Koutou Hāofaki Te Maʼuli ʼo Takotou Fānau!

ʼE MAʼUʼULI ia Michael pea mo Alphina ʼi te koga meʼa ʼi te lotolotoiga ʼo te ʼu moʼuga matalelei ʼo KwaZulu-Natal, ʼi te Potu Toga ʼo Afelika. Neʼe nā felāveʼi mo te ʼu faigataʼaʼia ʼi te taupau ʼo tanā ʼu fānau e toko fitu. ʼAki te tokoni lahi ʼo tona ʼohoana, neʼe faiga ʼaupito e Michael ke mulimuli ki te fakatotonu ʼaenī ʼa te Tohi-Tapu ki te ʼu tāmai: “Koutou haga ako ia nātou [takotou fānau] ke nātou maʼu te akonaki pea mo te manatu ʼa Sehova.” (Efesi 6:⁠4) Kae ʼi ʼihi temi ʼe hoko te ʼu faigataʼaʼia.

Ohage la, ʼe ko he agamāhani ki te kau tūpulaga tauhi manu ke nātou fakatahiʼi te ʼu faga manu ʼo tonatou ʼu famili, ke maʼu honatou temi ke nātou gaoʼi fakatahi ai. ʼI ʼihi temi ʼe nātou fai te ʼu meʼa ʼe kovi pea mo nātou palalau ki ni ʼu meʼa ʼe mole tonu ke nātou palalau kiai. ʼI te temi ʼaē neʼe ʼolo ai te ʼu foha ʼo Michael ʼo tānaki te ʼu faga manu, neʼe ina fakatotonu age kia nātou ke ʼaua naʼa nātou fakatahitahi mo te tahi ʼu tamaliki. (Sake 4:4) Kae ʼi ʼihi temi, ʼi tana ʼosi gāue, neʼe ina maʼu atu ʼe nātou fakatahitahi mo te ʼu tamaliki ʼaia. Koia neʼe tonu ai ke ina fakatonutonuʼi nātou.​—Tāʼaga Lea 23:13, 14.

ʼE koutou manatu koa neʼe fefeka fau ia Michael ki tana ʼu fānau? ʼE feala ki ʼihi ke manatu feiā, kae neʼe ʼui e Sesu Kilisito “ko te poto neʼe hā mai ia ʼe tonu ʼaki tana ʼu gāue.” (Mateo 11:​19) Neʼe lahi te ʼofa ʼaē neʼe fakahā e Michael pea mo Alphina ki tanā fānau, ʼo nā foaki tonā temi kia nātou pea mo akoʼi kia nātou te ʼu fakamatala pea mo te ʼu moʼoni ʼa te Tohi-Tapu.

Ko taʼahine e toko fā ʼa Michael pea mo Alphina​—ko Thembekile, mo Siphiwe, mo Tholakele, pea mo Thembekani. Ko nātou fuli ko te ʼu kaugā fai faka mafola ʼi te temi katoa ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼa te ʼAtua. Ko tonā ʼu foha e lua ʼe ko he ʼu tagata taupau pelesita ʼi te ʼu kokelekasio ʼo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova. Ko tonā tolu foha, ʼaē ʼe toe pionie katoa mo tona ʼohoana, ʼe ko he tagata faifekau faka minisitelio.

Neʼe tokolahi te ʼu famili Kilisitiano kaugamālie neʼe nātou maʼu te ʼu fua lelei ʼi tanatou taupau tanatou fānau. Kae ko ʼihi fānau ʼaē neʼe akoʼi lelei e tanatou ʼu mātuʼa, neʼe nātou līaki te moʼoni. ʼE mahino papau ia, ʼe manatuʼi e tanatou ʼu mātuʼa te lea fakatātā ʼa Sesu, ʼo ʼuhiga mo te foha maumau koloā, pea mo nātou ʼamanaki ʼe fakahemala anai tonatou foha peʼe ko tanatou taʼahine pea ʼe hāofaki ai anai nātou.​—Luka 15:21-​24.

Kae meʼa fakaʼofaʼofa foki, ko te ʼu fānau ʼo ʼihi ʼu mātuʼa Kilisitiano neʼe nātou ʼolo fuli ki te mālama. ʼE hoko tāfito te faʼahi ʼaia ʼi te ʼu potu ʼo Afelika, ʼaē ʼe hage ʼe lelei te aga ʼa te ʼu fānau ʼo aʼu ki tonatou temi tūpulaga. Koia, ʼi te mātala ʼo tonatou temi tūpulaga, ʼe nātou fai te ʼu aga heʼeʼaoga ʼo te mālama ʼa Satana. (1 Soane 5:​19) ʼUhi ko te faʼahi ʼaia, tokolahi te ʼu tāmai ʼe mole feala ke nātou liliu ko he ʼu tagata ʼāfea ʼi te kokelekasio. (1 Timoteo 3:​1, 4, 5) ʼE hā lelei mai, ʼe tonu ke mahino ki te tāmai Kilisitiano ʼe ko he meʼa maʼuhiga ʼaupito te hāofaki ʼo tona loto fale. Koia, koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe feala ke fai e te ʼu mātuʼa moʼo hāofaki te maʼuli ʼo tanatou ʼu fānau?

Koutou Liliu Ko He Kaumeʼa Lelei

Ko Sesu neʼe haohaoa, pea neʼe lahi te ʼu meʼa ʼaē neʼe mālama kiai pea neʼe lahi mo tona poto. Kae neʼe kaumeʼa lelei mo tana ʼu tisipulo logope la neʼe ko te ʼu hahaʼi agahala. (Soane 15:15) Ko te tupuʼaga la ʼaia ʼo tanatou fia nonofo mo ia pea mo nātou fiafia ʼi te temi ʼaē neʼe nofo ai mo nātou. (Soane 1:​14, 16, 39-​42; 21:​7, 15-​17) ʼE feala ke ʼaoga te faʼahi ʼaia ki te ʼu mātuʼa. Ohage ko te ʼu kiʼi fuʼu ʼakau ʼaē ʼe mātala ʼonatou ʼu lau ki te laʼā ʼaē ʼe māfana, ʼe tuputupu lelei te ʼu fānau mokā ʼe nātou maʼu ʼi tonatou loto fale te ʼofa pea mo te agalelei.

ʼU mātuʼa, ʼe palalau atu koa takotou ʼu fānau kia koutou, ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou tuʼania kiai? ʼE koutou fakalogo koa ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou fakamatala atu? ʼI muʼa ʼo hakotou fai he tonu, ʼe koutou ʼiloʼi koa tanatou ʼu manatu pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou logoʼi ʼi tonatou loto, ke feala ai hakotou mahino lelei ki te ʼu faʼahi ʼaia? ʼAki he loto faʼa kātaki, ʼe koutou tokoni koa kia nātou ke nātou maʼu te ʼu tali ki ʼihi ʼu fehuʼi, ʼo koutou fai he ʼu kumi mo nātou ʼi te ʼu tohi faka Tohi-Tapu?

ʼE fakamahino fēnei e te faʼe ʼe nofo ʼi te Potu Toga ʼo Afelika: “Talu mai te ʼuluaki ʼaho ʼaē neʼe hū ai tamā taʼahine ki te faleako, neʼe ma fakaloto mālohiʼi tuʼumaʼu ia ia ke ina fakamatala mai te ʼu meʼa ʼaē neʼe ina fai ʼi te ʼaho katoa. Ohage la, neʼe ʼau fehuʼi fēnei age: ‘Neʼe ke kai mo ai ʼi te hili hoʼatā? Ko ai tou fafine faiako foʼou pea e feafeaʼi tana aga? Koteā te ʼu gāue ʼaē neʼe koutou fakatuʼutuʼu ke koutou fai ʼi te vāhaʼa?’ ʼI te tahi ʼaho, neʼe haʼu tamā taʼahine ki fale, pea neʼe ina ʼui mai ʼe nātou sioʼi anai te ʼata mo te fafine faiako Fakapilitānia, pea ʼe nātou fai anai he sivi ʼo ʼuhiga mo te meʼa ʼaē ka nātou sioʼi. Neʼe mole faʼa lelei te kupu tāfito ʼo te ʼata. ʼI tamatou kumikumi lelei, neʼe mātou ʼiloʼi ai ʼe mole lelei te ʼata ʼaia ki he Kilisitiano. Neʼe fai ai tamatou fai palalau faka famili ʼo ʼuhiga mo te ʼata ʼaia. ʼI te ʼaho ʼaē neʼe tonu ai ke nātou sioʼi te ʼata, neʼe ʼalu tamā taʼahine ki te fafine faiako, pea neʼe ina fakamahino age ʼe mole fia sio ia ki te ʼata, he ko te ʼu aga ʼaē ʼe hā ai ʼe mole ʼalutahi mo tana ʼu akonaki faka Kilisitiano. Neʼe toe fakakaukauʼi e te fafine faiako te faʼahi ʼaia, pea ki muli age neʼe fakamālo age ki tamā taʼahine, he neʼe ina ʼui neʼe mole loto ke sio e tana kalasi he meʼa ʼe feala ke fakahemala ai.” Ko te tokaga ʼofa ʼaē neʼe fakahā tuʼumaʼu e te ʼu mātuʼa ʼaia moʼo hāofaki tanā taʼahine, neʼe fua lelei. ʼE ko he taʼahine ʼe fiafia pea mo agalelei, pea ʼi te temi nei, ʼe gāue ʼaki tona lotolelei ʼi te filiale ʼo te Sosiete Watch Tower Bible and Tract ʼi te Potu Toga ʼo Afelika.

Neʼe tuku e Sesu te faʼifaʼitaki lelei ʼi tana gaohi te ʼu tamaliki. Neʼe ina leleiʼia te nonofo mo nātou. (Maleko 10:13-​16) ʼE tonu ke fiafia lahi te ʼu mātuʼa mokā nātou fai he ʼu meʼa mo tanatou ʼu fānau! ʼI ʼihi ʼu potu ʼo Afelika, ʼe ufiufi he tāmai mo kapau ʼe sio ki ai te hahaʼi ʼe gaoʼi mo tona ʼu foha, ohage la ko te ʼaka fitipolo. Kae ʼe mole tonu ke manatu e he tāmai Kilisitiano ʼe mole maʼuhiga ʼaupito tana gaoʼi mo tana fānau. ʼE loto e te ʼu fānau ki he ʼu mātuʼa ʼe nātou fia fakaʼaogaʼi tonatou temi moʼo fakafiafia mo nātou. ʼE fakagafua e te faʼahi ʼaia ki te ʼu fānau ke nātou fakahā te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou tuʼania kiai. Kapau ʼe mole tokagaʼi te ʼu meʼa ʼaia ʼaē ʼe nātou logoʼi, pea ʼe feala ke liliu te fānau ʼo ʼiʼita peʼe mole kei nātou palalau, tāfito la mokā ʼe fakatonutonuʼi tuʼumaʼu ia nātou.

ʼI tana faitohi ki te kau Kolose ʼo ʼuhiga mo te ʼu vāhaʼa faka famili, neʼe ʼui fēnei e Paulo: “ ʼU tāmai, ʼaua naʼa koutou fakatupu ʼita ki takotou fānau, naʼa feala ai ke nātou lotovaivai.” (Kolose 3:​21) ʼE lagi fakahā e te faʼahi ʼaia, ʼi ʼihi temi, ʼe lahi fau te ʼu fakatonutonuʼi kae veliveli te ʼu felogoi fakakaumeʼa. Ko te ʼu tamaliki, ʼo kau ai mo te kau tūpulaga, ʼaē ʼe ʼofainaʼi pea mo leleiʼia, ʼe mahino ia ʼe nātou tali lelei anai te fakatonutonuʼi ʼaē ʼe ʼaoga.

Te ʼOfa Ki Te ʼAtua

Ko te tofiʼa maʼuhiga ʼaē ʼe feala ke foaki e te ʼu mātuʼa ki tanatou fānau ʼe ko tanatou faʼifaʼitaki lelei ʼo ʼuhiga mo te ʼofa. ʼE tonu ke sio te ʼu tamaliki pea mo nātou logoʼi ki te fakahā e tanatou ʼu mātuʼa tonatou ʼofa lahi ki te ʼAtua. ʼE fakamahino fēnei e te tūpulaga ʼe gāue ʼi te filiale ʼo te Sosiete Watch Tower Bible and Tract ʼi te Potu Toga ʼo Afelika: “ ʼI taku kei veliveli, neʼe ʼau tokoni ki taku tāmai ʼi te ʼu gāue ʼo tomatou ʼapi. Neʼe ʼau fiafia ʼi taku tokoni kia ia, he neʼe leleiʼia moʼoni e taku tāmai te ʼu meʼa ʼaē neʼe ʼau fai. Neʼe ina fakaʼaogaʼi tona temi ke ina fakamatala mai te ʼu tuʼuga meʼa ʼo ʼuhiga mo Sehova. Ohage la, ʼe ʼau manatuʼi ʼi te tahi Moeaki, neʼe ma gāue kinakina ʼo tuʼusi te vao. Neʼe vevela ʼaupito. Neʼe tafe kakava taku tāmai, pea neʼe ʼau lele ai ʼo ʼaumai te ʼu ipu vai e lua pea neʼe ʼau ʼai kiai te ʼu foʼi ʼaisi. Neʼe ʼui fēnei e taku tāmai: ‘ ʼE ke sio koa ki te poto lahi ʼo Sehova? ʼE maʼanu te ʼaisi ʼi te vai. Kapau ʼe moū te ʼaisi, pea ʼe mamate anai te ʼu maʼuli fuli ʼaē ʼe ʼi te ʼu vaitafe. Kae ko te ʼaisi ʼe ko he meʼa ʼe ina puipui te ʼu meʼa ʼaē ʼi te lalo vai! ʼE mole tokoni mai koa la te faʼahi ʼaia ke toe lahi age tatatou ʼiloʼi ia Sehova?’a Ki muli age, ʼi taku nofo pilisoni ʼuhi ko taku mole kau ki te solia, neʼe maʼu toku temi ke ʼau fakakaukau. ʼI te tahi po ʼi te fale pilisoni, neʼe ʼau lotovaivai ai, pea neʼe ʼau manatuʼi te ʼu palalau ʼaia ʼo taku tāmai. Neʼe ko he ʼu palalau maʼuhiga ʼaia kia ʼau! Kapau ʼe feala, pea ʼe ʼau fia tauhi anai kia Sehova ʼo talu ai.”

Ei, ʼe tonu ke sio te fānau ʼe fakahā e tonatou ʼu mātuʼa tanatou ʼofa ki te ʼAtua ʼi te ʼu meʼa fuli ʼaē ʼe nātou fai. Ko te ʼofa ki te ʼAtua pea mo te fia fakalogo kia te ia ʼe tonu ke hā tāfito ohage ko he mālohi ʼe ina uga ke nātou kau ki te ʼu fono, mo nātou kau ki te fai faka mafola, pea mo nātou kau ki te lautohi pea mo te ako faka famili. (1 Kolonito 13:3) Ko te meʼa ʼaē ʼe maʼuhiga tāfito, ʼe tonu ke hā te ʼofa ki te ʼAtua ʼi te ʼu faikole faka famili ʼaē ʼe fai ʼaki te loto katoa. ʼE mahino papau ia, ʼe maʼuhiga te faʼahi ʼaia ki takotou ʼu fānau. Ko te tupuʼaga la ʼaia ʼo te fakatotonu fēnei ki te kau Iselaelite: “ ʼE maʼua ke ke ʼofa kia Sehova, tou ʼAtua, ʼaki tou loto katoa, pea mo tou nefesi katoa, pea mo tou mālohi maʼuli katoa. Pea ko te ʼu folafola ʼaenī ʼaē ʼe ʼau fakatotonu atu kia te koe ʼi te ʼaho nei, ʼe tonu anai ke nofo ʼi tou loto; pea ʼe tonu anai ke ke akoʼi ki tou foha pea mo ke talanoa kiai mokā ke heka anai ʼi tou loto fale, mokā ke haʼele anai ʼi te ala, mokā ke takoto anai, pea mokā ke tuʼu ake anai.”​—Teutalonome 6:​5-7; vakaʼi ia Mateo 22:37-​40.

Ko te meʼa tāfito ʼaē ʼe fakafeagai ki tatatou ʼofa pea mo tatatou fakalogo ki te ʼAtua ʼe ko totatou ʼuhiga agahala. (Loma 5:​12) Koia, ʼe toe fakatotonu mai foki e te Tohi-Tapu: “Ko koutou ʼaē ʼe ʼoʼofa kia Sehova, koutou fehiʼa ki te meʼa ʼaē ʼe kovi.” (Pesalemo 97:10) ʼI te agamāhani ko he ʼu manatu kovi ʼe nātou taki ki he ʼu aga ʼe kovi. Moʼo tekeʼi te ʼu meʼa ʼaia, ʼe tonu ke toe maʼu e he tamasiʼi te tahi meʼa maʼuhiga.

Te Manavasiʼi Ki Te ʼAtua

Ko te fakatahi ʼo te ʼofa pea mo te manavasiʼi kia Sehova ʼaki he fakaʼapaʼapa, ʼe ko he meʼa ʼe maʼuhiga ʼaupito. Ko Sesu Kilisito totonu neʼe ina tuku mai kia tatou te faʼifaʼitaki lelei ʼo he tahi neʼe fiafia “ ʼi te manavasiʼi kia Sehova.” (Isaia 11:​1-3) Ko te manavasiʼi ʼaia ʼe maʼuhiga mokā aʼu he tamasiʼi ki tona temi tūpulaga, pea mo kamata ʼiloʼi te mālohi ʼo te ʼu holi fakasino. Ko te manavasiʼi ki te ʼAtua ʼe feala ke tokoni ki he tūpulaga ke ina tauʼi te mālohi ʼo te mālama ʼaē ʼe feala ke ina taki ia ia ki he aga heʼeʼaoga. (Tāʼaga Lea 8:​13) ʼI ʼihi ʼu fenua, ʼe mole talanoa te ʼu mātuʼa ki tanatou ʼu fānau peʼe tonu ke feafeaʼi tanatou aga ʼo ʼuhiga mo te ʼu holi fakasino. ʼI tona fakahagatonu, ʼe manatu e te tokolahi ʼe mole ko he meʼa lelei te palalau ki te ʼu faʼahi ʼaia. Kae neʼe koteā te ʼu fua ʼo te mole fai e te ʼu mātuʼa ia te faʼahi ʼaia?

Ko te ʼu tōketā popoto e toko tolu ko Buga, mo Amoko, pea mo Ncayiyana, neʼe nātou fakafehuʼi te ʼu taʼahine e toko 1 702 pea mo te ʼu tama e toko 903 ʼi te ʼu kolo ʼo Transkei, ʼi te Potu Toga ʼo Afelika. Neʼe ʼui fēnei e te sulunale South African Medical ko te toko “76 taʼahine ʼi te teau pea mo te toko 90,1 kau tama ʼi te teau neʼe kua nātou fai te ʼu felāveʼi fakasino.” Ko te ʼu taʼahine ʼaia neʼe nātou teitei taʼu 15, pea ko te tokolahi neʼe fakaʼalikiʼi. Ko te toko 250 tupu neʼe kua faitama tuʼa tahi peʼe tuʼa lahi. Ko te tahi fua kovi neʼe ko te lahi ʼo te ʼu mahaki ʼaē neʼe maʼu ʼi te ʼu felāveʼi fakasino ʼaia.

ʼE hā ʼaki mai, ʼe mole mahino ki te ʼu mātuʼa te ʼaoga ʼaē ke nātou akoʼi ki tanatou fānau peʼe feafeaʼi te tekeʼi ʼo te ʼu felāveʼi fakasino ʼi muʼa ʼo te ʼohoana. Kae ʼe fakamahino fēnei e te sulunale ʼaē ʼi ʼoluga: “Ko te faitama ʼo te ʼu fafine pea mo te maʼu fānau ʼe ko he meʼa maʼuhiga ki te hahaʼi fafine ʼi te kolo ʼo Transkei, pea ʼe mahino vave te kau finemui ki te faʼahi ʼaia.” ʼE toe hoko te fihifihia ʼaia ʼi te tahi ʼu potu ʼo te malamanei.

ʼE tokolahi te kau tūpulaga ʼi Afelika ʼe nātou tukugakoviʼi tanatou ʼu mātuʼa, he neʼe mole nātou tokoni kia nātou ke nātou mahino ki te ʼu meʼa ʼaē ʼo ʼuhiga mo te ʼu felāveʼi fakasino. ʼE toe umiuminoa foki te tahi ʼu mātuʼa Kilisitiano ʼi te fakaʼaogaʼi ʼo te tohi Votre jeunesse ​— Comment en tirer le meilleur parti.b ʼI te ʼu pasina 20 ki te 23, ʼe fakamahino ai te fakaʼaogaʼi lelei ʼo te ʼu koga tapu, pea mo te ʼu fetogi ʼaē ʼe hoko ʼi te temi tūpulaga.

ʼE tonu ke fakavikiviki ki te ʼu mātuʼa Kilisitiano ʼaē ʼe nātou faiga ke nātou fai palalau mo tanatou fānau ʼo ʼuhiga mo te manatu ʼa te ʼAtua ki te ʼu felāveʼi fakasino. ʼE lelei te fakamahino māmālie ia te faʼahi ʼaia, ʼo mulimuli ki te fealagia ʼo te tamasiʼi ke mahino ki te ʼu faʼahi ʼaia. ʼO mulimuli ki te faʼahiga ʼaluʼaga ohage la ko te taʼu ʼo te tamasiʼi, ʼe lagi ʼaoga anai ke fakamahino lelei e te ʼu mātuʼa te ʼu koga ʼo te sino pea mo tonatou ʼaoga, he ko te tūpulaga ʼaē ʼe mole heʼeki faʼa poto ʼe mole lagi mahino anai ki te ʼu meʼa ʼaē neʼe ʼui age e tana ʼu mātuʼa.​—1 Kolonito 14:​8, 9.

ʼI te Potu Toga ʼo Afelika, ʼe fakamahino fēnei e te tāmai ʼo te ʼu taʼahine e lua pea mo tona foha e tahi: “Neʼe lahi te ʼu lakaga neʼe ʼau fai palalau ai mo nātou ʼo ʼuhiga mo te ʼu felāveʼi fakasino, pea mo ʼau fakamahino ki toku ʼu ʼofafine. ʼO feiā mo toku ʼohoana neʼe tokaga lelei ki tamā ʼu taʼahine, ʼo ina fakaʼaogaʼi te tohi Votre jeunesse ​— Comment en tirer le meilleur parti. [Koutou vakaʼi te pasina 26 ki te 31.] ʼI te taʼu 12 ʼo toku foha, neʼe ʼau fakatuʼutuʼu ke ma ʼolo ʼo haʼele fualoa ʼi te ʼu moʼuga. ʼI te lakaga ʼaia, neʼe ma palalau fakalelei ki te fetogi ʼo te sino ʼo he tama pea mo te fakatuʼutuʼu makehe ʼo te faʼahi ʼaia, pea mo tona ʼaoga ki muli age mokā ʼohoana anai. Neʼe ʼau toe palalau mo ia ki te ʼaoga ʼaē ke ina tekeʼi te aga fakalialia ʼaē ko te mulu, pea ke ina faka maʼuhigaʼi ia nātou fafine, pea mo fakaʼapaʼapa kia nātou​—ohage ko tana fakaʼapaʼapa ki tana faʼe pea mo tona ʼu tokolua.”

Te ʼu Fakapale Fakatupu Fiafia

Neʼe gāue kinakina te tāmai pea mo te faʼe ʼaē neʼe tou talanoa kiai ʼi ʼoluga, pea neʼe nā fiafia ʼi te ʼu fua lelei ʼaē neʼe nā maʼu ʼi te taupau ʼo tanā ʼu fānau e toko tolu ʼaia. ʼI te temi nei, ko nātou toko tolu ʼaia kua nātou ʼohoana fuli mo he ʼu Kilisitiano agatonu. Ko tonā foha pea mo te ʼu ʼohoana ʼo tanā ʼu taʼahine ʼe ko he ʼu tagata ʼāfea fuli ʼi te kokelekasio, pea ko te ʼu taumatuʼa e toko lua neʼe nātou kau ʼi te selevisi pionie lolotoga ni ʼu taʼu.

Ei, ko te ʼu mātuʼa ʼaē ʼe gāue kinakina moʼo hāofaki tonatou loto fale, ʼe nātou maʼu anai he ʼu fakapale fakafiafia mai te ʼu fānau ʼaē ʼe nātou fili ke nātou mulimuli ki te ʼu akonaki ʼo te Tohi-Tapu, heʼe ʼui fēnei ia Tāʼaga Lea 23⁠:​24, 25: “Ko ʼaē ʼe liliu ko te tāmai ʼo ia ʼaē ʼe poto ʼe toe fakafiafia anai ia te ia. Ko tau tāmai pea mo tau faʼe ʼe nā fakafiafia anai.” Koutou fakatokagaʼi te ʼu fua lelei ʼaē kua maʼu e te famili kaugamālie ʼaē neʼe tou talanoa kiai ʼi te kamata ʼo te alatike ʼaenī. ʼE ʼui fēnei e Alphina: “ ʼI taku fakakaukau ki te tuputupu fakalaumālie ʼo taku ʼu fānau, ʼe ʼau fiafia ʼaupito ʼi toku loto.” Koia koutou faiga mālohi ʼu mātuʼa Kilisitiano fuli, ke koutou maʼu te fakapale fakafiafia ʼaia.

[Nota ʼi te lalo pasina]

[Paki ʼo te pasina 23]

ʼE feala ke fakatuʼutuʼu e te tāmai te temi ʼaē ʼe lelei ke ina fakamahino ai te ʼu ʼaluʼaga ʼo te maʼuli