KAMAL VIRDEE | ISTÓRIA
“Haʼu sente laran-manas kona-ba justisa”
Iha fulan-Agostu tinan 1973, haʼu no haʼu-nia alin-feto naʼin-rua asiste Reuniaun Boot internasionál ho títulu “Divine Victory” iha Twickenham, rai-Inglaterra. Iha neʼebá ami hasoru irmaun Edwin Skinner, neʼebé serbí nuʼudar misionáriu iha rai-Índia husi tinan 1926. Kuandu nia haree katak ami hatene koʼalia lian Punjabi, nia dehan: “Tanbasá mak imi hela iha neʼe? Diʼak liu bá rai-Índia!” Entaun ami bá deʼit, no ida-neʼe mak oinsá haʼu komesa haklaken ba ema Punjabi. Maibé haʼu hakarak konta kona-ba saida mak akontese antes haʼu hasoru irmaun Skinner.
Haʼu moris iha fulan-Abríl tinan 1951, iha Nairobi, rai-Kénia. Haʼu-nia inan-aman mai husi rai-Índia no tuir relijiaun Sikh. No tanba haʼu-nia aman kaben ho ninia kuñada nuʼudar feen segundu ikusmai nia iha feen naʼin-rua. Ninia feen primeiru mak haʼu-nia inan rasik, labele halo buat ida kona-ba arranju neʼe. Haʼu-nia inan no madrasta sempre sai isin-rua iha tempu hanesan. Tan neʼe haʼu sai boot ho haʼu-nia biin ida, alin-mane no alin-feto ida no mós maun no alin-feto husi haʼu-nia inan madrasta no mós ho primu ida. Ami labarik hamutuk naʼin-hitu. Iha tinan 1964, kuandu haʼu foin sai tinan 13, haʼu-nia apá mate.
Haʼu buka justisa
Nuʼudar haʼu sai boot haʼu haree família haksesuk malu no hatudu hahalok todan ba sorin. No liutiha tempu uitoan haʼu haree katak haʼu-nia moris família nian hanesan uitoan ho Lea no Raquel husi Bíblia. Haʼu mós haree oinsá ami-nia atan sira neʼebé ema Kénia hetan susar husi haʼu-nia família neʼebé sente katak sira la iha folin. Haʼu-nia apá hakarak ami atu sai belun ho ema husi Europa iha ami-nia rai, tanba nia hatete katak ami bele aprende husi sira. Maibé nia husu ami atu la ransu ho ema Áfrika sira tanba ami la aprende buat ida husi sira. Nia mós husu ami atu la sai belun ho ema Pakistaun, tanba ami presiza haree sira nuʼudar ami-nia inimigu. Maibé tanba haʼu sente laran-manas kona-ba justisa haʼu la konkorda ho haʼu-nia apá nia hanoin.
Relijiaun Sikh mak harii maizumenus tinan 1500 husi Guru ida naran Nānak. Haʼu mós simu relijiaun neʼe nia hanorin neʼebé inklui fiar katak iha Maromak loos ida deʼit. Maibé tanba haʼu haree buat barak iha Sikh nia komunidade neʼebé kontra justisa, ida-neʼe halo haʼu sente katak relijiaun neʼe la loos.
Maibé laʼós neʼe deʼit. Tanba relijiaun Sikh mak hahú tinan 524 liubá, entaun haʼu hanoin: ‘Saida mak mai antes relijiaun neʼe? Ulukliu Maromak simu relijiaun saida?’ Haʼu-nia família tau kalendáriu sira neʼebé hatudu dezeñu kona-ba Sikh nia guru naʼin-sanulu husi uluk. Maibé neʼe halo haʼu hanoin: ‘Oinsá mak ita bele hatene sira-nia oin hanesan saida? Tanbasá ita presiza hakruʼuk an ba guru sira-nia dezeñu hanesan haʼu-nia família no ema seluk halo, maski guru sira-neʼe rasik haruka ita atu adora Maromak loos mesak deʼit?’
Iha tinan 1965, kuandu haʼu tinan 14, haʼu-nia família muda ba rai-Índia. Moris iha neʼebá susar tanba ami kiak. Tinan tuirmai neineik-neineik ami komesa muda ba rai-Inglaterra. Ami-nia família muda iha neʼebá iha grupu rua tuituir malu no hela iha Leicester.
Kuandu haʼu tinan 16, haʼu komesa halo serbisu oioin no tuir eskola iha kalan hodi kontinua haʼu-nia estudu neʼebé para tanba muda ba rai seluk. Maibé haʼu haree diskriminasaun iha serbisu-fatin. Porezemplu ema husi rai neʼe simu saláriu boot liu fali imigrante sira. No tanba haʼu sente laran-manas kona-ba justisa haʼu tama grupu ativista joven nian atu halo protesta. Haʼu organiza feto imigrante sira atu para serbisu toʼo sira simu osan hanesan serbisu-naʼin seluk. Haʼu hakarak mundu neʼe iha justisa.
Haʼu hetan resposta ba haʼu-nia pergunta sira
Foufoun haʼu hasoru Testemuña ba Jeová iha tinan 1968 bainhira mane Testemuña naʼin-rua haklaken iha haʼu-nia uma. Promesa kona-ba Maromak nia Ukun sei la todan ba sorin kona loos ba haʼu-nia laran. Testemuña ida fila fali ho ninia feen. Haʼu komesa estuda Bíblia hamutuk ho haʼu-nia alin-feto Jaswinder no alin-feto husi madrasta naran Chani. Kuandu ami estuda lisaun neen deʼit ami fiar-metin katak Jeová mak Maromak neʼebé loos, no Bíblia mak ninia Liafuan, no katak só Maromak nia Ukun deʼit mak sei lori justisa ba ema hotu.
Maski nuneʼe ami presiza tahan hasoru terus makaʼas husi haʼu-nia família. Kuandu haʼu-nia apá mate tiha, haʼu-nia madrasta nia oan-mane boot mak sai família nia ulun. Haʼu-nia madrasta book nia atu kontra hasoru ami. Nia baku haʼu-nia alin-feto sira Jaswinder no Chani, nia tebe sira ho ninia sapatu botas serbisu nian. Nia hanoin katak tanba haʼu 18, lei proteje haʼu maibé nia hanoin katak nia bele halo buat naran deʼit ba haʼu-nia alin-feto sira. Loron ida nia foti Bíblia, loke ida-neʼe no sunu, tuirmai nia hatudu neʼe ba haʼu-nia alin sira no dehan: “Husu imi-nia Jeová atu hamate ahi neʼe!” Iha tempu neʼebá ami tuir ona reuniaun balu ho subasubar. Maibé ami hakarak tebes atu serbí Maromak loos mesak deʼit, Jeová. Maibé tanba ami-nia situasaun ami hanoin ida-neʼe labele. Tan neʼe ami komesa halo planu atu sai husi uma no halai ba fatin neʼebé seguru. Maibé oinsá?
Ami komesa rai subasubar ami-nia osan neʼebé uza atu sosa hahán meiudia no transporte nian ho haʼu-nia saláriu neʼebé baibain haʼu tenke fó ba haʼu-nia madrasta. Ami sosa mala tolu neʼebé ami rai iha fatin seluk neʼebé dook husi ami-nia uma no neineik-neineik ami haloot ami-nia roupa iha laran. Iha fulan-Maiu 1972, kuandu Jaswinder besik 18 no ami iha osan dolar 260, ami saʼe komboiu ba fatin Penzance iha rai-Inglaterra nia súl parte oeste. Kuandu ami toʼo ona iha Penzance, ami telefone Testemuña sira neʼebé hela iha fatin neʼe. Irmaun sira fó benvindu ba ami ho laran-diʼak. Ami hetan serbisu oioin neʼebé inklui hamoos ikan atu bele aluga uma no hela metin iha neʼebá.
Ami kontinua estuda Bíblia ho kaben-naʼin ida neʼebé idade ona, Harry no Betty Briggs. Iha fulan-Setembru 1972, nuʼudar ami subar hela husi família, ami hetan batizmu iha pixina kiʼik iha Truro nia Reuniaun-Fatin nia plataforma okos. Chani komesa foti pioneiru regulár, no Jaswinder no haʼu apoia nia ho osan.
Serbí iha fatin neʼebé presiza haklaken-naʼin
Harry no Betty, maski sira-nia idade besik 90, maibé sira ba haklaken beibeik iha Scilly nia illa sira, besik rai-Inglaterra nia tasi-ibun nia parte súl iha oeste. Sira-nia ezemplu book ami atu mós halo hanesan neʼe. Tan neʼe, iha tinan 1973, depois ami koʼalia ho irmaun Skinner, hanesan haʼu temi uluk, ami halo planu ida.
Iha fulan-Janeiru 1974, ami sosa billete ba New Delhi, Índia, no irmaun Dick Cotterill husik ami atu hela iha uma misionáriu nuʼudar ninia bainaka sira. Chani halo pioneiru regulár no Jaswinder no haʼu aumenta oras neʼebé ami haklaken.
Liutiha tempu balu ami ba fatin Punjab, neʼe mak distritu norte husi Índia iha parte oeste, no ami hela tempu uitoan iha uma misionáriu iha sidade Chandigarh no tuirmai aluga apartamentu ida. Haʼu komesa foti pioneiru regulár iha fulan-Setembru 1974 no simu konvite atu sai pioneiru espesiál iha tinan 1975. Serbisu haklaken ajuda haʼu atu haree katak ema barak presiza publikasaun sira iha lian Punjabi hodi ema barak tan bele aprende kona-ba Jeová nia domin no justisa. Iha tinan 1976, Sukursál iha Índia konvida ami naʼin-tolu atu ajuda tradús publikasaun ba língua neʼe. Tanba ami la iha mákina-hakerek ka komputadór entaun knaar neʼe mak boot tebes. Ami presiza hakerek ho liman informasaun neʼebé tradús ona no cek no lee fali ho matan deʼit. Tuirmai ami serbisu ho imprensa komersiál lokál nian, hodi uza mákina printer antigu no ami tau letra ida-idak ho liman deʼit atu nuneʼe bele print.
Ami-nia kongregasaun iha Chandigarh, Punjab, rai-Índia
Kontente maski sai moras
Ami-nia situasaun troka lalais. Jaswinder hasoru irmaun ida neʼebé ikusmai sai ninia laʼen no sira muda ba rai-Kanadá. Chani kaben ho irmaun ida husi rai-Alemaña neʼebé vizita husi Estadus Unidus no bá neʼebá. Iha Outubru 1976 haʼu sai moras tebes no fila fali ba rai-Inglaterra. Haʼu-nia inan no maun rasik neʼebé la kontra lia-loos, hela iha Leicester no ho laran-diʼak husik haʼu atu hela ho sira. Haʼu hetan moras neʼebé úniku tebes, neʼebé estraga haʼu-nia raan nia glóbulu no presiza tratamentu oioin neʼebé inklui operasaun atu hasai haʼu-nia aten-raak ka limpa. Haʼu presiza para nuʼudar pioneiru regulár.
Haʼu halo orasaun ho laran tomak ba Jeová hodi husu se haʼu sai diʼak uitoan haʼu bele komesa fali nuʼudar pioneiru regulár. No neʼe akontese duni! Maski haʼu-nia moras neʼe kona haʼu beibeik, iha tinan 1978 haʼu muda ba Wolverhampton, no haklaken iha fatin neʼebé ema barak koʼalia lian Punjabi. Ami hakerek konvite sira ba reuniaun no halo kopia iha loja besik ami. Tuirmai ami haruka neʼe ba ema Punjabi no konvida sira atu tuir diskursu públiku. Agora Bretaña iha kongregasaun lima no grupu tolu neʼebé koʼalia lian Punjabi.
Sukursál iha Bretaña rona kona-ba haʼu-nia serbisu nuʼudar tradutór ba lian Punjabi iha rai-Índia. Tan neʼe, liutiha tinan 1986 sukursál kontaktu haʼu. Haʼu komesa ajuda Betel iha Londres hodi prepara font ka letra no programa atu halo matadalan oinsá atu uza letra Gurmukhi iha ita-nia publikasaun sira. Haʼu-nia moris sai okupadu tebes hodi fila-liman, tau matan ba haʼu-nia inan neʼebé hela iha fatin dook no ajuda iha Betel. Maibé serbisu iha Betel lori haksolok mai haʼu.
Kuandu haʼu simu treinu iha Betel Londres maizumenus tinan 1980
Iha fulan-Setembru 1991, haʼu hetan konvite atu sai membru ba família Betel no tradús publikasaun sira ba lian Punjabi. Haʼu sente hakfodak duni kona-ba neʼe. Haʼu sente katak haʼu-nia esperiénsia la toʼo, haʼu iha moras no haʼu idade liu ona atu tama Betel. Maibé Jeová fó priviléjiu furak loos mai haʼu. Nuʼudar haʼu serbí iha Betel haʼu-nia nafatin moras. Bainhira haʼu hetan kimioterapia no tratamentu seluk, dala barak haʼu hasoru situasaun neʼebé koko haʼu-nia desizaun kona-ba raan. Haʼu-nia doutór sente hakfodak kona-ba oinsá haʼu sai diʼak lalais, no nia konvida haʼu hodi tuir konferénsia neʼebé profisionál médiku maizumenus na’in-40 mak tuir iha ospitál boot iha Londres. Haʼu konta haʼu-nia esperiénsia ba minutu 10 kona-ba haʼu-nia desizaun atu la simu raan, no tuirmai sira halo pergunta no resposta ho irmaun ida husi Departamentu Informasaun kona-ba Tratamentu Médiku.
Durante tempu susar neʼe haʼu-nia alin-feto sira Jaswinder no Chani apoia haʼu ho domin, no haʼu hafolin tebes ajuda no laran-diʼak neʼebé haʼu simu husi família Betel no belun sira seluk. Liuhusi haʼu-nia susar hotu Jeová hametin haʼu atu kontinua halo haʼu-nia knaar.—Salmo 73:26.
Bensaun husi Jeová mak halo ema sai riku
Tinan 32 liubá iha Betel ajuda haʼu atu “koko no haree katak Jeová mak diʼak.” (Salmo 34:8; Provérbios 10:22) Ezemplu sira husi fiar-naʼin husi uluk book haʼu-nia laran. Kuandu haʼu hanoin fila fali kona-ba haʼu-nia moris, haʼu-nia laran sai kontente atu haree haʼu-nia estudante Bíblia nian neʼebé koʼalia Punjabi sai Jeová nia atan laran-metin. Haʼu iha relasaun diʼak ho haʼu-nia família rasik. Haʼu-nia inan no maun seidauk sai Testemuña, maibé haʼu-nia inan hatete beibeik: “Ita fó ita-nia laran tomak duni ba Maromak.” No kuandu haʼu oferese atu sai husi Betel hodi tau matan ba ami-nia inan, haʼu-nia maun dehan: “Ita halo serbisu neʼebé diʼak. Kontinua nafatin.” Maski haʼu-nia amá hela iha fatin neʼebé tau matan ba ferik-katuas neʼebé dook husi Betel, maibé haʼu bá vizita nia beibeik.
Kuandu haʼu tahan hasoru susar iha haʼu-nia moris, haʼu hatete ba haʼu-nia an: ‘Keta taʼuk Kamal. Haʼu sei proteje ó. Ó-nia kolen sei sai boot tebes.’ (Génesis 15:1) Haʼu fó agradese ba Jeová neʼebé “Maromak justisa nian,” tanba nia haree haʼu husi haʼu sei kiʼik no halo haʼu-nia moris nakonu ho serbisu neʼebé folin-boot tebes. (Isaias 30:18) No haʼu hein tempu neʼebé “la iha ema ida iha rai mak sei dehan: ‘Haʼu moras.’”—Isaias 33:24.
Iha Betel Chelmsford