Te ʼu Fehuʼi ʼa Te Kau Lautohi

Koteā te meʼa ʼaē ʼe tonu ke fai e he Kilisitiano mokā ʼe pāui ia ia ke kau ki te kūtuga ʼe nātou fai he tonu ʼi he fai fakamāu?

ʼI ʼihi fenua, ʼe fili e te telepinale te kūtuga ʼaia ʼi te ʼu hahaʼi ʼo te fenua peʼe ko te ʼu hahaʼi ʼo te kolo. ʼI te ʼu fenua ʼaē ʼe fai ai te faʼahi ʼaia, ʼe tonu ke vakaʼi e te Kilisitiano pe koteā te tonu ʼaē ka ina fai mokā pāui ia ia ke kau ki te kūtuga ʼaē ʼe nātou fai he tonu mokā hoko he fakamāu. ʼE lahi te kau Kilisitiano ʼaki he leʼo ʼo loto ʼe lelei, neʼe nātou ʼui ʼe mole ʼi ai he ʼu pelesepeto ʼo te Tohi-Tapu ʼe nātou tapuʼi te faʼahi ʼaia, ohage pe ko Satalake, mo Mesake, pea mo Apeteneko neʼe nātou mulimuli ki te fakatotonu ʼo te puleʼaga ʼo Papiloni ke nātou ʼolo ki te malaʼe ʼo Tula, pea ohage ko Sosefo mo Malia ʼaē neʼe ʼolo ki Petelehemi ʼo mulimuli ki te fakatotonu ʼo te puleʼaga Loma. (Taniela 3:​1-​12; Luka 2:​1-4) Kae, ʼe ʼi ai te ʼu meʼa ʼe feala ke fakatokagaʼi e te kau Kilisitiano fakamalotoloto.

Ko te fakaʼaogaʼi ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼi te fai fakamāu ʼe mole fai ʼi te ʼu fenua fuli. ʼI ʼihi fenua, kapau ʼe tokakovi he ʼu hahaʼi, pe ko he ʼu hahaʼi neʼe fai fakapō, pea ʼe sivi te faʼahi ʼaia e he tuʼi fakamāu kua māhani ʼi te faʼahi ʼaia peʼe ko te kūtuga tuʼi fakamāu. ʼI te tahi ʼu fenua, ʼe fai te ʼu fakamāu ʼo mulimuli ki te agaʼi fenua, pea ko te hahaʼi ʼaē ʼe nātou fai te tonu ʼo ʼuhiga mo te fai fakamāu ʼe nātou kau ki te ʼu hahaʼi ʼaē ʼe nātou fakatuʼutuʼu te fakamāu. Kae ʼe lahi te hahaʼi ʼe mole nātou faʼa mahino peʼe feafeaʼi te fili ʼo te ʼu hahaʼi ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼo ʼuhiga mo he fakamāu pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou fai. Koia, ko takotou mahino ki te faʼahi ʼaia ʼe tokoni anai kia koutou ke koutou vakaʼi peʼe tonu ke koutou kau peʼe kailoa ki te hahaʼi ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼo ʼuhiga mo he fakamāu.

ʼE ʼiloʼi e te hahaʼi ʼa te ʼAtua ko Sehova ʼe ko te Tuʼi Fakamāu ʼaē ʼe lahi tokotahi. (Isaia 33:22) ʼI te Iselaele ʼāfea, ko te ʼu tagata kua māhani ʼaē neʼe agatonu pea mo heʼe fakapalatahi, neʼe ko nātou te kau tuʼi fakamāu ʼaē neʼe hinoʼi ke nātou fakatokatoka te ʼu fihi pea mo fai he ʼu tonu mo kapau neʼe maumauʼi te lao. (Ekesote 18:13-​22; Levitike 19:15; Teutalonome 21:18-​21) ʼI te temi ʼaē neʼe kei nofo ai ia Sesu ʼi te kele, ko te ʼu fakamāu neʼe fai e te Sanetualio, te telepinale ʼo te kau Sutea. (Maleko 15:1; Gāue 5:​27-​34) Neʼe mole ʼi ai he fakatuʼutuʼu ke kau te kau Sutea ki te ʼu hahaʼi ʼaē ka nātou fai te tonu ʼo ʼuhiga mo te ʼu fakamāu.

ʼI ʼihi fenua ko te ʼu hahaʼi ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi moʼo fai ʼo he tonu mokā fai he fakamāu ʼe ko te hahaʼi ʼo te fenua. Neʼe fakamāuʼi ia Socrate e te toko 501 hahaʼi ʼaē ʼe nātou fai te tonu ʼo ʼuhiga mo te fai fakamāu. Neʼe toe fai pe foki te faʼahi ʼaia ʼi te Lepupilika Loma, kae neʼe fakagata te faʼahi ʼaia e te ʼu tuʼi ʼo Loma. Ki muli age, ko te Hau ko Henry 3 ʼo Pilitania neʼe ina fakatuʼutuʼu ke fakamāuʼi ia ia ʼaē ʼe tukugakoviʼi, e te hahaʼi ʼo te kolo ʼaē ʼe nofo ai. ʼI tana manatu, ʼi tanatou ʼiloʼi ia ia ʼaē ʼe tukugakoviʼi, ʼe mahino ʼe lelei tanatou fakamāu, ʼi te ʼu faʼahiga fakamāu ʼaē neʼe tonu ai ke tau moʼo fakamoʼoni neʼe mole ina fai he meʼa ʼe kovi, peʼe ko te ʼu ʼahiʼahi fakamataku. ʼAki te temi, neʼe fetogi te fakatuʼutuʼu ʼaia pea neʼe fakatuʼutuʼu ke ʼi ai ni ʼu hahaʼi ʼe nātou fakalogo ki te fakamāu ʼaē ʼe fai, pea mo nātou fai he tonu ʼo mulimuli ki te ʼu meʼa ʼaē neʼe nātou logo kiai. Ko te tagata tuʼi fakamāu kua māhani, neʼe tokoni kia nātou ke nātou fai he tonu ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼaē neʼe nātou logo kiai.

ʼE kehekehe te ʼu hahaʼi ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼo ʼuhiga mo he fakamāu, tonatou kaugamālie, pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe tonu ke nātou mulimuli kiai. Ohage la, ʼi Amelika, ko te toko 12 ki te toko 23 ʼe nātou fai he puleʼaki ʼo nātou fakatuʼutuʼu peʼe feʼauga te ʼu fakamoʼoni ʼaē ʼe fai moʼo tukugakoviʼi he tahi ʼo ʼuhiga mo he hala mamafa; ʼe mole ko nātou ʼaē ʼe nātou vakaʼi peʼe hala peʼe kailoa. ʼO toe feiā aipe, ko te ʼu hahaʼi ʼaē ʼe nātou sivi he fakamāu ʼe fai e he ofisie ʼo te puleʼaga, ʼe nātou fakafuafua pe neʼe hoko he fakapō.

Ko te tokolahi ʼo te hahaʼi, ʼe nātou mahino ko te ʼu hahaʼi ʼaia ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼi he fai fakamāu, ʼe ko te toko 12 ʼe nātou kau ki he fakamāu​—ʼa he ʼu hahaʼi neʼe nātou fefihiʼaki, pe ko he tahi neʼe fai fakapō—​pea ʼo mulimuli ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou logo kiai, ʼe nātou vakaʼi peʼe tonu ke fai he fakatūʼa peʼe kailoa. Ko te kūtuga ʼaia ʼe mole faʼa hahaʼi, mo kapau ʼe fakatatau mo te tahi kūtuga, ʼaē ʼe hahaʼi age ai ia nātou ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼi he fai fakamāu. ʼI te agamāhani, ʼe pāui e te telepinale te ʼu hahaʼi neʼe fili ʼi te lisi ʼo nātou ʼaē ʼe vote, mo te hahaʼi taki motokā, pea mo te tahi ʼu hahaʼi. Ko ʼihi ʼe mole feala ke fili nātou ke nātou kau ki te kūtuga ʼaia, ohage la ko te hahaʼi māmio kovi, pea mo nātou ʼaē ʼe vavale. ʼO mulimuli ki te ʼu lao ʼo te fenua, ko ʼihi​—ohage ko te ʼu tōketā, te kau takitaki lotu, te ʼu avoka, peʼe ko ʼihi ʼe ʼi ai hanatou kiʼi matani gāue—​ʼe feala ke nātou ʼāteaina mai ai. (Ko ʼihi ʼe feala ke nātou fakafisi kiai ʼuhi ko tanatou lotu pe ko tonatou leʼo ʼo loto.) Kae, ʼaki te temi, ʼe mole kei tali e te telepinale te fakafisi ʼa ʼihi ʼo mole nātou fia kau ki te kūtuga ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼi he fakamāu, ʼo fakamaʼua ai ki te hahaʼi fuli ke nātou tali te faʼahi ʼaia, ʼo lagi nātou fai liuliuga ʼi he ʼu taʼu.

Ko nātou ʼaē neʼe fili ke nātou kau kia nātou ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼi he fai fakamāu, ʼe mole faka ʼuhiga ʼe nātou kau fuli anai ia nātou ʼaē ka nātou fai he tonu ʼo ʼuhiga mo te fakamāu. ʼI te kūtuga ʼaē neʼe pāui ke nātou kau ki te hahaʼi ʼaē ʼe nātou fai he fakamāu, ko ʼihi ʼe hoko fili feiā, ʼi te manatu ʼaē ʼe feala ke nātou fai he tonu ʼo ʼuhiga mo he faʼahiga fakamāu. Pea ʼe fakamahino e te tuʼi fakamāu pe ko ai ʼaē ʼe fakamāuʼi, pea mo nātou ʼaē ʼe nātou tukugakoviʼi, mo ina fakahā pe ko ai te ʼu avoka, pea mo te meʼa ʼaē ʼe tupu ai te fakamāuʼi ʼo ia ʼaē ʼe tukugakoviʼi. Ko te tuʼi fakamāu pea mo te ʼu avoka, ʼe nātou vakaʼi takitokotahi anai te kūtuga ʼaē ka ina fai he tonu ʼi te fai fakamāu. ʼI te temi ʼaia, ʼe tonu ai leva kia nātou ʼaia ke nātou fakahā, pe koʼe ʼe mole nātou fia fai he tonu ʼi te fai fakamāu ʼaē ka hoko.

ʼE tonu ke faka tokosiʼi te kūtuga ʼaia, ke ʼiloʼi papau pe ko ai ʼaē ka kau anai ki te kau sivi ʼo te fakamāu ʼaia. ʼE fakamavae anai e te tuʼi fakamāu ia ia ʼaē ʼe lagi fakapalatahi anai tana sivi te fakamāu, koteʼuhi heʼe lagi vāhaʼa lelei mo ia ʼaē ʼe fakamāuʼi. Tahi ʼaē meʼa, ko te ʼu avoka ʼo te ʼu hahaʼi ʼaē ʼe kau ki te fakamāu ʼaia, ʼe feala ke nātou fakamavae niʼihi ia nātou ʼaē ʼe nātou fai te fakamāu. Ko he tahi neʼe fakamavae ʼi te kūtuga ʼaia, ʼe toe atali anai ke fili ʼi he tahi fakamāu. Ko ʼihi Kilisitiano neʼe nātou fakaʼaogaʼi te ʼaluʼaga ʼaia moʼo fai ʼo te fagonogono faigamālie. ʼI te hili ʼo te ʼu ʼaho ʼaē neʼe fakatuʼutuʼu kiai, ʼe mole kei kau ia nātou ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼi te fai fakamāu, tatau aipe pe neʼe fakaʼaogaʼi peʼe kailoa.

ʼE faiga te kau Kilisitiano ke nātou ‘tokakaga ki tanatou ʼu meʼa ʼa nātou totonu,’ kae mole nātou kau “ki te ʼu meʼa ʼa ʼihi.” (1 Tesalonika 4:​11; 1 Petelo 4:​15) ʼI te temi ʼaē neʼe kole age ai e te tagata Sutea kia Sesu ke ina fai he tonu ʼo ʼuhiga mo te vaevae ʼo te tofiʼa, neʼe ina tali fēnei: “Tagata, ko ai ʼaē neʼe ina fakanofo ʼau ko he tuʼi fakamāu peʼe ko he tagata vahe meʼa kia koutou?” (Luka 12:13, 14) Neʼe haʼu ia Sesu ko te tala ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼo te ʼAtua, kae neʼe mole haʼu ko te fakamāuʼi ʼo te ʼu meʼa ʼaē ʼe pipiki ki te lao. (Luka 4:​18, 43) Ko te tali ʼaē neʼe fai e Sesu, neʼe lagi ina uga te tagata ke mulimuli ki te fakatuʼutuʼu ʼa te Lao, moʼo fakatokatoka ʼo te ʼu fihifihia. (Teutalonome 1:​16, 17) Logope la te fakatuʼutuʼu ʼa te lao, kae ko te tali ki te pāui ʼaē ke kita kau ki te kūtuga ʼaē ka nātou sivi te fakamāu, ʼe mole tatau ia mo hakita kau ki te ʼu meʼa ʼa ʼihi. ʼE tatau te ʼaluʼaga ʼaia mo te meʼa ʼaē neʼe hoko ki te ʼu kaumeʼa e toko tolu ʼo Taniela. Neʼe fakatotonu e te puleʼaga ʼo Papiloni kia nātou ke nātou fakatahi ki te malaʼe ʼo Tula, pea neʼe mole nātou maumauʼi te Lao ʼa te ʼAtua ʼi tanatou mulimuli ki te faʼahi ʼaia. Ki muli age neʼe mole tatau leva te meʼa ʼaē neʼe nātou fai, ohage ko tona fakahā e te Tohi-Tapu.​—Taniela 3:​16-​18.

ʼI te mole kei mulimuli ʼa te kau kaugana ʼa te ʼAtua ki te Lao Faka Moisese, neʼe tonu ke fakamāuʼi nātou e te ʼu telepinale fakatagata ʼi te ʼu fenua ʼaē ʼe nātou nonofo ai. Neʼe uga e te ʼapositolo ko Paulo te “kau maʼoniʼoni” ʼo Kolonito, ke nātou fakatokatoka te ʼu fihifihia ʼi te loto kokelekasio. Logope la tana ʼui ʼaē ko te ʼu telepinale fakatagata, ʼe ko “te kau tagata heʼe faitotonu,” neʼe mole fakafisi ia Paulo ki te ʼui ʼaē ʼe feala ke nātou fakatokatoka te ʼu tokakovi fakamālama. (1 Kolonito 6:1) Neʼe ina hāofaki ia ia totonu ʼi te telepinale ʼo Loma, pea neʼe ina kole ke fakamāuʼi ia ia e Sesale. ʼE mole kovi katoa te ʼu telepinale fakatagata.​—Gāue 24:10; 25:10, 11.

Ko te ʼu telepinale fakatagata ʼe nātou fakafofoga “te ʼu pule māʼoluga.” ʼE nātou “tahi tuʼu ʼi tona tuʼulaga ʼuhi pe ko te ʼAtua,” pea ʼe nātou fakatuʼutuʼu te ʼu lao, pea mo fakamaʼua te hahaʼi ke nātou mulimuli kiai. Neʼe tohi fēnei e Paulo: “Heʼe ko te minisi ia ʼa te ʼAtua maʼa koe ki te lelei ʼo koe. Kae kapau ʼe ke fai te meʼa ʼaē ʼe kovi, manavasiʼi ia koe, heʼe mole ina toʼo noa te heletā; heʼe ko ia ko te minisi ʼa te ʼAtua, ʼe ko he tagata lagavaka moʼo fakahā te hāūhāū kia ia ʼaē ʼe ina fai te meʼa ʼaē ʼe kovi.” Ko te kau Kilisitiano ʼe mole nātou ‘fakafeagai ki te pule’ ʼi tana fakahoko te ʼu gāue ʼaē ʼe ʼalutahi mo te lao, heʼe mole totonu, ke ʼaua naʼa nātou fia ‘fakafeagai ki te fakatuʼutuʼu ʼaia’ naʼa hoko ai honatou fakatūʼa.​—Loma 13:​1-4; Tito 3:1.

Ko te meʼa ʼaē ʼe tonu ke vakaʼi lelei e te kau Kilisitiano, ko te ʼiloʼi ʼaē peʼe tonu ke nātou fakalogo ki he ʼu faʼahiga meʼa pe ʼe fakaʼui age e Sesale. Neʼe tokoni fēnei ia Paulo: “Koutou liufaki ki te hahaʼi fuli te ʼu meʼa ʼaē ʼe tonu ke koutou foaki kia nātou: kia ia ʼaē ʼe ina kumi mai te tukuhau, te tukuhau; kia ia ʼaē ʼe ina kumi mai te maʼua fakapōpula, te maʼua fakapōpula; kia ia ʼaē ʼe ina kumi mai te manavasiʼi, te manavasiʼi.” (Loma 13:7) ʼE pipiki te faʼahi ʼaia ki te totogi ʼo te tukuhau. (Mateo 22:17-​21) Kapau ʼe ʼui e Sesale ʼe tonu ke fakaʼaogaʼi e te hahaʼi ʼo te fenua tonatou temi pea mo tanatou ʼu faiga moʼo fakamaʼa ʼo te ʼu ala peʼe ko te fakahoko ʼo te tahi gāue ʼe kau ki te ʼu gāue ʼa Sesale, ʼe tonu ke fai e te Kilisitiano takitokotahi he tonu peʼe nātou fakalogo anai ki te fakatotonu ʼaia peʼe kailoa.​—Mateo 5:​41.

Ko ʼihi Kilisitiano neʼe nātou manatu ko te kau kia nātou ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼo ʼuhiga mo te fakamāu, ʼe hage pe ko hanatou foaki kia Sesale te ʼu meʼa ʼa Sesale. (Luka 20:25) Ko te gāue ʼa nātou ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼo ʼuhiga mo te fakamāu, ʼe ko te fakalogo ki te ʼu meʼa neʼe hoko, pea mo nātou foaki he manatu ʼe totonu ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼaē neʼe logo kiai, peʼe ʼo ʼuhiga mo te lao. Ohage la, ko te kūtuga ʼaē ʼe nātou fai te ʼu sivi ki te tukugakovi ʼaē ʼe fai, ʼe nātou vakaʼi peʼe lākahala peʼe kailoa. Kae e feafeaʼi te ʼu fakamāu ʼaē ʼe fai ʼi te agamāhani? ʼI te faʼahi faka sivile, ʼe feala ke kole e te kūtuga ʼaē ʼe nātou fai te fakamāu, ke foaki e ia ʼaē ʼe fakamāuʼi, te falā moʼo huʼi ʼaki te kovi ʼaē neʼe ina fai. Kapau neʼe ko he fakapō, pea ʼe tonu ke nātou fakafuafua peʼe ko te ʼu meʼa ʼaē neʼe fakahā ʼe feala ʼaki ai ke fai te fakatūʼa. ʼI ʼihi temi ʼe nātou fakahā pe koteā te fakatūʼa ʼaē ʼe tonu ke fai ʼo mulimuli ki te lao. Pea ʼe fakaʼaogaʼi e te puleʼaga tona mālohi “moʼo fakahoko te hāūhāū kia ia ʼaē ʼe ina fai te aga ʼe kovi,” peʼe ina “fakatūʼa te kau agakovi.”​—1 Petelo 2:​14.

Kae e feafeaʼi leva mo kapau ʼe logoʼi e he Kilisitiano, ʼe mole fakagafua age e tona leʼo ʼo loto ke kau kia nātou ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼo ʼuhiga mo he fakamāu? ʼE mole talanoa te Tohi-Tapu kia nātou ʼaē ʼe nātou fai te faʼahi ʼaia, koia ʼe mole feala ke ina ʼui, ‘ ʼE mole tali e taku lotu te gāue ʼaē ko te kau ki te kūtuga ʼaē ʼe nātou sivi he fakamāu.’ ʼO mulimuli ki te fakamāu ʼaē ʼe fai, ʼe feala ke ina ʼui ko te kau kia nātou ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼo ʼuhiga mo te fakamāu, ʼe fakafeagai ki tona leʼo ʼo loto. ʼE feala ke hoko te faʼahi ʼaia mo kapau ʼe ko he fakamāu ʼo ʼuhiga mo he aga heʼeʼaoga, ki he fakatō fatu, ki he matehi ʼo he tahi ka neʼe mole loto kiai, peʼe ko he tahi age ʼe mulimuli kiai tana manatu ʼaē ʼe akoʼi e te Tohi-Tapu, ka mole mulimuli ki he lao fakamālama. Kae, ʼi tona ʼuhiga moʼoni, ʼe feala kia ia ʼaē ʼe fili ke kau kia nātou ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼo ʼuhiga mo te fakamāu, ke kau ki he fakamāu ʼe mole ko he ʼu meʼa feiā.

Ko he Kilisitiano kua mālama lelei ki te ʼu pelesepeto ʼa te ʼAtua, ʼe ina toe fakakaukau anai naʼa kau anai ki te fakatūʼa ʼaē neʼe fai e te ʼu tuʼi fakamāu. (Vakaʼi ia Senesi 39:17-​20; 1 Timoteo 5:​22.) Kapau ʼe hala te tukugakovi pea ʼe fakatotonu ai ke matehi ia ia ʼaē neʼe fakamāuʼi, ʼe kau anai koa te Kilisitiano ʼaia ki he ligi toto? (Ekesote 22:2; Teutalonome 21:8; 22:8; Selemia 2:​34; Mateo 23:35; Gāue 18:6) ʼI te fakamāu ʼaē neʼe fai kia Sesu, neʼe fia ‘maʼa ia Pilato ʼi te toto ʼo te tagata ʼaia.’ Neʼe ʼui fēnei e te kau Sutea: “Ke haʼu tona toto kia mātou pea mo ʼamatou fānau.”​—Mateo 27:24, 25.

Kapau neʼe kau he ʼu Kilisitiano kia nātou ʼaē ʼe nātou sivi te fakamāu, ohage ko tona fakatuʼutuʼu e te puleʼaga, kae ʼuhi ko tona leʼo ʼo loto neʼe fakafisi ai ki te fai ʼo he tonu logope la te fakakinau ʼaē ʼa te tagata fai fakamāu, ʼe tonu anai ke teuteu te Kilisitiano ke ina tauʼi te ʼu fua ʼaē ka hoko ʼaki te meʼa ʼaia​—ʼe feala ke lelei peʼe iku ai mo hona pilisoniʼi.​—1 Petelo 2:​19.

ʼI te sivi fakaʼosi, ko te ʼu Kilisitiano fuli ʼaē ʼe pāui ke nātou kau ki te hahaʼi ʼaē ʼe nātou fai he tonu ʼi he fai fakamāu, ʼe tonu ke nātou fakafuafua pe ko te tonu ʼaē ka nātou fai, ʼo mulimuli ki tanatou mahino ki te Tohi-Tapu pea mo tonatou leʼo ʼo loto. Ko ʼihi Kilisitiano neʼe pāui ke nātou kau kia nātou ʼaē ʼe nātou fai te fakamāu pea neʼe nātou kau ki te kūtuga ʼaia. Ko ʼihi neʼe nātou fakafisi kiai tatau aipe peʼe fakatūʼa anai nātou. ʼE tonu ke fai e te Kilisitiano takitokotahi he tonu ʼo ʼuhiga mo te meʼa ʼaē ka ina fai, pea ʼe mole tonu anai ke fatufatuʼi e ʼihi te tonu ʼaē neʼe ina fai.​—Kalate 6:⁠5.