Ko He ʼAmanaki ʼi Te Lotolotoiga ʼo Te Heʼe ʼAmanaki—Ko He Fakatahi ʼi Te Nofoʼaga ʼa Te Hahaʼi ʼAē Neʼe Feholaki
KO KAKUMA, te nofoʼaga ʼo te hahaʼi ʼaē neʼe feholaki mai tonatou fenua, ʼe tuʼu ʼi te potu noleto ʼo Kenia, ʼe ōvi ki te tuʼakoi ʼo Soudan. ʼE nonofo ai te toko 86 000 tupu hahaʼi. Ko te koga meʼa ʼe magemage pea ʼe aʼu te vela ki te 50°C. ʼE ko he agamāhani te hoko ʼa he ʼu agamālohi ʼi te ʼu hahaʼi ʼaia neʼe fēholaki. Maʼa te hahaʼi tokolahi, ko te nofoʼaga ʼe ko he koga meʼa ʼo te heʼe ʼamanaki. Kae ko ʼihi ʼe nātou maʼu tanatou ʼamanaki.
ʼI te kau fēholaki, ʼe kaugamālie ai te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, ʼe nātou faʼafai moʼo faka mafola te logo lelei ʼo te Puleʼaga. ʼE nātou kau ʼi te kiʼi kokelekasio ʼi Lodwar, ʼe tuʼu ia kilometa e 120 ʼi te potu saute. Ko te tahi kokelekasio ʼe ōvi ki Lodwar ʼe hola valu te ʼalu motokā kiai.
Mai te ʼaluʼaga ʼaē ʼe mole feala ki te kau fēholaki ke nātou mavae ʼi te nofoʼaga, tokolahi ʼe mole nātou lava kau ki te ʼu fakatahi ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova. ʼUhi ko te faʼahi ʼaia, neʼe fai te fakatuʼutuʼu ke fai he fakatahi makehe ʼaho tahi ʼi te loto nofoʼaga.
Ko Te Fagona Ki Te Potu Noleto
Moʼo lagolago ki te fakatahi ʼaia, ko te toko 15 kau Fakamoʼoni ʼo te kolo ko Eldoret, ʼe vaha mo te nofoʼaoga ia kilometa 480 ʼi te potu saute, neʼe nātou lotolelei ke nātou fakahoko te fagona loaloaga ki te potu noleto magemage, mo te tagata ʼe ina ako te Tohi-Tapu neʼe ina foaki tana kiʼi kā pea mo te tagata ke ina uli ki te fagona ʼaia. Ko tanatou fakatuʼutuʼu, ke nātou fakaloto mālohiʼi ʼo tonatou ʼu tēhina.
Neʼe kamata te fagona ʼi te māfoatā pea mo te momoko, ʼi te ʼu koga meʼa moʼugaʼia ʼo te potu uesite ʼo Kenia. Neʼe tokakovi te ala ʼaē neʼe hake ʼi te ʼu kele maʼuli pea mo te ʼu vao matuʼa, pea hifo leva ʼi te koga meʼa vevela ʼo te toafa. Ko te ʼu faga tao mo te ʼu faga kamelo neʼe nātou kumi meʼa kai ʼi te kele magemage ʼaia. Ko te hahaʼi ʼo te ʼu telepī ʼe nātou teuteu ʼaki ʼonatou teu faka fenua, tokolahi ʼe ʼi ai tanatou koga ʼakau, mo te ʼu nahau, pea mo te ʼu kauʼi nahau. Hili te fagona ia hola e 11, pea tau te kau Fakamoʼoni ki Lodwar, ko te kiʼi kolo vevela pea mo efu ʼe nofoʼi e te hahaʼi ʼe teitei 20 000. Neʼe tali fakafiafia te kau fai fagona e te kau Fakamoʼoni ʼaē neʼe nātou fakaʼapi ia nātou, pea neʼe nātou mālōlō muʼa ke nātou tokalelei ki te fakaʼosi vāhaʼa ʼaē ka lahi ai anai te gāue.
ʼI te uhu ake, neʼe ʼolo te ʼu tēhina ʼaia neʼe ʼōmai mai mamaʼo ʼo mamata te ʼu mātaga ʼo te koga meʼa. Neʼe nātou kamata tanatou mamata ʼi te Liuʼa ʼo Turkana, ko te liuʼa lahi ʼaupito ʼaia ʼi Kenia. ʼE ʼātakai e te ʼu lauʼi kilometa ʼo te ʼakau ʼo te toafa, pea ʼe ko te nofoʼaga ʼaia ʼe lahi ʼaupito ai te ʼu kolokotile. Ko te hahaʼi ʼaē ʼe nonofo ʼi te kauvai ʼe nātou maʼu tonatou taupau maʼuli ʼi te ʼu kauvai ʼo te Liuʼa ʼaia. Ko te afiafi neʼe hoko ai te Ako ʼo Te Minisitelio Faka Teokalatike pea mo te Fono Gāue mo te kokelekasio. ʼE ʼi ai tanatou Fale ʼo Te Puleʼaga ʼe matalelei neʼe laga ʼi te taʼu 2003, ʼaki te fakatuʼutuʼu laga fale ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ki te ʼu fenua māsisiva.
Te Fakatahi Makehe ʼAho Tahi
Neʼe fakatuʼutuʼu te ʼAhotapu ke fai ai te fakatahi makehe ʼaho tahi. Neʼe fakagafua ki te kokelekasio ʼo Lodwar, ʼo feiā mo te ʼu tēhina ʼaē neʼe ʼōmai mai mamaʼo ke nātou hū ki te nofoʼaga ʼi te hola 8 uhu, pea neʼe kua tokalelei te ʼu tēhina ke nātou kamata tautonu te fakatahi. Ko te ʼala neʼe ʼalu pikopiko ʼi te koga meʼa toafa ʼo aʼu ki te tuʼakoi ʼo Soudan. Neʼe ʼi ai te ʼu moʼuga mo tonatou tumutumu masila, neʼe haga mai ki te ʼala. Neʼe aʼu leva te fagona ki te kolo ko Kakuma. Neʼe to te ʼua pea neʼe lōfia te ala kele ʼaē neʼe fakakaku ki te nofoʼaga. Teitei pe ko te ʼu ʼapi fuli neʼe laga ʼaki te ʼu piliki pela, pea ʼato taliave peʼe ʼaofi ʼaki te lā. Ko te ʼu kūtuga ʼo te kau Etiopea, mo te kau Somalia, pea mo te kau Soudanais pea mo ʼihi age neʼe nātou tahi maʼuli mo tona lanu. Neʼe fakatalitali fakafiafia te kau fai fagona e te kau feholaki ʼo te nofoʼaga.
Neʼe fai te fakatahi ʼi te fale ʼe fai ai te ʼu faigaoʼi. Ko te ʼu pāki ʼaē neʼe fai ʼi te ʼu kaupā ʼe nātou fakamatala te ʼu meʼa fakalialia ʼo te maʼuli ʼo te kau fēholaki, kae ko te manatu tāfito ʼi te fale ʼaia ʼi te ʼaho ʼaia neʼe ko he faiga ki he ʼamanaki. Ko te ʼu akonaki fuli neʼe fai ki te lea Fakapilitānia pea mo te faka Swahili. Ko ʼihi tēhina neʼe fai akonaki ki te ʼu lea ʼaia e lua. Ko te tēhina mai Soudan ʼe kau kiā nātou ʼo te nofoʼaga neʼe ina fai te ʼuluaki akonaki, ko tona kupu tāfito “Tou Sivisivi Totatou Mafu Fakatātā.” Ko tahi ʼu akonaki ʼo te fakatahi neʼe fakahoko e te ʼu tagata ʼāfea neʼe ʼōmai mai tuʼa.
Ko te koga makehe ʼo te fakatahi fuli ʼe ko te papitema. ʼI te fakaʼosi ʼo te akonaki ki te papitema, neʼe haga fuli te nofoʼaki ki te tuʼu ake ʼa te tokotahi pe neʼe teuteu ki te papitema. Ko Gilbert neʼe hola mo tana tāmai mai tonā fenua lolotoga te matematehi ʼa te hahaʼi ʼaē neʼe hoko ʼi te 1994. ʼI te kamata, neʼe nā ʼui ʼe nā maʼu anai honā fīmālie ʼi Burundi, kae mole fualoa pea neʼe nā mahino ʼe kei fakatupu tuʼutāmaki pe tonā maʼuli. Neʼe hola ai ia Gilbert ki Zaïre, pea hiki ki Tanzanie—ʼi ʼihi temi ʼi te vao matuʼa—pea fakaʼosi leva tana hola ki Kenia. Tokolahi neʼe nātou fētagihi ʼi tona tali e te tēhina faiakonaki ohage ko he tēhina ʼi te kokelekasio. ʼI tana tuʼu ia muʼa ʼo te kiʼi fakatahi ʼaia neʼe kau ai te toko 95, neʼe tali fakalelei ia Gilbert ki te ʼu fehuʼi e lua ʼaē neʼe lagaʼi ake e te tēhina faiakonaki ʼo ina ʼui “Ndiyo!”—ko te “Ei” ʼi te faka Swahili. Ko ia mo ʼihi tēhina neʼe nātou keli nima te kiʼi maʼanuʼaga pea neʼe folahi ai te lā ʼi te takele, ko te lā ʼaē neʼe ʼaofi ʼaki tona ʼapi ʼi te nofoʼaga. Neʼe ʼiloga tana fia papitema, heʼe ʼi te uhu pe ʼaia neʼe ina fakafonu te maʼanuʼaga, ʼo fetuku pākete vai mai kiai e ia tokotahi!
ʼI te ʼu faʼahi maʼuhiga ʼo te fakatahi ʼo te hili hoʼatā, neʼe ʼi ai te ʼu fakamatala ʼo te ʼaluʼaga makehe ʼa te kau Fakamoʼoni ʼi te nofoʼaga. Neʼe fakamahino e te tēhina pe neʼe feafeaʼi tana fakaōvi ki te tagata neʼe mālōlō ʼi te lalo fuʼu ʼakau.
“ ʼUi mai muʼa, ʼe kita haohaoa tuʼumaʼu koa ʼi takita heka ʼi he lalo fuʼu ʼakau?”
Neʼe ʼio age kiai te tagata. Kae neʼe ina ʼui fēnei age: “Kae ʼe mole kita haohaoa ʼi te pōʼuli.”
Neʼe lau age e te tēhina ia Mikea 4:3, 4: “ ʼE nātou tahi heka anai ʼi tona lalo fuʼu vite pea mo tona lalo fuʼu fiku, pea ʼe mole ʼi ai anai he tahi ʼe ina fakamanavaheʼi ia nātou.” Neʼe fakamahino fēnei age e te tēhina, “ ʼE ke sio, ʼi te mālama foʼou ʼa te ʼAtua ʼe kita haohaoa tuʼumaʼu anai.” Neʼe tali ai e te tagata ke fai hana ako faka Tohi-Tapu.
Neʼe ʼi ai te tuagaʼane neʼe kau ki te fagona ki Kakuma neʼe mole heʼeki faʼa fualoa neʼe mamate tona ʼu kāiga totonu e toko tolu. ʼO ʼuhiga mo te ʼu tēhina ʼi te nofoʼaga, neʼe ina fakamatala fēnei: “ ʼE ko he koga meʼa ʼe lahi ʼaupito ai te ʼu fihifihia; kae ʼe nātou tui mālohi pe. ʼE mole nātou nonofo ʼi he koga meʼa fakafiafia, kae ʼe nātou tauhi fakafiafia pe kiā Sehova. ʼE nātou tokalelei mo te ʼAtua. Neʼe fakaloto mālohiʼi ai au ke au taupau te tokalelei pea mo tauhi kiā Sehova. ʼE mole ʼi ai he ʼuhiga ʼo haku lāuga!”
Kua vave ʼosi leva te fakatahi. ʼI te akonaki fakaʼosi, neʼe fakahā e te tēhina faiakonaki neʼe ʼi ai te kau fakafofoga ʼo te ʼu fenua e valu neʼe kau ki te fakatahi. Neʼe fakatokagaʼi e te Fakamoʼoni ʼo te nofoʼaga, ko te fakatahi ʼaia neʼe ko te fakamoʼoni ʼo te logo tahi pea mo te ʼofa ʼe maʼu e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi he mālama maveuveu. Ko nātou ʼe ko he fale tautēhina faka Kilisitiano moʼoni.—Soane 13:35.
[Talanoa/Paki ʼo te pasina 25]
TE TAMALIKI TAGATA ʼO SOUDAN ʼAĒ ʼE MOLE ʼI AI HONATOU ʼU MĀTUʼA
Talu te kamataʼaga ʼo te tau sivile ʼi te Soudan ʼi te taʼu 1983, ko te toko nima miliona hahaʼi ʼe mole kei ʼi ai honatou ʼapi. Ia nātou ʼaia, ʼe kau ai te toko 26 000 tamaliki, kua nātou māvete mai tonatou ʼu famili. Ko te toko lauʼi afe ia nātou neʼe fēholaki ki te ʼu nofoʼaga ʼi Etiopea, ʼo nātou nonofo ai teitei taʼu e tolu. Mai te ʼaluʼaga ʼaē neʼe tonu ke nātou mavae mai ai, neʼe nātou haʼele lolotoga te taʼu kātoa ʼo fakalaka ʼi Soudan ʼo ʼolo ki te potu noleto ʼo Kenia, ʼi tonatou gaohi koviʼi e te kau solia, mo te hahaʼi māmio kovi, mo te mahaki pea mo te ʼu manu fekai. Ko te vaelua pe ʼo te tamaliki neʼe kei nātou māʼuʼuli ʼi te ʼu fagona kinakina ʼaia, neʼe nātou nonofo tāfito ʼi te nofoʼaga ʼo Kakuma. Ko te tamaliki ʼaia ʼe fakahigoaʼi nātou e te ʼu kautahi fetuku tokoni, ko te tamaliki tagata ʼo Soudan ʼaē ʼe mole ʼi ai honatou ʼu mātuʼa.
ʼI te temi nei, ko te nofoʼaga ʼo Kakuma ʼe ko he nofoʼaga ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe fēholaki mai te ʼu fenua kehekehe ohage ko Soudan, mo Somalia, mo Etiopea, pea mo te tahi ʼu fenua. Ka tau ki te nofoʼaga ia he tagata neʼe hola mai tona fenua, ʼe fakatoʼo age ia te ʼu meʼa tāfito moʼo laga ʼaki hona ʼapi pea mo he lā moʼo ʼaofi tona ʼapi. Tuʼa lua ʼi te māhina, ʼe foaki ki te tagata takitahi ia te ʼu kilo falena e 6, mo te kilo aliko e 1, mo te moʼi lolo gaohi meʼa kai pea mo te māsima. Tokolahi ʼi te hahaʼi ʼaē neʼe fēholaki, ʼe nātou fakatau te tahi vaega ʼo te ʼu meʼa ʼaē neʼe foaki age kiā nātou ke nātou maʼu ai te tahi ʼu meʼa ʼe ʼaoga ki te maʼuli.
Ko ʼihi ʼo te ʼu faʼahiga tamaliki tagata ʼaia, kua nātou toe fakatahi mo tonatou famili peʼe kua nātou ʼolo ʼo nonofo ʼi he tahi fenua. Kae ʼe ʼui e te Pilo ʼo te Foaki Nofoʼaga ʼa Te Hahaʼi Fēholaki, “ko te toko lauʼi afe tupu ʼe kei nātou nonofo ʼi te nofoʼaga efuʼia pea mo lagoa ʼi Kakuma, ʼe tonu ai ke nātou kumi hanatou meʼa kai pea mo tahi faiga ki tona akoako ki te maʼuli.”
[Haʼuʼaga ʼo te paki]
Courtesy Refugees International
[Mape ʼo te pasina 23]
KENYA
Ko te nofoʼaga ʼo Kakuma
Lac Turkana
Lodwar
Eldoret
Nairobi
[Paki ʼo te pasina 23]
Ko te vai ʼe foaki fakaʼutaʼuta ʼi te nofoʼaga ʼo Kakuma
[Paki ʼo te pasina 23]
Ko te kau Fakamoʼoni ʼo Kenia neʼe nātou fai te fagona faigataʼa ki te potu noleto moʼo fakaloto mālohiʼi tonatou ʼu tēhina
[Paki ʼo te pasina 23]
ʼE faigataʼa te maʼuli ʼi te nofoʼaga
[Paki ʼo te pasina 24]
Ko te misionea ʼe ina fakaliliu te akonaki ʼe fai e te pionie makehe ʼo te koga meʼa
[Paki ʼo te pasina 24]
Ko te faiʼaga ʼo te papitema
[Haʼuʼaga ʼo te paki pasina 23]
Rationing water and Kakuma Refugee Camp: Courtesy Refugees International