Ko Te Logo Lelei Maʼa Te Hahaʼi ʼo Te ʼu Puleʼaga Fuli
“ ʼE koutou liliu anai ko haku kau fakamoʼoni . . . ʼo kaku ki te potu taupotu ʼo te kele.”—Gaue 1:8, MN.
1. Ko te ʼu faʼahi fea ʼaē ʼe tonu ke tou tōkakaga kiai ʼi totatou ʼuhiga kau faiako ʼo te Tohi-Tapu, pea koteā tona tupuʼaga?
KO TE hahaʼi faiako faiva ʼe nātou tōkakaga ki te ʼu palalau ʼaē ʼe nātou fai kiā nātou ʼaē ʼe nātou ako pea mo nātou tōkakaga foki ki tanatou faʼahiga faiako. ʼE tou fai feiā mo tatou ʼi totatou ʼuhiga kau faiako ʼo te moʼoni ʼo te Tohi-Tapu. ʼE tonu ke tou tōkakaga ki te logo ʼaē ʼe tou faka mafola pea mo tona faʼahiga fakahā ʼaē ki te hahaʼi. Ko te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼe mole fetogi, kae ko tatatou faʼahiga fai faka mafola ʼaē ʼe tonu ke tou fetofetogi. Koteā tona tupuʼaga? ʼE tou fetofetogi ke feala ki he tokolahi ke nātou fia logo kiai.
2. Ka tou fetofetogi tatatou ʼu faʼahiga fai faka mafola, ko ai ʼaē ʼe tou faʼifaʼitakiʼi?
2 Kapau ʼe tou fetofetogi tatatou ʼu faʼahiga fai faka mafola, pea ʼe tou faʼifaʼitakiʼi te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua ʼo te temi muʼa. Ohage ko te faʼifaʼitaki ʼa Paulo, ʼaē neʼe ina ʼui fēnei: “Maʼa te kau Sutea kua au liliu ko te tagata Sutea . . . Maʼa nātou ʼaē neʼe mole hanatou lao, kua au liliu ko he tahi ʼe mole ʼi ai hana lao . . . Maʼa te kau vaivai kua au liliu ko he tagata ʼe vaivai, ke feala ai haku maʼu he kau vaivai. Kua au liliu ko meʼa fuli maʼa te hahaʼi kehekehe, ke feala ai ke au hāofaki niʼihi.” (1 Kolonito 9:19-23, MN ) Neʼe faiva ia Paulo ʼi te palalau ki te hahaʼi. Mo tatou foki ʼe feala ke tou faiva, mo kapau ʼe tou fetofetogi tatatou ʼu ʼuluaki palalau.
ʼO Aʼu Ki “Te ʼu Potu Taupotu ʼo Te Kele”
3. (a) Ko te fihifihia fea ʼaē neʼe felāveʼi mo tatou ʼi tatatou fai faka mafola? (b) Kua hoko feafeaʼi ia ʼaho nei te ʼu palalau ʼaē iā Isaia 45:22?
3 Ko te kau fai faka mafola ʼo te logo lelei ʼe nātou felāveʼi mo te fihifihia lahi, ko te lahi ʼo te telituale—ia “te kele kātoa.” (Mateo 24:14, MN ) ʼI te sēkulō kua hili, tokolahi te ʼu kaugana ʼa Sehova neʼe nātou gāue kinakina ke aʼu te faka mafola ʼo te logo lelei ki he tahi ʼu fenua. Neʼe koteā tona ʼu fua? Neʼe hoko ai te fai faka mafola fakatalakitupua. ʼI te kamataʼaga ʼo te 20 sēkulō, neʼe mole lahi te ʼu fenua ʼaē neʼe faka mafola ai te logo lelei, kae ʼi te temi nei ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova kua nātou faka mafola ia fenua e 235! ʼIo, kua faka mafola ia te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼo aʼu ki “te ʼu potu taupotu ʼo te kele.”—Isaia 45:22.
4, 5. (a) Ko ai ʼaē neʼe lagolago tāfito ki te faka mafola ʼo te logo lelei? (b) Koteā ʼaē neʼe ʼui e ʼihi filiale ʼo ʼuhiga mo te ʼu tēhina mo tuagaʼane matāpule ʼaē ʼe nātou gāue ʼi tonatou fenua?
4 Koteā te ʼu tupuʼaga ʼo te tuputupu ʼaia? ʼE lahi tona ʼu tupuʼaga. Neʼe lagolago ʼaupito ki te faʼahi ʼaia ia te kau misionea ʼaē neʼe ako ʼi te Faleako Faka Tohi-Tapu ʼo Kileate ʼo te Watchtower, pea mole heʼeki faʼa fualoa, neʼe lagolago kiai te toko 20 000 tupu kau ako ʼo te Ako ʼo Te Minisitelio. Ko ʼihi kau Fakamoʼoni neʼe nātou totogi e nātou totonu tanatou folau ke nātou ʼolo ʼo faka mafola ʼi te tahi ʼu fenua ʼe lahi ai te gāue. Ko te kau Kilisitiano maʼuli faka sākilifisio ʼaia—tagata mo fafine, tūpulaga pea mo mātutuʼa, nātou heʼeki ʼohoana pea mo nātou kua ʼohoana—neʼe nātou lagolago ʼaupito ki te faka mafola ʼo te logo ʼo te Puleʼaga ʼi te kele kātoa. (Pesalemo 110:3; Loma 10:18) ʼE tou loto fakafetaʼi ki te ʼu tēhina pea mo tuagaʼane ʼaia. Koʼeni te ʼu palalau ʼa ʼihi filiale ʼo ʼuhiga mo te ʼu tēhina pea mo tuagaʼane matāpule, ʼaē ʼe nātou gāue ʼi te ʼu fenua ʼaē ʼe lahi ai te gāue.
5 “Ko te kau Fakamoʼoni ʼaia, ʼe nātou ʼolo ʼo fai faka mafola ʼi te ʼu kolo ʼaē ʼe faigataʼa tata ʼalu kiai, ʼe nātou tokoni ki te fakatuʼu ʼo te ʼu kokelekasio foʼou, pea mo nātou lagolago ki te tuputupu fakalaumālie ʼa te ʼu tēhina pea mo tuagaʼane ʼo te ʼu kokelekasio ʼaia.” (Ekuatole) “Kapau ʼe mavae ʼi henī te ʼu tēhina mo tuagaʼane matāpule fuli, pea ʼe ʼiloga anai ʼi te ʼu kokelekasio. ʼE ko he tapuakina tanatou nonofo mo mātou.” (Lepupilika Tominika) “ ʼE lahi te ʼu kokelekasio, ʼe kaugāmalie ai te ʼu tuagaʼane, ʼi ʼihi temi ʼe ko te toko 70 ʼi te teau. (Pesalemo 68:11) Tokolahi ʼi te ʼu tuagaʼane ʼaia ʼe kei nātou foʼofoʼou ʼi te moʼoni, koia ko te ʼu tuagaʼane selipatea matāpule ʼe nātou akoʼi fakalelei te ʼu tuagaʼane foʼou ʼaia. Ko te ʼu tuagaʼane matāpule ʼaia ʼe ko he ʼu meʼa ʼofa kiā mātou!” (Fenua ʼo Te Potu Esite ʼo Eulopa) Kua koutou fakakaukauʼi koa ke koutou ʼolo ʼo fai faka mafola ʼi he tahi fenua?a—Gaue 16:9, 10.
“Te ʼu Tagata e Toko Hogofulu Mai Te ʼu Lea Kehekehe”
6. ʼE hā feafeaʼi iā Sakalia 8:23 ko te lea ʼe ko he fihifihia anai ʼi tatatou fai faka mafola?
6 Ko te tahi fihifihia lahi ʼe ko te kehekehe ʼo te ʼu lea. Neʼe fakakikite fēnei ʼi te Folafola ʼa te ʼAtua: “ ʼE hoko anai ʼi te ʼu ʼaho ʼaia, ko te ʼu tagata e toko hogofulu mai te ʼu lea kehekehe ʼo te ʼu puleʼaga ʼe nātou puke anai te tapaʼi kofu ʼo te tagata Sutea, ʼo nātou ʼui fēnei: ‘ ʼE mātou ʼolo anai mo koutou, koteʼuhi neʼe mātou logo ko te ʼAtua ʼe nofo mo koutou.’ ” (Sakalia 8:23) ʼI te hoko ʼo te lea faka polofeta ʼaia ʼi totatou temi, ko te ʼu tagata e toko hogofulu ʼe nātou fakatātā ia te hahaʼi tokolahi, ʼaē neʼe fakakikite iā Apokalipesi 7:9. Kae ʼi te lea faka polofeta ʼa Sakalia, ko “te ʼu tagata e toko hogofulu” ʼe mole nātou ʼōmai pe mai te ʼu puleʼaga kehekehe kae ʼe nātou toe ʼōmai “mai te ʼu lea kehekehe ʼo te ʼu puleʼaga.” Kua koutou sio koa ki te fakahoko ʼo te faʼahi maʼuhiga ʼaia ʼo te lea faka polofeta? Ei ʼe lolotoga hoko nei.
7. Koteā ʼaē ʼe ʼasi mai ʼi te tuputupu ʼo te tā tohi kua aʼu te logo lelei ki te hahaʼi ʼe nātou ʼōmai “mai te ʼu lea kehekehe”?
7 Tou vakaʼi age muʼa te tuputupu ʼo te tā tohi. Kua hili kiai taʼu e nimagofulu, neʼe tā tatatou ʼu tohi faka Tohi-Tapu kiā lea e 90. Ia ʼaho nei, kua tā kiā lea e 400 tupu. Māʼiape la mo te ʼu lea ʼaē ʼe tokosiʼi tona palalauʼi, neʼe faiga ʼaupito ia “te tagata kaugana agatonu mo poto” ke ina tā he ʼu tohi ki te ʼu lea ʼaia. (Mateo 24:45, MN ) Ohage la, ʼi te temi nei kua tā ia te Tohi-Tapu ʼi te lea faka Groenlandais (ko te toko 47 000 hahaʼi ʼe nātou poto ʼi te lea ʼaia), te lea faka Palau (ko te toko 15 000 hahaʼi ʼe nātou poto ʼi te lea ʼaia), te lea faka Yap (ko te toko 7 000 hahaʼi ʼe nātou poto ʼi te lea ʼaia).
Ko “He Matapā Lahi” Ki He ʼu Faigamālie Foʼou
8, 9. Ko te ʼaluʼaga fea ʼaē ʼe ina ʼavahi “he matapā lahi” kiā tatou, pea neʼe tali feafeaʼi e te ʼu lauʼi afe kau Fakamoʼoni?
8 Ia ʼaho nei, lagi mole he ʼuhiga ʼo hatatou ʼolo ki he tahi fenua moʼo faka mafola te logo lelei ki te hahaʼi ʼo te ʼu lea kehekehe. ʼI te ʼu taʼu pe ʼaenī, ʼi te ʼu fenua koloaʼia, ʼaki te ʼōmai ʼa te toko lauʼi miliona hahaʼi matāpule pea mo te ʼu hahaʼi neʼe feholaki mai tonatou fenua, kua lahi te ʼu kolo ʼe nonofo ai te hahaʼi ʼo te ʼu lea kehekehe. Ohage la ʼi Palesi ʼi Falani, ʼe teitei maʼu ai te ʼu lea kehekehe e 100. ʼI Toronto ʼi Kanata, ʼe ko te ʼu lea e 125; pea ʼi Lonitoni ʼi Pilitania, ʼe ko te ʼu lea e 300 tupu! Ko te ʼu telituale ʼa te ʼu kokelekasio ʼaē ʼe māʼuʼuli ai te hahaʼi matapūle ʼaia, ʼe ina ʼavahi “he matapā lahi” ki he ʼu faigamālie foʼou moʼo faka mafola ia te logo lelei ki te hahaʼi ʼo te ʼu puleʼaga kehekehe.—1 Kolonito 16:9, MN.
9 Neʼe lotolelei te ʼu lauʼi afe kau Fakamoʼoni ke nātou ako he tahi lea. Neʼe faigataʼa ki te tokolahi ia te faʼahi ʼaia, kae neʼe lahi age tanatou fiafia ʼi tanatou tokoni ki te hahaʼi matāpule ke nātou ako ia te ʼu moʼoni ʼo te Folafola ʼa te ʼAtua. ʼI te ʼu taʼu kua hili, lagi ko te toko 40 ʼi te teau neʼe ko te kau matāpule ʼaē neʼe papitema ʼi te fakatahi faka tisitilike ʼo te fenua ʼo te Potu Uesite ʼo Eulopa.
10. Neʼe feafeaʼi takotou fakaʼaogaʼi ia te kiʼi kaupepa Une bonne nouvelle pour des gens de toutes nations? (Vakaʼi ʼi te pasina 26 ia te fakamatala ʼaē ʼe ʼātakai “Te ʼu Agaaga ʼo Te Kiʼi Kaupepa Une bonne nouvelle pour des gens de toutes nations.”)
10 ʼE moʼoni, ko te tokolahi iā tatou ʼe mole tou lava ako he tahi lea. Kae ʼe tou lava tokoni ki te kau matāpule ʼaia, ʼaki te kiʼi kaupepa foʼou Une bonne nouvelle pour des gens de toutes nations (Ko he logo lelei maʼa te hahaʼi ʼo te ʼu puleʼaga fuape),b heʼe talanoa ai ki te logo faka Tohi-Tapu maʼuhiga ia lea kehekehe. (Soane 4:37) Kua koutou fakaʼaogaʼi koa ʼi takotou minisitelio ia te kiʼi kaupepa ʼaia?
Ka Mole Tali e Te Hahaʼi Ia Te Logo Lelei
11. Koteā te tahi fihifihia ʼe tau hoko ʼi ʼihi telituale?
11 ʼI te tuputupu ʼo te fai fakahala ʼa Satana ʼi te kele, ʼe ʼi ai te fihifihia kua tau hoko—ko te mole tali ʼa te hahaʼi ia te logo lelei ʼi ihi telituale. Kae ʼe mole tou punamaʼuli ki te aga ʼaia ʼa te hahaʼi, heʼe ko he faʼahi neʼe fakakikite e Sesu. ʼO ʼuhiga mo totatou temi, neʼe ina ʼui fēnei: “Ko te ʼofa ʼo te tokolahi ʼe momoko anai ia.” (Mateo 24:12, MN ) ʼIo, tokolahi te hahaʼi ʼe mole kei nātou tui ki te ʼAtua pea mo fakaʼapaʼapa ki te Tohi-Tapu. (2 Petelo 3:3, 4) Koia, ʼe mole ko te hahaʼi fuli anai ʼaē ka liliu ko te ʼu tisipulo ʼa Kilisito. Kae ʼe mole faka ʼuhiga leva ʼe ʼalunoa te ʼu gāue ʼaē ʼe fai e totatou ʼu tēhina pea mo tuagaʼane ʼo te ʼu telituale ʼaia. (Hepeleo 6:10) He koʼe ʼe mole ʼalunoa tanatou gāue? Tou vakaʼi age te faʼahi ʼaia.
12. Koteā te ʼu fakatuʼutuʼu e lua ʼo tatatou fai faka mafola?
12 ʼE talanoa te Evaselio ʼa Mateo kiā fakatuʼutuʼu tāfito e lua ʼo tatatou fai faka mafola. ʼUluaki, ʼe tou fai faka mafola moʼo “fai ni ʼu tisipulo ʼi te hahaʼi ʼo te ʼu fenua fuli.” (Mateo 28:19, MN ) Lua, ko te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼe ko ‘he fakamoʼoni.’ (Mateo 24:14) ʼE maʼuhiga te ʼu fakatuʼutuʼu ʼaia, kae ko te lua fakatuʼutuʼu ʼaē ka tou talanoa tāfito anai kiai. Koteā tona tupuʼaga?
13, 14. (a) Koteā te koga maʼuhiga ʼo te fakaʼiloga ʼo te ʼi henī ʼa Kilisito? (b) Koteā ʼaē ʼe tonu anai ke tou manatuʼi tuʼumaʼu, tāfito la mokā tou fai faka mafola ʼi te ʼu telituale ʼaē ʼe mole tali ai ia te logo e te hahaʼi?
13 Neʼe fakahā e te tagata faitohi Evaselio ko Mateo ia te fehuʼi ʼaenī neʼe fai e te kau ʼapositolo kiā Sesu: “Koteā anai te fakaʼiloga ʼo tau ʼi henī pea mo te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī?” (Mateo 24:3, MN ) Moʼo tali kiai, neʼe palalau ia Sesu ki te tahi koga maʼuhiga ʼo te fakaʼiloga ʼaia, ʼo ina ʼui ko te gāue fai faka mafola ʼe fai anai ʼi te malamanei kātoa. Neʼe palalau koa Sesu ki te fai ʼo ni ʼu tisipulo? Kailoa. Neʼe ina ʼui fēnei: “Ko te logo lelei ʼaenī ʼo te puleʼaga ʼe faka mafola anai ʼi te kele kātoa, ko he . . . fakamoʼoni ia ki te ʼu puleʼaga kātoa.” (Mateo 24:14, MN ) Koia neʼe fakahā e Sesu ko te faka mafola ʼo te Puleʼaga ʼe ko he koga maʼuhiga anai ʼo te fakaʼiloga.
14 Koia, ka tou faka mafola te logo lelei ʼo te Puleʼaga, tou manatuʼi tatau aipe peʼe mole tou fai tuʼumaʼu ni ʼu tisipulo, kae ko tatatou fai faka mafola ʼe ko ‘he fakamoʼoni.’ Tatau aipe peʼe tali e te hahaʼi peʼe kailoa, kae ʼe nātou ʼiloʼi te gāue ʼaē ʼe tou fai, pea ʼe tou lagolago ki te fakahoko ʼo te lea faka polofeta ʼa Sesu. (Isaia 52:7; Apokalipesi 14:6, 7) Ko te Fakamoʼoni tūpulaga ko Jordy ʼi te Potu Uesite ʼo Eulopa, neʼe ina ʼui fēnei: “ ʼE au fiafia ʼaupito heʼe au ʼiloʼi ʼe fakaʼaogaʼi au e Sehova moʼo fakahoko ia te gāue ʼaē ʼe tuʼu iā Mateo 24:14.” (2 Kolonito 2:15-17) ʼE lagi koutou manatu tahi mo ia.
Ka Hoko Mai He Fakafeagai Ki Tatatou Fai Faka Mafola
15. (a) Koteā te fakatokaga ʼaē neʼe fai e Sesu ki tana ʼu tisipulo? (b) He koʼe ʼe tou lava fai faka mafola logola te ʼu fakafeagai?
15 Ko te tahi fihifihia ki tatatou faka mafola ia te logo lelei ʼo te Puleʼaga, ʼe ko te ʼu fakafeagai. Neʼe fakatokaga fēnei e Sesu ki tana ʼu tisipulo: “ ʼE fehiʼaʼinaʼi anai koutou e te ʼu puleʼaga kātoa ʼuhi ko toku huafa.” (Mateo 24:9, MN ) Ohage ko te ʼu ʼuluaki Kilisitiano, ko te ʼu tisipulo ʼa Sesu ia ʼaho nei, ʼe fehiʼaʼinaʼi anai, pea ʼe nātou felāveʼi mo te ʼu fakafeagai pea mo te ʼu fakataga. (Gaue 5:17, 18, 40; 2 Timoteo 3:12; Apokalipesi 12:12, 17) ʼI ʼihi fenua, ʼe tapuʼi tanatou gāue e te puleʼaga. Kae ʼi te ʼu fenua ʼaia ko te kau Kilisitiano moʼoni ʼe nātou hoko atu pe tanatou faka mafola ia te logo lelei ʼo te Puleʼaga heʼe nātou fia fakalogo ki te ʼAtua. (Amosi 3:8; Gaue 5:29; 1 Petelo 2:21) He koʼe ko te kau Kilisitiano ʼaia pea mo ʼihi kau Fakamoʼoni ʼo te malamanei, ʼe nātou lava fakahoko ia te gāue ʼaia? Heʼe foaki age e Sehova kiā nātou ia te mālohi ʼaki tona laumālie maʼoniʼoni.—Sakalia 4:6; Efeso 3:16; 2 Timoteo 4:17.
16. Neʼe fakahā feafeaʼi e Sesu ia te pikipikiga ʼo te fai faka mafola pea mo te laumālie ʼo te ʼAtua?
16 ʼI te ʼu palalau ʼaē neʼe fai e Sesu ki tana ʼu tisipulo, neʼe ina fakahā lelei ia te pikipikiga ʼo te laumālie ʼa te ʼAtua pea mo te fai faka mafola: “ ʼE koutou maʼu anai te mālohi mokā hifo atu anai te laumālie maʼoniʼoni kiā koutou, pea ʼe koutou liliu anai ko haku kau fakamoʼoni . . . ʼo kaku ki te potu taupotu ʼo te kele.” (Gaue 1:8, MN; Apokalipesi 22:17) ʼI te vaega ʼaenī, ʼe maʼuhiga ia te fakahoahoa ʼo te ʼu meʼa ʼaē ʼe hoko. ʼUluaki, neʼe maʼu e te ʼu tisipulo ia te laumālie maʼoniʼoni, pea lua neʼe nātou fai ia te gāue fai faka mafola ʼi te ʼu potu kehekehe. Neʼe ko te tokoni ʼa te laumālie ʼo te ʼAtua ʼaē neʼe nātou maʼu ai te mālohi moʼo fai ‘he fakamoʼoni ki te ʼu puleʼaga kātoa.’ (Mateo 24:13, 14; Isaia 61:1, 2) Koia neʼe tonu te ʼui ʼa Sesu ko te laumālie maʼoniʼoni ʼe ko “te tokoni.” (Soane 15:26, MN ) Neʼe ina ʼui ko te laumālie ʼo te ʼAtua ʼe ina akoʼi anai tana ʼu tisipulo pea mo takitaki nātou.—Soane 14:16, 26; 16:13.
17. Ka tou felāveʼi mo he ʼu fakafeagai mālohi, ʼe tokoni feafeaʼi mai ia te laumālie maʼoniʼoni kiā tatou?
17 ʼE tokoni feafeaʼi mai te laumālie ʼo te ʼAtua ia ʼaho nei mokā tou felāveʼi mo he ʼu fakafeagai mālohi ʼi te faka mafola ʼo te logo lelei? Ko te laumālie ʼo te ʼAtua, ʼe ina fakamālohiʼi tatou pea ʼe fakafeagai kiā nātou ʼaē ʼe nātou fakatagaʼi tatou. Moʼo fakatā te faʼahi ʼaia, tou vakaʼi te meʼa ʼaē neʼe hoko ʼi te maʼuli ʼo te Hau ko Saulo.
Neʼe Fakafeagai Ki Ai Ia Te Laumālie ʼo Te ʼAtua
18. (a) Koteā te fetogi fakamataku ʼaē neʼe hoko kiā Saulo? (b) Neʼe faiga feafeaʼi ia Saulo ke ina matehi ia Tavite?
18 ʼI te kamata neʼe lelei te takitaki ʼa Saulo, te ʼuluaki hau ʼo Iselaele, kae ki muli age neʼe ʼuigataʼa kiā Sehova. (1 Samuele 10:1, 24; 11:14, 15; 15:17-23) Koia neʼe mole toe tokoni ai ia te laumālie ʼo te ʼAtua ki te hau. Neʼe ʼita ʼaupito ia Saulo kiā Tavite, ʼaē neʼe fakanofo ke hau pea mo lagolago ki ai ia te laumālie ʼo te ʼAtua. (1 Samuele 16:1, 13, 14) ʼI te sio fakatagata neʼe hage ia Tavite ʼe ko he tagata vaivai. Heʼe neʼe ko he tagata neʼe tā alepa, kae ko Saulo neʼe ko te tagata tau. Koia ʼi te tahi ʼaho ʼaē neʼe tā alepa ai ia Tavite, “neʼe hokaʼi e Saulo te tao pea mo ʼui maʼana: ‘ ʼE au hokaʼi anai ia Tavite ki te kaupā!’ kae neʼe kalo tuʼa lua ia Tavite ʼi ʼona muʼa.” (1 Samuele 18:10, 11) ʼOsi ʼaia, neʼe fakalogo ia Saulo ki tona foha ko Sonatane, te kaumeʼa ʼo Tavite, pea neʼe ina fakapapau fēnei: “Ohage ko te maʼuli moʼoni ʼa Sehova, ʼe mole au matehi anai ia [Tavite].” Kae ki muli age, “neʼe toe faiga ia Saulo ʼaki tana tao ke ina hokaʼi ki te kaupā ia Tavite,” kae “neʼe toe kalo ia [Tavite] ʼi ʼona muʼa, ʼo ina hokaʼi ai te tao ki te kaupā.” Pea neʼe hola ia Tavite, kae fetuliʼaki ia ia e Saulo. ʼI tanā tokakovi ʼaia, neʼe kua fakafeagai ia te laumālie ʼo te ʼAtua kiā Saulo. ʼO feafeaʼi?—1 Samuele 19:6, 10.
19. Neʼe hāofaki feafeaʼi ia Tavite e te laumālie ʼo te ʼAtua?
19 Neʼe hola ia Tavite ki te polofeta ko Samuele, kae neʼe fekauʼi e Saulo tana ʼu tagata faifekau ke nātou ʼolo ʼo puke mai ia Tavite. Kae ʼi tanatou tau atu ki te koga meʼa ʼaē neʼe nono ai Tavite, ko “te laumālie ʼo te ʼAtua neʼe hifo ki te ʼu tagata faifekau ʼa Saulo, pea neʼe nātou kamata gāue ohage ko ni ʼu polofeta.” Ko te laumālie ʼo te ʼAtua neʼe ina fakahēʼia ia nātou, ʼo tupu ai tanatou mole kei nātou manatuʼi ia te tupuʼaga ʼo tanatou ʼōmai kiā Tavite. Neʼe fekauʼi tuʼa lua e Saulo ia tana ʼu tagata faifekau ke nātou ʼolo ʼo ʼaumai ia Tavite, kae neʼe mole ʼi ai hona fua. ʼOsi ʼaia, neʼe ʼalu tonu te Hau ko Saulo ʼo kumi mai ia Tavite, kae māʼiape la mo Saulo neʼe mole ina lava fai he meʼa ʼuhi ko te laumālie ʼo te ʼAtua. ʼI tona tāʼofi e te laumālie maʼoniʼoni “ ʼi te ʼaho kātoa pea mo te pō kātoa”—neʼe feala ai kiā Tavite ke hola.—1 Samuele 19:20-24.
20. Koteā te ako ʼe tou lava tāʼofi ʼi te hisitolia ʼo te fakatagaʼi ʼo Tavite e Saulo?
20 ʼE ʼi ai te ako maʼuhiga ʼi te hisitolia ʼo Saulo pea mo Tavite: ko te hahaʼi ʼaē ʼe nātou fakatagaʼi ia te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua, ʼe mole honatou mālohi mokā nātou fakafeagai ki te laumālie ʼo te ʼAtua. (Pesalemo 46:11; 125:2) Ko te ʼAtua neʼe ina fakatuʼutuʼu ʼe ko Tavite anai ʼaē ka hau ki Iselaele. Neʼe mole he tahi neʼe ina lava fetogi ia tana fakatuʼutuʼu ʼaia. ʼO ʼuhiga mo totatou temi, neʼe fakatotonu e Sehova ko te “logo lelei . . . ʼo te puleʼaga ʼe faka mafola anai ʼi te kele kātoa.” ʼE mole he tahi ʼe ina lava tāʼofi anai ia te fai faka mafola ʼaia.—Gaue 5:40, 42.
21. (a) Koteā te ʼu aga ʼaē ʼe fai e ʼihi hahaʼi fakafeagai ia ʼaho nei? (b) Koteā ʼaē ʼe tou falala kiai?
21 Ko ʼihi kau takitaki lotu pea mo te kau takitaki politike, ʼe nātou fakaʼaogaʼi te ʼu loi pea mo te ʼu agamālohi moʼo tāʼofi ia tatatou fai faka mafola. Kae ohage ko te haga ʼa Sehova ʼo puipui ia Tavite ʼi te faʼahi fakalaumālie, ʼe Ina toe puipui feiā anai mo Tana hahaʼi ia ʼaho nei. (Malakia 3:6) Pea ohage ko Tavite, ʼe tou ʼui fēnei ʼaki he loto falala: “Neʼe au tuku taku falala ki te ʼAtua. ʼE mole au mataku anai. Koteā ʼaē ʼe feala ke fai mai e te tagata kelekele?” (Pesalemo 56:11; 121:1-8; Loma 8:31) ʼAki te tokoni ʼa Sehova, ʼe tou lava tauʼi te ʼu fihifihia kehekehe, pea mo hoko atu tatatou faka mafola ia te logo lelei ʼo te Puleʼaga ki te hahaʼi ʼo te ʼu puleʼaga fuli.
[Kiʼi nota]
a Vakaʼi ʼi te pasina 22 ia te fakamatala ʼaē ʼe ʼātakai “ ʼE Nātou Fakafiafia ʼi Tanatou Gāue.”
b Neʼe tā e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova.
Kei Koutou Manatuʼi Koa?
• He koʼe ʼe tonu ke tou fetofetogi tatatou faʼahiga fai faka mafola?
• Koteā te ʼu faigamālie ʼaē kua fealagia ʼaki “[te] matapā lahi” ʼaē kua ʼavahi mai?
• Koteā ʼaē neʼe fakahoko e tatatou gāue fai faka mafola, māʼiape la mo te ʼu telituale ʼaē neʼe mole fia logo kiai te hahaʼi?
• He koʼe ʼe mole feala ki te kau fakafeagai ke nātou tāʼofi te faka mafola ʼo te logo lelei?
[Talanao ʼo te pasina 22]
ʼE Nātou Fakafiafia ʼi Tanatou Gāue
“Neʼe mātou fiafia pea mo leleiʼia tamatou gāue fakatahi kiā Sehova.” Ko te ʼu palalau ʼaia neʼe fai e te famili neʼe ʼōmai mai Sepania ki Polivia. Ko te tama ʼo te famili neʼe ʼalu ʼo tokoni ki te kiʼi kūtuga neʼe tō ʼāteaina. Neʼe malave tana selevisi ki te loto ʼo tanā ʼu mātuʼa, pea neʼe nā ʼōmai mo tonā famili kātoa, tanā ʼu tama e toko fā ʼe taʼu 14 ʼo aʼu ki te 25, ʼo gāue fuli mo ia ʼi Polivia. Ko te ʼu tama e toko tolu kua pionie, pea ko ia ʼaē neʼe ʼuluaki ʼalu ki Polivia neʼe heʼeki faʼa fualoa neʼe kau ki te Ako ʼo Te Minisitelio.
ʼE ʼui fēnei e te tuagaʼane mai Kanata, ko Angelica ʼe taʼu 30, pea ʼe gāue ʼi te Potu Esite ʼo Eulopa: “Neʼe lahi te ʼu fihifihia neʼe tau mo au, kae neʼe au maʼu te fiafia ʼi taku tokoni ki te hahaʼi ʼi te minisitelio. Neʼe toe malave kiā au te ʼofa, pea mo te loto fakafetaʼi ʼa te kau Fakamoʼoni ʼo te fenua, ʼaē neʼe nātou tau fakamālo mai ʼi taku haʼu ʼo tokoni age kiā nātou.”
ʼE ʼui fēnei e te tautēhina mai Amelika, ko Anna pea mo Laura ʼe nā taki taʼu 20, pea ʼe nā gāue ʼi te Lepupilika Tominika: “Neʼe lahi ʼaupito te ʼu agaʼi fenua neʼe tonu ke mā fakamāmāhani kiai. Kae ʼaki tamā faʼa kātaki ʼo fakahoko tamā gāue, ko tamā ʼu ako Tohi-Tapu e toko fitu kua kau ki te ʼu fono ʼi te temi nei.” Ko te tautēhina ʼaia neʼe nā tokoni ki te fakatuʼu ʼo te kūtuga fai faka mafola ʼo te Puleʼaga ʼi te kolo neʼe mole ʼi ai he kokelekasio.
Ko te tuagaʼane ko Laura ʼi tona kua vave taʼu 30, neʼe pionie ia taʼu e fā vaelua ʼi te tahi fenua. ʼE ina ʼui fēnei: “ ʼE au faka faigafua tuʼumaʼu ia toku maʼuli. Pea ʼe ko he faʼahi ʼe tokoni ki te ʼu kaugā fai faka mafola ke nātou mahino ko te faka faigafua ʼo tota maʼuli ʼe mole ko he maʼuli fakamasiva, kae ʼe tahi fakalogo pe kiā kita takitokotahi pea ʼe ko he meʼa neʼe kita fakakaukauʼi lelei. Logola te ʼu faigataʼaʼia ʼaē ʼe tau mo au ʼi taku fai faka mafola ʼi he tahi fenua, kae ʼe au fiafia mokā ʼe au lava tokoni ki te hahaʼi kae tāfito te kau tūpulaga. ʼE mole au fetogi anai taku selevisi ʼaenī mo he tahi age maʼuli, pea ʼe au nofo anai ʼi henī mo kapau ʼe kei loto kiai ia Sehova.”
[Talanoa/Paki ʼo te pasina 26]
Te ʼu Agaaga ʼo Te Kiʼi Kaupepa Une bonne nouvelle pour des gens de toutes nations
Ko lea e 92 ʼaē neʼe tā kiai te logo ʼi te kiʼi kaupepa Une bonne nouvelle pour des gens de toutes nations (Ko he logo lelei maʼa te hahaʼi ʼo te ʼu puleʼaga fuape). ʼI ʼoluga ʼo te pasina, ʼe kamata ʼaki te ʼu palalau ʼaenī: ʼE kole atu ke ke lau te logo ʼaenī. Koia, ʼe hage pe kiā ia ʼaē ʼe koutou faka mafola ki ai, ʼe koutou palalau fakahagatonu age kiā ia. ʼE ʼi ai te tahi ʼu agaaga maʼuhiga ʼo te kiʼi kaupepa:
Ka koutou fuli age te ʼuluaki takafi, ʼe tuʼu ai te mape ʼo te malamanei. Koutou fakaʼaogaʼi te mape ʼaia moʼo faka felogoi mo ia ʼaē ʼe koutou faka mafola ki ai. Lagi ʼe koutou fakahā age anai ʼi te mape ia te fenua ʼaē ʼe koutou maʼuli ai pea mo koutou fia ʼiloʼi peʼe kofea tona fenua. Kapau ʼe koutou fai feiā, ʼe feala ai hakotou fakatupu he fai palalau mo ia.
ʼI te lua pasina ʼo te kiʼi kaupepa, ʼe tou maʼu ai te ʼu tokoni moʼo fakaʼaogaʼi fakalelei te kiʼi kaupepa ki te hahaʼi ʼaē ʼe mole nātou mahino ki tatatou lea. Koutou lau pea mo fakaʼaogaʼi fakalelei, heʼe feala ke koutou hāofaki ai ni ʼu hahaʼi.
ʼI te tānakiʼaga tohi, ʼe tou maʼu te ʼu lea pea mo te ʼu mataʼi tohi ko te fakanounou ʼa te lea. ʼE tokoni atu te ʼu kiʼi fakaʼiloga ʼaia ke koutou ʼiloʼi te tohi fakanounou ʼa te lea ʼi te ʼu kiʼi pepa lotu pea mo ʼihi tohi faka Tohi-Tapu ʼaē neʼe tā ki te ʼu lea ʼaia. ʼE koutou mahino gafua anai ʼaki te ʼu mataʼi tohi ʼaia peʼe ko te lea fea ʼaē ʼe tā ʼaki te ʼu tohi ʼaia.
[Paki]
ʼE koutou fakaʼaogaʼi koa te kiʼi kaupepa ʼaenī ʼi te fai faka mafola?
[Paki ʼo te pasina 23]
Kua fakaliliu tatatou ʼu tohi faka Tohi-Tapu ia lea e 400 tupu
KANA
LAPONIE (SUETE)
FILIPINE
[Paki ʼo te pasina 24, 25]
ʼE feala koa ke koutou ʼolo ʼo fai faka mafola ʼi he ʼu telituale ʼe ʼaoga lahi kiai he kaugā fai faka mafola ʼo te Puleʼaga?
EKUATOLE
LEPUPILIKA TOMINIKA