Kāpite 31

Ko Te ʼu Gāue ʼa Sehova​—ʼE Lalahi Pea Mo Fakaofoofo

Te meʼa ʼaē neʼe hā 10​—Fakahā 15:1–16:21

Te manatu tāfito: Ko Sehova ʼi tona sagatualio; ʼe huaʼi te ʼu ʼipu e fitu ʼo tona hauhau ki te kele

Te temi ʼaē ʼe hoko ai: ʼI te taʼu 1919 ʼo aʼu ki Halamaketone

1, 2. (a) Koteā te tolu fakaʼiloga ʼaē ʼe fakamatala e Soane? (b) Koteā te tuʼulaga ʼo te kau ʼāselo ʼaē kua fualoa tona ʼiloʼi e te ʼu kaugana ʼa Sehova?

ʼE FĀNAUʼI e te fafine te tamasiʼi tagata! ʼE faigaʼi e te talakone lahi ke ina kai ia te kiʼi tamasiʼi ʼaia! Ko te ʼu fakaʼiloga ʼaia e lua neʼe hoko ʼi te lagi, ʼaē ʼe talanoa kiai iā Fakahā kāpite 12, ʼe fakamanatuʼi ai kiā tātou ko te fefehiʼaʼaki talu mai fualoa ʼo te Hōloga ʼo te ʼohoana ʼo te ʼAtua pea mo Satana mo tona hōloga fakatemonio kua aʼu ki tona ikuʼaga. Neʼe fakatokagaʼi e Soane ia te ʼu meʼa fakatātā ʼaia, ʼo ina ʼui fēnei: “Pea neʼe hā te fakaʼiloga lahi ʼi te lagi . . . Pea neʼe hā te tahi fakaʼiloga.” (Fakahā 12:1, 3, 7-12) ʼI te temi nei, ʼe fakamatala fēnei e Soane te tolu fakaʼiloga: “Pea neʼe au sio ʼi te lagi ki te tahi fakaʼiloga, ʼe lahi pea mo fakaofoofo, ko ʼāselo e toko fitu pea mo te ʼu tautea e fitu. Ko te ʼu tautea fakaʼosi ʼaia, koteʼuhi heʼe fakahoko ʼaki te hauhau ʼo te ʼAtua.” (Fakahā 15:1) ʼE toe maʼuhiga ʼaupitō foki te faka ʼuhiga ʼo te tolu fakaʼiloga ʼaia ki te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua.

² Kotou fakatokagaʼi te tuʼulaga maʼuhiga ʼo te kau ʼāselo ʼi te fakahoko ʼo te finegalo ʼo te ʼAtua. Kua fualoa te ʼiloʼi ia te faʼahi ʼaia e te ʼu kaugana ʼa Sehova. Koia lā ʼaē, ʼaki te takitaki ʼa te laumālie, ko te tagata fai pesalemo ʼo te temi muʼa neʼe palalau ki te kau ʼāselo ʼaia, ʼo ina uga fēnei nātou: “Kotou tapuakiʼi ia Sehova, ia koutou ʼaē ko tana kau ʼāselo, ʼaē ʼe lahi ʼi te mālohi, ʼaē ʼe kotou fakahoko tona folafola, ʼo kotou fakalogo ki te leʼo ʼo tana folafola”! (Pesalemo 103:20) ʼI te temi nei, ʼi te meʼa foʼou ʼaē kā hoko, ʼe fekauʼi te kau ʼāselo ke natou huaʼi ia te ʼu tautea fakaʼosi ʼaē e fitu.

3. Koteā koa te ʼu tautea ʼaē e fitu, pea koteā te faka ʼuhiga ʼo te huaʼi ʼo te ʼu tautea ʼaia?

³ Koteā koa te ʼu tautea ʼaia? Ohagē pē ko te fakatagi ʼa te ʼu puhi fakatagi ʼaē e fitu, ko te ʼu tautea ʼaia ʼe ko te ʼu fakamāu fakamataku, ʼaē ʼe natou tala iā muʼa ʼo te hahaʼi te manatu ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo te ʼu koga kehekehe ʼo te mālama ʼaenī, pea mo natou fakatokagaʼi mai te meʼa fakaʼosi ʼaē kā hoko ʼo ʼuhiga mo tana ʼu tonu fai fakamāu. (Fakahā 8:1–9:21) Ko te huaʼi ʼo te ʼu tautea ʼaia, ʼe faka ʼuhiga ki te fakahoko ʼo te ʼu fakamāu ʼaia, ʼi te temi ʼaē ʼe fakaʼauha ai te ʼu meʼa ʼaē ʼe tupu ai te hauhau ʼo Sehova ʼi te ʼaho ʼo tona hauhau lahi. (Isaia 13:9-13; Fakahā 6:16, 17) Koia, ʼaki te ʼu tautea ʼaia, ʼe “fakahoko ʼaki te hauhau ʼo te ʼAtua.” Kae ʼi muʼa ʼo te fakamatalatala ʼo te huaʼi ʼo te ʼu tautea, ʼe palalau mai Soane ʼo ʼuhiga mo ni ʼu hahaʼi ʼe mole lave anai kiā nātou te ʼu tautea ʼaia. ʼI tanatou fakafisi ʼaē ki te fakaʼiloga ʼo te manu fekai, ʼe hiva fakavikiviki te kau agatonu ʼaia kiā Sehova ʼi tanatou kalagaʼi tona ʼaho lagavaka.—Fakahā 13:15-17.

Te Hiva ʼa Moisese Pea Mo Te ʼAkeno

4. ʼI te temi nei, koteā te meʼa ʼaē ʼe hā kiā Soane?

⁴ ʼI te temi nei ʼe hā te meʼa fakaofoofo kiā Soane: “Pea neʼe au sio ki te meʼa ʼe hagē ko he tai sioʼata ʼe fio ʼaki te afi, pea mo nātou ʼaē neʼe mālo ʼi te manu fekai mo tona fakatātā pea mo te ʼu mataʼi nūmelo ʼo tona higoa, ʼe natou tutuʼu ʼo ovi ki te tai sioʼata, ʼe natou maʼu te ʼu ʼalepa ʼa te ʼAtua.”—Fakahā 15:2.

5. Koteā ʼaē ʼe fakatātā e te “tai sioʼata ʼe fio ʼaki te afi”?

⁵ Ko te “tai sioʼata” ʼe koia pē ʼaē neʼe sio kiai ia Soane ki muʼa atu, ʼaē ʼe tuku iā muʼa ʼo te hekaʼaga fakahau ʼo te ʼAtua. (Fakahā 4:6) ʼE tatau mo “te tai ukamea neʼe haka” (te tane vai) ʼo te fale lotu ʼo Salomone, ʼaē neʼe ʼohu vai ai te kau pelepitelō mo ʼonatou fakamaʼa. (1 Hau 7:23) ʼE ko he fakatātā lelei ʼo “te māʼanu ʼi te vai,” ia te Folafola ʼa te ʼAtua, ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi e Sesu moʼo fakamaʼa ʼo te kōkelekāsio faka pelepitelō ʼo te kau Kilisitiano fakanofo. (Efesi 5:25, 26; Hepeleo 10:22) Ko te tai sioʼata ʼaia, “ ʼe fio ʼaki te afi,” ʼo hā ʼaki mai ai ʼe ʼahiʼahiʼi te kau fakanofo ʼaia pea ʼe fakamaʼa ia nātou ʼi tanatou fakalogo ʼaē ki te ʼu lēkula māʼoluga ʼaē ʼe fakamaʼua kiā nātou. Tahi ʼaē meʼa, ʼe fakamanatuʼi mai kiā tātou, ʼe toe talanoa foki ʼi te Folafola ʼa te ʼAtua ki te ʼu fai fakamāu fakamataku kā ina fakahoko ki tona ʼu fili. (Teutalonome 9:3; Sofonia 3:8) Ko ʼihi ʼi te ʼu fai fakamāu fakamataku ʼaia, ʼe hā ʼi te ʼu tautea fakaʼosi e fitu ʼaē kā ʼamanaki huaʼi.

6. (a) Ko ai te kau tagata hiva ʼaē ʼe tutuʼu iā muʼa ʼo te tai sioʼata ʼi te lagi, pea ʼe feafeaʼi hatatou ʼiloʼi ia te faʼahi ʼaia? (b) ʼE feafeaʼi tanatou “mālo”?

⁶ Mai tona ʼaluʼaga ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi te tai ʼukameʼa e te kau pelepitelō, ʼe fakahā ai ko te kau tagata hiva ʼaē ʼe tutuʼu iā muʼa ʼo te tai sioʼata ʼi te lagi, ʼe ko he kalasi faka pelepitelō. ʼE natou maʼu “te ʼu ʼalepa ʼa te ʼAtua,” koia ʼe tou ʼiloʼi ai ʼe natou kau ki te toko 24 tagata ʼāfea pea mo te toko 144 000, heʼe toe hiva foki mo te ʼu kūtuga ʼaia ʼaki te ʼu ʼalepa. (Fakahā 5:8; 14:2) Ko te kau tagata hiva ʼaē ʼe sio ki ai ia Soane ko “nātou ʼaē neʼe mālo ʼi te manu fekai mo tona fakatātā pea mo te ʼu mataʼi nūmelo ʼo tona higoa.” Koia, ʼe mahino ia, ʼe ko nātou te toe ʼo te toko 144 000 ʼaē ʼe māʼuʼuli ʼi te kele lolotoga te ʼu ʼaho fakamuli. ʼI tonatou ʼuhiga kūtuga, ʼe natou mālo moʼoni. Lolotoga teitei taʼu e 90 talu mai te taʼu 1919, neʼe natou fakafisi ki te fakaʼiloga ʼo te manu fekai pea neʼe mole natou falala kiai ohagē ko te meʼa pē ʼaia e tahi ʼe feala ke ina ʼaumai te tokalelei ki te tagata. Ko te tokolahi ʼo nātou kua natou ʼosi kātakiʼi ʼaki te agatonu ʼo aʼu ki te mate, pea ʼi te temi nei, ko nātou ʼaia kua ʼi selō, ʼe mahino papau ia, ʼe natou fakalogo ʼaki he fiafia makehe te hiva ʼa tonatou ʼu tehina ʼaē ʼe kei māʼuʼuli ʼi te kele.—Fakahā 14:11-13.

7. Neʼe fakaʼaogaʼi feafeaʼi ia te ʼalepa ʼi te Iselaele ʼāfea, pea koteā ʼaē ʼe feala ke tou ʼatalitali kiai ʼi te hā ʼaē kiā Soane ia te ʼu ʼalepa ʼa te ʼAtua?

⁷ Ko nātou ʼaia neʼe mālo pea mo nonofo agatonu, ʼe natou maʼu te ʼu ʼalepa ʼa te ʼAtua. ʼI te faʼahi ʼaia, ʼe natou hagē ko te kau Levite ʼi te fale lotu ʼo te temi muʼa, ʼaē neʼe natou ʼatolasio kiā Sehova ʼaki tanatou ʼu hiva ʼo fakatahi kiai mo te tā ʼo te ʼu ʼalepa. Ko ʼihi neʼe natou lea faka polofetā pea neʼe tā ai te ʼalepa. (1 Fakamatala 15:16; 25:1-3) Ko te tagi mālie ʼo te ʼalepa neʼe liliu ai ʼo matalelei ia te ʼu hiva fakafiafia ʼa Iselaele, pea mo te ʼu kole fakavikiviki pea mo te ʼu kole fakafetaʼi kiā Sehova. (1 Fakamatala 13:8; Pesalemo 33:2; 43:4; 57:7, 8) ʼI te ʼu temi ʼaē neʼe natou mamahi ai peʼe ʼi te ʼu temi ʼaē neʼe natou nonofo pōpula ai, neʼe mole tā he ʼalepa. (Pesalemo 137:2) Ko te hā ʼaia ʼo te ʼu ʼalepa ʼa te ʼAtua, ʼe feala ai ke tou ʼatalitali ki he fakavikiviki pea mo he fakafetaʼi fakafiafia pea mo he hiva ʼo te mālo kā fai ki totatou ʼAtua.a

8. Koteā te hiva ʼaē ʼe lolotoga hivaʼi nei, pea koteā te ʼu kupu ʼo te hiva ʼaia?

⁸ Koʼenī te meʼa ʼaē ʼe fakamatala mai e Soane: “Pea ʼe natou hiva te hiva ʼa Moisese, te kaugana ʼa te ʼAtua, pea mo te hiva ʼa te ʼAkeno, ʼo ʼui maʼa nātou: ‘ ʼE lahi pea mo fakaofoofo tau ʼu gāue, Sehova ʼAtua, te Māfimāfi. ʼE faitotonu pea mo moʼoni tou ʼu ala, Hau ʼo te heʼegata. Ko ai ʼaē kā mole manavasiʼi moʼoni anai kiā te koe, Sehova, pea mo ina faka kolōliaʼi tou huafa, koteʼuhi heʼe ko koe tokotahi pē ʼaē ʼe agatonu? Heʼe ʼomai anai te ʼatu puleʼaga kātoa pea ʼe natou ʼatolasio anai ʼi ʼou muʼa, heʼe kua fakahā tau ʼu lao agatonu.’ ”—Fakahā 15:3, 4.

9. He koʼē ʼi te tahi faʼahi ʼe fakahigoaʼi te hiva ko “te hiva ʼa Moisese”?

⁹ ʼE hivaʼi e nātou ʼaē neʼe mālo ia “te hiva ʼa Moisese,” ko tona faka ʼuhiga ʼaē, ko te hiva ʼaia ʼe tatau mo te hiva ʼaē neʼe hivaʼi e Moisese ʼi te ʼu ʼaluʼaga fēia. ʼI te ʼosi mamata ʼa te kau Iselaele ki te ʼu tautea ʼaē e hogofulu ʼi Esipito pea mo te fakaʼauha ʼo te ʼu kautau ʼo Esipito ʼi te Tai Kula, neʼe taki nātou e Moisese ʼi te hiva ʼo te mālo ʼo fakavikiviki kiā Sehova, ʼo ina kalagaʼi fēnei: “ ʼE hau anai ia Sehova ki he ʼu temi ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga, ʼio, ʼo talu ai.” (Ekesote 15:1-19) ʼE toe mata feʼauga foki ki te kau tagata hiva ʼaē neʼe sio kiai ia Soane ʼi te meʼa ʼaē neʼe hā, ʼaē neʼe natou mālo ʼi te manu fekai pea mo natou kau ki te kalagaʼi ʼo te ʼu tautea fakaʼosi ʼaē e fitu, ke natou toe hiva foki mo nātou “ki te Hau ʼo te heʼegata”!—1 Timoteo 1:17.

10. Koteā te tahi hiva ʼaē neʼe tohi e Moisese, pea koteā te pikipikiga ʼo te vahe fakaʼosi ʼo te hiva ʼaia mo te toe hahaʼi tokolahi ʼo te temi ʼaenī?

¹⁰ ʼI te tahi hiva ʼaē neʼe tohi e Moisese ʼi tona kua matuʼa, lolotoga te teuteu ʼa Iselaele ke natou ʼohofi ia Kanaane, neʼe ina ʼui fēnei ki te puleʼaga ʼaia: “ ʼE au kalagaʼi anai te huafa ʼo Sehova. Kotou tuku te māfimāfi ki totatou ʼAtua!” Ko te vahe fakaʼosi ʼo te hiva ʼaia ʼe ina toe fakaloto mālohiʼi foki mo nātou ʼaē neʼe mole Iselaele, pea ko te ʼu palalau ʼaenī ʼa Moisese ʼaē neʼe ina fai ʼaki te takitaki ʼa te laumālie ʼo te ʼAtua, ʼe malave ki te loto ʼo te toe hahaʼi tokolahi ʼo te temi ʼaenī: “Kotou fakafiafia, ia koutou ʼu puleʼaga, pea mo tana hahaʼi.” He koʼē ʼe tonu ke natou fiafia? Heʼe ʼi te temi nei ko Sehova “ ʼe ina totogi anai te toto ʼo tana ʼu kaugana, pea ʼe ina liufaki anai te lagavaka ki tona ʼu fili.” Ko te fakahoko ʼo te fakamāu faitotonu ʼaia ʼe fakatupu fiafia ʼaupitō anai kiā nātou fuli ʼaē ʼe falala kiā Sehova.—Teutalonome 32:3, 43; Loma 15:10-13; Fakahā 7:9.

11. ʼE hoholo feafeaʼi te hiva ʼo te hiva ʼaē neʼe logo kiai ia Soane?

¹¹ ʼE tou mahino ki te lagi fiafia lahi ʼa Moisese mokā neʼe feala ke maʼuli ʼi te temi ʼaenī ʼi te ʼaho ʼo te ʼAliki, ʼo hiva fakafiafia fakatahi mo te kau hiva ʼaē ʼi selō, te hiva ʼaenī: “[ʼE] ʼomai anai te ʼatu puleʼaga kātoa pea ʼe natou ʼatolasio anai ʼi ʼou muʼa”! ʼE hoholo atu pē te hiva ʼo te hiva taulekaleka ʼaia ʼi te temi ʼaenī, ʼe mole ko he meʼa pē ʼe hā ohagē ko tona hoko kiā Soane, kae ko he meʼa ʼe tou sio moʼoni kiai, ko te hahaʼi ʼe lauʼi miliona mai “te ʼatu puleʼaga” ʼe natou fakatahitahi fakafiafia ʼi te temi ʼaenī ʼi te kautahi fakakelekele ʼa Sehova.

12. He koʼē ʼe toe fakahigoaʼi te hiva ʼa nātou ʼaē neʼe mālo ko “te hiva ʼa te ʼAkeno”?

¹² Kae ko te hiva ʼaia ʼe mole ʼa Moisese pē, kae ʼe toe kau foki kiai mo “te ʼAkeno.” ʼO feafeaʼi? Ko Moisese neʼe ko te polofetā ʼa Sehova maʼa Iselaele, kae neʼe fakakikite e Moisese totonu, ʼe fakatupu anai e Sehova he polofetā ohagē ko ia. Ko te Polofetā ʼaia neʼe ko te ʼAkeno, ia Sesu Kilisito. Ko Moisese neʼe ko “te kaugana ʼa te ʼAtua,” kae ko Sesu, ko te ʼAlo ʼo te ʼAtua, koia ʼaē, ʼe ʼui ai ko te Moisese Lahi. (Teutalonome 18:15-19; Gāue 3:22, 23; Hepeleo 3:5, 6) Koia, ʼe toe ʼui ai ʼe hivaʼi e te kau hiva “te hiva ʼa te ʼAkeno.”

13. (a) ʼE tatau feafeaʼi ia Sesu mo Moisese, logolā tona lahi age ʼaē iā Moisese? (b) ʼE lava feafeaʼi hatatou kau fakatahi ki te kau hiva?

¹³ Ohagē ko Moisese, neʼe hivaʼi e Sesu te ʼu fakavikiviki ʼo te ʼAtua iā muʼa ʼo te hahaʼi pea mo ina fakakikite ʼo ʼuhiga mo Tana mālo ʼi tona ʼu fili. (Mateo 24:21, 22; 26:30; Luka 19:41-44) Neʼe toe faka ʼatalitali foki ia Sesu ʼaki he lotohoha ki te temi ʼaē kā ʼomai ai te ʼu puleʼaga ʼo fakavikiviki kiā Sehova, pea ʼi tona ʼuhiga “ ʼAkeno ʼa te ʼAtua” ʼaē neʼe ina mōlagaʼi ia ia totonu, neʼe ina foaki ai tona maʼuli fakatagata moʼo faka fealagia ia te faʼahi ʼaia. (Soane 1:29; Fakahā 7:9; vakaʼi ia Isaia 2:2-4; Sakalia 8:23.) Pea ohagē pē ko te faka maʼuhiga ʼaē e Moisese te huafa ʼo te ʼAtua, ʼaē ko Sehova, pea mo ina fakavikiviki ki te huafa ʼaia, neʼe fakaʼilo e Sesu te huafa ʼo te ʼAtua. (Ekesote 6:2, 3; Pesalemo 90:1, 17; Soane 17:6) ʼUhi ko Sehova ʼe faitotonu, ʼe hoko moʼoni anai tana ʼu fakapapau faka kolōlia. ʼE mahino papau ia ʼe tou kau ki te kau hiva faitotonu ʼaia, mo te ʼAkeno pea mo Moisese, ʼo tou lagolago ki te ʼu kupu ʼaenī ʼo te hiva: “Ko ai ʼaē kā mole manavasiʼi moʼoni anai kiā te koe, Sehova, pea mo ina faka kolōliaʼi tou huafa?”

Te Kau ʼĀselo Pea Mo Te ʼu ʼIpu

14. Ko ai ʼaē ʼe sio ki ai ia Soane ʼe fehūfi ki tuʼa mai te sagatualio, pea koteā ʼaē ʼe foaki age kiā nātou?

¹⁴ ʼE tāu mo feʼauga ke tou logo ki te hiva ʼa te kau fakanofo ʼaia ʼaē neʼe mālo. Koteā tona tupuʼaga? He neʼe natou tala ʼi te kele te ʼu fakamāu ʼaē ʼi te ʼu ʼipu ʼaē ʼe fonu ai te hauhau ʼo te ʼAtua. Kae ʼe mole huaʼi pē te ʼu ʼipu ʼaia ki te hahaʼi, ohagē ko tona fakahā fēnei mai e Soane: “Pea ʼi te ʼosi ʼo te ʼu meʼa ʼaia neʼe au sio, pea ʼi te lagi neʼe ʼavahi te sagatualio ʼo te fale fehikitaki ʼo te fakamoʼoni, pea neʼe fehūfi ki tuʼa mai te sagatualio te toko fitu ʼāselo mo te ʼu tautea ʼaē e fitu, ʼe natou kofuʼi te lino ʼe maʼa mo gigila, pea ʼe nonoʼo takatakai tonatou ʼu fatafata ʼaki te ʼu kiliʼi pipi ʼaulo. Pea neʼe foaki age e te tokotahi ʼi te ʼu fakatupu maʼuli ʼaē e toko fā ki te ʼu ʼāselo ʼaē e toko fitu, te ʼu ʼipu ʼaulo e fitu kua fonu ʼi te hauhau ʼo te ʼAtua, ʼaē ʼe maʼuli ʼo talu ai.”—Fakahā 15:5-7.

15. He koʼē ʼe mole tou punamaʼuli ki te fehūfi ki tuʼa ʼa te toko fitu ʼāselo mai te sagatualio?

¹⁵ Ohagē ko te agaaga ʼo te fale lotu ʼo te kau Iselaele, ʼaē neʼe tuku ai te ʼu meʼa fakatātā ʼo te ʼu meʼa ʼaē ʼi te lagi, neʼe gata pē ki te pelepitelō lahi ʼaē neʼe feala ke hū ki te Potu Taputapu ʼAupitō, ʼaē ʼe fakahigoaʼi ʼi henī ko “te sagatualio.” (Hepeleo 9:3, 7) ʼE ina fakatātā te ʼafioʼaga ʼo Sehova ʼi te lagi. Kae ʼi te lagi, ʼe mole ko Sesu Kilisito tokotahi pē, ʼi tona ʼuhiga Pelepitelō Lahi, ʼaē ʼe ina maʼu te pilivilēsio ʼaē ke hū kiā muʼa ʼo Sehova, kae ʼe toe kau foki kiai mo te kau ʼāselo. (Mateo 18:10; Hepeleo 9:24-26) Koia ʼaē ʼe mole tou punamaʼuli ai ʼi tatatou sisio ki te toko fitu ʼāselo ʼe fehūfi ki tuʼa mai te sagatualio ʼaē ʼi te lagi. ʼE ʼi ai tanatou fekau mai ia Sehova ʼAtua totonu: Ke natou huaʼi te ʼu ʼipu ʼaē kua fonu ʼi te hauhau ʼo te ʼAtua.—Fakahā 16:1.

16. (a) Koteā ʼaē ʼe hā ʼaki mai ai ʼe feʼauga lelei mo te toko fitu ʼāselo ke natou fai tanatou gāue? (b) Koteā ʼaē ʼe hā mai ai ʼe kau mo ʼihi ki te gāue lahi ʼaē ko te huaʼi ʼo te ʼu ʼipu fakatātā?

¹⁶ ʼE feʼauga lelei te gāue ʼaia mo te kau ʼāselo ʼe toko fitu. ʼE natou kofuʼi te lino ʼe maʼa pea mo gigila, ʼo hā mai ai, ʼe natou maʼa ʼi te faʼahi fakalaumālie pea mo māʼoniʼoni, pea mo faitotonu ia mata ʼo Sehova. ʼE ʼi ai mo ʼonatou ʼu kiliʼi pipi ʼaulo. ʼI te agamāhani, ʼe fakaʼaogaʼi he kiliʼi pipi mokā teuteu he tahi ke ina fai hana gāue. (Levitike 8:7, 13; 1 Samuele 2:18; Luka 12:37; Soane 13:4, 5) Koia, ʼe nonoʼo e te kau ʼāselo te ʼu kiliʼi pipi ke natou fai te gāue. Pea tahi foki, ko tonatou ʼu kiliʼi pipi ʼe ko he ʼu kiliʼi pipi ʼaulo. ʼI te tapenakulo ʼāfea, neʼe fakaʼaogaʼi te ʼaulo moʼo fakatātā ia te ʼu meʼa fakaʼatua pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼi selō. (Hepeleo 9:4, 11, 12) Ko tona faka ʼuhiga ʼaē ʼe ʼi ai te fekau maʼuhiga mai te ʼAtua ke fakahoko e te kau ʼāselo ʼaia. ʼE ʼi ai mo ʼihi ʼe natou toe kau mo nātou ki te gāue lahi ʼaia. Koia ko te tokotahi ʼi te ʼu fakatupu maʼuli ʼaē e toko fā ʼe ina foaki age kiā nātou te ʼu ʼipu. ʼE mahino papau ia, ko te ʼuluaki fakatupu maʼuli ʼaia ʼe ko ʼaē ʼe hagē tona fofoga ko he laione, ʼaē ʼe ina fakatātā ia te lototoʼa pea mo te faʼa kātaki ʼaē ʼe mole hona matatāʼofi, ʼaē ʼe ʼaoga moʼo kalagaʼi ʼo te ʼu fakamāu ʼa Sehova.—Fakahā 4:7.

Ko Sehova ʼi Tona Sagatualio

17. Koteā ʼaē ʼe tala mai e Soane ʼo ʼuhiga mo te sagatualio, pea koteā ʼaē ʼe tou manatuʼi ai ʼo ʼuhiga mo te sagatualio ʼo te Iselaele ʼāfea?

¹⁷ Pea ʼi tana fakaʼosi te fakamatala ʼo te koga ʼaia ʼo te meʼa ʼaē neʼe hā, ʼe tala fēnei mai kiā tātou e Soane: “Pea neʼe fonu te sagatualio ko te kohu ʼuhi ko te kolōlia ʼo te ʼAtua pea ʼuhi ko tona mālohi, pea neʼe mole feala ki he tahi ke hū ki te sagatualio ʼo aʼu ki te ʼosi fakahoko ʼo te ʼu tautea ʼaē e fitu ʼa te toko fitu ʼāselo.” (Fakahā 15:8) ʼI te hisitolia ʼo Iselaele, neʼe ʼi ai te ʼu lakaga neʼe ʼaofi ai e te ʼao ia te sagatualio, pea ʼi te hā ʼaia ʼo te kolōlia ʼo Sehova neʼe mole feala ki te kau pelepitelō ke natou hū kiai. (1 Hau 8:10, 11; 2 Fakamatala 5:13, 14; vakaʼi ia Isaia 6:4, 5.) Neʼe ko te ʼu temi ʼaia ʼaē neʼe tokaga mālohi ai ia Sehova ki te ʼu meʼa neʼe hoko ʼi te kele.

18. Ko te temi fea ʼaē kā toe liliu ai te toko fitu ʼāselo ʼo fakamatala tanatou gāue kiā Sehova?

¹⁸ ʼE toe tokaga foki ia Sehova ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe hoko ʼi te kele ʼi te temi nei. ʼE ina loto ke fakaʼosi e te toko fitu ʼāselo tanatou gāue. Ko te temi fakaʼosi ʼo te fakamāu ʼaenī ʼe tou maʼuli ai nei, ohagē ko tona fakamatala iā Pesalemo 11:4-6: “Ko Sehova ʼe ʼi tona fale lotu taputapu. Ko Sehova—ʼe ʼi selō tona hekaʼaga faka hau. ʼE fakasiosio tona ʼu mata, ko tona ʼu mata gigila ʼe nā sivisivi te ʼu foha ʼo te tagata. Ko Sehova totonu ʼe ina sivisivi te agatonu pea mo te agakovi, pea ko ʼaē ʼe manako ki te agamālohi, ʼe mahino ia, ʼe fehiʼa ki ai Tona nefesi. ʼE ina fakaʼua anai ki te kau agakovi he ʼu hele, mo te afi mo te sulifa pea mo te matagi vela, ko te vahe ʼo tonatou ʼipu.” ʼE mole liliu anai te toko fitu ʼāselo ki te ʼafioʼaga māʼoluga ʼo Sehova, kā mole heʼeki ʼosi te huaʼi ʼo te ʼu tautea ʼaia e fitu ki te kau agakovi.

19. (a) Koteā te fakatotonu ʼaē ʼe fai, pea ko ai ʼaē ʼe ina fai te fakatotonu ʼaia? (b) Ko te temi fea ʼaē neʼe lagi kamata ai te huaʼi ʼo te ʼu ʼipu fakatātā?

¹⁹ ʼE fai te fakatotonu faka manavahe ʼaenī: “Pea neʼe au logo ki te leʼolahi ʼe haʼu mai te sagatualio ʼo ina ʼui ki te toko fitu ʼāselo: ‘Kotou ʼolo pea ke kotou huaʼi ki te kele te ʼu ʼipu e fitu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua.’ ” (Fakahā 16:1) Ko ai ʼaē ʼe ina fai te fakatotonu ʼaia? ʼE mahino ia ko Sehova totonu, heʼe ʼuhi ko te gigila ʼo tona kolōlia pea mo tona mālohi neʼe mole feala ai ki he tahi ke hū ki te sagatualio. ʼI te taʼu 1918, neʼe haʼu ia Sehova ki tona fale lotu fakalaumālie moʼo fai ʼo te fakamāu. (Malakia 3:1-5) Mole lagi faʼa fualoa kiai, pea neʼe ina fakatotonu ai ke huaʼi te ʼu ʼipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua. ʼI tona ʼaluʼaga moʼoni, neʼe kamata kalagaʼi mālohi te ʼu fakamāu ʼaē ʼi te ʼu ʼipu fakatātā, ʼi te taʼu 1922. Pea ʼi te temi nei ʼe tuputupu te mālohi ʼo tonatou kalagaʼi.

Ko Te ʼu ʼIpu Pea Mo Te Tatagi ʼo Te ʼu Puhi Fakatagi

20. Koteā ʼaē ʼe fakahā e te ʼu ʼipu ʼo te hauhau ʼo Sehova, pea ʼe feafeaʼi te huaʼi ʼo te ʼu ʼipu ʼaia?

²⁰ ʼE fakahā e te ʼu ʼipu ʼo te hauhau ʼo Sehova te ʼu agaaga ʼo te ʼu meʼa ʼaē ʼe hoko ʼi te mālamanei ohagē ko tona sioʼi e Sehova pea mo te ʼu fakamāu ʼaē kā fakahoko e Sehova. ʼE huaʼi e te kau ʼāselo te ʼu ʼipu ʼo natou fakaʼaogaʼi te kōkelekāsio ʼo te kau Kilisitiano fakanofo ʼaē ʼi te kele, ia nātou ʼaē ʼe natou hiva te hiva ʼa Moisese pea mo te hiva ʼa te ʼAkeno. ʼI tana lolotoga kalagaʼi te logo lelei ʼo te Puleʼaga, neʼe fakahā ʼaki he lototoʼa e te kalasi ʼo Soane te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼi te ʼu ʼipu ʼaia ʼo te hauhau. (Mateo 24:14; Fakahā 14:6, 7) Koia, ko tanatou logo ʼe koga lua, neʼe ko he logo fakafīmālie heʼe kalagaʼi te ʼāteaina ki te mālamanei, kae neʼe ko he logo ʼo he tau heʼe natou fakahā ia “te ʼaho lagavaka ʼo totatou ʼAtua.”—Isaia 61:1, 2.

21. Koteā te ʼu faʼahi ʼaē ʼe tatau ai te ʼu meʼa ʼaē ʼe huaʼi kiai te ʼu ʼuluaki ʼipu ʼaē e fā ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua pea mo ʼaē ʼo te ʼuluaki tatagi ʼo te ʼu puhi fakatagi e fā, pea koteā te meʼa ʼaē ʼe natou kehekehe ai?

²¹ Ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe huaʼi kiai te ʼu ʼuluaki ʼipu e fā ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua, ʼe tatau mo te ʼu meʼa ʼaē neʼe fakatatagi kiai te ʼu ʼuluaki puhi fakatagi e fā, ʼaē ko te kele, mo te tai, mo te ʼu vaitafe mo te ʼu matapuna vai, pea mo te ʼu mālama ʼaē ʼo te lagi. (Fakahā 8:1-12) Kae ko te tatagi ʼo te ʼu puhi fakatagi neʼe natou tala te ʼu tautea ʼe tonu ke tō ki “te vahe tolu,” kae ko te huaʼi ʼo te ʼu ʼipu ʼo te hauhau ʼo te ʼAtua ʼe tonu ke tō ki te ʼu vahe kātoa. Koia, logopē ko te Keletiate, ʼaē ko te “vahe tolu” ʼaē neʼe ʼuluaki tō ki ai ʼi te ʼaho ʼo te ʼAliki, kae neʼe mole ʼi ai he koga ʼo te tuʼu ʼa Satana neʼe hao ʼi te ʼu fakamāu ʼitaʼita ʼa Sehova pea mo te ʼu mamahi ʼaē neʼe hoko ai.

22. Koteā te meʼa ʼaē ʼe kehekehe ai te tatagi ʼo te ʼu puhi fakatagi fakaʼosi ʼaē e tolu, pea koteā tonatou pikipikiga mo te ʼu ʼipu fakaʼosi ʼaē e tolu ʼo te hauhau ʼo Sehova?

²² Neʼe kehe leva te tatagi ʼo te ʼu puhi fakatagi fakaʼosi ʼaē e tolu, he neʼe fakahigoaʼi ko te ʼu malaʼia. (Fakahā 8:13; 9:12) Ko te ʼu ʼuluaki malaʼia e lua ʼo te ʼu malaʼia ʼaia, neʼe fakahoko ʼaki te ʼu heʼe pea mo te ʼatu kautau heka hōsi, kae ko te tolu malaʼia neʼe iku ki te fakatuʼu ʼo te Puleʼaga ʼo Sehova. (Fakahā 9:1-21; 11:15-19) Ohagē anai ko te meʼa ʼaē kā tou vakaʼi, ʼe ʼi ai pē te ʼu faʼahi ʼe toe tatau ai te ʼu ʼipu fakaʼosi e tolu ʼo tona hauhau mo te ʼu malaʼia ʼaia e tolu, kae ʼe ʼi ai pē te ʼu meʼa ʼe natou kehekehe ai. ʼI te temi nei, tou fakatokagaʼi fakalelei te ʼu meʼa maʼuhiga kā fakahā mai ʼaki te huaʼi ʼo te ʼu ʼipu ʼo te hauhau ʼo Sehova.

[Kiʼi nota]