ʼE Hā Te ʼOfa Faka Kilisitiano ʼi Te Lotolotoiga ʼo Te ʼu Maveuveu

NEʼE kamata te ʼu fihifihia ʼi te māhina ʼo ʼApelili 1994, ʼi te ʼaho ʼaē neʼe mamate ai te ʼu tagata pelesita ʼo Burundi pea mo Rwanda ʼi te vakalele ʼaē neʼe tō ʼo paʼulu. ʼI te ʼu hola ʼaē neʼe hoa ki te tuʼutāmaki ʼaia, neʼe hoko ai te ʼu fai fakapō ʼi Rwanda. Ia māhina pe e tolu, neʼe mamate ai te toko 500 000 hahaʼi Rwanda​—tagata, mo fafine, pea mo te tamaliki. Neʼe fakahigoaʼi e ʼihi te temi ʼaia ko “te fakapō lahi.”

Ko te vaelua ʼo te toko 7 500 000 hahaʼi ʼo Rwanda, neʼe tonu ke nātou feholaki. Neʼe kau kia nātou ʼaia te toko 2 400 000 hahaʼi neʼe nātou feholaki ki te ʼu fenua ʼo te ʼu tafaʼaki. Ko te mavae ʼaia ʼo te hahaʼi feholaki, neʼe ko te mavae ʼaē neʼe lahi tokotahi pea mo vave tokotahi ʼaē kua hoko ʼi te hisitolia ʼo totatou temi. Neʼe fakatuʼutuʼu fakavilivili te ʼu nofoʼaga faka temi ʼi Zaïre (ko tona higoa ʼi te temi nei ko te Lepupilika Temokalatike ʼo Congo), mo Tanzanie, pea mo Burundi. Ko ʼihi ʼo te ʼu nofoʼaga ʼaia​—ʼaē neʼe lahi tokotahi ʼi te malamanei—​neʼe nonofo ai te toko 200 000 hahaʼi.

Neʼe tokolahi te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova neʼe kau ʼi te kau feholaki ʼaia, ko he ʼu hahaʼi ʼe nātou ʼofa ki te tokalelei pea mo nātou mulimuli ki te ʼu pelesepeto ʼa te Tohi-Tapu ʼi tonatou maʼuli. Tatau aipe pe kofea te fenua ʼaē ʼe nātou maʼuʼuli ai, kae ʼe mole nātou kau ʼi te ʼu meʼa faka politike pea ʼe nātou maʼuliʼi te pelesepeto ʼaē ʼe tuʼu ia Isaia 2:4: “ ʼE tonu anai ke nātou tuki tanatou ʼu heletā ke liliu ko he ʼu huo fuli kele pea mo tanatou ʼu tao ke liliu ko he ʼu pipi moʼo pakimaga. ʼE mole hiki anai te heletā ʼa he puleʼaga ki he tahi puleʼaga pea ʼe mole nātou toe ako anai te tau.” ʼE lahi te hahaʼi ʼe nātou fakamoʼoni, ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼe ko he lotu neʼe mole kau ia ki te fakapō lahi ʼaē neʼe hoko ʼi Rwanda.

Neʼe ʼui e Sesu Kilisito ʼo ʼuhiga mo tana kau tisipulo, ʼe “mole nātou kau ʼi te malamanei.” Kae mai tona ʼuhiga ʼaē ʼe nātou “nonofo ʼi te malamanei,” koia ʼe mole feala ai ke nātou hāo ʼi te ʼu maveuveu ʼo te ʼu puleʼaga. (Soane 17:​11, 14) ʼI te lolotoga ʼo te fakapō lahi ʼaē neʼe hoko ʼi Rwanda, neʼe mamate ai te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova e toko 400. Ko te toko 2 000 kau Fakamoʼoni pea mo ʼihi ʼaē neʼe nātou fia ʼiloʼi te moʼoni, neʼe nātou feholaki mai te fenua ʼaia.

ʼE mole nātou fia kau ʼi te malamanei, kae ko tona faka ʼuhiga koa, ʼe mole fai e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova he ʼu fakatuʼutuʼu mokā hoko kia nātou he ʼu fihifihia? Kailoa. ʼE ʼui fēnei e te Folafola ʼa te ʼAtua: “Kapau ʼe masiva he tēhina peʼe ko he tuagaʼane, pea ʼe mole hana meʼa kai ʼi te ʼaho fuli, kae ʼe ʼui age e he tahi ia koutou kia nāua: ‘ ʼOlo koulua ʼi te tokalelei, ʼo fakamāfana pea mo taupau maʼuli,’ kae ʼe mole koutou foaki age kia nāua te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki tonā sino, koteā tona ʼaoga? ʼO toe feiā aipe mo te tui, kapau ʼe mole hana ʼu gāue, pea ʼe mate ia.” (Sake 2:​15-​17) Ko te ʼofa ki te kāiga ʼe ina toe uga foki te kau Fakamoʼoni ke nātou tokoni kia nātou ʼaē ʼe kau ki te ʼu lotu kehekehe.​—Mateo 22:37-​40.

Ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼo te malamanei katoa neʼe nātou fia tokoni ki ʼonatou tēhina ʼaē neʼe tau mo he ʼu fihifihia lahi ʼi Rwanda, pea neʼe hinoʼi te ʼu tēhina ʼo Eulopa ʼo te Potu Hihifo ke nātou fakatuʼutuʼu te tokoni ʼaē ka fai anai kia nātou. ʼI te fasiga taʼu māfana ʼo te taʼu 1994, neʼe lotolelei te tahi kau Fakamoʼoni ke nātou foimo ʼolo ʼo tokoni ki ʼonatou tēhina mo tuagaʼane Kilisitiano ʼi Afelika. Neʼe fakatuʼutuʼu he ʼu nofoʼaga faka temi pea mo he ʼu fale mahaki faka temi ki te hahaʼi ʼaē neʼe mavae ʼi Rwanda. Ko te tuʼuga mutuʼi meʼa, mo te ʼu tupenu, mo te meʼa kai, pea mo te ʼu tohi faka Tohi-Tapu neʼe ʼave vakalele kia nātou peʼe ʼi te tahi faʼahiga ʼaluʼaga. Ko te hahaʼi e toko 7 000 tupu​—ʼo teitei ke tuʼa tolu tonatou kaugamālie ʼi te kaugamālie ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi Rwanda ʼi te temi ʼaia—​neʼe tufa age kia nātou te ʼu meʼa ʼaia. ʼI te māhina ʼo Tesepeli ʼo te taʼu ʼaia, ko te toko lauʼi afe ʼo te kau feholaki, ʼo kau ai mo te tokolahi ʼo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, neʼe nātou toe liliu ki Rwanda ke nātou toe fakatuʼutuʼu tonatou ʼu maʼuli.

Ko Te Tau ʼi Congo

ʼI te taʼu 1996, neʼe kamata te tau ʼi te potu hahake ʼo te Lepupilika Temokalatike ʼo Congo. Ko te fenua ʼaia ʼe tuʼu ia tafa ʼo Rwanda pea mo Burundi. ʼO toe feiā pe mo te fenua ʼaia, neʼe fakaʼalikiʼi pea mo matematehi ai te hahaʼi. ʼI te lotolotoiga ʼo te ʼu fai fana ʼaē neʼe fai hoholo pea mo te tutu ʼo te ʼu kolo, neʼe tonu ke feholaki te hahaʼi moʼo hāofaki tonatou maʼuli. Neʼe hoko fakafokifā te ʼu meʼa ʼaia ki te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, pea neʼe mamate ai te toko 50. Ko ʼihi neʼe mamate ʼi te ʼu pa fana ʼaē neʼe fai. Ko ʼihi neʼe tāmateʼi koteʼuhi neʼe nātou kau ki te tahi lanu, pe neʼe manatu te kau solia, ʼe ko he kau fakafeagai. Neʼe tutu katoa te kiʼi kolo ʼaē neʼe nonofo ai te toko 150 kau Fakamoʼoni ʼa Sehova. ʼI te tahi ʼu kolo, neʼe lahi ai te ʼu ʼapi pea mo te ʼu Fale ʼo te Puleʼaga ʼaē neʼe tutu. ʼI te kua tutu ʼo tonatou ʼu ʼapi pea mo tonatou ʼu koloā, neʼe feholaki te kau Fakamoʼoni ki te tahi ʼu kolo, pea neʼe tokoni age kia nātou tonatou ʼu tēhina.

Ka ʼosi te tau, pea ʼe hoko te hoge, he kua maumauʼi te ʼu gāueʼaga pea mo te ʼu fale ʼaē ʼe tānaki ai te meʼa kai, pea ʼe mole kei fakahū ki te fenua te meʼa kai ʼaē neʼe ʼave māhani kiai. ʼE totogi kovi mo te meʼa kai ʼaē ʼe kei toe. ʼI te kolo ʼo Kisangani, ʼi te kamata ʼo te māhina ʼo Maio 1997, ko te kilo putete e tahi, ko tona totogi neʼe ko tola e tolu, pea neʼe totogi kovi fau ki te hahaʼi. Ko te tokolahi ʼo te hahaʼi, neʼe feala pe ke nātou totogi hanatou meʼa kai ke nātou kakai tuʼa tahi pe ʼi te ʼaho. Tahi ʼaē meʼa, ʼe hoko te mahaki ki te hoge. ʼUhi ko te mole feʼauga ʼo te meʼa kai, ʼe mole feala ke tauʼi e tokita sino te ʼu mahaki ohage la ko te malaria, mo te liligi, pea mo te mamahi fatu. Koia, ʼe ko te fānau ʼaē ʼe lave tāfito kiai te ʼu mamahi ʼaia pea mo nātou mamate ai.

ʼE Nātou Vakaʼi Te ʼu Meʼa ʼAē ʼe ʼAoga Kia Nātou

Neʼe toe foimo fai e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼo Eulopa te ʼu fakatuʼutuʼu ke foaki ki te ʼu tēhina ʼaia te ʼu meʼa ʼaē neʼe ʼaoga kia nātou. ʼI te māhina ʼo ʼApelili 1997, ko te kūtuga kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼo kau ai mo te ʼu tōketā e toko lua, neʼe nātou folau ki te fenua ʼaia ʼo nātou ʼave mo nātou he paʼaga pea mo he ʼu meʼa faitoʼo. ʼI te kolo ʼo Goma, neʼe kua hinoʼi e te ʼu tēhina ʼo te kolo ʼaia he ʼu komite ke nātou vakaʼi pe koteā te ʼu meʼa ʼaē neʼe ʼaoga kia nātou, ke feala hanatou foimo tokoni ki te hahaʼi. Neʼe foli e te kūtuga ʼaia te kolo pea mo te ʼu koga meʼa ʼo te ʼu tafaʼaki. Neʼe fekauʼi ʼihi tagata ke nātou ʼolo ʼo kumi logo mai te ʼu potu kehekehe ʼo te fenua. Neʼe toe maʼu foki mo te ʼu logo mai te kolo ʼo Kisangani, ʼaē ʼe tuʼu ia kilometa e 1 000 ʼi te potu hihifo ʼo Goma. Neʼe tokoni te ʼu tēhina ʼo te kolo ʼaia ki te fakatuʼutuʼu ʼo te tokoni ki te hahaʼi ʼo Goma, ʼaē neʼe nonofo ai te kau Fakamoʼoni e toko 700.

Neʼe ʼui fēnei e te tahi Kilisitiano ʼi Goma: “Neʼe malave ʼaupito ki tomatou loto tamatou sio ʼaē ki te ʼu tēhina ʼaē neʼe ʼōmai mai mamaʼo ʼo tokoni mai kia mātou. ʼI muʼa ʼo tanatou ʼōmai, neʼe kua mātou fetokoniʼaki. Neʼe tonu ke mavae te ʼu tēhina ʼi te vao, pea ke nātou ʼōmai ki Goma. Ko ʼihi, neʼe mole kei ʼi ai honatou ʼapi, pea neʼe nātou līaki tanatou ʼu gāueʼaga. Neʼe mātou tali nātou ʼi tomatou ʼu ʼapi pea mo vaevae mo nātou tamatou ʼu mutuʼi meʼa pea mo te kiʼi meʼa kai ʼaē neʼe mātou maʼu. Neʼe mole lahi te ʼu meʼa ʼaē neʼe feala ke mātou fai maʼa nātou. Ko ʼihi ia mātou neʼe mātou lotomamahi ʼi te mole feʼauga ʼo tanatou meʼa kai.

“Kae ko te ʼu tēhina ʼaē neʼe ʼōmai mai Eulopa, neʼe nātou ʼōmai mo te falā, ʼo feala ai ʼaki te falā ʼaia ke mātou totogi hamatou meʼa kai, ʼaē neʼe kua tahitahiga tona maʼu pea mo totogi kovi. Neʼe mātou maʼu te meʼa kai ʼaia ʼi tona temi totonu, he neʼe mole kei ʼi ai hamatou meʼa kai. Neʼe mātou vaevae tamatou meʼa kai mo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova pea mo nātou ʼaē neʼe mole ko he kau Fakamoʼoni. Kapau neʼe mole ʼaumai tautonu te meʼa kai ʼaia, pea ʼe mahino ia neʼe lagi mamate anai te tokolahi ia mātou, tāfito ia nātou liliki. Neʼe hāofaki e Sehova tana hahaʼi. Neʼe ōfo ai te hahaʼi ʼaē neʼe mole ko he kau Fakamoʼoni ʼa Sehova. Ko te tokolahi neʼe nātou fakatokagaʼi tamatou logo tahi pea mo tamatou feʼofaʼofani. Neʼe fakamoʼoni e ʼihi, ʼe ko tatou te lotu moʼoni.”

Logope la neʼe kua totogi tanatou meʼa kai pea mo tufa tanatou ʼu meʼa faitoʼo ʼi te fenua, kae neʼe kei lahi te ʼu meʼa neʼe ʼaoga kia nātou. Neʼe tonu ke ʼi ai hanatou ʼu mutuʼi meʼa pea mo hanatou ʼu meʼa kafu, pea ke toe lahi age tanatou meʼa kai pea mo tanatou ʼu meʼa faitoʼo. Tahi ʼaē meʼa, neʼe tonu ke mātou tokoni kia nātou ke toe laga tonatou ʼu ʼapi ʼaē neʼe maumauʼi.

Ko He Hahaʼi ʼe Loto Fia Foaki

Neʼe toe lotomālohi te ʼu tēhina ʼo Eulopa ke nātou tokoni ki te ʼu tēhina ʼo Afelika. Ko te filiale ʼo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi Louviers, ʼi Falani, neʼe ina fakahā ki te ʼu kokelekasio ʼo te Vallée du Rhône mo Normandie, pea mo ʼihi kokelekasio ʼi Palesi, te ʼu meʼa ʼaē neʼe ʼaoga ki tonatou ʼu tēhina. Neʼe feala ke nātou maʼuliʼi te tahi pelesepeto ʼaenī ʼo te Tohi-Tapu: “Ko ʼaē ʼe ina to fakaveliveli ʼe ina toe utu fakaveliveli anai; pea ko ʼaē ʼe ina to fakalahi ʼe ina toe utu fakalahi anai. Ke tahi fai pe ki te meʼa ʼaē kua ina fakatotonu ʼi tona loto, ʼo mole fai ʼaki he loto fakahemala peʼe ʼaki he loto fakakinau, heʼe ko te ʼAtua ʼe ʼofa kia ia ʼaē ʼe ina foaki ʼaki te loto fakafiafia.”​—2 Kolonito 9:6, 7.

Ko te toko lauʼi afe neʼe nātou foaki ʼaki he loto fakafiafia. Ko te tuʼuga kalato pea mo te ʼu kato neʼe fonu ko te ʼu mutuʼi meʼa pea mo te ʼu sūlie, neʼe ʼave ki te ʼu Fale ʼo te Puleʼaga pea mo fetuku ki te filiale ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi Falani. ʼI te filiale, ko te kau gāue e toko 400 neʼe nātou teuteu ke nātou kau ki te tahi faʼahi ʼo te gāue makehe ʼaia ʼaē neʼe fakahigoaʼi ko te “Tokoni ki Zaïre.” ʼI te ʼaumai ʼo te ʼu meʼa ʼofa ʼo te ʼu tēhina, neʼe nātou filifili te ʼu mutuʼi meʼa, ʼo nātou fetuʼi pea mo fafaʼo ki he ʼu kalato, pea neʼe nātou fakatokatoka ʼo taki 30 kalato ki he palete e tahi. Ko te kau tamaliki, neʼe nātou manatuʼi tonatou ʼu kiʼi tēhina mo tuagaʼane ʼi Afelika pea neʼe nātou momoli kia nātou te ʼu kiʼi meʼa gaoʼi​—he ʼu kiʼi motokā veliveli, mo he ʼu toupies, mo he ʼu kiʼi pupe, pea mo he ʼu nounours. Neʼe fafaʼo fakatahi te ʼu kiʼi meʼa gaoʼi ʼaia mo te ʼu meʼa ʼaē neʼe ʼaoga tāfito ki tonatou maʼuli. ʼAki te tuʼuga meʼa ʼofa ʼaia, neʼe fakafonu kotenea e hiva ʼe meta 12, pea neʼe ʼave vaka ki Congo.

Neʼe koteā te lahi ʼo te ʼu meʼa ʼofa ʼaē neʼe ʼave ki Afelika ʼaki te tokoni ʼo te kau Fakamoʼoni ʼe lauʼi afe mai Pelesike, mo Falani, pea mo Suisi? ʼI te māhina ʼo Sūnio 1997, neʼe tānaki te ʼu meʼa faitoʼo ko kilo e 500, mo te ʼu keke ko tane e 10, mo te tahi ʼu meʼa kai ko tane e 20, mo te ʼu mutuʼi meʼa ko tane e 90, mo te ʼu sūlie e 18 500, pea mo te ʼu tupenu e 1 000. Neʼe toe ʼave foki mo te ʼu tohi faka Tohi-Tapu. Neʼe leleiʼia ʼaupito e te ʼu tēhina te ʼu meʼa ʼofa fuli ʼaia, ʼo fakafimālieʼi ai te hahaʼi ʼaē neʼe feholaki mai tonatou fenua, pea mo tokoni kia nātou ke nātou kātakiʼi te ʼu ʼahiʼahi ʼaē neʼe hoko kia nātou. Ko te totogi ʼo te ʼu meʼa ʼofa fuli ʼaia neʼe ko te teitei 1 000 000 tola. Ko te ʼu meʼa ʼofa ʼaia neʼe ko he ʼu fakamoʼoni ʼo te ʼofa fakatautehina ʼaē ʼe fakahā e te hahaʼi ʼaē ʼe nātou tauhi kia Sehova.

ʼE Tufa Te ʼu Meʼa ʼOfa ʼi Congo

ʼI te fakaaʼu ʼo te ʼu meʼa ʼofa ʼaia ki Congo, ko te ʼu tēhina e toko lua pea mo te tuagaʼane neʼe ʼōmai mai Falani ke nātou gāue fakatahi mo te ʼu komite ʼo te fenua ʼaē ʼe tokoni ki te hahaʼi. Neʼe ʼui fēnei e Joseline ʼo ʼuhiga mo te loto fakafetaʼi ʼaē neʼe fakahā e te ʼu tuagaʼane ʼo Congo: “ ʼE lahi te ʼu tohi neʼe fai mai e te ʼu tēhina mo tuagaʼane moʼo fakahā tonatou loto fakafetaʼi. Neʼe foaki mai e te tahi tēhina masiva te kahoa neʼe fai ʼaki te maka maʼugataʼa ko te malachite. Ko ʼihi, neʼe nātou foaki mai tonatou ʼu paki. ʼI te temi ʼaē neʼe mātou tauʼinē ai, neʼe mātou faifepa mo te ʼu tēhina, pea neʼe nātou fāʼufua kia ʼau, pea mo fetāgihi. Neʼe ʼau toe tagi foki mo ʼau. Ko te tokolahi neʼe nātou ʼui, ‘Ko Sehova ʼe agalelei. ʼE manatuʼi tatou e Sehova.’ Koia, neʼe mahino kia nātou, ko Sehova ʼaē neʼe ina fai te ʼu meʼa ʼofa ʼaia. ʼI tamatou tufa te meʼa kai, neʼe fakavikiviki te ʼu tēhina mo tuagaʼane kia Sehova ʼaki he ʼu katiko. Neʼe malave ʼaupito te faʼahi ʼaia kia ʼau.”

Ko te tōketā ko Loic neʼe kau ʼi te kūtuga ʼaē neʼe fekauʼi ki Congo. Ko te tokolahi ʼo te hahaʼi neʼe nātou fakatahi ki te fale fono ʼo fakatalitali lelei ke ina foaki age te faitoʼo ʼaē neʼe ʼaoga kia nātou. Ko te tahi tuagaʼane ʼaē neʼe fia kau ki te tokoni ʼaē neʼe fai, neʼe ina fakapaku te ʼu filifili e 40 maʼa nātou ʼaē neʼe talitali ke vakaʼi nātou e te tōketā. Mai tona ʼuhiga ʼaē neʼe talitali te toko 80, koia neʼe foaki kia nātou takitahi te vaelua ʼo te filifili.

Ko Te Tokoni Ki ʼIhi

Neʼe mole gata pe te foaki ʼo te ʼu meʼa ʼofa ʼaia ki te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova. Neʼe toe foaki foki ki te tahi ʼu hahaʼi, ohage ko tona fai ʼi te taʼu 1994. Ko te faʼahi ʼaia ʼe ʼalutahi mo te koga tohi ʼo Kalate 6:10, ʼaē ʼe ʼui fēnei ai: “Koia, ʼi te temi ʼaē ʼe kei tou maʼu ai hotatou temi faigamālie, tou fai te meʼa ʼaē ʼe lelei ki te hahaʼi fuli pe, kae tāfito kia nātou ʼaē ko ʼotatou ʼu kāiga ʼi te tui.”

Neʼe tufa e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova te ʼu meʼa faitoʼo pea mo te ʼu mutuʼi meʼa ki te ʼu faleako pea mo te fale posio ʼaē ʼe ōvi ki Goma. Ko te fale posio ʼaia, ʼe taupau ai te ʼu fānau e toko 85. ʼI te ʼaʼahi fakamuli ʼa te ʼu tēhina ʼi te fale posio ʼaia moʼo vakaʼi pe koteā te ʼu meʼa ʼaē neʼe ʼaoga kia nātou, neʼe fakapapau age e te ʼu tēhina, ʼe nātou ʼaumai anai kia nātou te ʼu kalato keke e 50, mo te ʼu kalato mutuʼi meʼa, mo te ʼu tupenu e 100, mo he ʼu meʼa faitoʼo, pea mo te ʼu kiʼi meʼa gaoʼi. Neʼe fakaʼatu te kau tamaliki ʼi te malaʼe pea neʼe nātou hihiva ki te ʼu tēhina ʼaē neʼe nātou ʼaʼahi nātou. ʼOsi ʼaia, pea neʼe nātou kolekole age, peʼe feala anai ke ʼavage hanatou foʼi fiti moʼo ʼaka fitipolo.

Hili kiai ni ʼu vāhaʼa, pea neʼe fakahoko e te ʼu tēhina tanatou fakapapau ʼaē ke nātou ʼaumai te ʼu meʼa ʼofa ʼaia. Neʼe ōfo te tagata Pule ʼo te fale posio ʼi tana sio ki te tuʼuga meʼa ʼofa ʼaē neʼe ʼavage kia nātou pea mo te ʼu tohi faka Tohi-Tapu ʼaē neʼe ina lau, pea neʼe ina ʼui ai ʼe liliu anai ko he Fakamoʼoni ʼa Sehova. Pea neʼe ʼavage koa ki te kau tamaliki tanatou foʼi fiti? Neʼe tali fēnei e Claude, te tēhina ʼaē neʼe ina takitaki te kūtuga ʼaē neʼe ʼōmai mai Falani, “Kailoa, neʼe mātou foaki age kia nātou te ʼu foʼi fiti e lua.”

Ko Te ʼu Nofoʼaga Faka Temi

Neʼe mole gata pe te tokoni ʼaia ki te fenua ʼo Congo. Ko te toko lauʼi afe hahaʼi neʼe nātou feholaki mai te koga meʼa ʼaē neʼe hoko ai te tau, ʼo nātou ʼolo ki te fenua ʼo te tafaʼaki ʼaē neʼe fakatuʼutuʼu fakavilivili ai he ʼu nofoʼaga faka temi e tolu. Neʼe toe ʼolo foki te ʼu tēhina ki te ʼu koga meʼa ʼaia, moʼo vakaʼi pe koteā te tokoni ʼaē neʼe feala ke nātou fai. ʼI te temi ʼaē neʼe teuteuʼi ai te alatike ʼaenī, ko te hahaʼi e toko 211 000 ʼaē neʼe nonofo ai, pea ko te tokolahi neʼe ʼōmai mai Congo. Ko te toko 800 ia nātou neʼe ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova pea mo ʼonatou ʼu fānau, pea mo ʼihi hahaʼi neʼe nātou fia ʼiloʼi te logo lelei ʼo te Puleʼaga. Ko te fihifihia tāfito ʼo te ʼu nofoʼaga faka temi ʼaia, ko te mole feʼauga ʼo te meʼa kai. ʼI te tahi nofoʼaga, neʼe feʼauga te meʼa kai kia ʼaho pe e tolu, pea neʼe ko te ʼu aliko neʼe kua taʼu tolu tona ʼāfea.

Kae neʼe lotomālohi aipe te kau Fakamoʼoni. Logope la neʼe mole lahi te ʼu tohi ʼaē neʼe nātou maʼu, kae neʼe nātou fakatuʼutuʼu tuʼumaʼu he ʼu fono ke nātou mālolohi ai ʼi te faʼahi fakalaumālie. Neʼe nātou toe gāue mālohi foki ʼi te faka mafola ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼi te ʼu nofoʼaga faka temi.​—Mateo 24:14; Hepeleo 10:24, 25.

Neʼe kau te tōketā ʼi te kūtuga kau Fakamoʼoni ʼaē neʼe hinoʼi moʼo tokoni ki te hahaʼi ʼaia. Logope la neʼe fakagafua e te puleʼaga ke nātou nonofo ʼi he ʼu kiʼi ʼaho ʼi te ʼu nofoʼaga faka temi ʼaia, neʼe nātou fai te ʼu faitoʼo ki te hahaʼi. Neʼe nātou tuku he ʼu meʼa faitoʼo pea mo he falā ki te kau tagata ʼāfea, ke feala hanatou totogi ʼaki te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼaoga ki tonatou maʼuli. Neʼe nātou toe fakaʼamu foki ki te kau Fakamoʼoni ʼaē ʼe nonofo ʼi te ʼu nofoʼaga faka temi, ke nātou toe liliu vave ki tonatou fenua.

E feafeaʼi ʼo ʼuhiga mo te ka haʼu? Neʼe fakakikite e Sesu, ʼe maveuveu anai totatou temi, pea ʼe hoko ai anai te ʼu tau pea mo te ʼu hoge. (Mateo 24:⁠7) ʼE ʼiloʼi e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, ʼe gata pe ki te Puleʼaga ʼo te ʼAtua te fealagia ʼaē ke ina fakagata te ʼu mamahi ʼaē ʼe hoko ki te malamanei ia ʼaho nei. ʼI te takitaki ʼo te Puleʼaga ʼaia, ko totatou kele ʼe toe liliu anai ko he palatiso ʼe maʼu ai te tokalelei, pea ʼe mahu ai anai te fiafia ki te hahaʼi ʼaē ʼe nātou fakalogo. (Pesalemo 72:1, 3, 16) ʼO talitali ki te temi ʼaia, ʼe kalagaʼi anai e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova te logo lelei ʼaia ʼo te Puleʼaga ʼaē ʼe ʼi selo, pea ʼe nātou hoko atu anai tanatou tokoni ki tonatou ʼu kāiga ʼi te tui ʼi te ʼu temi faigataʼa ʼaenī.

[Talanoa ʼo te pasina 4]

Talu mai te taʼu 1994, ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi te Eulopa, neʼe nātou momoli te ʼu meʼa ʼofa ko tane e 190 tupu, ko te meʼa kai, mo te ʼu mutuʼi meʼa, mo te ʼu meʼa faitoʼo, pea mo te tahi ʼu meʼa ki te potu fenua ʼo Afelika ʼaē ko te Région des Grands Lacs

[Talanoa ʼo te pasina 6]

ʼE Maʼuliʼi Te ʼOfa Faka Kilisitiano

Neʼe kau ia Ruth Danner ia nātou ʼaē neʼe nātou kau fakafiafia ʼi Falani ki te fakatuʼutuʼu ʼaē ko te “Tokoni ki Zaïre.” ʼI tana kei meamea, neʼe pilisoniʼi ia ia ʼi te ʼu lotoʼā fakamamahi ʼa te kau Nasi ʼuhi ko tana tui kia Sehova. Neʼe ina ʼui fēnei: “Neʼe mātou fiafia ʼaupito ʼi tamatou tokoni ki te ʼu tēhina mo tuagaʼane ʼi Afelika! Kae neʼe ʼi ai te tahi faʼahi ʼaē neʼe ʼau fiafia ʼaupito ai. ʼI te taʼu 1945, ʼi tamatou toe liliu mai Siamani, neʼe mole kei mātou maʼu he meʼa. Māʼiape la mo tamatou ʼu mutuʼi meʼa, neʼe ko he ʼu mutuʼi meʼa neʼe foaki mai. Kae mole tuai, pea neʼe tokoni mai kia mātou tomatou ʼu tēhina ʼo Amelika. Koia, ko te tokoni ʼaē ʼe mātou foaki ʼi te temi ʼaenī, ʼe ko he fealagia ʼaia ke ʼau liufaki te ʼofa ʼaē neʼe fai mai kia ʼau ʼi muʼa atu. ʼE ko he pilivilesio lahi, tatatou kau ki he famili fakatautehina lahi ʼe ina maʼuliʼi te ʼofa faka Kilisitiano!”​—Soane 13:34, 35.

[Paki ʼo te pasina 7]

Kua vave fakatuʼu te palatiso ʼaē ka mahu ai ia meʼa fuli ʼaē ʼe ʼaoga ki te hahaʼi fuli