He Koʼe ʼe Mole Kei Falala Te Hahaʼi?

‘ ʼE FEALA koa ke tou falala moʼoni ki he tahi ʼi te temi ʼaenī?’ Neʼe lagi koutou logo ki he tahi ʼe ina fai te fehuʼi ʼaia heʼe lotomamahi. Pe neʼe lagi feiā mo koutou neʼe koutou fai te fehuʼi ʼaia he neʼe hoko kia koutou te meʼa fakatupu lotomamahi ki tokotou maʼuli.

Ei, ʼi te malamanei katoa ʼe mole kei falala te hahaʼi ki te ʼu kautahi pea mo te tahi ʼu hahaʼi. ʼI ʼihi temi, ʼe ʼi ai te tupuʼaga moʼoni ʼo te mole kei falala ʼaia ʼa te hahaʼi. ʼE falala moʼoni koa te hahaʼi, ʼe fakahoko anai e te kau takitaki politike te ʼu fakapapau ʼaē neʼe nātou fai ʼi muʼa ʼo tonatou fakanofo ki te tuʼulaga ʼaia? ʼI te taʼu 1990, neʼe fai te fehuʼi ki te toko 1 000 kau tamaliki ako ʼi Siamani, pea neʼe fakahā e te toko 16,5 ʼi te teau ʼe nātou falala ʼe feala ke fakatokatoka e te kau takitaki politike te ʼu fihifihia ʼo te malamanei, pea ko te tokolahi ʼo te kau tūpulaga neʼe nātou lotolotolua. Kae neʼe tokolahi age ia nātou ʼaē neʼe nātou tala, ʼe mole nātou falala ʼe feala anai ki te kau takitaki politike ke nātou fakatokatoka te ʼu fihifihia pea ʼe mole nātou fia fakahoko te faʼahi ʼaia.

Neʼe ʼui fēnei e te sulunale Stuttgarter Nachrichten: “ ʼE lahi fau te kau takitaki politike ʼaē ʼe nātou manatu muʼa kia nātou totonu pea, kapau ʼe feala, pea nātou manatu leva ki te hahaʼi ʼaē neʼe vote maʼa nātou.” ʼE toe manatu feiā te hahaʼi ʼo te tahi ʼu fenua. Neʼe ʼui fēnei e te sulunale The European ʼo ʼuhiga mo te tahi fenua: “ ʼE ʼi ai te tupuʼaga moʼoni ʼo te mole kei falala ʼa te kau tūpulaga ki te kau takitaki politike, pea ʼe tali te manatu ʼaia e te hahaʼi lalahi.” Neʼe fakatokagaʼi, ‘ ʼe fetogi tuʼumaʼu te kau takitaki politike ʼo te puleʼaga, heʼe mole kei vote te hahaʼi maʼa nātou.’ Neʼe toe ʼui fēnei e te sulunale ʼaia: “Ka nofo he tahi mo te kau tūpulaga [ʼo te fenua ʼaia] pea ʼe ina fakatokagaʼi vave tanatou mole kei falala pea mo tanatou mole kei ʼiloʼi ʼaē peʼe ko ai ʼaē ʼe tonu ke nātou falala ki ai.” Kae kapau ʼe mole kei falala te hahaʼi, pea ʼe mole feala ke fua lelei te ʼu gāue ʼo te puleʼaga faka temokalatike. Neʼe ʼui fēnei e te Pelesita ʼāfea ʼo Amelika, ko John F. Kennedy: “Ko te tafitoʼaga ʼo he puleʼaga lelei ʼe ko te falala ʼa te hahaʼi.”

ʼO ʼuhiga mo te falala ki te faʼahi faka ekonomika, ʼe tokolahi te hahaʼi kua nātou lotolotolua ʼuhi ko te fetogi fakapunamaʼuli ʼaē neʼe hoko ʼi te faʼahi ʼaia pea mo te kākā ʼo te ʼu matagi gāue ʼaē ʼe vave tanatou maʼu falā. ʼI ʼOketopeli 1997, ʼi te temi ʼaē neʼe mole kei tāʼofi ai te hifo ʼo te maʼuhiga ʼo te paʼaga ʼi te malamanei, neʼe talanoa te sulunale ki “te kua lahi ʼo te mafola ʼo te heʼe falala.” Neʼe toe ʼui e te sulunale ʼaia “ ʼe hage kua ʼamanaki hoko he tuʼutāmaki ki [te tahi fenua Asia], heʼe mole kei falala te hahaʼi ki te puleʼaga.” ʼI tona fakanounou, neʼe ʼui fēnei e te sulunale ʼaia: “Ko te tafitoʼaga ʼo te ekonomi ʼe ko te falala.”

Tahi ʼaē meʼa, ʼe mole kei falala te hahaʼi ki te lotu. ʼE fakaʼofaʼofa te ʼui fēnei ʼa te sulunale Katolika ʼo Siamani, te Christ in der Gegenwart: “Kua fakaʼāsili te kaugamālie ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe mole kei nātou falala ki te ’Ēkelesia.” ʼI te taʼu 1986 pea mo te taʼu 1992, neʼe hifo te kaugamālie ʼo te hahaʼi Siamani ʼaē neʼe nātou falala ki te ʼēkelesia, mai te toko 40 ʼi te teau ki te toko 33 ʼi te teau. ʼI tona fakahagatonu, ʼi te Siamani ʼāfea ʼo te Potu Hahake, neʼe hifo te kaugamālie ʼaia ʼo aʼu ki te 20 ʼi te teau. Kae ko te hahaʼi ʼaē neʼe mole lahi tanatou falala pe neʼe mole nātou falala ki te ʼēkelesia, neʼe tuputupu mai te toko 56 ʼi te teau ʼo aʼu ki te 66 ʼi te teau ʼi te Siamani ʼāfea ʼo te Potu Hihifo pea ki te 71 ʼi te teau ʼi te Siamani ʼāfea ʼo te Potu Hahake.

ʼE ʼi ai te tahi ʼu faʼahi ʼe mole kei falala kiai te hahaʼi, ʼo hilifaki ki te ʼu meʼa faka politike, mo faka ekonomika, pea mo faka lotu​—te ʼu tafitoʼaga ʼaia e tolu ʼo te sosiete fakatagata. Ohage la ko te lao. ʼE mole kei falala te hahaʼi kiai ʼuhi ko te ʼu hala ʼaē neʼe hoko ʼi te ʼu fakatūʼa, te ʼu faigataʼaʼia ʼo te fakahoko ʼo te lao, pea mo te lotolotolua ʼo ʼuhiga mo te ʼu tonu ʼaē neʼe fai e te ʼu telepinale. Ohage ko tona ʼui e te nusipepa Time, “kua ʼiʼita te hahaʼi pea mo te kau polisi, pea ʼe mole kei nātou falala ki te faʼahiga tuʼu ʼaia ʼe liuliuga tana faka ʼāteainaʼi te hahaʼi agakovi ʼe tokolahi mai te ʼu fale pilisoni.” Pea ʼuhi ko te ʼu tukugakovi ʼaē ʼe fai ʼo ʼuhiga mo te kākā pea mo te agamālohi ʼa te kau polisi, koia ʼe mole kei falala ai te hahaʼi ki te kau polisi.

Ko te ʼu fakatuʼutuʼu faka politike ʼaē ʼe fai ʼi te malamanei katoa, ʼe mole kei falala kiai te hahaʼi heʼe mole fakahoko tanatou ʼu akonaki ʼo ʼuhiga mo te tokalelei pea mole fakagata te tau. Neʼe fakahā lelei e Bill Richardson, te fakafofoga ʼo Lusia ʼi Amelika, te meʼa tāfito ʼaē ʼe ina tāʼofi te fakahoko ʼo te tokalelei ʼi te Moyen-Orient: “ ʼE mole kei falala te hahaʼi.”

ʼO ʼuhiga mo te hahaʼi takitokotahi, ko te tokolahi ʼe mole kei nātou falala ki tonatou ʼu kāiga pea mo tonatou ʼu kaumeʼa lelei, ia nātou ʼaia, ʼaē ʼi te agamāhani ʼe nātou lotomahino pea mo nātou fakafimālieʼi ia nātou mokā nātou tau mo he ʼu fihifihia. ʼE tatau mo te ʼaluʼaga ʼaē neʼe fakamatala e te polofeta Hepeleo ko Mikea: “ ʼAua naʼa koutou tui ki hokotou kaumeʼa. ʼAua naʼa koutou tuku takotou falala ki he kaumeʼa lelei. ʼI muʼa ʼo te taʼahine ʼaē ʼe takoto ʼi tou fatafata, tokaga ki te avahi ʼo tou gutu.”​—Mikea 7:5.

Ko He Fakaʼiloga ʼo Te ʼu Temi

Mole heʼeki faʼa fualoa, neʼe fakahā te ʼu palalau ʼaē neʼe fai e te psychologue Siamani ko Arthur Fischer: “Kua veliveli ʼaupito te falala ʼa te hahaʼi ki te haʼele ki muʼa ʼo te sosiete pea mo tanatou ka haʼu takitokotahi. ʼE lotolotolua te kau tūpulaga, ʼe mole feala ki te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa te sosiete ke tokoni age kia nātou. ʼE mole kei nātou falala ki te ʼu meʼa faka politike, peʼe faka lotu, peʼe ko he tahi faʼahiga kautahi.” Koia, ʼe mole tou punamaʼuli ai ki te talanoa ʼa te sosioloke ko lrich Beck ki te “manatu lotolotolua” ʼo ʼuhiga mo te ʼu puleʼaga ʼāfea, mo te ʼu kautahi, pea mo te kau popoto.

ʼAki te manatu ʼaia, ʼe tautau līaki pea mo fakafisi te hahaʼi ki te ʼu faʼahiga pule fuli pe, ʼo nātou mulimuli ki tanatou ʼu lekula ʼa nātou totonu, pea ʼe mole fakalogo tanatou ʼu tonu ki te ʼu tokoni peʼe ko te takitaki ʼa ʼihi. ʼE lagi ʼe ʼi ai ʼihi ʼe lahi fau tanatou mahalohalo mokā nātou felogoi mo nātou ʼaē ʼe mole nātou falala ki ai. ʼE fakatupu kovi te aga ʼaia, ohage ko tona fakamatala e te Tohi-Tapu: “ ʼI te ʼu ʼaho fakamuli ʼe ʼi ai anai te ʼu temi maʼuhiga ʼaupito mo faigataʼa. Heʼe ko te hahaʼi ʼe kaumeʼa pe anai mo nātou totonu, kaumeʼa mo te paʼaga, fiatuʼu, fialahi, laukovi ki te ʼAtua, talagataʼa ki te ʼu mātuʼa, maʼuli galo, heʼe agatonu, heʼeʼofa, logogataʼa, fasituʼu, heʼe fakatātāʼofi, fekai, mole manako ki te meʼa ʼaē ʼe lelei, kākā, fiatuʼu, fonu ʼi te fialahi, kaumeʼa mo te ʼu fakafiafia kae mole kaumeʼa mo te ʼAtua, ʼe hage ʼe nātou pipiki ki te ʼAtua, kae nātou lītuʼa ki tona mālohi.” (2 Timoteo 3:​1-5; Tāʼaga Lea 18:⁠1) Ei ko te mole kei falala ʼa te hahaʼi ʼe ko he fakaʼiloga ʼo te ʼu temi, ko he fakaʼiloga ʼo “te ʼu ʼaho fakamuli.”

ʼI te mālama ʼaenī ʼaē ʼe mole kei maʼu ai te falala, pea kua tokolahi ai te hahaʼi ʼaē ʼe nātou tatau mo te ʼu agaaga ʼaē ʼe tuʼu ʼi ʼoluga, ʼe mole feala ke tou fiafia moʼoni ʼi tatatou maʼuli. Kae ʼe feala koa ke tou manatu ʼe fetogi anai te ʼu meʼa ʼaia? ʼE feala koa ke fetogi te heʼe falala ʼo te temi ʼaenī? Kapau ʼe feala, pea ʼe hoko feafeaʼi anai pea ko ʼafea ʼaē ka hoko ai?