Kāpite 32

ʼE Fakahoko Te Hauhau ʼo Te ʼAtua

1. Koteā anai te meʼa kā hoko ʼi te temi ʼaē kā huaʼi fuli ai te ʼu ipu e fitu, pea koteā te ʼu fehuʼi ʼaē ʼe lagaʼi ʼo ʼuhiga mo te ʼu ipu ʼaia?

NEʼE kua ʼosi fakahā mai e Soane ia te ʼu ʼāselo ʼaē neʼe fekauʼi ke natou huaʼi te ʼu ipu e fitu. ʼE ina ʼui mai kiā tātou ʼe ko “te ʼu tautea fakamuli ʼaia, heʼe fakahoko ʼaki ai te hauhau ʼo te ʼAtua.” (Fakahā 15:1; 16:1) ʼE tonu ke fakahoko te ʼu tautea fuli ʼaia, heʼe ko te fakatūʼā ʼaia ʼa Sehova ʼuhi ko te agakovi ʼaē ʼi te kele, ʼe tonu ke fakahoko fuli. Kā tuku ifo anai te ʼu tautea ʼaia, pea ʼe fakahoko anai te ʼu fakamāu ʼa te ʼAtua. Ko te mālama ʼa Satana ʼe puli anai ʼo talu ai! Koteā te faka ʼuhiga ʼo te ʼu tautea ʼaia ki te hahaʼi pea mo te ʼu pule ʼo te tuʼu agakovi ʼaenī? Koteā ʼaē ʼe lava fai e te kau Kilisitiano ke mole tauteaʼi nātou mo te mālama ʼaē ʼe tonu ke fakaʼauha? Ko te ʼu fehuʼi maʼuhiga ʼaia, pea ʼi te temi nei ʼe tonu ke tou tali kiai. Ko nātou fuli ʼaē ʼe natou holi ke mālo te faitotonu, ʼe natou tokagaʼi anai ia te meʼa ʼaē ʼe sio kiai ia Soane.

Ko Te Hauhau ʼo Sehova Ki “Te Kele”

2. Koteā ʼaē ʼe hoko ʼi te huaʼi e te ʼuluaki ʼāselo tona ipu ki te kele, pea koteā ʼaē ʼe fakatātā e “te kele”?

² ʼE kamata e te ʼuluaki ʼāselo tana gāue! “Pea neʼe ʼalu te ʼuluaki ʼāselo ʼo huaʼi tona ipu ki te kele. Pea neʼe hoko te papala fakamamahi pea mo fakamataku ki te hahaʼi ʼaē ʼe iā nātou te fakaʼiloga ʼo te manu fekai pea mo natou ʼatolasio ki tona fakatātā.” (Fakahā 16:2) Ohagē ko te meʼa ʼaē neʼe hoko ʼi te fakatatagi ʼo te ʼuluaki puhi fakatagi, ʼi henī ʼe fakatātā e “te kele” te tuʼu faka politike ʼaē ʼe hagē ʼe tuʼu mālohi, ʼaē neʼe kamata faʼu e Satana ʼi henī ʼi te kele ʼi te temi ʼo Nimelote, kua hili kiai ia taʼu e 4 000 tupu.—Fakahā 8:7.

3. (a) Neʼe feafeaʼi te fakamaʼua ʼaē e te ʼatu ʼu puleʼaga ke tauhi age te hahaʼi kiā nātou? (b) Koteā ʼaē neʼe faʼu e te ʼu puleʼaga faka tagata moʼo fetogi te Puleʼaga ʼo te ʼAtua, pea koteā te meʼa ʼaē ʼe hoko kiā nātou ʼaē ʼe natou ʼatolasio kiai?

³ ʼI te ʼu ʼaho fakamuli ʼaenī, ko te ʼatu ʼu puleʼaga ʼe natou fakamaʼua ki te hahaʼi ke natou tauhi age kiā nātou, ʼo natou loto ke māʼoluga age te Puleʼaga faka tagata ʼi te Puleʼaga ʼo te ʼAtua pea mo kita pipiki kātoa kiai. (2 Timoteo 3:1; vakaʼi ia Luka 20:25; Soane 19:15.) Talu mai te taʼu 1914, kua liliu ko he agamāhani ki te ʼu puleʼaga hanatou fakahū ki te sōlia tanatou kau tūpulaga, ke natou ʼolo ʼo tau, peʼe ke natou teuteu ki te tau, te faʼahiga tau ʼaē neʼe lahi ai te ligitoto ʼi te hisitolia ʼo te temi ʼaenī. ʼI te ʼaho ʼo te ʼAliki, neʼe faʼu e te ʼu puleʼaga moʼo fetogi ia te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ia te fakatātā ʼo te manu, ʼaē ko te Sōsiete ʼo Te ʼu Puleʼaga pea mo ʼaē neʼe hoa kiai, ia te ʼu Puleʼaga Fakatahi. ʼE ko he laukovi ki te ʼAtua te kalagaʼi ʼaē ko te kautahi ʼaia ʼaē neʼe faʼu e te tagata, ʼe ko te kautahi pē ʼaia e tahi ʼe feala ke falala kiai te ʼu puleʼaga ʼo ʼuhiga mo te tokalelei, ohagē ko tona ʼui e te tuʼi tapu. ʼE fakafeagai ʼaupitō ki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua. Ko nātou ʼaē ʼe natou ʼatolasio kiai, ʼe natou liliu ʼo ʼuli ʼi te faʼahi fakalaumālie, ʼo natou papala, ohagē pē ko te tauteaʼi ʼo te kau Esipito ʼaki te ʼu foʼi polo pea mo te ʼu papala, ʼi tanatou fakafeagai ʼaē kiā Sehova ʼi te temi ʼo Moisese.—Ekesote 9:10, 11.

4. (a) Koteā ʼaē ʼe fakahā lelei mai ʼi te ʼuluaki ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua? (b) Kiā mata ʼo Sehova, ʼe feafeaʼi ia nātou ʼaē neʼe natou tali te fakaʼiloga ʼo te manu fekai?

⁴ Ko te meʼa ʼaē ʼi te ʼuluaki ipu, ʼe ina fakahā lelei mai te meʼa ʼaē ʼe tonu ke filifili e te hahaʼi, peʼe natou tali ke fehiʼaʼinaʼi nātou e te mālama, peʼe ke fehiʼa ia Sehova kiā nātou. Neʼe fakakinauʼi te hahaʼi ʼo te mālamanei ke natou tali te fakaʼiloga ʼo te manu fekai, “ke mole feala ki he tahi ke ina totogi peʼe ina fakatau he meʼa, gata pē kiā ia ʼaē neʼe fai ki ai ia te fakaʼiloga, ia te higoa ʼo te manu fekai peʼe ko te nūmelo ʼo tona higoa.” (Fakahā 13:16, 17) Kae ʼe ʼi ai te ikuʼaga ʼo te faʼahi ʼaia! Kiā mata ʼo Sehova, ko nātou ʼaē neʼe natou tali te fakaʼiloga ʼaia, kua hoko kiā nātou “te papala fakamamahi pea mo fakamataku.” Talu mai te taʼu 1922, neʼe fakaʼiloga ia nātou iā muʼa ʼo te hahaʼi ʼo hā mai ai kua natou liʼaki te ʼAtua maʼuli. ʼE mole ʼi ai he fua ʼo tanatou ʼu fakatuʼutuʼu faka politike, pea ʼe natou loto tuʼania. ʼE natou ʼuli ʼi te faʼahi fakalaumālie. Kapau ʼe mole natou fakahemala, pea ʼe natou mamate anai ʼi te mahaki “fakamamahi” ʼaia, heʼe kua hoko mai te ʼaho ʼo te fakamāu ʼa Sehova. ʼE mole feala ke tou ʼui ʼe mole tou kau ki he faʼahi. ʼE tonu ke tou filifili peʼe tou kau ki te tuʼu faka mālamanei ʼaenī, peʼe tou tauhi kiā Sehova iā tafa ʼo Kilisito.—Luka 11:23; vakaʼi ia Sake 4:4.

ʼE Liliu Te Tai Ko Te Toto

5. (a) Koteā ʼaē ʼe hoko ʼi te huaʼi ʼo te lua ipu? (b) Kiā mata ʼo Sehova, ʼe feafeaʼi ia nātou ʼaē ʼe nonofo ʼi te tai fakatātā?

⁵ ʼI te temi nei, ʼe tonu ke huaʼi te lua ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua. Koteā anai tona faka ʼuhiga ki te hahaʼi ʼo te mālamanei? ʼE ʼui fēnei mai e Soane: “Pea neʼe huaʼi e te lua ʼāselo tona ipu ki te tai. Pea neʼe liliu ai ko te toto, ohagē ko ʼaē ʼo he tagata kua mate, pea neʼe mamate te ʼu nefesi maʼuli fuli, ʼio, te ʼu meʼa ʼaē ʼi te tai.” (Fakahā 16:3) Ohagē ko te fakatatagi ʼo te lua puhi fakatagi, ʼe huaʼi te ipu ʼaenī ki “te tai”—te hahaʼi ʼo te mālamanei ʼaē ʼe maveuveu, mo agatuʼu, pea mo mamaʼo mai iā Sehova. (Isaia 57:20, 21; Fakahā 8:8, 9) Kiā mata ʼo Sehova, ʼe hagē te “tai” ʼaia ko te toto, ʼo mole feala ki he meʼa ke maʼuli ai. Ko te tupuʼaga lā ʼaia ʼo te mole tonu ke kau ia te kau Kilisitiano ki te mālamanei. (Soane 17:14) ʼE fakahā mai ʼi te huaʼi ʼo te lua ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua, ko te hahaʼi fuli ʼaē ʼe natou nonofo ʼi te tai ʼaia, kua mamate ia iā mata ʼo Sehova. ʼE lakahala te hahaʼi fuli ʼi te mālamanei he neʼe lahi ʼaupitō tanatou liligi ia te toto ʼo te hahaʼi neʼe mole hanatou hala. ʼI te temi ʼaē kā hoko mai ai te ʼaho ʼo te hauhau ʼo Sehova, ʼe natou mamate moʼoni anai ʼi tona fakaʼauha.—Fakahā 19:17, 18; vakaʼi ia Efesi 2:1; Kolose 2:13.

ʼE Foaki Age Kiā Nātou Te Toto Ke Natou ʼInu

6. Koteā ʼaē ʼe hoko ʼi te huaʼi ʼo te tolu ipu, pea koteā te ʼu palalau ʼaē fai e te ʼāselo pea mo te ʼu palalau ʼaē ʼe haʼu mai te ʼaletale?

⁶ Ohagē pē ko te fakatatagi ʼo te tolu puhi fakatagi, ko te tolu ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua ʼe huaʼi ki te ʼu matapuna vai. “Pea neʼe huaʼi e te tolu ʼāselo tona ipu ki te ʼu vaitafe pea mo te ʼu matapuna vai. Pea neʼe natou liliu ai ko te toto. Pea neʼe au logo ki te ʼāselo ʼo te ʼu vai, ʼe ʼui māʼana: ‘Ko koe, ia Ia ʼaē ʼe ʼafio pea neʼe ʼafio, te Agatonu, ʼe ke faitotonu, he neʼe ke fai te ʼu fakatotonu ʼaenī, he neʼe natou liligi te toto ʼo te kau māʼoniʼoni pea mo te kau polofetā, pea neʼe ke avage age kiā nātou te toto ke natou ʼinu. Heʼe tāu mo nātou.’ Pea neʼe au logo ki te ʼaletale ʼe ina ʼui fēnei: ‘ ʼIo, Sehova ʼAtua, te Māfimāfi, ʼe moʼoni pea mo faitotonu tau ʼu tonu fai fakamāu.’ ”—Fakahā 16:4-7.

7. Koteā ʼaē ʼe fakatātā e “te ʼu vaitafe pea mo te ʼu matapuna vai”?

⁷ ʼE fakatātā e “te ʼu vaitafe pea mo te ʼu matapuna vai” ʼaia, ia te ʼu hahaʼi ʼo te mālama ʼaenī, ʼaē ʼe natou foaki te ʼu tokoni pea mo tonatou poto, ohagē ko te ʼu manatu faka politike, mo te ʼu manatu faka ekonomika, mo te ʼu meʼa fakapoto lalahi ʼa te tagata, mo te ʼu manatu ʼaē ʼe ʼaoga ki te akoʼi ʼo te tagata, mo te ʼu manatu faka sōsiale, pea mo te ʼu filosofia fakalotu ʼaē ʼe natou takitaki te tagata ʼi tana ʼu gāue pea mo te ʼu tonu ʼaē ʼe ina fai. Neʼe mole tokagaʼi e te hahaʼi ia Sehova, te Matapuna ʼo te maʼuli, ke natou ʼiloʼi te moʼoni ʼaē ʼe ina foaki te maʼuli, kae neʼe natou ‘faʼu maʼa nātou totonu te ʼu tane vai kua makafaʼafaʼa’ pea mo natou ʼinu lahi “te poto ʼo te mālama ʼaenī [ʼaē] ʼe vale iā mata ʼo te ʼAtua.”—Selemia 2:13; 1 Kolonito 1:19; 2:6; 3:19; Pesalemo 36:9.

8. Koteā te ʼu ʼaluʼaga ʼaē neʼe ligitoto ai te hahaʼi ʼi te mālamanei?

⁸ ʼUhi ko te ʼu “vai” ʼuli ʼaia, neʼe liliu ai te hahaʼi ʼo natou fai te ʼu ligitoto, ohagē lā, neʼe fakaneke ia nātou ke lahi tanatou ligitoto ʼi te ʼu tau, ʼaē neʼe mamate ai te hahaʼi e teau miliona tupu ʼi te sēkulō kua hili. Tāfito ʼi te Keletiate, ʼaē neʼe hoko ai te ʼu tau faka mālamanei e lua, neʼe ʼi ai te ʼu tagata neʼe natou “fakavilivili moʼo liligi te toto faitotonu,” ʼo kau ai mo te toto ʼo te kau fakamoʼoni ʼa te ʼAtua. (Isaia 59:7; Selemia 2:34) Neʼe toe ligitoto foki te hahaʼi ʼi te mālamanei ʼi tanatou fakaʼaogaʼi kovi te toto ʼi te ʼu foʼi huki toto, ʼo natou maumauʼi te ʼu lao faitotonu ʼa Sehova. (Senesi 9:3-5; Levitike 17:14; Gāue 15:28, 29) Kua natou utu te malaʼia ʼuhi ko tanatou fakaʼaogaʼi te ʼu foʼi huki toto, heʼe kua mafola te SITA, mo te mahaki ʼaē ko te hépatite, pea mo ʼihi atu ʼu mahaki. Kua ovi mai te temi ʼaē kā fakahoko ai te fakatūʼā ki te hahaʼi ʼaia ʼaē neʼe lahi tanatou liligi te toto, pea ʼe molomoloki anai nātou ʼi “te tatauʼaga vite lahi ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua.”—Fakahā 14:19, 20.

9. ʼI te huaʼi ʼo te tolu ipu, koteā ʼaē ʼe kalagaʼi?

⁹ ʼI te temi ʼo Moisese, ʼi te liliu ʼaē ʼo te Vaitafe ʼo te Nile ko he toto, neʼe feala ki te kau Esipito ke natou kumi he tahi ʼu matapuna vai ke natou māʼuʼuli ai. (Ekesote 7:24) Kae ʼi te temi ʼaenī, ʼi te hoko ʼo te tautea fakalaumālie, ʼe mole ʼi ai he potu ʼi te mālama ʼa Satana ʼe feala ai ke maʼu e te hahaʼi he ʼu vai ʼe natou foaki te maʼuli. ʼI te huaʼi ʼo te tolu ipu ʼaia, ʼe kalagaʼi ai ko “te ʼu vaitafe pea mo te ʼu matapuna vai” ʼo te mālamanei ʼe hagē ko te toto, ʼo natou fakatupu te mate fakalaumālie ʼo nātou fuli ʼaē ʼe natou ʼiʼinu kiai. Kapau ʼe mole liliu te hahaʼi kiā Sehova, pea ʼe hoko anai kiā nātou tana fakamāu fakamataku.—Vakaʼi ia Esekiele 33:11.

10. Koteā ʼaē ʼe fakahā e “te ʼāselo ʼo te ʼu vai,” pea koteā ʼaē ʼe toe fakamoʼoni kiai e “te ʼaletale”?

¹⁰ Ko “te ʼāselo ʼo te ʼu vai,” ʼe ko te ʼāselo ʼaē ʼe ina huaʼi te ipu ʼaia ki te ʼu vai, ʼe ina fakavikivikiʼi iā Sehova ʼi tona ʼuhiga Tuʼi Fakamāu ʼo Te ʼAtulaulau, ʼaē ʼe mole feala ke fihiʼi tana ʼu tonu faitotonu. Koia ʼe ina ʼui ai ʼo ʼuhiga mo te fakamāu ʼaia: “[ʼE] tāu mo nātou.” ʼE mahino ia, neʼe sio totonu te ʼāselo ki te ʼu fakapō pea mo te ʼu aga mālohi ʼaē neʼe hoko lolotoga te ʼu lauʼi afe taʼu, ʼuhi ko te ʼu akonaki loi pea mo te ʼu filosofia ʼo te mālama agakovi ʼaenī. Koia lā ʼaē ʼe ina ʼiloʼi ai ia te faitotonu ʼo te tonu fai fakamāu ʼa Sehova. ʼE toe kalaga foki mo “te ʼaletale” ʼa te ʼAtua. Iā Fakahā 6:9, 10, ʼe ʼui ai ko te ʼu nefesi ʼo nātou ʼaē neʼe mamate maletile ʼe tuku ʼi te vaʼe ʼaletale ʼaia. Koia, ʼe toe fakamoʼoni lelei ai e “te ʼaletale” ia te faitotonu ʼo te ʼu tonu ʼaē ʼe fai e Sehova.a ʼE mahino ia, ko nātou ʼaē neʼe natou ligitoto pea mo fakaʼaogaʼi kovi ia te toto, ʼe tau ke fakamālohiʼi nātou ke natou ʼinu te toto, te fakatātā ʼaia ʼo tonatou tauteaʼi e Sehova ki te mate.

Ko Te Laʼā ʼe Ina Tutu Te Hahaʼi ʼAki Te Afi

11. ʼE huaʼi kifea te fā ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua, pea koteā ʼaē ʼe hoko ʼi te huaʼi ʼo te ipu ʼaia?

¹¹ ʼE huaʼi te fā ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua ki te laʼā. ʼE ʼui fēnei mai e Soane: “Pea neʼe huaʼi e te fā ʼāselo tona ipu ki te laʼā; pea neʼe fakagafua ki te laʼā ke ina tutu te hahaʼi ʼaki te afi. Pea neʼe tutu te hahaʼi ʼaki te vevela kovi, kae neʼe natou laukovi ki te huafa ʼo te ʼAtua, ʼaē ʼe pule ki te ʼu tautea ʼaia, pea neʼe mole natou fakahemala ʼo faka kolōlia kiā te ia.”—Fakahā 16:8, 9.

12. Koteā te “laʼā” ʼo te mālamanei, pea koteā ʼaē ʼe fakagafua ke fai e te laʼā fakatātā ʼaia?

¹² Iā ʼaho nei, ʼi te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼaenī, ko te ʼu tehina fakalaumālie ʼo Sesu “ ʼe [natou] gigila . . . ohagē ko te gigila ʼo te laʼā, ʼi te puleʼaga ʼo tanatou Tamai.” (Mateo 13:40, 43) Ko Sesu totonu ko “te laʼā ʼo te faitotonu.” (Malakia 4:2) Kae ko te hahaʼi ʼi te mālamanei ʼe ʼi ai tonatou “laʼā” ʼaē ko tonatou ʼu pule ʼaē ʼe natou faigaʼi ke natou gigila ʼo fakafeagai ki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua. Neʼe kalagaʼi e te fakatatagi ʼo te fā puhi fakatagi ko ‘te laʼā, mo te māhina, pea mo te ʼu fetuʼu’ ʼi te lagi ʼo te Keletiate, ʼi tona ʼaluʼaga moʼoni, ko te ʼu matapuna ia ʼo te fakapōʼuli, kae mole ko he ʼu matapuna ʼo te mālama. (Fakahā 8:12) ʼI te temi nei, ʼe fakahā e te fā ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua, ko te “laʼā” ʼo te mālamanei ʼe liliu anai ʼo vela ʼaupitō. Ko te kau takitaki ʼaē ʼe natou hagē ko te laʼā, ʼe natou “tutu” anai te hahaʼi ʼo te mālamanei. ʼE ko te faʼahi ʼaia ʼaē kā fakagafua ke fai e te laʼā fakatātā. Ko tona faka ʼuhiga, ʼe tuku anai e Sehova ke hoko te faʼahi ʼaia, ke kau ki tana fakamāu kakaha ki te hahaʼi ʼo te mālamanei. Neʼe hoko feafeaʼi te vela ʼaia?

13. Neʼe feafeaʼi te haga ʼa te kau pule ʼo te mālamanei ʼaē ʼe natou hagē ko te laʼā ʼo “tutu” te hahaʼi ʼo te mālamanei?

¹³ ʼI te hili ʼo te ʼuluaki tau faka mālamanei, neʼe faʼu e te kau pule ʼo te mālamanei te Sōsiete ʼo Te ʼu Puleʼaga, moʼo faiga ke fakahoko te fīmālie ʼi te mālamanei, kae neʼe mole ʼi ai hona fua. Koia neʼe ʼahiʼahi te tahi ʼu faʼahiga puleʼaga, ohagē ko te Fascisme pea mo te puleʼaga Nasi. Ko te Kominisi ʼe kei hoko atu pē tona mafola. Ko te kau pule ʼaē ʼe natou hagē ni laʼā ʼi te ʼu tuʼu ʼaenī, neʼe natou kamata ‘tutu te hahaʼi ʼo te mālamanei ʼaki te vevela kovi,’ kae neʼe mole natou hikihiki ke lelei age te maʼuli ʼo te hahaʼi. Ko te ʼu tau ʼaē neʼe hoko ʼi Sepania, mo Etiopea, pea mo Mandchourie neʼe iku ai ki te lua tau faka mālamanei. ʼE ʼui e te ʼu fakamatala ʼo te hisitolia ʼo totatou temi, ko te ʼu tagata takitaki aga fefeka ko Mussolini, mo Itilele, pea mo Staline neʼe natou lagolago ki te ʼu mātea ʼe lauʼi hogofulu miliona, tokolahi iā nātou ʼaia neʼe ko te ʼu hahaʼi pē ʼo tonatou ʼu fenua totonu. Mole heʼeki faʼa fualoa, ko te ʼu maveuveu faka mālamanei pea mo faka sivile neʼe natou “tutu” te hahaʼi ʼo te ʼu fenua ohagē ko Vitename, mo Kampuchéa, mo Ilania, mo Lipania, pea mo Ilelani, ʼo fēia mo te ʼu fenua ʼo Amelika Latina pea mo Afelika. ʼE toe hilifaki kiai ia te fefihiʼaki tuʼumaʼu pē ʼa te ʼu mālohi faka puleʼaga, ʼaē ʼe feala ʼaki tanatou ʼu mahafu faka nukeleʼea fakamataku, ke natou tutu te mālamanei kātoa. ʼI te ʼu temi fakaʼosi ʼaenī, ʼe mahino ia neʼe lave ki te hahaʼi ʼo te mālamanei te vela ʼo te “laʼā” ʼaē ʼe ina fakatātā te kau pule heʼe faitotonu. ʼI te huaʼi ʼo te fā ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua, neʼe fakahā ai te ʼu meʼa ʼaia neʼe hoko ʼi te hisitolia, pea neʼe tala e te hahaʼi ʼa te ʼAtua ia te ʼu meʼa ʼaia ʼi te kele kātoa.

14. Koteā ʼaē neʼe tala tuʼumaʼu e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo te puleʼaki pē e tahi ki te ʼu fihifihia ʼo te hahaʼi, pea neʼe koteā te tali ʼa te hahaʼi ʼi te mālamanei?

¹⁴ Neʼe tala tuʼumaʼu e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, ko te puleʼaki pē e tahi ki te ʼu fihifihia faigataʼa ʼo te hahaʼi ʼe ko te Puleʼaga ʼo te ʼAtua, ʼaē kā fakaʼaogaʼi e Sehova moʼo faka tapuhā tona huafa. (Pesalemo 83:4, 17, 18; Mateo 6:9, 10) Kae neʼe mole fia logo ia te hahaʼi ʼo te mālamanei ki te puleʼaki ʼaia. Ko te tokolahi ʼaē ʼe natou fakafisi ki te Puleʼaga, ʼe natou toe laukovi foki ki te huafa ʼo te ʼAtua, ohagē ko tona fai ʼaē e Falaone ʼi tana mole fia fakamoʼoni ki te pule faʼitaliha ʼa Sehova. (Ekesote 1:8-10; 5:2) ʼI tanatou mole fia ʼiloʼi ia te Puleʼaga faka Mesianike, neʼe filifili e te kau fakafeagai ʼaia ke natou mamahi pē nātou ʼi te pule agamālohi ʼa te tagata, ia tonatou “laʼā.”

Te Hekaʼaga Fakahau ʼo Te Manu Fekai

15. (a) Neʼe huaʼi kifea te nima ipu? (b) Koteā “te hekaʼaga fakahau ʼo te manu fekai,” pea koteā te faka ʼuhiga ʼo te huaʼi ʼo te ipu ki tona hekaʼaga fakahau?

¹⁵ ʼE huaʼi koa kifea te ipu ʼo te ʼāselo ʼaē ʼe hoa mai? “Pea neʼe huaʼi e te nima ʼāselo tona ipu ki te hekaʼaga fakahau ʼo te manu fekai.” (Fakahā 16:10a) Ko “te manu fekai” ʼe ko te tuʼu faka puleʼaga ʼa Satana. ʼE mole ʼi ai hona hekaʼaga fakahau moʼoni, heʼe ko te manu fekai ʼe mole ko he manu moʼoni. Kae ʼi te talanoa ʼaē ki te hekaʼaga fakahau, ʼe hā ʼaki mai ai ʼe pule fakahau te manu fekai ki te mālamanei; ʼe ʼalutahi te faʼahi ʼaia mo te ʼui ʼaē ʼe takitahi te ʼu tala ʼo te manu fekai mo tona pale fakahau. ʼEī, ko “te hekaʼaga fakahau ʼo te manu fekai” ʼe ko te tafitoʼaga, peʼe ko te matapuna ʼo te pule ʼaia.b ʼE fakahā mai e te Tohi-Tapu te haʼuʼaga moʼoni ʼo te pule fakahau ʼa te manu fekai ʼi tana ʼui ʼaē “neʼe foaki age e te talakone tona mālohi ki te manu mo tona hekaʼaga fakahau pea mo te pule lahi.” (Fakahā 13:1, 2; 1 Soane 5:19) Koia, ko te huaʼi ʼo te ipu ki te hekaʼaga fakahau ʼo te manu fekai, ʼe ko te tala ʼaia moʼo fakahā ia te gāue moʼoni ʼaē neʼe fai e Satana pea ʼe kei hoko atu pē nei tana lagolago ki te manu fekai.

16. (a) Ko ai ʼaē ʼe ʼatolasio ki ai te ʼu puleʼaga, tatau aipē peʼe natou ʼiloʼi peʼe kailoa? Kotou fakamahino. (b) ʼE hā feafeaʼi ʼi te mālamanei te ʼuhiga ʼo Satana? (c) Ko te temi fea ʼaē kā tokahi ai anai te hekaʼaga fakahau ʼo te manu fekai?

¹⁶ ʼE ʼiloga feafeaʼi te felōgoi lelei ʼa Satana pea mo te ʼu puleʼaga? ʼI te temi ʼaē neʼe fakahalaʼi ai ia Sesu e Satana, neʼe ina fakahā age kiā te ia te ʼu puleʼaga fuli ʼo te mālamanei pea mo ina momoli age ki ai “te pule kātoa ʼaia pea mo tonatou kolōlia.” Kae neʼe ʼi ai te meʼa neʼe tonu ke fai e Sesu—neʼe tonu muʼa ke ʼatolasio kiā Satana. (Luka 4:5-7) ʼE feala koa ke tou manatu ʼe foaki noa fēia ki te ʼu puleʼaga ia te tuʼulaga pule? Kailoa ia. Ohagē ko tona ʼui ʼi te Tohi-Tapu, ko Satana ʼe ko te ʼatua ʼo te tuʼu ʼaenī, koia lā ʼaē, peʼe ʼiloʼi e te ʼu puleʼaga peʼe kailoa, ʼe natou ʼatolasio kiā te ia. (2 Kolonito 4:3, 4)c ʼE hā te ʼaluʼaga ʼaia ʼi te faʼufaʼu ʼo te tuʼu faka mālamanei ʼo te temi ʼaenī, ʼaē ʼe fakatafito ki te tauhi fakavale ki te fenua, mo te fehiʼa pea mo te manatu pē ʼaē kiā kita totonu. ʼE mulimuli pē ki te meʼa ʼaē ʼe loto kiai ia Satana—ke ina puleʼi te hahaʼi ʼo te mālamanei. ʼE hā te ʼuhiga fakalialia ʼo Satana ʼi te aga fakahehema ʼo te ʼu puleʼaga, mo te holi ʼaē ki te mālohi, mo te ʼu felōgoi fakakākā, pea mo te faʼu ʼo te ʼu mahafu tau. ʼE mulimuli te mālamanei ki te ʼu lēkula heʼe faitotonu ʼa Satana, ʼo liliu ai ko tona ʼatua. ʼE tokahi anai te hekaʼaga fakahau ʼo te manu fekai, ʼi te temi ʼaē kā matehi ai ia te manu ʼaia, pea ʼi te fakaʼosi, ʼe lī anai e te Hōloga ʼo te ʼohoana ʼo te ʼAtua ia Satana totonu ki te vanu.—Senesi 3:15; Fakahā 19:20, 21; 20:1-3.

Te Fakapōʼuli Pea Mo Te Mamahi ʼAupitō

17. (a) Koteā te pikipikiga ʼo te huaʼi ʼo te nima ipu mo te fakapōʼuli fakalaumālie ʼaē ʼe nofo tuʼumaʼu aipē te puleʼaga ʼo te manu fekai? (b) Neʼe tali feafeaʼi e te hahaʼi te huaʼi ʼo te nima ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua?

¹⁷ Talu mai tona kamataʼaga, ʼe nofo pē ia te puleʼaga ʼo te manu fekai ʼaia ʼi te fakapōʼuli fakalaumālie. (Vakaʼi ia Mateo 8:12; Efesi 6:11, 12.) ʼAki te nima ipu ʼe fakaʼāʼāsili ai te kalagaʼi ʼo te fakapōʼuli ʼaia. ʼE toe kovi age te fakapōʼuli ʼaia, heʼe huaʼi te ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua ki te hekaʼaga fakahau ʼo te manu fekai fakatātā. “Pea neʼe liliu tona puleʼaga ʼo fakapōʼuli, pea neʼe natou ʼuʼusi ʼonatou ʼu ʼalelo ʼuhi ko tonatou mamahi, kae neʼe natou laukovi ki te ʼAtua ʼo te lagi ʼuhi ko tonatou ʼu mamahi mo ʼonatou papala, pea neʼe mole natou fakahemala ʼi te ʼu meʼa ʼaē neʼe natou fai.”—Fakahā 16:10b, 11.

18. Koteā te pikipikiga ʼo te fakatatagi ʼo te nima puhi fakatagi pea mo te nima ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua?

¹⁸ ʼE mole faʼa tatau te fakatatagi ʼo te nima puhi fakatagi pea mo te nima ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua, he neʼe fakahā e te fakatagi ʼo te puhi fakatagi te tautea ʼaki te ʼu heʼe. Kae kotou fakatokagaʼi ʼi te tuku ake ʼo te tautea ʼaia ʼo te ʼu heʼe, neʼe fakapōʼuli ia te laʼā pea mo te ʼaele. (Fakahā 9:2-5) Pea iā Ekesote 10:14, 15, ʼe tou lau fēnei ʼo ʼuhiga mo te ʼu heʼe ʼaē neʼe tautea ʼaki e Sehova ia Esipito: “Neʼe lahi ʼaupitō te ʼu heʼe. ʼI muʼa atu, neʼe mole heʼeki hoko he meʼa fēia, te ʼu heʼe ohagē ko ʼaenī pea ʼe mole toe hoko fēia anai ki muli mai. Pea neʼe natou mafola ʼi te fuga kele kātoa, pea neʼe fakapōʼuli te fenua.” ʼIo, neʼe fakapōʼuli! ʼI te temi nei, kua hā lelei te fakapōʼuli fakalaumālie ʼo te mālamanei ʼi te fakatatagi ʼo te nima puhi fakatagi pea mo te huaʼi ʼo te nima ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua. ʼE fakatupu mamahi te logo fakamataku ʼaē ʼe kalagaʼi e te ʼu heʼe ʼo te temi ʼaenī ki te kau agakovi ʼaē “neʼe ʼoʼofa ki te fakapōʼuli kae natou liʼaki te mālama.”—Soane 3:19.

19. ʼO ʼalutahi mo te Fakahā 16:10, 11, koteā ʼaē ʼe hoko ʼi te fakahā ki te hahaʼi ko Satana te ʼatua ʼo te tuʼu ʼaenī?

¹⁹ ʼI tona ʼuhiga pule ki te mālama, neʼe lahi ʼaupitō te fakatupu e Satana te ʼu malaʼia pea mo te ʼu mamahi. Ko te pakupaku, te ʼu tau, te agamālohi, te fai fakapō, te toloke, te ʼu aga heʼeʼaoga, te ʼu mahaki neʼe maʼu ʼi te ʼu felāveʼi fakasino, te aga fakakākā, pea mo te mālualoi faka lotu—ko te ʼu meʼa ʼaia pea mo te tahi age ʼu ʼaluʼaga ʼe ko te ʼu agaaga ʼaia ʼo te tuʼu ʼa Satana. (Vakaʼi ia Kalate 5:19-21.) Kae ʼi te fakahā ki te hahaʼi ko Satana te ʼatua ʼo te tuʼu ʼaenī, neʼe tupu ai te ufiufi ʼo nātou ʼaē ʼe natou mulimuli ki tana ʼu lēkula pea mo natou mamahi ai. “Neʼe natou ʼuʼusi ʼonatou ʼu ʼalelo ʼuhi ko tonatou mamahi,” kae tāfito ʼi te Keletiate. ʼE ʼita te tokolahi ʼi te fakahā ʼaē e te moʼoni ia tonatou faʼahiga maʼuli. Ki ʼihi, ʼe fakatupu tuʼutāmaki te moʼoni, pea ʼe natou fakatagaʼi ia nātou ʼaē ʼe natou faka mafola te moʼoni. ʼE natou fakafisi ki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua pea ʼe natou palalau kovi ki te huafa māʼoniʼoni ʼo Sehova. ʼUhi ʼaē heʼe tala iā muʼa ʼo te hahaʼi tonatou ʼuhiga mahaki faka lotu pea mo tonatou papala, koia ʼaē ʼe natou laukovi ai ki te ʼAtua ʼo te lagi. ʼE “mole natou fakahemala ʼi te ʼu meʼa ʼaē neʼe natou fai.” Koia, ʼe mole feala ai hatatou ʼamanaki ke tafoki te hahaʼi fuli ʼi muʼa ʼo te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼaenī.—Isaia 32:6.

Kua Maha Te Vaitafe Ko Eufalate

20. Koteā ʼaē ʼe hoko ki te vaitafe ko Eufalate ʼi te fakatatagi ʼo te ono puhi fakatagi pea mo te huaʼi ʼo te ono ipu?

²⁰ Neʼe fakahā e te fakatagi ʼo te ono puhi fakatagi te tuku age ʼo “te ʼu ʼāselo e toko fā ʼaē ʼe haʼihaʼi ovi ki te vaitafe lahi ko Eufalate.” (Fakahā 9:14) ʼI te hisitolia, neʼe ko Papiloni te kolo lahi ʼaē neʼe tuʼu ʼi te ʼu kauvai ʼo te vaitafe ko Eufalate. Pea ʼi te taʼu 1919, ʼi te tuku ʼo te ʼu ʼāselo fakatā ʼaia e fā, neʼe hoko ai te faʼahi maʼuhiga, ko te tō ʼo Papiloni Lahi. (Fakahā 14:8) Koia, ʼe lelei hatatou ʼiloʼi ʼe toe lave foki ki te Eufalate, te ono ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua: “Pea neʼe huaʼi e te ono ʼāselo tona ipu ki te vaitafe lahi ko Eufalate, pea neʼe maha tona vai, ke feala he teuteuʼi te ala ki te ʼu hau mai te hopoʼaga ʼo te laʼā.” (Fakahā 16:12) Ko te tahi ʼaia logo fakamataku maʼa Papiloni Lahi!

21, 22. (a) ʼI te taʼu 539 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe feafeaʼi te maha ʼo te ʼu vai ʼo te vaitafe ko Eufalate ʼaē neʼe natou puipui ia Papiloni? (b) Koteā te ʼu “vai” ʼaē ʼe heka ai Papiloni Lahi, pea ʼe feafeaʼi te maha ʼo te ʼu vai fakatātā ʼaia ʼi te temi ʼaenī?

²¹ ʼI te Papiloni ʼāfea, neʼe fakaʼaogaʼi te ʼu toe vai ʼo te Eufalate mo ʼona puipui. ʼI te taʼu 539 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe maha te ʼu vai ʼaia, ʼi te haga ʼaē ʼo te pule Pelesia ko Siliusi ʼo ʼafeʼi ia te tafeʼaga ʼo te vaitafe. Koia, neʼe ava ai te ala kiā Siliusi te Pelesia pea mo Taliusi te Metia, te ʼu hau ʼo “te hopoʼaga ʼo te laʼā” (ko tona faka ʼuhiga, mai te potu hahake), ke nā hū pea mo ʼohofi ia Papiloni. ʼI te moʼi temi fakamataku ʼaia, neʼe mole puipui e te Eufalate te kolo lahi ʼaia. (Isaia 44:27–45:7; Selemia 51:36) ʼE tonu ke hoko te meʼa fēia ki te Papiloni ʼo te temi ʼaenī, te tuʼu faka mālamanei ʼo te lotu hala.

²² Ko Papiloni lahi “ ʼe heka ʼi te ʼu tuʼuga vai.” ʼO mulimuli kiā Fakahā 17:1, 15, ʼe fakatātā e te ʼu vai ʼaia “te ʼu hahaʼi mo te ʼu hahaʼi tokolahi, mo te ʼu puleʼaga pea mo te ʼu lea”—te hahaʼi ʼaē neʼe feala ke natou puipui ia ia. Kae ʼe lolotoga maha nei te ʼu “vai” ʼaia! ʼI te Potu ʼUesitē ʼo Eulopa, ʼaē neʼe lahi ai te mālohi ʼo te lotu ʼi te temi muʼa, kua lauʼi teau miliona hahaʼi ʼaē kua natou fakafisi fakahagatonu kiai. ʼI ʼihi ʼu fenua, lolotoga ni ʼu taʼu neʼe fakatuʼutuʼu ke fakagata te mālohi ʼo te lotu, pea ʼe mole lagolago te hahaʼi ʼo te ʼu fenua ʼaia ki te lotu. ʼO toe fēia aipē, ʼi te temi ʼaē kā hoko mai ai te fakaʼauha ʼo Papiloni Lahi, ʼe mole puipui anai ia ia e tana hahaʼi ʼaē kua tokosiʼi. (Fakahā 17:16) Logopē tana ʼui ʼaē ʼe lauʼi miliale te hahaʼi ʼaē ʼe tauhi kiā te ia, kae ʼe mole feala anai kiā Papiloni Lahi ke hao mai “te ʼu hau mai te hopoʼaga ʼo te laʼā.”

23. (a) ʼI te taʼu 539 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe ko ai te ʼu hau mai “te hopoʼaga ʼo te laʼā”? (b) Ko ai “te ʼu hau mai te hopoʼaga ʼo te laʼā” ʼi te ʼaho ʼo te ʼAliki, pea ʼe feafeaʼi anai hanā fakaʼauha ia Papiloni Lahi?

²³ Ko ai te ʼu hau ʼaia? ʼI te taʼu 539 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe ko Taliusi te Metia pea mo Siliusi te Pelesia, ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi e Sehova moʼo ʼohofi te kolo ʼāfea ʼo Papiloni. ʼI te ʼaho ʼaenī ʼo te ʼAliki, ʼe toe fakaʼauha anai e te ʼu pule ʼo te kele ia te tuʼu faka lotu hala ʼa Papiloni Lahi. Kae, ko te fakaʼauha ʼaia ʼe ko te fakamāu fakaʼatua. Ko Sehova ʼAtua pea mo Sesu Kilisito, “te ʼu hau mai te hopoʼaga ʼo te laʼā” ʼe nā ʼai anai ki te ʼu loto ʼo te ʼu pule ʼo te kele, te “manatu” ʼaē ke natou ʼohofi ia Papiloni Lahi pea ke natou fakaʼauha kātoa ia ia. (Fakahā 17:16, 17) Ko te huaʼi ʼo te ono ipu, ʼe ina fakahā iā muʼa ʼo te hahaʼi, kua ʼamanaki nei ke fakahoko te fakamāu ʼaia!

24. (a) Neʼe feafeaʼi te tala ʼo te ʼu meʼa ʼaē ʼi te ʼu ʼuluaki ipu e ono ʼo te hauhau ʼo Sehova, pea koteā ʼaē neʼe hoko ai? (b) ʼI muʼa ʼo te fakahā mai kiā tātou pē koteā ʼaē ʼi te ipu fakaʼosi ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua, koteā ʼaē ʼe fakahā mai ʼi te tohi ʼo Fakahā?

²⁴ ʼE maʼu te logo maʼuhiga ʼi te ʼu ʼuluaki ipu ʼaia e ono ʼo te hauhau ʼo Sehova. Ko te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua ʼaē ʼi te kele, ʼaki te lagolago ʼa te kau ʼāselo, neʼe natou maʼumaʼua ʼi te tala ʼi te kele kātoa ia te ʼu meʼa ʼaē ʼi te ʼu ipu. ʼI te faʼahi ʼaia, neʼe fai fakalelei te fakatokaga ʼi te ʼu potu fuli ʼo te tuʼu faka mālamanei ʼa Satana, pea ʼe foaki e Sehova te fealagia ki te tagata fuli pē, ke mulimuli ki te faitotonu pea ke maʼuli. (Esekiele 33:14-16) ʼE kei toe te ipu e tahi ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua. Kae ʼi muʼa ʼo tona fakahā mai kiā tātou pē koteā ʼaē ʼi te ipu ʼaia, ʼe fakahā mai ʼi te tohi ʼo Fakahā peʼe feafeaʼi te faiga ʼa Satana pea mo tana ʼu hahaʼi ʼaē ʼi te kele, ke natou fakafeagai ki te tala ʼo te ʼu fakamāu ʼa Sehova.

Te Fakatahitahi Ki Halamaketone

25. (a) Koteā ʼaē ʼe ʼui mai e Soane ʼo ʼuhiga mo te ʼu “palalau heʼemaʼa” ʼaē ʼe hagē ni kelenui? (b) ʼI te ʼaho ʼo te ʼAliki, neʼe feafeaʼi te maʼu ʼo “te ʼu palalau heʼemaʼa” ʼaē ʼe hagē ni kelenui, pea koteā tona ikuʼaga?

²⁵ ʼE ʼui fēnei mai e Soane: “Pea neʼe au sio ʼe haʼu mai te gutu ʼo te talakone, mo te gutu ʼo te manu fekai pea mo te gutu ʼo te polofetā loi, te ʼu palalau heʼemaʼa e tolu ʼe natou hagē ko he ʼu kelenui. ʼIo, ʼe ko te ʼu palalau ʼe haʼu mai te kau temonio pea ʼe natou fakahoko te ʼu fakaʼiloga, pea ʼe natou ʼolo ki te ʼu hau ʼo te kele kātoa, ke natou fakatahiʼi ia nātou ki te tau ʼo te ʼaho lahi ʼo te ʼAtua Māfimāfi.” (Fakahā 16:13, 14) ʼI te temi ʼo Moisese, neʼe fakahoko e Sehova ki Esipito ʼaē neʼe puleʼi e Falaone ia te tautea fakalialia ʼaki te ʼu kelenui, ʼo “liliu ai te fenua ʼo ʼaele kovi.” (Ekesote 8:5-15) ʼI te ʼaho ʼo te ʼAliki, neʼe toe ʼi ai foki mo te tautea fakalialia ʼaki te ʼu kelenui, kae neʼe haʼu ia mai te tahi matapuna. Ko te tautea ʼaia ko “te ʼu palalau heʼemaʼa” ʼe haʼu mai ia Satana, ʼo ina fakatātā lelei te ʼu manatu ʼaē moʼo fakaneke ʼo te ʼu pule fuli ʼo te kele, “te ʼu hau,” ke natou fakafeagai kiā Sehova ʼAtua. ʼE faigaʼi e Satana ke mole fakaleluʼi nātou ʼe te huaʼi ʼaē ʼo te ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua, kae ke natou lagolago mālohi kiā te ia ʼi te temi ʼaē kā kamata ai “te tau ʼo te ʼaho lahi ʼo te ʼAtua Māfimāfi.”

26. (a) Ko te ʼu matapuna e tolu fea ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi e Satana moʼo faka mafola tana ʼu manatu? (b) Ko ai “te polofetā loi,” pea ʼe tou ʼiloʼi feafeaʼi ia te faʼahi ʼaia?

²⁶ ʼE ʼomai te ʼu manatu mai “te talakone” (ia Satana) pea mo “te manu fekai” (te tuʼu faka politike ʼa Satana ʼaē ʼi te kele), pea ʼe ko te ʼu manu kua tou ʼosi talanoa kiai ʼi te Fakahā. Kae ko ai “te polofetā loi”? Neʼe kua ʼosi tou talanoa kiai, kae ʼe ko tona tahi higoa ʼaenī. ʼI muʼa atu, neʼe fakahā mai te manu fekai moʼona tala e lua ohagē he ʼakeno, neʼe ina fakahoko te ʼu fakaʼiloga lahi iā muʼa ʼo te manu fekai ʼaē ʼe ʼulu fitu. ʼE gāue te manu kākā ʼaia ohagē he polofetā maʼa te manu fekai ʼaia. ʼE ina fakaneke ke ʼatolasioʼi te manu fekai, pea ʼe ina ʼui ke faʼu he fakatātā ʼo te manu ʼaia. (Fakahā 13:11-14) ʼE mahino ia, ko te manu fekai ʼaia moʼona tala e lua ohagē he ʼakeno, ʼe hagē ia ko “te polofetā loi” ʼaē ʼe talanoa ki ai ʼi henī. ʼE moʼoni te faʼahi ʼaia, heʼe ki muli age, ʼe ʼui ko te polofetā loi, ohagē pē ko te manu fekai ʼaki ʼona tala e lua, “neʼe ina fakahoko ʼi ʼona muʼa [ʼo te manu fekai ʼaē ʼe ʼulu fitu] te ʼu fakaʼiloga ʼaē neʼe ina fakahēʼi ʼaki ia nātou ʼaē neʼe natou tali te fakaʼiloga ʼo te manu fekai pea mo nātou ʼaē ʼe ʼatolasio ki tona pāki.”—Fakahā 19:20.

27. (a) Koteā te fakatokaga neʼe tō lelei ʼaē neʼe fai e Sesu Kilisito ʼi tona temi totonu? (b) Koteā te fakatokaga ʼaē neʼe fai e Sesu ʼi tana kei ʼi te kele? (c) Neʼe feafeaʼi te toe fai e te ʼapositolo ko Paulo ia te fakatokaga ʼaia ʼa Sesu?

²⁷ ʼI te kua lahi ʼo te faka mafola e Satana tana ʼu manatu, ʼe tō lelei ai te ʼu palalau ʼaē neʼe fai e Soane ki muli mai: “Koʼenī! ʼE au haʼu ohagē he tagata kaihaʼa. Manūʼia ia ia ʼaē ʼe nofo ʼalaʼala pea mo ina taupau tona ʼu kofu tuʼa, ke ʼaua naʼa haʼele telefua pea ke ʼaua naʼa sio te hahaʼi ki tona ufiufi.” (Fakahā 16:15) Ko ai ʼaē ʼe haʼu “ohagē he tagata kaihaʼa”? Ko Sesu totonu, ʼaē ʼe haʼu ʼi he temi ʼe mole ʼiloʼi, ʼi tona ʼuhiga Tagata Fakahoko ʼo te fakamāu ʼa Sehova. (Fakahā 3:3; 2 Petelo 3:10) ʼI tana kei ʼi te kele, neʼe fakatatau e Sesu tana haʼu ki te haʼu ʼa he tagata kaihaʼa, ʼo ina ʼui fēnei: “Ke kotou nofo fakaonoono, heʼe mole kotou ʼiloʼi pē ko te ʼaho fea ʼaē ʼe haʼu ai tokotou ʼAliki. Koia ke toe fēia foki mo koutou ke kotou nofo teuteu, heʼe ko te Foha ʼo te tagata ʼe haʼu ʼi te hola ʼe mole kotou manatu ki ai.” (Mateo 24:42, 44; Luka 12:37, 40) Neʼe toe fai e te ʼapositolo ko Paulo ia te fakatokaga ʼaia, ʼo ina ʼui fēnei: “Ko te ʼaho ʼo Sehova, ʼe haʼu moʼoni ia ohagē ko he tagata kaihaʼa ʼi te pōʼuli. ʼI te temi ʼaē kā natou ʼui ai anai: ‘Tokalelei pea mo fīmālie!’ pea ʼe tonu anai ke hoko fakafokifā he fakaʼauha kiā nātou.” ʼE ko Satana ʼaē ʼe ina uga te ʼu puleʼaga ke natou fai te kalaga loi ʼaenī: “Tokalelei pea mo fīmālie!”—1 Tesalonika 5:2, 3.

28. Koteā te fakatokaga ʼaē neʼe fai e Sesu ʼo ʼuhiga mo te tekeʼi ʼo te ʼu fakaneke ʼo te mālama, pea koteā “te ʼaho ʼaia” ʼaē ʼe mole loto e te kau Kilisitiano ke hoko kiā nātou “ohagē ko he hele”?

²⁸ Neʼe toe fakatokagaʼi foki e Sesu ki te kau Kilisitiano, ia te ʼu faʼahiga fakaneke ʼaē kā fai e te mālama ʼaenī ʼaē ʼe ina maʼu te ʼu manatu ʼa Satana. Neʼe ina ʼui fēnei: “Kotou tōkakaga kiā koutou totonu, koteʼuhi naʼa mamafa tokotou ʼu loto ʼi te lahi fau ʼo te kai, pea mo te lahi fau ʼo te ʼinu, pea mo te ʼu tuʼania ʼo te maʼuli, pea mo fokifā pē kua hoko fakapunamaʼuli mai kiā koutou te ʼaho ʼaia, ohagē ko he hele. . . . Koia, kotou nonofo ʼalaʼala pea mo kotou kole mamahi ʼi te temi fuli pē, ke feala ai hakotou hao ʼi te ʼu meʼa fuli ʼaia ʼaē ʼe tonu ke hoko mai, pea mo kotou tutuʼu iā muʼa ʼo te Foha ʼo te tagata.” (Luka 21:34-36) Ko “te ʼaho ʼaia,” ʼe ko “te ʼaho lahi ʼo te ʼAtua Māfimāfi.” (Fakahā 16:14) ʼI te fakaovi mai ʼo “te ʼaho ʼaia” ʼaē kā faka lakatonuʼi ai te pule faʼitaliha ʼa Sehova, kua toe ʼāsili faigataʼa age te tauʼi ʼo te ʼu tuʼania ʼo te maʼuli. ʼE tonu ki te kau Kilisitiano ke natou nonofo teuteu pea mo tōkakaga, ʼo natou ʼalaʼala ʼo aʼu ki te hoko mai ʼo te ʼaho ʼaia.

29, 30. (a) Koteā te faka ʼuhiga ʼo te fakatokaga ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te ufiufi ʼo nātou ʼaē ʼe māʼumoea naʼa huʼi tonatou “ ʼu kofu tuʼa”? (b) Koteā te faka ʼuhiga ʼo te kofuʼi e he tahi te ʼu kofu tuʼa? (c) ʼE lava feafeaʼi ki he Kilisitiano ke toʼo tona ʼu kofu tuʼa fakatātā, pea koteā anai kā hoko?

²⁹ Kae koteā te faka ʼuhiga ʼo te fakatokaga ʼaē kiā nātou ʼaē ʼe māʼumoea naʼa natou ufiufi ʼi te huʼi ʼo tonatou “ ʼu kofu tuʼa“? ʼI te Iselaele ʼāfea, neʼe ko he gāue maʼuhiga ʼa te pelepitelō peʼe ko te Levite ʼaē neʼe leʼo ʼi te fale lotu. ʼE ʼui mai e te kau fai fakamatala Sutea, ko ʼaē neʼe maʼu atu ʼe māʼumoea ʼi tana gāue, neʼe huʼi tona ʼu mutuʼi meʼa ʼo tutu, ke ufiufi ai iā muʼa ʼo te hahaʼi.

³⁰ ʼI henī, ʼe fakatokaga mai e Sesu ʼe feala ke hoko he meʼa fēia ʼi te temi ʼaenī. Neʼe fakatātā e te kau pelepitelō pea mo te kau Levite, te ʼu tehina fakanofo ʼo Sesu. (1 Petelo 2:9) Kae ʼe toe faka ʼuhiga foki te fakatokaga ʼa Sesu ki te toe hahaʼi tokolahi. ʼI henī ko ia ʼaē ʼe ina kofuʼi te ʼu kofu tuʼa ʼe ʼiloʼi ai ko he Fakamoʼoni Kilisitiano ʼa Sehova. (Vakaʼi ia Fakahā 3:18; 7:14.) Kapau ʼe liliu ʼihi ʼo māʼumoea peʼe mole kei natou gāue ʼuhi ko te ʼu faigataʼaʼia ʼo te mālama ʼa Satana, pea ʼe mahino ia, ʼe tonu ke toʼo tonatou ʼu kofu tuʼa—ko tona faka ʼuhiga ʼaē, ʼe mole kei faka ʼuhiga ia nātou ko he kau Kilisitiano. ʼE fakaufiufi anai te taʼi ʼaluʼaga ʼaia. ʼE feala ke natou tuʼutāmaki kātoa ai.

31. (a) ʼE feafeaʼi te faka maʼuhigaʼi e te vaega ʼo Fakahā 16:16 ia te maʼua ʼaē ki te kau Kilisitiano ke natou nonofo ʼalaʼala? (b) Koteā ʼaē neʼe lau e ʼihi kau takitaki lotu ʼo ʼuhiga mo Halamaketone?

³¹ ʼE toe faka maʼuhigaʼi age ia te maʼua ʼaē ki te kau Kilisitiano ke natou nonofo ʼalaʼala, heʼe kua vave hoko te vaega ʼaē ʼe hoa mai ʼo te Fakahā: “Pea neʼe natou [te ʼu palalau ʼaē ʼe haʼu mai te ʼu temonio] fakatahitahiʼi ia nātou [te ʼu hau peʼe ko te ʼu pule ʼo te kele] ki te koga meʼa ʼaē ʼe higoa ʼi te faka Hepeleo ko Hala-Maketone.” (Fakahā 16:16) Ko te higoa ʼaia, ʼaē kua māhani tona tohi Halamaketone, ʼe fakaʼaogaʼi tuʼa tahi pē ʼi te Tohi-Tapu. Kae neʼe ina fakatupu te ʼu manatu kehekehe ʼi te fakakaukau ʼa te tagata. Neʼe fakatokagaʼi e te kau takitaki ʼo te mālamanei te lava hoko ʼaē ʼo he Halamaketone faka nukeleʼea. Neʼe toe ʼi ai foki te pikipikiga ʼo Halamaketone mo te kolo ʼāfea ʼo Mekito, te koga meʼa ʼaē neʼe hoko ai te ʼu tuʼuga tau maʼuhiga ʼi te ʼu temi faka Tohi-Tapu, pea neʼe lau e ʼihi kau takitaki lotu, ʼe hoko anai te tau fakaʼosi ʼo te kele, ʼi te kiʼi potu fenua pē ʼaia. Kae ʼe natou faihala ʼaupitō.

32, 33. (a) ʼO mole faka ʼuhiga ki he koga meʼa moʼoni, koteā ʼaē ʼe fakatātā e te higoa Hala-Maketone? (b) Koteā te tahi ʼu kupu faka Tohi-Tapu ʼe tatau mo “Halamaketone” peʼe toe faka ʼuhiga kiteā? (c) Ko te temi fea anai ʼaē kā tonu ai ki te fitu ʼāselo ke ina huaʼi te ipu fakaʼosi ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua?

³² Ko te faka ʼuhiga ʼo te higoa Hala-Maketone ko “te Moʼuga ʼo Mekito.” ʼE mole ko he koga meʼa moʼoni ia, kae ʼe ina fakatātā te ʼaluʼaga faka mālamanei ʼaē ʼe fakatahitahiʼi ai te ʼu puleʼaga fuli ʼo fakafeagai kiā Sehova ʼAtua pea mo fakaʼosi ai anai mo tana fakaʼauha ia nātou. ʼE ko he ʼaluʼaga ia ʼe hoko anai ʼi te mālamanei kātoa. (Selemia 25:31-33; Taniela 2:44) ʼE tatau mo “te tatauʼaga vite lahi ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua” pea mo “te malaʼe ʼo te tonu,” peʼe ko “te malaʼe ʼo Sosafate,” ʼaē ʼe fakatahiʼi kiai te ʼu puleʼaga ki te fakaʼauha ʼaē kā fakahoko e Sehova. (Fakahā 14:19; Soele 3:12, 14) ʼE toe faka ʼuhiga ki “te kele ʼo Iselaele” ʼaē ʼe fakaʼauha ai te ʼu kautau fakasatana ʼo Koke ʼo Makoke pea mo te koga meʼa ʼaē ʼe tuʼu “ ʼi te vaha ʼo te tai lahi pea mo te moʼuga taputapu ʼo te Taulekaleka” ʼaē ʼe haʼu ai te hau ʼo te potu noleto ki “tona fakaʼosi” iā nima ʼo Mikaele te tama ʼaliki lahi.—Esekiele 38:16-18, 22, 23; Taniela 11:45–12:1.

³³ Kā taki anai ia te ʼu puleʼaga ki te ʼaluʼaga ʼaia e te ʼu manatu ʼaē ʼe faka mafola e te ʼu kelenui ʼa Satana pea mo tana ʼu hahaʼi ʼaē ʼe gāue ʼi te kele, pea ʼe hoko mai anai te temi ʼaē ki te fitu ʼāselo ke ina huaʼi te ipu fakaʼosi ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua.

“Kua Hoko Ia!”

34. ʼE huaʼi kifea e te fitu ʼāselo tona ipu, pea koteā te kalaga ʼaē ʼe haʼu “mai te sagatualio mai te hekaʼaga fakahau”?

³⁴ “Pea neʼe huaʼi e te fitu ʼāselo tona ipu ki te ʼaele. Pea neʼe haʼu te leʼo mālohi mai te sagatualio mai te hekaʼaga fakahau, ʼo ʼui māʼana: ‘Kua hoko ia!’ ”—Fakahā 16:17.

35. (a) Koteā “te ʼaele” ʼaē ʼe talanoa kiai ia Fakahā 16:17? (b) ʼI tana huaʼi tona ipu ki te ʼaele, koteā ʼaē ʼe fakahā e te fitu ʼāselo?

³⁵ Ko “te ʼaele,” ʼe ko te meʼa maʼuhiga ki te maʼuli ʼaē ʼe tonu ke tauteaʼi fakamuli. Kae ʼe mole ko te ʼaele moʼoni. ʼE mole ʼi ai he meʼa ʼi te ʼaele moʼoni ʼe tonu ke fakahoko kiai te ʼu fakamāu fakamataku ʼa Sehova, ʼo fēia mo te kele moʼoni, peʼe ko te tai, peʼe ko te ʼu matapuna vai, peʼe ko te laʼā. Kae, ʼe ko “te ʼaele” ʼaē neʼe talanoa kiai ia Paulo, ʼi tana fakahigoaʼi ʼaē ko Satana ko “te pule ʼo te mālohi ʼo te ʼaele.” (Efesi 2:2) ʼE ko “te ʼaele” ʼa Satana ʼaē ʼe mānava kiai te mālamanei, ko te manatu peʼe ko te faʼahiga fakakaukau, ʼaē ʼe hā ʼi te tuʼu kātoa pea mo agakovi ʼaenī, mo te manatu fakasatana ʼaē ʼe mafola ʼi te ʼu agaaga fuli ʼo te maʼuli ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe mole natou kau ki te kautahi ʼa Sehova. Koia ʼi tana huaʼi tona ipu ki te ʼaele, ʼe fakahā e te fitu ʼāselo te hauhau ʼo te ʼAtua kiā Satana, mo tana kautahi, pea mo te ʼu meʼa fuli ʼaē ʼe ina uga te mālamanei ke lagolago kiā Satana ʼo fakafihiʼi ai te pule faʼitaliha ʼa Sehova.

36. (a) Koteā ʼaē ʼe fakahoko e te ʼu tautea e fitu? (b) Koteā te faka ʼuhiga ʼo te ʼui ʼaē ʼa Sehova: “Kua hoko ia!”?

³⁶ Ko te tautea ʼaia pea mo te ʼu ʼuluaki tautea e ono, ʼe natou fakahoko fuli te ʼu fakamāu ʼa Sehova kiā Satana pea mo tona mālama. ʼE mole ko he ʼu logo lelei ʼaia maʼa Satana pea mo tona hākoga. ʼI te temi ʼaē ʼe huaʼi ai te ipu fakamuli ʼaia, ʼe ʼui fēnei e Sehova totonu: “Kua hoko ia!” ʼE mole he tahi age palalau ke fai. ʼI te temi ʼaē kā huaʼi fuli ai ia te ʼu ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua, ʼo aʼu ki te fakafuafua e Sehova kua feʼauga, pea ʼe ina fakahoko fakavilivili anai te ʼu fakamāu ʼaē ʼe kalagaʼi e te ʼu logo ʼaia.

37. ʼE feafeaʼi te fakamatalatala e Soane ia te meʼa ʼaē ʼe hoko ʼi te ʼosi huaʼi ʼo te fitu ipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua?

³⁷ ʼE hoko atu fēnei e Soane: “Pea neʼe hoko ai te ʼu ʼuhila mo te ʼu leʼo pea mo te ʼu mana, pea neʼe hoko te mafuike lahi neʼe mole hona tatau kua hoko talu mai te tupu ʼo te tagata ʼi te kele, ko te toe mafuike, ʼe lahi ʼaupitō. Pea neʼe māvetevete te kolo lahi ʼo koga tolu, pea neʼe tō te ʼu kolo ʼo te ʼu puleʼaga; pea ko Papiloni Lahi neʼe manatuʼi iā muʼa ʼo te ʼAtua, ke foaki age kiā te ia te ipu vino ʼo te ʼita ʼo tona hauhau. Pea neʼe feholaki te ʼu motu fuli, pea neʼe mole maʼu te ʼu moʼuga. Pea neʼe tō mai te lagi ki te hahaʼi te ʼua maka lahi ʼaki te ʼu maka ko tona mamafa takitahi ko te mamafa ʼo te taleta, pea neʼe laukovi te hahaʼi ki te ʼAtua ʼuhi ko te tautea ʼo te ʼua maka, he neʼe lahi ʼaupitō te tautea.”—Fakahā 16:18-21.

38. Koteā ʼaē ʼe fakatātā (a) e “te mafuike lahi”? (b) te ʼui ʼaē ʼe māvetevete ʼo “koga tolu” “te kolo lahi” ia Papiloni Lahi? (c) te ʼui ʼaē “neʼe feholaki te ʼu motu fuli, pea neʼe mole maʼu te ʼu moʼuga”? (d) “te tautea ʼo te ʼua maka”?

³⁸ ʼE toe fakahā fakalelei e Sehova tana ʼu gāue ki te mālamanei, pea neʼe hā te faʼahi ʼaia ʼaki “te ʼu ʼuhila mo te ʼu leʼo pea mo te ʼu mana.” (Vakaʼi ia Fakahā 4:5; 8:5.) ʼE luluʼi anai te mālamanei ʼo laka age ʼi te ʼu ʼaluʼaga ʼaē neʼe hoko ki muʼa atu, ohagē ko he mafuike fakamataku. (Vakaʼi ia Isaia 13:13; Soele 3:16.) Ko te toe galulu ʼaia ʼe ina laliki anai “te kolo lahi,” ia Papiloni Lahi, ke māvetevete ʼo “koga tolu”—ko te fakatātā ʼaia ʼo tona maumau ʼo heʼegata. Pea ʼe fetōki anai mo “te ʼu kolo ʼo te ʼu puleʼaga.” ʼE mavae anai “te ʼu motu fuli” mo “te ʼu moʼuga”—te ʼu fakatuʼutuʼu pea mo te ʼu kautahi ʼaē ʼe hagē ʼe tutuʼu maʼu ʼi te tuʼu ʼaenī. ʼE fakaʼauha anai te mālamanei e “te ʼua maka lahi,” ʼe lahi ake ʼi te ʼua maka ʼaē neʼe tauteaʼi ʼaki ia Esipito ʼi te lolotoga ʼo te fitu tautea, pea ko te foʼi maka e tahi ʼo te ʼua ʼaia, ʼaē ʼe fakafuafua ki te mamafa ʼo te taleta e tahi.d (Ekesote 9:22-26) ʼE mahino ia, ko te tautea ʼaia ʼaki te tuʼuga vai ʼaisi, ʼe ina fakatātā te ʼu logo mālohi ʼo te ʼu fakamāu ʼa Sehova, ʼo hā ʼaki mai ai, kua hoko mai te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī! ʼE toe feala pē foki kiā Sehova ke ina fakaʼaogaʼi te ʼua maka moʼoni moʼo fakahoko te fakaʼauha.—Sopo 38:22, 23.

39. Logopē te huaʼi ʼo te ʼu tautea e fitu, kae koteā te ala ʼaē kā fili anai e te hahaʼi tokolahi ʼo te mālamanei?

³⁹ Koia, ʼe fakahoko anai ki te mālamanei ʼa Satana te fakamāu faitotonu ʼa Sehova. ʼO aʼu ki te fakaʼosi, ʼe hoholo anai te haga ʼa te hahaʼi tokolahi ʼo te mālamanei ʼo fakafihiʼi pea mo laukoviʼi te ʼAtua. Ohagē ko Falaone ʼi te temi muʼa, ʼe mole fakamalū anai tonatou ʼu loto ʼi te hoko liuliuga ʼo te ʼu tautea ʼaia peʼe ʼi te ikuʼaga fakaʼosi ʼo te ʼu tautea ʼaia ʼaē ko te mate. (Ekesote 11:9, 10) Ko te hahaʼi tokolahi ʼe mole natou fetogi anai te ʼaluʼaga ʼo tonatou loto ʼi muʼa pē ʼo te hoko ʼo te ʼu tautea ʼaia. ʼI tanatou tau tugaki, ʼe natou laukovi anai ki te ʼAtua, ʼaē ʼe ina ʼui fēnei: “ ʼE tonu anai ke natou ʼiloʼi ko au ia Sehova.” (Esekiele 38:23) ʼE faka lakatonuʼi anai te pule faʼitaliha ʼa Sehova ʼAtua te Māfimāfi.

[Kiʼi nota]

[Talanoa ʼo te pasina 221]

“Ki Te Kele”

Ko te kalasi ʼo Soane neʼe ina tala te hauhau ʼo Sehova ki “te kele” ʼaki te ʼu palalau ohagē ko te ʼu palalau ʼaenī:

“Hili te ʼu sēkulō ki te faiga mālohi ʼa te ʼu kūtuga fai politike, neʼe fakahā lelei ai tanatou mole lavaʼi ʼaē ʼo tauʼi te ʼu fihifihia ʼo te temi ʼaenī pea mo tanatou mole lavaʼi te fakatokatoka ʼo te ʼu faigataʼaʼia fakatupu loto hoha. Ko te hahaʼi ʼaē ʼe nātou sivi te faʼahi faka ekonomika pea mo te hahaʼi ʼo te puleʼaga, ʼi tanatou ʼosi vakavakaʼi fakalelei te faʼahi ʼaia, neʼe mahino ai kiā nātou ʼe mole feala ke natou fai he meʼa.”—Des millions de personnes actuellement vivantes ne mourront jamais, ʼo te taʼu 1920, ʼi te pāsina 51.

“ ʼE mole ʼi ai he puleʼaga e tahi ʼi te temi nei ʼi te kele, ʼe ina foaki fakafeauga te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki te hahaʼi ʼo te mālamanei. ʼE lahi te ʼu fenua ʼe puleʼi e te kau takitaki agamālohi. Kua kovi ʼaupitō te mālamanei kātoa.”—Un gouvernement désirable, ʼo te taʼu 1924, ʼi te pāsina 7.

“Ko te fakaʼauha ʼo te tuʼu ʼaenī . . . ʼe ko te puleʼaki pe ʼaenā e tahi moʼo molehi te agakovi pea mo fakatuʼu te tokalelei pea mo te faitotonu.”—“Cette bonne nouvelle du royaume,” ʼo te taʼu 1955, ʼi te pāsina 25.

“Ko te fakatuʼutuʼu ʼo te mālama ʼaenī neʼe makehe ʼuhi ko te tuputupu ʼo te agahala, mo te heʼe faitotonu, pea mo te agatuʼu ʼaē ki te ʼAtua pea mo tona finegalo. . . . ʼE mole feala hona fetogi, koia ʼaē ʼe tonu ai ke molehi!”—Te Tule Leʼo, ʼo te ʼaho 1 ʼo Malesio 1982, ʼi te pāsina 6.

[Talanoa ʼo te pasina 223]

“Ki Te Tai”

Ko te ʼu palalau ʼaenī neʼe fai e te kalasi ʼo Soane lolotoga te ʼu taʼu, ʼo ina kalagaʼi te hauhau ʼo te ʼAtua “ki te tai” ʼaē ʼe ina fakatātā te mālamanei ʼaē ʼe maveuveu, mo agatuʼu pea mo mamaʼo mai ia Sehova:

“Ko te hisitolia ʼo te ʼu puleʼaga fuli neʼe ko te fetauʼaki pē ʼo te ʼu hahaʼi māsisiva pea mo te ʼu hahaʼi maʼu koloa. Neʼe ko he hahaʼi tokosiʼi ʼaē neʼe fakafeagai ki he hahaʼi tokolahi. . . . ʼAki te ʼu tokakovi ʼaia neʼe hoko ai te ʼu fetogi lalahi, mo te ʼu mamahi lalahi, pea mo te ʼu fakapō ʼe lahi ʼaupitō.”—Gouvernement, ʼo te taʼu 1928, ʼi te pāsina 231.

ʼI te mālama foʼou, “ ʼe mole toe ʼi ai anai te ‘tai’ ʼaē ʼe ina fakatātā te mālamanei ʼaē ʼe maveuveu, mo agatuʼu, pea mo aga heʼe lotu ʼaē neʼe hake mai ai te manu fekai fakatātā, te meʼa gāue ʼa Satana.”—Te Tule Leʼo, ʼo te ʼaho 1 ʼo Maio 1969, ʼi te pāsina 283.

“Ko te mālamanei ʼe mahaki ʼi te faʼahi fakalaumālie. Pea ʼe mole ʼi ai he tahi ia tatou ʼe feala ke ina haofaki, heʼe fakahā mai e te Folafola ʼa te ʼAtua ʼe iku tona mahaki ki te mate.”—La paix et la sécurité véritables — dʼoù viendront-elles ?, ʼo te taʼu 1973, ʼi te pāsina 131.

[Talanoa ʼo te pasina 224]

“Ki Te ʼu Vaitafe Pea Mo Te ʼu Matapuna Vai”

Neʼe fakahā e te tolu tautea pe koteā ia “te ʼu vaitafe pea mo te ʼu matapuna vai” ʼaki te ʼu palalau ʼaenī:

“Ko te kau takitaki lotu, ʼaē ʼe natou lau ko nātou ko te kau faiako ʼo te ʼu akonaki [ʼa Kilisito], neʼe natou tapuakina te ʼu tau pea mo natou fakaliliu ko he meʼa taputapu. Neʼe natou fiafia ʼi tanatou maʼu tonatou ʼu paki ia tafa ʼo te kau sōlia ʼaē neʼe ligi toto.”—Te Tule Leʼo ʼo Novepeli ʼo te taʼu 1924, ʼi te pāsina 15.

“Ko te ʼu meʼa faifakalauʼakau ʼe fakatāfito ki te kākā lahi, ki te loi ʼaē ʼe ʼui, ʼe hoko atu te maʼuli ʼi te hili ʼo te mate pea mo te maʼuli tuputupua ʼo te nefesi ʼo te tagata.”—Les Écritures enseignent-elles la “survivance”?, ʼo te taʼu 1956, ʼi te pāsina 51.

“Ko te ʼu filosofia fakatagata, mo te ʼu manatu faka politike, faka sosiale, faka ekonomika, pea mo te ʼu talatisio faka lotu, neʼe mole natou fakafīmālieʼi te maʼuli ʼo te hahaʼi . . . Ko te ʼu filosofia pea mo te ʼu manatu ʼaia neʼe nātou uga ai te hahaʼi ke natou meʼa noaʼi te lao ʼa te Tupuʼaga ʼo ʼuhiga mo te taputapu ʼo te toto pea mo natou fai te ʼu fakataga faka lotu.”—Neʼe fai te tonu ʼaia ʼi te Fakatahi Faka Mālamanei ʼo te taʼu 1963, ʼaē ko tona kupu tāfito “Ko Te Logo Lelei Heʼegata.”

“Ko te kau tagata popoto ʼe mole feala anai ke natou haofaki te maʼuli, kae ko te meʼa pē anai ʼaē kā natou fakahoko ko te fakaʼauha ʼo te mālamanei. . . . ʼE mole feala ke tou falala ki te ʼu tōketā fuli ʼaē ʼe natou sivi te fakakaukau ʼa te tagata, ʼo ʼui ai ʼe natou lava fetogi te faʼahiga manatu ʼa te tagata . . . ʼE mole feala hatatou falala ki he kau polisi faka mālamanei mālohi . . . ke natou fakaliliu te kele ʼaenī, ko he koga meʼa ʼe feala ai ke kita maʼuli fīmālie ai.”—La race humaine sera sauvée, — par le Royaume, ʼo te taʼu 1970, ʼi te pāsina 5.

[Talanoa ʼo te pasina 225]

“Ki Te Laʼa”

Ko te “laʼa,” ʼaē ʼe ko te pule fakatagata, ʼe ina haga ʼo “tutu” te mālamanei lolotoga te ʼaho ʼo te ʼAliki, kae ko te kalasi ia ʼo Soane, ʼaki te ʼu palalau ʼaenī ʼe hoa mai, neʼe ina fakatokagaʼi te faʼahi ʼaia:

“ ʼI te temi nei, ko Itilele mo Mussolini, te ʼu takitaki agakovi, ʼe nā fakatupu tuʼutāmaki ki te tokalelei ʼo te mālamanei kātoa, pea ʼe lagolago mālohi te ’Ēkelesia Katolika ʼo Loma kiā nāua ʼi tanā maumauʼi te ʼāteaina.”—Fascisme ou liberté, ʼo te taʼu 1939, ʼi te pāsina 12.

“ ʼI te hisitolia, ko te manatu ʼaenī ʼaē neʼe mulimuli kiai te kau takitaki agamālohi fakatagata: Ke tou puleʼi te mālamanei peʼe ke tou maumauʼi! Kae, ʼi te temi nei, ko te lēkula ʼaenī ʼaē ʼe tonu ke fakaʼaogaʼi ki te kele kātoa e te Hau ʼaē neʼe fakanofo e te ʼAtua, ia Sesu Kilisito: Ke kotou tali fakaleleiʼi ke au puleʼi koutou peʼe au fakaʼauha koutou.”—Quand toutes les nations sʼuniront sous le royaume de Dieu, ʼo te taʼu 1961, ʼi te pāsina 23.

“Talu mai te taʼu 1945 neʼe ko te toko 25 miliona tupu hahaʼi ʼaē neʼe mamate ʼi te ʼu tau e 150 ʼi te mālamanei kātoa.”—Te Tule Leʼo, ʼo te ʼaho 15 ʼo ʼApelili 1980, ʼi te pāsina 6.

“Ko te ʼu puleʼaga ʼo te mālamanei kātoa . . . ʼe mole natou tōkakaga lahi ʼo fakahoko tonatou ʼu maʼua faka mālamanei peʼe ko te ʼu lēkula ʼo ʼuhiga mo te aga ʼaē ʼe tonu ke fai. Maʼa ʼihi puleʼaga, ʼe gafua ia kiā nātou ke natou fakaʼaogaʼi te ʼu meʼa fuli ʼaē ʼe ʼaoga moʼo fakahoko tanatou ʼu fakatuʼutuʼu—te matematehi ʼo te hahaʼi, te ʼu fai fakapō, te puke ʼo te ʼu vakalele e te ʼu hahaʼi fai fakapō, te fakapaʼulu ʼo te ʼu foʼi pulu, pea mo te tahi ʼu meʼa . . . ʼE kaku anai ki ʼafea te taʼi felotokoviʼaki fēia ʼa te ʼu puleʼaga pea mo te taʼi aga fakavale ʼaia?”—Te Tule Leʼo, ʼo te ʼaho 15 ʼo Fepualio 1985, ʼi te pāsina 4.

[Talanoa ʼo te pasina 227]

“Ki Te Hekaʼaga Fakahau ʼo Te Manu Fekai”

Ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova neʼe natou fakahā pē koteā te hekaʼaga fakahau ʼo te manu fekai pea mo natou tala tona fakatūʼa e Sehova, ʼo nātou fai te ʼu palalau ʼaenī:

“Ko te ʼu pule pea mo te kau takitaki faka politike ʼo te ʼu puleʼaga, ʼe fakaneke nātou e te ʼu mālohi fakalaumālie kākā, pea mo natou taki fakamālohi ai nātou ki te mate, ʼaē ka hoko ʼi te tau maʼuhiga ʼaē ʼo Halamaketone.”—Après Harmaguédon, Dieu établira un monde nouveau, ʼo te taʼu 1954, ʼi te pāsina 8.

“Ko te ‘manu fekai’ ʼaē ʼe ina fakatātā te puleʼaga fakatagata ʼaē ʼe mole takitaki e te ʼAtua, neʼe ina maʼu te mālohi, mo te pule pea mo te hekaʼaga fakahau mai te Talakone. Koia, ʼe tonu ai ke ina muliʼi tanatou ʼu manatu, ko tona faka ʼuhiga, ke ina muliʼi te manatu ʼa te Talakone.”—Après Harmaguédon, Dieu établira un monde nouveau, ʼo te taʼu 1954, ʼi te pāsina 15.

“Ko te ʼu puleʼaga Senitile ʼe mahino ia, ʼe natou kau pē nātou . . . ki te faʼahi ʼo Ia ʼAē ʼe Fakafeagai Tāfito Ki Te ʼAtua, ia Satana te Tēvolo.”—Neʼe fai te tonu ʼaia ʼi te Fakatahi Faka Mālamanei “Te Mālo Fakaʼatua” ʼi te taʼu 1973.

[Talanoa ʼo te pasina 229]

“Neʼe Maha Tona Vai”

Māʼia ʼi te temi nei, ʼe lahi te ʼu fenua ʼe mole kei lagolago ki te lotu faka Papiloni, ʼo hā ʼaki mai ai te meʼa ʼaē kā hoko mokā fakahoko anai e “te ʼu hau ʼo te hopoʼaga ʼo te laʼa” tanā ʼohofi.

“Neʼe fakahā e te sivi faka mālamanei, ko te toko 75 ʼi te teau ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe māʼuʼuli ʼi te ʼu kolo lalahi [ʼo Tailani] ʼe mole kei natou ʼolo ʼo fakalogo ki te ʼu akonaki ʼaē ʼe fai ʼi te ʼu fale lotu Putisi, pea ʼi te ʼu kiʼi kolo liliki, kua tahitahiga ia nātou ʼaē ʼe ʼolo ki te ʼu fale lotu; kua lau ko te toko nimagofulu ʼi te teau.”—Bangkok Post, ʼo te ʼaho 7 ʼo Sepetepeli 1987, ʼi te pāsina 4.

“Kua puli te mālohi ʼo te lotu Taoïste ʼi te fenua [ko Siaina] ʼaē neʼe fakatuʼu ai talu mai taʼu e lua afe. . . . ʼI tanatou mole kei fai ʼo he ʼu meʼa fakamanamana ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi e tanatou ʼu kui moʼo tānaki hanatou ʼu tisipulo, ʼe mole kei ʼi ai niʼihi moʼo fetogi ʼo te kau pelepitēlo, pea kua natou mahino ki te fakaʼaluʼalu ʼaē ke puli ia te lotu Taoïste ʼi te fenua ʼaia.”—The Atlanta Journal and Constitution, ʼo te ʼaho 12 ʼo Sepetepeli 1982, ʼi te pāsina 36-A.

“ ʼE kau ia Saponia . . . ki te ʼu fenua ʼaē ʼe lahi ai te ʼu misionea matāpule, ʼo teitei ke nātou toko 5 200, kae . . . ʼe lau ʼe mole laka te hahaʼi Kilisitiano ʼi te toko 1 ʼi te teau. . . . Ki te manatu ʼa te patele Franciscain ʼaē ʼe gāue ʼi te fenua ʼaia talu mai te ʼu taʼu 1950 . . . ‘kua ʼosi te temi ʼo te kau misionea matāpule ʼi Saponia.’ ”—The Wall Street Journal, ʼo te ʼaho 9 ʼo Sūlio 1986, ʼi te pāsina 1.

ʼI Pilitānia, lolotoga te ʼu taʼu e tolugofulu kua hili, “ ʼi te ʼu ʼēkelesia Anglicans e 16 000, neʼe pupunu te ʼu ʼēkelesia e 2 000, he neʼe mole kei ʼi ai honatou ʼaoga. Mole kei hahaʼi ia nātou ʼaē ʼe ʼolo ʼo misa, pea ko te fenua tāfito ʼaia ʼaē ʼe tokosiʼi ai te hahaʼi ʼaē ʼe ʼolo ʼo misa. . . . Neʼe ʼui fēnei [e te ’Ēpikopō ʼo Durham]: ‘ ʼI te temi nei, ʼe mole kei feala hatatou ʼui ko Pilitānia ʼe ko he fenua Kilisitiano.’ ”—The New York Times, ʼo te ʼaho 11 ʼo Maio 1987, ʼi te pāsina A4.

“Hili ni ʼu hola ʼo te fono neʼe lahi ai te ʼu fihi, neʼe tali e te Fono ʼa te kau [Keleka] te lao iā ʼaho nei, ʼe ina fakagafua ki te Puleʼaga Sosialisi ke ina toʼo niʼihi ʼo te ʼu kele lalahi ʼo te ’Ēkelesia Orthodoxe mo Keleka . . . Tahi ʼaē meʼa, ʼe fakagafua e te lao, ke sivisivi e te hahaʼi te ʼu fono faka ʼēkelesia pea mo tona ʼu komitē, ʼaē ko tonatou maʼua ko te tokaga ki te fala ʼo te ʼēkelesia, ʼo kau kiai mo te ʼu ōtele, mo te ʼu kaliele ʼaē ʼe maʼu ai te marbre, pea mo te ʼu pilo.”—The New York Times, ʼo te ʼaho 4 ʼo ʼApelili 1987, ʼi te pāsina 3.

[Paki ʼo te pasina 222]

ʼE fakahoko e te ʼu ʼuluaki ipu e fā ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua te ʼu tautea ʼe tatau mo te tautea ʼaē ʼe fakahoko e te fakatatagi ʼo te ʼu ʼuluaki puhi fakatagi e fā

[Paki ʼo te pasina 226]

ʼE fakahā e te nima ipu, ko te hekaʼaga fakahau ʼo te manu fekai, ʼe ko te tuʼulaga pule ʼaē neʼe foaki e Satana ki te manu fekai ʼaia

[Paki ʼo te pasina 231]

ʼE fakatahitahiʼi e te ʼu manatu fakatemonio ia te ʼu pule ʼo te kele ki te temi fakaʼosi, ia Hala-Maketone, ʼaē kā fakahoko ai anai kiā nātou te ʼu fakamāu ʼa Sehova

[Paki ʼo te pasina 233]

ʼE tonu ke hoko te ʼu fakamāu faitotonu ʼa Sehova kiā nātou ʼaē neʼe natou mānava ki te “ ʼaele” ʼuli ʼa Satana