Koteā Te ʼUhiga ʼo Te Kupega Fakatele Kia Koutou?
“Kia koutou neʼe foaki atu te mahino ki te ʼu meʼa fakalilo taputapu ʼo te puleʼaga ʼi selo.” — Mateo 13:11.
1, 2. He koʼe koa ʼe tonu ke kita mahino ki te ʼu fakatā ʼa Sesu?
ʼE KOUTOU fia ʼiloʼi koa te ʼu meʼa fakalilo pe ʼe ko te fakatokatoka ʼo he ʼu meʼa fakapulipuli? Koteā takotou ʼui mo kapau ʼe foaki atu he tokoni, ke koutou mahino lelei ki tokotou tuʼulaga ʼi te fakatuʼutuʼu ʼa te ʼAtua? ʼE ko he meʼa lelei foki, ʼe feala ke koutou mahino ki ai ʼaki te fakatā neʼe fai e Sesu. Tokolahi ʼaē neʼe fagono ki te fakatā ʼaia neʼe nātou ōfo pea mo nonofo tuʼania; kae kia koutou, ʼe feala ha kotou mahino ki ai.
2 Tou vakaʼi age te talanoa ʼa Sesu ʼi te tohi ʼo Mateo, kapite 13, ʼo ʼuhiga mo tana fakaʼaoga ʼo te ʼu fakatā. Neʼe fehuʼi age e tana kau tisipulo: “He koʼe koa ʼe ke palalau kia nātou mo te ʼu fakatā?” (Mateo 13:10). ʼIo, he koʼe koa ʼe fakaʼaoga e Sesu te ʼu fakatā ʼe mole mahino ki ai te tokolahi? ʼI te ʼu vaega 11 ki te 13 ʼe ina tali fēnei: “Kia koutou neʼe foaki atu te mahino ki te ʼu meʼa fakalilo taputapu ʼo te puleʼaga ʼi selo, kae ki te hahaʼi ʼaē neʼe mole foaki age ia kia nātou. (...) Ko te tupuʼaga ʼaia ʼo taku palalau mo te ʼu fakatā, heʼe nātou sisio kae ʼe nātou sisio noa pea mo nātou fagono kae ʼe nātou fagono noa pea ʼe mole nātou mahino ki tona ʼuhiga.”
3. Kapau ʼe tou mahino ki te ʼu fakatā ʼa Sesu, koteā anai te ʼu lelei ʼe tou maʼu ai?
3 Pea fakahā e Sesu te faʼahiga maʼuliʼi ʼo te talanoa ʼaē ʼi te tohi ʼo Isaia 6:9, 10, koga tohi ʼe talanoa ki te ʼuhiga ʼo te hahaʼi tuli pea mo kivi ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼAua naʼa tou hage ko nātou ʼaia. Kapau ʼe tou mahino ki te ʼu fakatā ʼa Sesu pea mo tou muliʼi, ʼe tou fīmālie anai, ʼi te temi nei pea ki he temi heʼe gata. ʼE fakapapau mai e Sesu te meʼa ʼaenī: “Manuʼia ʼokoutou ʼu mata, heʼe nātou sisio, pea mo ʼokoutou ʼu taliga, heʼe nātou fagono.” (Mateo 13:16). Ko te fakapapau ʼaia ʼe ʼaoga ki te ʼu fakatā fuli ʼaē ʼa Sesu, kae, tou vakaʼi age muʼa te kiʼi fakatā ʼaē ʼo te kupega fakatele ʼi te tohi ʼo Mateo 13:47-50.
Te fakatā loloto
4. Koteā koa ʼaē neʼe tala e Sesu ʼi te tohi ʼo Mateo 13:47-50?
4 “Ko te puleʼaga ʼi selo ʼe (...) fakatatau ki te kupega fakatele neʼe ʼaʼau ki te tai pea mo ina tānaki te ʼu faʼahiga ika. ʼI temi neʼe fonu ai, ko te kau tautai neʼe nātou toho mai ki te mataʼone, pea, mo nātou nonofo ifo ki lalo, ʼo nātou tānaki ki te ʼu ipu lalahi te ʼu ika ʼaē ʼe lelei, kae neʼe nātou līaki ia nātou ʼaē ʼe mole lelei. ʼE toe feiā aipe ʼi te temi fakaʼosi ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼo te tuʼu ʼaenī: ʼe fakamavaevae anai e te kau ʼaselo te kau agakovi mai te kau faitotonu, pea mo lī ia nātou ʼaia ki te afi kakaha. ʼE nātou tagi pea mo makiki nifo ai anai.”
5. Ko te ʼu faʼahiga fehuʼi feafeaʼi koa ʼe malaga ʼo ʼuhiga mo te fakatā ʼaē ʼo te kupega fakatele?
5 Lagi neʼe kua koutou sisio pe foki ki he ʼu tagata gelu mo he kupega, lagi ʼi te sinema pe ʼe ʼi te televisio; ʼe faigalelei anai takotou fakakaukauʼi te fakatā ʼa Sesu. Kae, ʼe feafeaʼi koa tona ʼu faʼahiga ʼaluʼaga pea mo tona ʼuhiga? Neʼe ʼui e Sesu ko te fakatā ʼaia ʼe faka ʼuhiga ki te “puleʼaga ʼo selo”. Kae, neʼe mole ina ʼui, ko te “faʼahiga” hahaʼi pe ʼe lelei pe ʼe kailoa, ʼe nātou nonofo fuli anai ʼi te Puleʼaga. Pea tahi foki, ko ai koa te kau tautai ʼaia? Ko te gelu pea mo te fakamavaevae ʼaia neʼe gata ʼaki koa pe ʼi te ʼu ʼaho ʼo Sesu pe ʼe toe ʼaoga koa ia ki totatou temi, “te temi fakaʼosi ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼo te tuʼu ʼaenī”? ʼE tou kau koa ki te fakatā ʼaia? ʼE feafeaʼi koa hatatou tekeʼi ke ʼaua naʼa tou kau ia nātou ʼaē ka tagi pea mo makiki nifo?
6. a) He koʼe koa ʼe tonu ke tou fia mahino fakavilivili ki te fakatā ʼaē ʼo te kupega fakatele? b) Koutou fakahā he fakamatala tāfito ʼe tokoni anai ke tou mahino ki ai?
6 ʼI te ʼu fehuʼi ʼaia, ʼe ʼiloga mai ko te fakatā ʼaia ʼe mole faigafua. Kae, ʼaua naʼa galo kia tatou te ʼu palalau ʼaenī: “Manuʼia ʼokoutou ʼu mata, heʼe nātou sisio, pea mo ʼokoutou ʼu taliga, heʼe nātou fagono.” Tou vakaʼi age muʼa pe ʼe feala hatatou kumi fakamaloloto ia te ʼuhiga ʼo te fakatā ʼaia ke ʼaua naʼa tuli ʼotatou ʼu taliga pea mo māpunu ʼotatou ʼu mata ki tona maʼuhiga. ʼI tona fakahagatonu kua tou nonofo pe foki mo te fakamatala tāfito moʼo mahino ki tona ʼuhiga. ʼI te alatike ʼaenī kua hili atu, neʼe fakaafe e Sesu te kau tautai ʼo Kalilea ke nātou tuku tanatou ʼu gāue moʼo fai te gāue fakalaumālie ʼaē ko te “tautai tagata”. (Maleko 1:17.) Neʼe ina ʼui age kia nātou fēnei: ‘Heʼe ko te temi nei ʼe koutou toʼo maʼuli anai he ʼu tagata.’ — Luka 5:10.
7. Koteā koa ʼaē ʼe fakatātā ki ai te ʼu ika ʼo te fakatā ʼa Sesu?
7 ʼI te ʼu palalau ʼaia, ko te ʼu ika ʼe fakatā ki te ʼu tagata. Koia, ʼi te vaega 49 ʼe palalau ki te fakamavaevae ʼo te kau agakovi pea mo te kau agatonu, ʼe mole ko he ʼu manu ʼo te tai, kae ʼe talanoa ki te hahaʼi faitotonu pe ʼe agakovi. Tatau aipe mo te vaega 50, ʼe mole tonu ke tou manatu ko te ʼu manu ʼo te tai ʼaē ʼe tagi pea mo makiki nifo. Kailoa ia. Ko te fakatā ʼaia ʼe faka ʼuhiga ki te tānakiʼi ʼo te hahaʼi pea mo tonatou fakamavaevae ki muli age, ʼaē ʼe ko he meʼa maʼuhiga tāfito, ohage ko te fakahā mai ʼaē ʼo te ikuʼaga ʼaē ka tau mo nātou.
8. a) Koteā koa ʼe feala ke tou mahino ki ai ʼi te meʼa ʼaē ka hoko ki te ʼu ika ʼe mole lelei? b) ʼI te talanoa ʼaē ʼo ʼuhiga mo te ʼu ika ʼaē ʼe mole lelei, koteā koa hatatou fakanounou ʼo ʼuhiga mo te Puleʼaga?
8 Neʼe koutou fakatokagaʼi koa ko te ʼu ika ʼaē ʼe mole lelei ʼaē ko te kau agakovi, ʼe lī anai nātou ki te afi kakaha, ʼaē ka nātou tagi pea mo makiki nifo ai. Pea tahi foki, ʼe faka ʼuhiga e Sesu te ʼu tagi pea mo te ʼu makiki nifo ʼaia kia nātou ʼaē ʼe nonofo “kehe” ʼi te Puleʼaga (Mateo 8:12; 13:41, 42). ʼI te tohi ʼo Mateo 5:22 pea 18:9, neʼe toe palalau aipe ki te “afi ʼo te Seʼene”, ko te kupu ʼaia ʼe fakaʼaogaʼi moʼo hinoʼi tonatou mate talu ai ʼosi. ʼE mole koa la ʼiloga mai, ʼe tonu ke tou mahino ki te ʼuhiga ʼo te fakatā ʼaia pea mo mulimuli ki ai? ʼE tou ʼiloʼi fuli pe ʼe mole ʼi ai he kau agakovi ʼi te Puleʼaga ʼo te ʼAtua. Koia, ʼi tana ʼui ʼaē “ko te puleʼaga ʼi selo ʼe (...) fakatatau ki te kupega fakatele”, lagi ʼi te manatu ʼa Sesu ko te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼe hage ko he kupega faketele, neʼe ʼaʼau moʼo puke he ʼu faʼahiga ika kehekehe.
9. Koteā koa te tuʼulaga ʼo te kau ʼaselo ʼi te fakatā ʼaē ʼo te kupega fakatele?
9 ʼI te ʼosi ʼaʼau ʼo te kupega pea mo maʼu te ʼu ika, ʼe kamata ai leva te gāue fakamavaevae. ʼI te manatu ʼa Sesu, ko ai anai koa ʼe kau ki ai? ʼI te tohi ʼo Mateo 13:49 ko te kau tautai ʼaē ʼe fai te fakamavaevae ʼaia, ko te kau ʼaselo. Neʼe toe ʼui mai e Sesu, ʼaki te taki ʼa te kau ʼaselo, ʼe ʼi ai anai te meʼa gāue fakakelekele ʼe fakaʼaoga moʼo hinoʼi te ʼu tagata: ko nātou ʼaē ʼe lelei ʼe fakaʼaogaʼi anai nātou ki te Puleʼaga ʼi selo, kae ko ʼihi ʼe mole tau anai mo te pāuʼi ʼaia.
ʼE hoko koa ʼi te temi fea te gelu ʼaia?
10. Koteā te manatu ʼaē ʼe feala ke tou ʼui ai ko te gelu ʼe hoko anai ʼi te temi fualoa?
10 Ko te ʼu kogaʼi tohi fuli ʼo te tohi ʼaia, ʼe tokoni kia tatou ke tou ʼiloʼi te temi ʼaē neʼe hoko ai. Ia muʼa ʼo te fai e Sesu te fakatā ʼaia, neʼe ina fai te tahi fakatā ʼo ʼuhiga mo te pulapula lelei neʼe to ʼi te gāueʼaga, pea neʼe homo fakatahi mo te vao kovi, ʼaē ʼe fakatā ki te malamanei. Neʼe ina fakamahino ia Mateo 13:38, ko te pulapula lelei ko te “ ʼu foha ʼo te puleʼaga; pea ko te vao kovi, ko te ʼu foha ʼo te kovi”. Ko te ʼu pulapula ʼaia ʼe nā tuputupu fakatahi ʼi te ʼu sekulo, ʼo aʼu ki tona temi utu ʼaē ʼi te temi fakaʼosi ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼo te tuʼu ʼaenī. Pea neʼe toʼo kehe leva te vao kovi ʼo tutu. ʼI te fakatatau ʼo te fakatā ʼaia pea mo ʼaē ʼo te kupega fakatele, ʼe tou mahino ko te gelu ʼaia ʼe fai anai ʼi te temi fualoa. — Mateo 13:36-43.
11. Koteā koa te tafitoʼaga ʼo te gelu faka malamanei neʼe hoko ʼi te ʼuluaki sekulo?
11 ʼI te fakatā ʼa Sesu, ko te ʼu ika ʼe tānakiʼi fuli fakatahi; ko tona ʼuhiga, ʼe puke anai e te kupega te ʼu ika ʼe lelei pea mo te ʼu ika ʼe mole lelei. ʼI te temi maʼuli ʼo te kau ʼapositolo, ko te kau ʼaselo ʼaē neʼe nātou taki te gelu ʼaia, neʼe nātou fakaʼaogaʼi te kautahi faka kilisitiano ʼo te ʼAtua moʼo puke te ʼu “ika” ʼaē neʼe liliu ko te kau kilisitiano fakanofo. Lagi, ʼe koutou ʼui anai ia muʼa ʼo te Penikosite ʼo te taʼu 33, neʼe geluʼi pe, e Sesu te ʼu tisipulo e 120 (Gāue 1:15). Kae ʼi te kua fakatuʼu leva ʼo te kokelekasio ʼo te kau kilisitiano fakanofo, ko te gelu ʼo te kupega fakatele neʼe kamata aipe, pea ko te lauʼi afe ika lelei neʼe maʼu. ʼI te taʼu 36 ʼo totatou temi, neʼe mafola te gelu ʼaia ʼi te ʼu vai ʼo te kele katoa, heʼe ko te kau Senetile neʼe tui kia Kilisito pea mo nātou kau ki te kokelekasio fakanofo ʼaē ʼa Kilisito. — Gāue 10:1, 2, 23-48.
12. Koteā te meʼa neʼe tuputupu ʼi te kua ʼosi mamate ʼa te kau ʼapositolo?
12 ʼI te ʼu sekulo ki muli age ʼo te mate ʼa te kau ʼapositolo, ko te kau kilisitiano agatonu neʼe nātou kumi te moʼoni fakaʼatua pea mo nātou maʼuliʼi. Ko ʼihi ia nātou ʼaia, neʼe nātou maʼu te ʼofa ʼo te ʼAtua ʼo ina fakanofo nātou ʼaki tona laumālie maʼoniʼoni. Kae, ʼi te mate ʼo te kau ʼapositolo neʼe kamata puli leva te maʼuhiga ʼo te faʼahi ʼaia, ʼo kamata ai leva te ʼapositasia lahi (2 Tesalonika 2:7, 8). Ko te kautahi ʼaē neʼe tupu ʼi te temi ʼaia, neʼe ina faʼao te higoa ʼaē ko te kokelekasio ʼo te ʼAtua. ʼE ina loʼi haʼele ko ia ko te puleʼaga maʼoniʼoni ʼaē neʼe fakanofo ʼe te laumālie ʼo te ʼAtua ke pule pea mo Sesu.
13. He koʼe koa ʼe feala ke kita ʼui, ko te keletiate neʼe kau ʼi te ʼaʼau ʼo te kupega fakatele?
13 ʼI takotou manatu, ko te kau heʼe agatonu ʼaē ʼe nātou ʼui ʼe nātou kilisitiano, neʼe fakatā koa nātou ʼi te kupega fakatele ʼaia? ʼE feala pe ke tou tali ei. Ko te kupega fakatele fakatā ʼaia neʼe toe faka ʼuhiga ki te keletiate. ʼIo, neʼe fualoa te mole fakagafua e te ’Ēkelesia katolika ke lau e te hahaʼi te Tohi-Tapu. Kae, ʼi te lolotoga ʼo te ʼu sekulo, ko te hahaʼi ʼo te keletiate neʼe nātou fai te gāue maʼuhiga ʼaē ko te fakaliliu ʼo te Tohi-Tapu, te hiki pea mo te tufa ʼo te Folafola ʼa te ʼAtua. Ki muli age, ko te ʼu ’Ēkelesia neʼe nātou laga pe ʼe mo lagolago te ʼu sosiete faka tohi-tapu, ʼaē neʼe nātou fakaliliu te Tohi-Tapu ki te ʼu lea ʼo te ʼu fenua. Neʼe nātou toe fekauʼi foki te ʼu tōketā misionea pea mo te kau faiako ʼo fua ko te hahaʼi kilisitiano ʼo te fatu (ʼuhi ko tanatou maʼu te meʼa kai pea mo te ʼu lelei fakakoloā). ʼO tānakiʼi ai te faga ika ʼe mole lelei pea molemo tau mo nātou ia te ʼofa ʼaē ʼo te ʼAtua. Kae, ko te toko miliona hahaʼi ʼe mole kilisitiano neʼe feala ke nātou mahino ki te Tohi-Tapu pea kau ki he faʼahiga lotu faka kilisitiano, logope ko te lotu faka kilisitiano ʼaia ʼe hala.
14. Neʼe kau feafeaʼi koa te ʼu ’Ēkelesia ʼo te keletiate ki te toʼo ʼo te ʼu ika lelei?
14 Lolotoga ʼo te temi ʼaia, ʼi te potu fuli pe, ko te kau kilisitiano agatonu ʼaē ʼe maʼuliʼi te Folafola ʼa te ʼAtua neʼe nātou haga gāue ki te faʼahi ʼaia. ʼI he temi pe ʼo te hisitolia, neʼe ko nātou ko te kokelekasio faka kilisitiano fakanofo moʼoni ʼo te ʼAtua ʼi te kele. ʼE feala ke tou tui moʼoni mo nātou foki ʼe nātou toe kau ki te toʼo ʼo te ʼu ika, ko te ʼu tagata, pea tokolahi ia nātou ʼaia neʼe leleiʼia e te ʼAtua ʼo ina fakanofo nātou ʼaki tona laumālie (Loma 8:14-17). Ko te kau kilisitiano moʼoni ʼaia, neʼe feala hanatou fakamahino te moʼoni faka tohi-tapu ki te kau kilisitiano tokolahi ʼo te fatu (ʼuhi pe ko tanatou maʼu te meʼa kai pea mo te ʼu lelei fakakoloā) pe ʼe kia nātou ʼaē neʼe nātou maʼu he faʼahiga mālama ki te Tohi-Tapu ʼaki te ʼu fakaliliu ʼaē neʼe fai ki tanatou ʼu lea e te ʼu sosiete faka tohi-tapu ʼo te keletiate. ʼIo, neʼe maʼu pe te ʼu ika lelei, logope mokā ko ʼaē neʼe toʼo ʼi te keletiate ʼe mole leleiʼia e te ʼAtua.
15. ʼE fakatā koa ki te ā te kupega fakatele?
15 Koia, ko te kupega fakatele ʼe fakatā ki he meʼa gāue fakakelekele, ʼe ina tala ko ia ko te kokelekasio ʼo te ʼAtua pea mo ina tānaki te ʼu ika. Ko te kupega fakatele ʼaia ʼe fakatā ki te keletiate pea mo te kokelekasio fakanofo faka kilisitiano, kae ko te kokelekasio faka kilisitiano ʼo te kau fakanofo neʼe nātou haga geluʼi aipe te ʼu ika lelei ʼi te taki fakapulipuli ʼa te kau ʼaselo, ohage ko tona tala ʼi te tohi ʼo Mateo 13:49.
Ko totatou temi ʼe makehe
16, 17. He koʼe koa ko totatou temi ʼe maʼuhiga tāfito ʼo ʼuhiga mo te hokohoko ʼo te fakatā ʼaē ʼo te kupega fakatele ʼaē neʼe fakamatala e Sesu?
16 Tou vakaʼi age muʼa te faʼahi ʼaia ʼi te agaaga ʼo te temi. Lolotoga ʼo te ʼu sekulo, ko te kupega fakatele neʼe ina toʼo te ʼu ika ʼe lelei pea ʼihi ʼe mole lelei, pe ʼe ko te kau agakovi. Neʼe hoko leva te temi ʼaē ke fai e te kau ʼaselo te gāue fakamavaevae. ʼI te temi feā? ʼE fakahā lelei e te vaega 49, neʼe hoko “ ʼi te temi fakaʼosi ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼo te tuʼu ʼaenī”. ʼE felōgoʼi tahi te meʼa ʼaia pea mo te fakatā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te ʼu ōvi mo te ʼu tao: “Ka aʼu anai te Foha ʼo te tagata ki tona kolōlia, pea mo te kau ʼaselo fuli pea mo ia, pea ʼe heka anai ki tona hekaʼaga hau faka kolōlia. Pea ʼe fakatahiʼi fuli anai ʼi ʼona muʼa te ʼu fenua fuli, pea ʼe ina vaevae anai te hahaʼi, ohage ko te tagata tauhi ōvi ʼe ina vaevae te ʼu ōvi mai te ʼu tao.” — Mateo 25:31, 32.
17 Koia, ʼe felōgoʼi mo te tohi ʼo Mateo 13:47-50, ia te gāue fakamavaevae ʼe fai ʼaki te taki ʼa te kau ʼaselo, talu mai ʼi te kamata ʼo “te temi fakaʼosi ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼo te tuʼu ʼaenī” ʼi te taʼu 1914. Neʼe ʼiloga tāfito te meʼa ʼaia ʼi te ʼosi ʼo te taʼu 1919, ʼi te temi ʼaē neʼe hāofaki ai te kau kilisitiano fakanofo ʼi te popūla fakalaumālie ʼaē neʼe nātou haʼisia fakatemi ai, pea mo nātou liliu ko te meʼa gāue faiva ʼi te gelu ʼaia.
18. ʼE feafeaʼi koa te tānakiʼi ʼo te ʼu ika lelei ki te ʼu ipu lalahi?
18 Koteā anai ka hoko ki te ʼu ika ʼe lelei ʼi te kua ʼosi fai ʼo te filifili? Ko te vaega 48 ʼe ʼui ʼo ʼuhiga mo te kau ʼaselo tautai ʼaē ʼe nātou fai te gāue fakamavaevae ʼaia, ʼo fēnei: “Neʼe nātou tānaki ki te ʼu ipu lalahi te ʼu ika ʼaē ʼe lelei, kae neʼe nātou līaki ia nātou ʼaē ʼe mole lelei.” Ko te ʼu ipu lalahi ʼe nātou taupau te ʼu ika lelei ʼaē ʼe fafaʼo ki ai. ʼE tou mamata koa ki he gāue fēnei ia ʼaho nei? Ei. ʼI te lolotoga toʼo maʼuli ʼo te ʼu ika fakatā ʼaia, ʼe nātou tānaki ki te ʼu kokelekasio te kau kilisitiano moʼoni. ʼE fakatatau te ʼu kokelekasio ʼaia ki he ʼu ipu lalahi, heʼe nātou taupau pea mo tuku kehe ia nātou ki te gāue fakaʼatua; ʼe mole ko takotou manatu pe koa la ʼa ia? Kae, ʼe manatu anai he tahi fēnei: ‘Ko meʼa fuli ʼaia ʼe matalelei, kae koteā koa tona pikipikiga ki toku maʼuli ʼi te temi nei pea ki muli age?’
19, 20. a) He koʼe koa ʼe maʼuhiga ia ʼaho nei ke tou mahino ki te ʼuhiga ʼo te fakatā ʼaia? b) Ko te gelu maʼuhiga feafeaʼi koa ʼaē neʼe kamata fai ʼi te taʼu 1919?
19 Ko te fakahoko ʼo te fakatā ʼaia neʼe mole gata ʼaki pe ʼi te ʼu sekulo ki muli age ʼo te kau ʼapositolo pea mo te taʼu 1914. ʼI te vāhaʼa ʼaia, ko te kupega fakatele neʼe ina tānakiʼi te kau kilisitiano hala pea mo te kau kilisitiano moʼoni ʼa Kilisito. ʼIo, ko te kupega ʼaia neʼe ina tānakiʼi te ʼu ʼika ʼe mole lelei pea mo ʼihi e lelei. Pea tahi foki, ko te gāue fakamavaevae ʼaē neʼe fai e te kau ʼaselo neʼe mole fakaʼosi ʼi te taʼu 1919. Kailoa ia. ʼI ʼihi ʼaluʼaga, ko te kupega fakatele ʼaia ʼe toe faka ʼuhiga ʼi totatou temi. ʼE tou kau ki ai ʼi te temi nei pea ki ʼa muli. ʼE maʼuhiga ke tou mahino ki tona tupuʼaga mo tona ʼaluʼaga, mo kapau ʼe tou loto ke tau mo tatou te ʼu palalau ʼaenī: “Manuʼia ʼokoutou ʼu mata, heʼe nātou sisio, pea mo ʼokoutou ʼu taliga, heʼe nātou fagono.” Pea ʼe koutou mahino. — Mateo 13:16.
20 Lagi ʼe koutou ʼiloʼi ʼi te hili ʼo te taʼu 1919, ko te toe ʼo te kau fakanofo neʼe nātou gāue mālohi ʼo faka mafola fakatahi mo te kau ʼaselo, ʼi tanatou haga fakaʼaoga te kupega fakatele fakatātā moʼo toho mai he ʼu ika ki te mataʼone pea mo fakamavaevae te ʼu ika ʼaē ʼe lelei ʼi te ʼu ika ʼaē ʼe mole lelei. ʼE ʼiloga mai ʼi te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko ʼi te temi ʼaia, ko te ʼu ika lelei ʼaē neʼe hinoʼi ke fakanofo e te laumālie ʼo te ʼAtua neʼe hoko pe tona toʼo pea ko te kupega fakatā neʼe ina tanakiʼi te toe ʼaē ʼo te toko 144 000 (Fakahā 7:1-4). Kae, ʼi te lotomalie ʼo te ʼu taʼu 30, ko te tānaki ʼo te ʼu ika lelei ʼaē ke fakanofo e te laumālie maʼoniʼoni kua teitei ʼosi pe ia. ʼE tuku keheʼi anai e te kokelekasio ʼo te toe ʼo te kau kilisitiano fakanofo te kupega pea mo talitali pe ki tona fakapale ʼaē ʼi selo? Kailoa ia!
Totatou tuʼulaga ʼi te gelu ʼaia
21. Koteā te tahi age gelu ʼe fai ʼi totatou temi? (Luka 23:43)
21 ʼI tana fakatā ʼo te kupega fakatele, neʼe tokaga Sesu ia ki te ʼu ika lelei ʼaē ʼe nātou fakapale anai ki he nofoʼaga ʼi te Puleʼaga ʼi selo. Kae, ko he vāhaʼa ki te fakatā ʼaia, ko te tahi age gelu fakatā maʼuhiga ʼaupito ʼe hoko anai, ohage ko te meʼa neʼe talanoa ki ai te alatike kua hili atu. ʼE mole gata ʼaki pe te tānakiʼi ʼo te ʼu ika lelei fakanofo ʼo te fakatā ʼa Sesu, kae ko te toʼo maʼuli ʼo te ʼu ika fakatā pea mo foaki kia nātou te falala taulekaleka ki he maʼuli ʼi he kele faka palatiso. — Fakahā 7:9, 10; fakatatau mo Mateo 25:31-46.
22. Koteā koa te ikuʼaga fiafia ʼe feala ke tou maʼu, pe ʼe koteā anai ka hoko kia tatou?
22 Kapau ʼe koutou ʼamanaki ki te falala ʼaia, ʼe feala ke koutou fiafia ʼi te fakagafua e Sehova ke hoko te gelu ʼofa ʼaia ʼi totatou temi. ʼO foaki atu kia koutou te ʼamanaki taulekaleka ki he temi ka haʼu. Ko te kupu ʼaē “ ʼamanaki” ʼe tau mo te faʼahi ʼaia, heʼe fakalogo tona ikuʼaga ki tatatou agatonu kia Ia ʼaē ʼe ina taki te faʼa fai ʼo te gelu ʼo te temi nei (Sofonia 2:3). Tou manatuʼi foki, ʼi te fakatā, ko te ʼu ika fuli ʼaē ʼe toho mai e te kupega fakatele ʼe mole nātou maʼu fuli anai ia te ikuʼaga tatau. Neʼe ʼui e Sesu ko te ʼu ika ʼaē ʼe mole lelei, te kau agakovi, ʼe fakamavae nātou ʼi te kau agatonu. Koteā tona ikuʼaga? ʼI te tohi ʼo Mateo 13:50, ʼe fakahā e Sesu te ʼu ikuʼaga kovi ʼo te fakamavaevae ʼaia: ko te ʼu ika ʼaē ʼe mole lelei, te kau agakovi, ʼe lī anai nātou ki te afi kakaha, ko tona ʼuhiga ko te mate ʼo talu ai ʼosi. — Fakahā 21:8.
23. Koteā koa te tupuʼaga tāfito ʼo te maʼuhiga ʼaē ʼo te gelu ʼi totatou temi?
23 Ko te ʼu ika lelei fakanofo, feiā aipe mo te ʼu ika fakatā ʼaē ʼe nātou ʼamanaki ki te maʼuli heʼe gata ʼi te kele, ko te temi ka haʼu ʼe mata taulekaleka kia nātou. Ko te ʼu tupuʼaga tāfito ʼaia ke tokaga ai te kau ʼaselo ʼo taupau te gelu mahu ʼaia ʼi te kele katoa. ʼI ika ia leva! ʼE feala hatatou ʼui fakalelei, ko te gelu ʼaia ʼe milakulo age ʼosi ia ʼi te gelu ʼa te kau ʼapositolo ʼaē neʼe takitaki e Sesu.
24. Koteā koa ʼaē ʼe tonu ke tou fia fai ʼo ʼuhiga mo te gelu fakalaumālie ʼaia?
24 ʼE tou kau mālohi koa ki te gelu fakalaumālie ʼofa ʼaia? Logope ta kita faʼahiga kau takitokotahi ki te gelu ʼaia ʼo aʼu mai ki te temi nei, ʼe feala pe ke tou fiafia takitokotahi ki te gāue neʼe fai ʼi te kele katoa ʼo ʼuhiga mo te gelu fakatalakitupua ʼaia, te gāue ʼofa ʼaē ʼe hoko nei. Ko te meʼa ʼaia, ʼe tonu ke ina uga tatou ke tou ʼaʼau ʼatatou ʼu kupega fakamālohi ʼi te ʼu ʼaho ka haʼu! — Fakatatau ia Mateo 13:23; 1 Tesalonika 4:1.
Kei koutou manatuʼi koa te ʼu puani ʼaia?
◻ ʼI te fakatā ʼo te kupega fakatele ʼaē neʼe fakamatala e Sesu, ʼe fakatā koa ki te ā te ʼu faʼahiga ika ʼaē e lua?
◻ Koteā koa te tuʼulaga ʼo te ʼu ’Ēkelesia ʼo te keletiate ʼi te gelu ʼaia ʼo te kupega fakatele?
◻ He koʼe koa ʼe maʼuhiga tāfito te gelu ʼaē ʼe fai ʼi totatou temi?
◻ Ko te faʼahiga sivi feafeaʼi koa ʼe uga ki ai tatou takitokotahi e te fakatā ʼaē ʼo te kupega fakatele?
[Paki ʼo te pasina 14]
Neʼe geluʼi te tai ʼo Kalilea talu mai te ʼu sekulo.
[Haʼuʼaga ʼo te paki]
Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.