Koutou Nonofo ʼi Te “Kolo ʼo Te Hāofaki” Pea Mo Koutou Hāo Ai!

“ ʼE tonu ke nofo ʼi tona kolo ʼo te hāofaki ʼo aʼu ki te mate ʼo te pelepitelo lahi.”—Faka au 35:28.

1. Ko ai te Tagata Totogi toto, pea koteā te gāue ʼaē kua ʼamanaki ke ina fakahoko?

KO TE Tagata Totogi toto ʼa Sehova, ʼaē ko Sesu Kilisito, kua ʼamanaki ke ina fakahoko te fakaʼauha. ʼAki tana ʼatu kautau fakaʼaselo, kua ʼamanaki ke fakahoko e te Tagata Totogi toto ʼaia tana gāue kia nātou fuli ʼaē ʼe hala ia muʼa ʼo te ʼAtua kae ʼe mole nātou fakahemala. ʼIo, ʼe fakaʼaogaʼi anai e te ʼAtua ia Sesu ohage ko he Tagata Fakahoko Tautea lolotoga te “mamahi lahi” ʼaē kua fakaōvi fakavilivili mai. (Mateo 24:21, 22; Isaia 26:21) ʼE mole hāo anai te hahaʼi mai te ʼu fua ʼo tanatou ʼu hala ʼaē neʼe tupu ʼuhi ko te ligi toto.

2. Koteā te hāofaki moʼoni pe e tahi, pea koteā te ʼu fehuʼi ʼaē ʼe maʼua ke tou tali kiai?

² Kapau ʼe tou fia hāo, pea ʼe tonu ke tou ʼolo ʼi te ala ʼo te kolo fakatātā ʼo te hāofaki, pea mo tou lele moʼo hāofaki ʼo totatou maʼuli! Kapau kua hū he tahi ki te kolo ʼaia, pea ʼe tonu anai ke nofo ʼi ai, he ko te hāofaki moʼoni pe ʼaia e tahi. Kae ʼe feala ke koutou feʼekeʼaki, ‘Kapau ko te tokolahi ia tatou neʼe mole heʼeki tou fakapogi he tahi, ʼe moʼoni koa te ʼui ʼaē ʼe tou lākahala ia muʼa ʼo te ʼAtua ʼuhi ko te ligi toto? He koʼe koa ko Sesu ʼaē ko te Tagata Totogi toto? Koteā koa te kolo fakatātā ʼo te hāofaki ʼi te temi ʼaenī? ʼE feala koa ke hāo he tahi ʼi tana mavae mai ai?’

ʼE Tou Lākahala Moʼoni Koa Ia Muʼa ʼo Te ʼAtua ʼi He Ligi Toto?

3. Koteā te koga ʼo te Lao ʼa Moisese ʼe tokoni anai kia tatou ke tou mahino ko te lauʼi miliale hahaʼi ʼi te kele ʼe nātou hala ia muʼa ʼo te ʼAtua ʼuhi ko te ligi toto?

³ ʼE tokoni mai anai kia tatou te koga ʼo te Lao ʼa Moisese, ke tou mahino ko te lauʼi miliale hahaʼi ʼi te kele ʼe nātou hala ia muʼa ʼo te ʼAtua ʼuhi ko te ligi toto. Neʼe ʼui e te ʼAtua ki te kau Iselaele, ʼe nātou lākahala fuli mo kapau ʼe hoko he ligi toto. Kapau ʼe maʼu he tagata neʼe fakapogi ka mole ʼiloʼi pe ko ai te tagata ʼaē neʼe ina fai te fakapō ʼaia, neʼe tonu ke fakafuafua e te ʼu tuʼi fakamāu te vaha mamaʼo ʼo te potu ʼaia ʼaē neʼe mate ai, mo te ʼu kolo ʼaē ʼi te ʼu tafaʼaki, ke ʼiloʼi ai pe ko te kolo fea ʼaē ʼe ōvi mai ki te potu ʼaia. Ke nātou ʼāteaina mai te fakapō ʼaia neʼe hoko, neʼe tonu ki te ʼu tagata ʼāfea ʼo te kolo ʼaia ʼaē neʼe lagi hoko ai te liligi toto ʼaia, ke nātou fasiʼi te kia ʼo he pipi fafine kei mui ʼe mole heʼeki fakaʼaogaʼi ki te gāue, ʼo fai te faʼahi ʼaia ʼi he telea ʼe mole ʼi ai he ʼu gāueʼaga. Ko te meʼa ʼaia neʼe fai ʼi muʼa ʼo te ʼu pelepitelo Levite, ‘koteʼuhi neʼe fili nātou e Sehova moʼo fakatokatoka te ʼu fihi ʼo ʼuhiga mo te ʼu agamālohi.’ Ko te kau tagata ʼāfea ʼo te kolo, neʼe fanofano ʼonatou ʼu nima ʼi te fuga ʼulu ʼo te pipi fafine, pea mo nātou ʼui fēnei: “Ko ʼamatou ʼu nima neʼe mole nātou liligi te toto ʼaenī, pea neʼe mole sio ʼomātou ʼu mata kia ia ʼaē neʼe ina liligi te toto ʼaia. ʼAua naʼa tuku te hala ʼaia ki tau hahaʼi ko Iselaele, ʼaē neʼe ke totogi, Ê Sehova, pea ʼaua naʼa ke ʼai ki te lotolotoiga ʼo tau hahaʼi ko Iselaele te lākahala ʼo te liligi ʼo he toto neʼe maʼa.” (Teutalonome 21:1-9) Neʼe mole loto e Sehova ʼAtua ke ʼulihi te fenua ʼo Iselaele ʼaki te toto, pea neʼe mole ina loto ke nātou hala fuli ia muʼa ʼo te ʼAtua, ʼuhi ko he ligi toto.

4. Koteā te ʼu fakamatala ʼaē ʼe tou maʼu ʼo ʼuhiga mo te ligi toto ʼo Papiloni Lahi?

⁴ Ei, ʼe ʼi ai te meʼa feiā ʼe lākahala fuli ai te hahaʼi ʼi he ligi toto. Koutou fakakaukauʼi te toe ligi toto ʼa Papiloni Lahi, te puleʼaga faka malamanei ʼo te lotu hala. ʼE konahia ʼaki te toto ʼo te ʼu kaugana ʼa Sehova! (Fakahā 17:5, 6; 18:24) ʼE lau e te ʼu lotu ʼo te Keletiate ʼe nātou muliʼi te ʼAliki ʼo te Tokalelei, kae kua lākahala ia muʼa ʼo te ʼAtua, ʼuhi ko te ligi toto ʼaē neʼe ina fakatupu ʼaki te ʼu tau, te inikisisio faka lotu, pea mo te ʼu tau ʼo te lotu. (Isaia 9:6; Selemia 2:34) ʼIo, ʼe ko te fafine ʼaia ʼaē neʼe tupu tāfito ai te mamate ʼa te lauʼi miliona hahaʼi ʼi te ʼu tau faka malamanei e lua ʼo te sēkulō ʼaenī. Koia, ko te hahaʼi ʼaē ʼe nātou kau ki te lotu hala ʼo feiā mo nātou ʼaē ʼe nātou lagolago pea mo nātou kau ki te ʼu tau, ʼe nātou lākahala ia muʼa ʼo te ʼAtua ʼuhi ko te ligi toto ʼaē neʼe nātou fakahoko.

5. Koteā ʼaē ʼe tatau ai ʼihi mo te tagata ʼi Iselaele, ʼaē neʼe ina fakatupu te mate ʼo he tahi, ka neʼe mole ʼamanaki kiai?

⁵ Ko ʼihi hahaʼi neʼe nātou fai fakapō ʼaki tonatou loto katoa pe neʼe nātou fakatupu te mate ʼo he tahi he neʼe nātou lotonoa. Ko ʼihi neʼe nātou kau ki he fakapō fakatahi, he neʼe lagi fakalotoʼi nātou e te kau takitaki lotu ke nātou fai te meʼa ʼaia, he ko te finegalo ʼaia ʼa te ʼAtua. Ko ʼihi neʼe nātou fakataga pea mo matehi te kau kaugana ʼa te ʼAtua. Kae tatau aipe pe neʼe mole tou fai te ʼu meʼa ʼaia, kae neʼe tou kau fuli ki te matehi ʼo te ʼu hahaʼi, he neʼe mole tou ʼiloʼi te ʼu lao ʼa te ʼAtua pea mo tona finegalo. ʼE tou hage ko te tagata ʼaē neʼe ina fakatupu te mate ʼo he tahi ka neʼe mole ʼamanaki kiai, ‘ ʼaē neʼe ina matehi tona tatau kae neʼe mole ina ʼiloʼi pea neʼe mole fehiʼa ia ki ai ʼi muʼa atu.’ (Teutalonome 19:4) ʼE tonu ki te ʼu hahaʼi ʼaia ke nātou kole ki te ʼAtua ke ina fakamolemole kia nātou, pea ʼe tonu ke nātou feleleʼi ki te kolo fakatātā ʼo te hāofaki. He kapau ʼe mole nātou fai te meʼa ʼaia, pea ʼe nātou felāveʼi anai mo te Tagata Totogi toto.

Te ʼu Gāue Maʼuhiga ʼa Sesu

6. He koʼe ʼe feala ke ʼui ko Sesu ʼe ko he kāiga totonu ʼo te malamanei?

⁶ ʼI Iselaele, ko te tagata totogi toto neʼe ko he kāiga totonu ʼo ia ʼaē kua mate. Moʼo totogi te hahaʼi fuli ʼaē neʼe mamate ʼi te kele, kae tāfito te kau kaugana ʼa Sehova ʼaē neʼe fakapogi, ko te Tagata Totogi toto ʼo te temi ʼaenī, ʼe tonu ko he tahi ʼe kāiga totonu mo te malamanei. ʼE maʼu e Sesu Kilisito te tuʼulaga ʼaia. Neʼe tupu ko he tagata haohaoa. Neʼe ina momoli tona maʼuli haohaoa ʼi te mate, ko he sakilifisio faitotogi, pea ʼi te hili ʼo tona fakatuʼuake ki selo, neʼe ina fakahā te maʼuhiga ʼo tana sakilifisio ki te ʼAtua moʼo totogi ʼaki te hōloga ʼo Atama, ʼaē ʼe tau mo te mate ʼuhi ko te agahala. Neʼe liliu ai ia Kilisito ko te Tagata ʼaē neʼe ina Totogi te malamanei, ko totatou kāiga totonu—ko ia ʼaē ʼe feala ke liliu ko te Tagata Totogi toto. (Loma 5:12; 6:23; Hepeleo 10:12) Ko Sesu ʼe tautehina mo tana ʼu tisipulo fakanofo ʼaē ʼe nātou muliʼi tona ala. (Mateo 25:40, 45; Hepeleo 2:11-17) ʼI tona ʼuhiga Hau ʼi selo, ʼe liliu ia ko te “Tāmai Heʼegata” ʼo nātou ʼaē ʼe ʼaoga ki ai tona sakilifisio ʼi tonatou ʼuhiga kau hahaʼi fakalogo ʼi te kele, pea ʼe nātou maʼu anai te maʼuli heʼegata. (Isaia 9:6, 7) Koia neʼe hinoʼi lelei e Sehova te Kāiga totonu ʼaia ʼo te malamanei ke liliu ko te Tagata Totogi toto.

7. ʼI tona ʼuhiga Pelepitelo Lahi, koteā te meʼa ʼaē ʼe fai e Sesu maʼa te malamanei?

⁷ Tahi ʼaē meʼa, ko Sesu ʼe ko he Pelepitelo Lahi ʼe haohaoa, kua ʼahiʼahiʼi, pea mo agalelei. (Hepeleo 4:15) ʼAki tona ʼu fealagia ʼaia, ʼe ina fakahoko ki te malamanei te maʼuhiga ʼo tona sakilifisio faifakalelei. Ko te ʼu kolo ʼo te hāofaki neʼe fakatuʼu maʼa “te ʼu foha ʼo Iselaele, mo te matāpule, pea mo ia ʼaē neʼe mavae ʼi tona fenua ʼo haʼu ʼo nofo ʼi te lotolotoiga ʼo nātou.” (Faka au 35:15) Koia neʼe ʼuluaki fakahoko e te Pelepitelo Lahi te ʼaoga ʼo tona sakilifisio ki tana kau tisipulo fakanofo, “te ʼu foha ʼo Iselaele.” ʼI te temi nei, ʼe lolotoga fakahoko te sakilifisio ʼaia ki te kau ‘matāpule’ pea mo ‘nātou ʼaē neʼe nātou mavae ʼi tonatou fenua’ ʼo ʼōmai ʼo nonofo ʼi te kolo fakatātā ʼo te hāofaki. Ko te “tahi ʼu ōvi” ʼaia ʼo te ʼAliki ko Sesu Kilisito, ʼe nātou ʼamanaki ke nātou maʼuʼuli ʼo heʼegata ʼi te kele.—Soane 10:16; Pesalemo 37:29, 34.

Ko Te Kolo ʼo Te Hāofaki ʼo Te Temi ʼAenī

8. ʼI te temi ʼaenī, koteā ʼaē ʼe ina fakatātā te kolo ʼo te hāofaki?

⁸ Koteā te kolo fakatātā ʼo te hāofaki? ʼE mole ko he koga meʼa ʼe tuʼu ʼi he potu tāfito ohage ko Hepelone, ʼaē neʼe kau ʼi te ʼu kolo Levite e ono ʼo te hāofaki, pea neʼe nofo ai te pelepitelo lahi ʼo Iselaele. Ko te kolo ʼo te hāofaki ʼo te temi ʼaenī, ʼe ko te fakatuʼutuʼu ʼa te ʼAtua moʼo hāofaki ʼo tatou mai te mate, ʼi tatatou maumauʼi tana fakatotonu ʼo ʼuhiga mo te ʼuhiga taputapu ʼo te toto. (Senesi 9:6) Pe neʼe nātou fai ʼaki he loto katoa peʼe kailoa, ko te tagata fuli ʼaē ʼe ina maumauʼi te fakatotonu ʼaia, ʼe tonu ke ina kole ki te ʼAtua ke fakamolemole kia ia pea mo ina kole ke molehi tana ʼu agahala ʼaki tana tui ki te taʼataʼa ʼo te Pelepitelo Lahi ʼaē ko Sesu Kilisito. Ko te kau Kilisitiano fakanofo ʼaē ko tanatou ʼamanaki ʼaē ke nātou maʼuʼuli ʼi selo, ʼo feiā mo te “toe hahaʼi tokolahi” ʼaē ʼe ʼamanaki ke nātou maʼuʼuli ʼi te kele, ʼe nātou fakaʼaogaʼi te ʼu lelei ʼo te sakilifisio faifakalelei ʼa Sesu, pea ʼe nātou nonofo ʼi te kolo fakatātā ʼo te hāofaki.—Fakahā 7:9, 14; 1 Soane 1:7; 2:1, 2.

9. Neʼe maumauʼi feafeaʼi e Saulo ʼo Talesi te fakatotonu ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te toto, kae neʼe fetogi feafeaʼi tana aga?

⁹ ʼI muʼa ʼo tana liliu ko he Kilisitiano, neʼe maumauʼi e te ʼapositolo ko Paulo te fakatotonu ʼo ʼuhiga mo te toto. ʼI tana kei higoa ko Saulo ʼo Talesi, neʼe ina fakatagaʼi te kau tisipulo ʼa Sesu pea neʼe ina tali tonatou fakapogi. Neʼe ʼui fēnei e Paulo: “Kae neʼe fai mai kia ʼau te manavaʼofa, he neʼe ʼau nofo ʼi te fakapōʼuli pea neʼe ʼau fai te meʼa ʼaia he neʼe mole heʼeki ʼau maʼu te tui.” (1 Timoteo 1:13; Gāue 9:1-19) Neʼe fakahemala ia Saulo, pea ki muli age neʼe ina fakamoʼoni tana fakahemala ʼaki te ʼatu gāue ʼo te tui. Kae, ke feala hatatou hū ki te kolo fakatātā ʼo te hāofaki ʼo te temi ʼaenī, ʼe mole tonu pe ke gata ʼaki tatatou tui ki te totogi ʼaē neʼe foaki e Sesu.

10. ʼE lava feafeaʼi hatatou maʼu he leʼo ʼo loto ʼe lelei, pea koteā ʼaē ʼe tonu ke tou fai moʼo taupau te faʼahiga leʼo ʼo loto ʼaia?

¹⁰ Neʼe feala ki te tagata ʼaē neʼe ina fakatupu te mate ʼo he tahi, kae neʼe mole ʼamanaki kiai, ke nofo ʼi he kolo ʼo te hāofaki ʼi Iselaele, mo kapau neʼe feala hana fakamoʼoni ʼe maʼa tona leʼo ʼo loto kia mata ʼo te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te ligi toto. Ke tou maʼu he leʼo ʼo loto ʼe lelei, ʼe tonu ke tou haga tui ki te sakilifisio ʼa Sesu, mo tou fakahemala ʼi tatatou ʼu agahala pea mo tou fetogi tatatou aga. ʼE ʼaoga ke tou kole he leʼo ʼo loto ʼe lelei, ʼo tou foaki ia tatou ki te ʼAtua ʼi te faikole ʼaki ia Kilisito, pea mo tou fakahā te faʼahi ʼaia ʼaki te papitema ʼi te vai. (1 Petelo 3:20, 21) ʼE faka fealagia e te leʼo ʼo loto ʼaia ke tou maʼu he ʼu felogoi mo Sehova ʼe maʼa. Kapau ʼe tou fia maʼu he leʼo ʼo loto ʼe lelei, pea ʼe tonu ke tou fakahoko te ʼu fakatotonu ʼa te ʼAtua pea mo fakahoko te gāue ʼaē neʼe hinoʼi mai ke tou fai ʼi te kolo fakatātā ʼo te hāofaki, ohage pe ko te hahaʼi ʼaē neʼe nonofo ʼi te ʼu kolo ʼāfea ʼo te hāofaki, neʼe tonu ke nātou fakalogo ki te Lao pea mo fakahoko te gāue ʼaē neʼe hinoʼi age ke nātou fai. Ko te gāue tāfito ʼo te hahaʼi ʼa Sehova ʼe ko te kalagaʼi ʼo te logo ʼo Puleʼaga. (Mateo 24:14; 28:19, 20) Ko te fai ʼo te gāue ʼaia, ʼe tokoni anai kia tatou ke tou liliu ko he ʼu hahaʼi ʼe ʼi ai honatou ʼaoga ʼi te kolo ʼo te hāofaki ʼo te temi ʼaenī.

11. Koteā te ʼu meʼa ʼaē ʼe tonu ke tou līaki mo kapau ʼe tou fia hū ki te kolo ʼo te hāofaki ʼo te temi ʼaenī?

¹¹ Kapau ʼe tou mavae ʼi te kolo ʼo te hāofaki ʼo te temi ʼaenī, pea ʼe feala ke fakaʼauha ai tatou, he kua ʼamanaki ke fakahoko e te Tagata Totogi toto tana gāue, kia nātou fuli ʼaē neʼe nātou ligi toto. ʼE mole ko he temi ʼaenī ke tou nonofo ʼi te tuʼa kolo ʼo te hāofaki, peʼe tou nonofo ʼi he koga meʼa fakatupu tuʼutāmaki ʼe ōvi ki te ʼu tuʼakoi ʼo tona ʼu kele. ʼE tou mamate anai ʼi te tuʼa kolo ʼo te kolo fakatātā ʼo te hāofaki, mo kapau ʼe mole tou tui ki te sakilifisio faifakalelei ʼo te Pelepitelo Lahi. (Hepeleo 2:1; 6:4-6) Tahi ʼaē meʼa, ʼe mole tou hāo anai mo kapau ʼe tou taupau te ʼu aga ʼo te mālama, mo kapau ʼe mole tou pipiki katoa ki te kautahi ʼa Sehova, peʼe tou līaki te ʼu lekula faitotonu ʼo tatatou Tāmai ʼaē ʼe ʼi selo.—1 Kolonito 4:4.

Ko Te ʼĀteaina Mai Te Kolo ʼo Te Hāofaki

12. Ko te hahaʼi ʼaē neʼe nātou ligi toto ʼi te temi ʼaē, ʼe tonu ke nātou nonofo ʼo aʼu ki ʼafea ʼi te kolo ʼo te hāofaki ʼo te temi ʼaenī?

¹² Neʼe tonu ki te tagata ʼaē neʼe ina fakatupu te mate ʼo he tahi, ka neʼe mole ʼamanaki kiai, ke nofo ʼi te kolo ʼo te hāofaki “ ʼo aʼu ki te mate ʼo te pelepitelo lahi.” (Faka au 35:28) Koia, kia nātou ʼaē neʼe lākahala ki te ʼAtua ʼi te temi ʼaē, ko temi e fia ʼaē ʼe tonu ai ke nātou nonofo ʼi te kolo fakatātā ʼo te hāofaki? ʼE tonu ke nātou nonofo ai ʼo aʼu ki te temi ʼaē ʼe mole kei ʼaoga ai kia nātou te ʼu gāue ʼo te Pelepitelo Lahi, ʼaē ko Sesu Kilisito. Neʼe ʼui fēnei e Paulo: “ ʼE toe feala foki kia ia ke ina hāofaki ia nātou ʼaē ʼe fakaōvi ki te ʼAtua ʼaki ia ia.” (Hepeleo 7:25) Kapau ʼe kei maʼu he ʼu agaaga ʼo te agahala pea mo he ʼu lākahala ʼāfea ia muʼa ʼo te ʼAtua, pea ʼe ʼaoga te ʼu gāue ʼa te Pelepitelo Lahi ke feala ai ki te hahaʼi heʼe haohaoa hanatou mau te tuʼulaga faitotonu ʼi muʼa ʼo te ʼAtua.

13. ʼI te temi nei, ko ai “te ʼu foha ʼo Iselaele,” pea koteā te temi loaloaga ʼaē ʼe tonu ai ke nātou nonofo ʼi te “kolo ʼo te hāofaki”?

¹³ Koutou manatuʼi ko te ʼu kolo ʼāfea ʼo te hāofaki, neʼe fakatuʼu maʼa “te ʼu foha ʼo Iselaele,” mo te kau matāpule, pea mo nātou ʼaē kua nātou mavae ʼi tonatou fenua ʼāfea ʼo nonofo ʼi Iselaele. Ko “te ʼu foha ʼo Iselaele” ʼe ko te kau Iselaele fakalaumālie. (Kalate 6:16) ʼE tonu ke nātou nonofo ʼi te kolo fakatātā ʼo te hāofaki, mo kapau ʼe kei nātou maʼuʼuli ʼi te kele. Koteā tona tupuʼaga? Koteʼuhi ʼe kei nātou maʼuʼuli ʼi tonatou ʼuhiga kakano agahala, pea koia ʼaē ʼe ʼaoga ai kia nātou te faifakalelei ʼo tanatou Pelepitelo Lahi ʼaē ʼi selo. Kae ka mamate te kau Kilisitiano fakanofo ʼaia pea mo fakatuʼuake nātou ki te maʼuli fakalaumālie ʼaē ʼi selo, ʼe mole kei ʼaoga kia nātou te ʼu gāue faifakalelei ʼo te Pelepitelo Lahi, he kua nātou maʼa ia muʼa ʼo te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te ligi toto. Ki te kau fakanofo ʼaia ʼaē kua fakatuʼuake, ʼe ʼui anai kua mate te Pelepitelo Lahi, koteʼuhi ʼe mole kei ʼaoga kia nātou tana gāue faifakalelei pea mo tana puipui.

14. Koteā te tahi meʼa ʼaē ʼe fakamaʼua ai kia nātou ʼaē ka ʼolo ki selo, ke nātou nonofo ʼi te kolo ʼo te hāofaki ʼo te temi ʼaenī?

¹⁴ Ko te natula fakatagata ʼo nātou ʼaē ka nātou “maʼu fakatahi pea mo Kilisito te tofiʼa” ʼi selo, ʼe ina fakamaʼua ke nātou nonofo ʼi te kolo fakatātā ʼo te hāofaki ʼo aʼu ki tanatou mamate agatonu ʼi te kele. Ka nātou mamate, pea ʼe nātou sakilifisioʼi ʼo talu ai tonatou natula tagata. (Loma 8:17; Fakahā 2:10) Ko te sakilifisio ʼo Sesu ʼe fai ʼāteaina pe kia nātou ʼaē ʼe maʼuʼuli ʼi te natula tagata. Koia, ki te Iselaele fakalaumālie, ʼe ʼui kua mate te Pelepitelo Lahi, ʼi te temi ʼaē ʼe fakatuʼuake ai nātou ko te ʼu laumālie, ʼo nonofo ʼo heʼegata ʼi selo ʼo nātou “kau ki te natula fakaʼatua.”—2 Petelo 1:4.

15. ʼI te temi ʼaenī, ko ai te kau ‘matāpule’ pea mo ‘nātou ʼaē neʼe nātou mavae ʼi tonatou fenua,’ pea ko te temi fea ʼaē ʼe ʼui ai ʼe kua mate te Pelepitelo Lahi ʼo ʼuhiga mo nātou ʼaia?

¹⁵ ʼO ʼuhiga mo ‘te kau matāpule’ ʼo te temi ʼaenī pea mo ‘nātou ʼaē neʼe nātou mavae ʼi tonatou fenua,’ ko ʼafea ʼaē ka ʼui ai kua “mate” te Pelepitelo Lahi, ʼo gafua ai ke nātou mavae ʼi te kolo fakatātā ʼo te hāofaki? Ko nātou ʼaia ʼaē ʼe kau ki te toe hahaʼi tokolahi, ʼe mole feala ke nātou mavae atu aipe ʼi te kolo ʼaia, ʼi te hili ʼo te mamahi lahi. Koteā tona tupuʼaga? Koteʼuhi ʼe kei nātou maʼuʼuli mo tonatou kakano heʼe haohaoa pea mo agahala, pea ʼe ʼaoga anai kia nātou te puipui ʼo te Pelepitelo Lahi. ʼE nātou maʼu anai te maʼuli haohaoa, he neʼe nātou maʼu te ʼu fua lelei ʼo tona sakilifisio, ʼi te lolotoga ʼo te ʼu taʼu e afe ʼi tona ʼuhiga hau pea mo pelepitelo. Ki muli age, ʼe tuku anai nātou e Sesu ki te ʼAtua, ke nātou fakahā tanatou agatonu ʼi te ʼahiʼahi fakaʼosi ʼo talu ai. ʼE fai anai e Sehova te faʼahi ʼaia, ʼo ina tuku age ia Satana pea mo tana kau temonio ki he kiʼi temi siʼisiʼi pe. ʼI tanatou fakalaka ʼi te ʼahiʼahiʼi ʼaia ʼaki te tapuakina fakaʼatua, ʼe faka ʼuhiga anai e Sehova ia nātou, ko he ʼu hahaʼi faitotonu. Pea ʼe feala leva ke tou ʼui kua nātou maʼu katoa te maʼuli haohaoa.—1 Kolonito 15:28; Fakahā 20:7-10.a

16. Ko te temi fea, ʼaē ʼe mole kei ʼaoga ai anai te ʼu gāue ʼo te Pelepitelo Lahi kia nātou ʼaē ka nātou hāo ʼi te mamahi lahi?

¹⁶ Koia, ko nātou ʼaē ka hāo ʼi te mamahi lahi, ʼe tonu anai ke nātou taupau he leʼo ʼo loto ʼe lelei ʼo nātou nonofo maʼu ʼi te kolo fakatātā ʼo te hāofaki, ʼo aʼu ki te fakaʼosi ʼo te ʼAfio ʼa Kilisito ia Taʼu e Afe. ʼI tonatou ʼuhiga haohaoa, ʼe mole kei ʼaoga anai kia nātou te ʼu gāue faifakalelei ʼo te Pelepitelo Lahi, pea ʼe mole ina toe puipui anai nātou. Kia nātou, ʼe ʼui anai kua mate Sesu ʼi tona ʼuhiga Pelepitelo Lahi, he mole kei ʼaoga anai kia ia hana gāue maʼa nātou ʼaki te taʼataʼa fakamaʼa ʼo tona sakilifisio. ʼI te temi ʼaia ʼe nātou mavae anai ʼi te kolo fakatātā ʼo te hāofaki.

17. He koʼe ʼe mole ʼi ai anai hona ʼaoga kia nātou ʼaē ka fakatuʼuake ʼi te lolotoga ʼo te ʼAfio ʼa Kilisito ia Taʼu e Afe, ke nātou hū ki te kolo ʼo te hāofaki pea mo nātou nonofo ai?

¹⁷ ʼE tonu koa kia nātou ʼaē neʼe fakatuʼuake ʼi te lolotoga ʼAfio ʼa Sesu ia Tau e Afe, ke nātou hū ki te kolo fakatātā ʼo te hāofaki pea mo nonofo maʼu ai ʼo aʼu ki te mate ʼo te pelepitelo lahi? Kailoa, koteʼuhi ʼi tanatou mate neʼe nātou totogi tonatou tūʼa ki tanatou agahala. (Loma 6:7; Hepeleo 9:27) Kae, ʼe tokoni anai kia nātou te Pelepitelo Lahi ke nātou maʼu te maʼuli haohaoa. Kapau ʼe nātou fakalaka maʼuli ʼi te ʼahiʼahi fakamuli ʼaē ka hoko ʼi te fakaʼosi ʼo te ʼu Taʼu e Afe, ʼe ʼui anai e te ʼAtua ko nātou ko te kau faitotonu, ʼo ina foaki age kia nātou te maʼuli heʼegata ʼi te kele. ʼIo, ko nātou ʼaē ʼe mole nātou mulimuli ki te ʼu fakatotonu ʼa te ʼAtua, ʼo mole hāo ʼi te ʼahiʼahi fakaʼosi ʼi tanatou mole taupau tanatou agatonu, ʼe hoko anai kia nātou te tautea pea mo te fakaʼauha.

18. Koteā te ʼu meʼa ʼaē ka maʼu anai e te malamanei ʼo talu ai ʼaki te ʼuhiga hau ʼa Sesu pea mo tona ʼuhiga pelepitelo?

¹⁸ Ko te ʼu pelepitelo lalahi ʼo Iselaele kua mamate ia. Kae ko Sesu “neʼe liliu ko te pelepitelo lahi ʼo talu ai, ohage ko Melekiseteke.” (Hepeleo 6:19, 20; 7:3) Koia ʼe mole ʼui anai kua mate Sesu, mokā ʼosi anai tana gāue ʼi tona ʼuhiga Pelepitelo Lahi maʼa te malamanei. Ko te ʼu lelei ʼo tana gāue ʼi tona ʼuhiga Hau pea mo Pelepitelo Lahi, ʼe maʼu tuʼumaʼu anai ia e te malamanei, pea ko te hahaʼi ʼe nātou tuʼu maʼua anai kia ia ʼo talu ai, he neʼe gāue maʼa nātou, ʼo ina fakaʼaogaʼi te ʼu fealagia ʼaia. Tahi ʼaē meʼa, ʼe ko Sesu anai te faʼifaʼitaki ʼo te tauhi maʼa ʼa Sehova ʼo talu ai.—Filipe 2:5-11.

Ko He ʼu Ako Maʼuhiga Maʼa Tatou

19. Koteā te meʼa ʼaē ʼe feala ke tou tāʼofi ʼo ʼuhiga mo te fehiʼa pea mo te ʼofa, ʼi te fakatuʼutuʼu ʼaē ʼo te ʼu kolo ʼo te hāofaki?

¹⁹ ʼE lahi te ʼu meʼa ʼe feala ke tou tāʼofi ʼo ʼuhiga mo te fakatuʼutuʼu ʼo te ʼu kolo ʼo te hāofaki. Ohage la, neʼe mole fakagafua ki he tagata neʼe ina fai he fakapō ʼaki hona fehiʼa kovi, ke nofo ʼi te kolo ʼo te hāofaki. (Faka au 35:20, 21) Koia ʼe lava feafeaʼi ki he tahi ʼi te kolo fakatātā ʼo te hāofaki, ke ina tuku tona loto ke tuputupu ai he loto fehiʼa ki tona tēhina? Neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Soane, “ko ʼaē ʼe fehiʼa ki tona tēhina ʼe ko he tagata fai fakapō ia, pea ʼe koutou ʼiloʼi ʼe mole he tagata fai fakapō ʼe ina maʼu te maʼuli heʼegata.” Koia “tou feʼofaʼofani, koteʼuhi ko te ʼofa ʼe haʼu mai te ʼAtua.”—1 Soane 3:15; 4:7.

20. Ke feala hanatou hāo mai te Tagata Totogi toto, koteā te meʼa ʼaē ʼe tonu ke fai e nātou ʼaē ʼe nonofo ʼi te kolo ʼo te hāofaki?

²⁰ Ke feala kia nātou ʼaē neʼe nātou fakatupu te mate ʼo he tahi, ka neʼe mole nātou ʼamanaki kiai, ke nātou hāo mai te tagata totogi toto, neʼe tonu ke nātou nonofo ʼi te kolo ʼo te hāofaki pea neʼe mole tonu ke nātou fakalaka ʼi tona ʼu tuʼakoi. Kae e feafeaʼi kia nātou ʼaē ʼe nātou nonofo ʼi te kolo fakatātā ʼo te hāofaki? Ke nātou hāo mai te Tagata Totogi toto lahi, ʼe mole tonu ke nātou mavae ʼi te kolo. ʼIo, ʼe tonu ke nātou tokakaga naʼa nātou holi ke nātou fakalaka ʼi te ʼu tuʼakoi ʼo te kolo ʼaia. ʼE tonu ke nātou tokakaga ke ʼaua naʼa tuputupu ʼi tonatou loto te manako ʼaē ki te mālama ʼa Satana. Moʼo tauʼi ʼo te faʼahi ʼaia, ʼe ʼaoga anai te faikole pea mo te ʼu faiga, pea ʼe nātou maʼuʼuli anai mo kapau ʼe nātou fai te faʼahi ʼaia.—1 Soane 2:15-17; 5:19.

21. Koteā te gāue maʼuhiga ʼaē ʼe fai e nātou ʼaē ʼe nonofo ʼi te kolo ʼo te hāofaki ʼo te temi ʼaenī?

²¹ Neʼe tonu kia nātou ʼaē neʼe nātou fakatupu te mate ʼo he tahi, ka neʼe mole nātou ʼamanaki kiai, ke nātou liliu ko he ʼu hahaʼi ʼe nātou gāue pea mo nātou fakatupu he ʼu fua. ʼO toe feiā aipe, ko “te ʼu foha [fakanofo] ʼo Iselaele” neʼe nātou tuku he faʼifaʼitaki lelei ʼi tanatou kau ki te tānaki ʼo te taʼukai pea mo te faka mafola ʼo te Puleʼaga. (Mateo 9:37, 38; Maleko 13:10) ʼI tonatou ʼuhiga ‘matāpule’ pea mai tona ʼuhiga ʼaē ko te ʼu ‘hahaʼi neʼe nātou mavae ʼi tonatou fenua’ ʼo nātou nonofo ʼi te kolo ʼo te hāofaki ʼo te temi ʼaenī, ʼe maʼu e te kau Kilisitiano ʼaē ʼe nātou ʼamanaki ke nātou maʼuʼuli ʼi te kele, te pilivilesio ʼaē ke nātou fai fakatahi te gāue fakatupu hāofaki ʼaia mo te kau fakanofo ʼaē ʼe kei maʼuʼuli ʼi te kele. Pea ʼe lahi te ʼu tapuakina ʼe nātou maʼu ʼi te gāue ʼaia! Ko nātou ʼaē ʼe nātou gāue agatonu ʼi te kolo fakatātā ʼo te hāofaki, ʼe nātou hāo anai mai te mate heʼegata ʼaē ka fakahoko e te Tagata Totogi toto. Kae ʼe nātou maʼu anai te ʼu lelei heʼegata mai tana gāue, ʼi tona ʼuhiga Pelepitelo Lahi ʼo te ʼAtua. ʼE koutou nonofo anai koa ʼi te kolo ʼo te hāofaki pea mo koutou maʼuʼuli ʼo heʼegata?

[Nota ʼi te lalo pasina]

ʼE Feafeaʼi Anai Hakotou Tali?

◻ He koʼe ʼe feala ke ʼui ko te lauʼi miliale hahaʼi ʼo te kele ʼe nātou lākahala ia muʼa ʼo te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te ligi toto?

◻ Koteā te ʼu gāue e lua ʼaē ʼe fakahoko e Sesu ʼo ʼuhiga mo te malamanei?

◻ Koteā te kolo fakatātā ʼo te hāofaki, pea e feafeaʼi hatatou hū kiai?

◻ Ko te temi fea ʼaē ʼe tou mavae ai mai te kolo fakatātā ʼo te hāofaki?

◻ Koteā te ʼu meʼa maʼuhiga ʼaē ʼe tou tāʼofi ʼo ʼuhiga mo te ʼu fakatuʼutuʼu ʼo te ʼu kolo ʼo te hāofaki?

[Paki ʼo te pasina 16]

ʼE koutou ʼiloʼi koa pe koteā te ʼu gāue maʼuhiga ʼaē ʼe fai e Sesu Kilisito?