe nia ulun. Maski nuneʼe, hodi estuda hamutuk beibeik Ita bele hatene kona-ba Ita-nia pár nia relasaun ho Jeová. Max no Laysa neʼebé hela iha Estadus Unidus hetan benefísiu seluk tan. Max hatete: “Bainhira ami foin namora, ami hahú estuda hamutuk tópiku kona-ba namora, moris kaben, no moris família nian. Neʼe loke dalan ba ami atu koʼalia hamutuk kona-ba tópiku importante neʼebé karik baibain susar atu koʼalia hamutuk.”

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

g-E 5/11 p. 19 par. 1, 2

Ita-nia ibun mak “folin-boot liu” ka lae?

Liurai Salomão hakerek: “Osan-mean no mós korál barak mak folin-boot, maibé ibun neʼebé iha koñesimentu mak folin-boot liu.” (Prv 20:15) Husi uluk kedas, osan-mean sempre iha folin neʼebé boot. No iha Salomão nia tempu, korál mós folin-boot. Maski nuneʼe ita-nia ibun mak folin-boot liu fali buat sira-neʼe. Tanbasá? Laʼós tanba ibun nia modelu, maibé tanba liafuan neʼebé sai husi ita-nia ibun.

Ibun neʼebé folin-boot koʼalia sai liafuan neʼebé hatudu laran-diʼak, no domin. “Ibun neʼebé iha koñesimentu” sei koʼalia sai lia-loos husi Bíblia kona-ba Maromak. Sin, Bíblia nakonu ho matenek no lia-loos kona-ba ita-nia Kriadór, no mós konsellu neʼebé diʼak ba moris.—Jo 17:17.

    Livru sira iha lian Tetun Dili (1993-2026)
    Log Out
    Log In
    • Tetun Dili
    • Fahe
    • Organiza tuir Ita-nia hakarak
    • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Kondisaun atu Uza
    • Informasaun Privadu
    • Setting kona-ba privasidade
    • JW.ORG
    • Log In
    Fahe