Te ʼu Fehuʼi ʼa Te Kau Lautohi

Kapau ko Salomone, Hau ʼo te Iselaele ʼāfea, neʼe liliu ʼo heʼe agatonu ki te ʼAtua ʼi tona temi matuʼa, ʼe tou lava ʼui koa ʼe mole fakatuʼuake anai ia ia?​—1 Hau 11:​3-9.

Logola ʼe tuʼu ʼi te Tohi-Tapu te ʼu higoa ʼo ʼihi tagata pea mo fafine tui ʼe nātou kau moʼoni ʼi te kau fakatuʼuake, kae ʼe mole tala fakahagatonu ai ko nātou fuli ʼaē ʼe tuʼu ai ʼonatou higoa ʼe fakatuʼuake anai. (Hepeleo 11:​1-40) Kae ki te faʼahi ʼo Salomone, ʼe tou lava ʼiloʼi te fakamāu ʼa te ʼAtua mokā tou fakatatau te meʼa ʼaē neʼe hoko kiā ia ʼi tona mate pea mo te meʼa ʼaē neʼe hoko ki ʼihi hahaʼi agatonu ʼi tonatou temi mate.

ʼE fakamatala ʼi te Tohi-Tapu ia te ʼaluʼaga pe e lua maʼa te kau mate​—ko tonatou puli fakatemi pea mo te mate talu ai. Ko nātou ʼaē ʼe mole tāu ke fakatuʼuake ʼe lī nātou ki te “Seʼeni,” peʼe ko “te ano ʼo te afi.” (Mateo 5:​22, MN; Maleko 9:​47, 48; Apokalipesi 20:​14, MN ) Iā nātou ʼaia ʼe kau ai te ʼuluaki tāumatuʼa, ia Atama mo Eva, mo Sutasi Isikaliote ʼaē neʼe ina lavakiʼi ia Sesu, pea mo ʼihi neʼe nātou mamate he neʼe tauteaʼi nātou e te ʼAtua, ohage ko te hahaʼi ʼi te temi ʼo Noe pea mo te hahaʼi ʼo Sotoma mo Komola.a Ko te kau mate ʼaē ʼe ʼolo ki te faitoka, ia te Seole peʼe ko te Hatesi, ʼe fakatuʼuake anai nātou. ʼO ʼuhiga mo tonatou ka haʼu, ʼe ʼui fēnei ʼi te Tohi-Tapu: “Nee tukuʼage e te moana ana kau mate, pea nee tukuʼage e te Mate mo [te] Hatesi tana kau mate, pea nee fakamauʼi takitahi natou o mulimuli ki ana gaue.”​—Apokalipesi 20:⁠13.

Koia ko te kau agatonu ʼaē ʼe fakamatala iā Hepeleo ʼi te kapite 11 ʼe nātou fakatalitali ki te fakatuʼuake. ʼI te ʼu kaugana agatonu ʼaia ʼa te ʼAtua, ʼe ʼi ai ia Apalahamo, mo Moisese, pea mo Tavite. Tou vakaʼi age leva te fakamatala ʼi te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo tonatou mate. Neʼe ʼui fēnei e Sehova kiā Apalahamo: “Kae kiā koe, ʼe ke ʼalu fīmālie anai ki tau ʼu kui; ʼe ʼavaifo anai ia koe ʼi te hili ʼo hou temi matuʼa lelei.” (Senesi 15:15) Neʼe ʼui fēnei e Sehova kiā Moisese: “Koʼeni! ʼE ke takoto mo tau ʼu kui.” (Teutalonome 31:16) ʼO ʼuhiga mo te tāmai ʼa Salomone, ʼaē ko Tavite, ʼe ʼui fēnei ʼi te Tohi-Tapu: “Neʼe takoto ia Tavite mo tana ʼu kui pea neʼe ʼavaifo ʼi te Kolo ʼo Tavite.” (1 Hau 2:10) Koia ko te ʼu kupuʼi palalau ʼaē ko ‘te takoto mo tana ʼu kui’ ʼe ko te tahi faʼahiga ʼui ʼaē ko te tagata ʼaia kua ʼalu ki te Seole.

Koteā ʼaē neʼe hoko kiā Salomone ʼi tana mate? ʼE tali fēnei kiai te Tohi-Tapu: “Ko te ʼu ʼaho ʼaē neʼe ʼafio ai ia Salomone ʼi Selusalemi ki Iselaele kātoa neʼe ko taʼu e fāgofulu. Pea neʼe takoto ia Salomone mo tana ʼu kui pea neʼe ʼavaifo ʼi te Kolo ʼo Tavite tana tāmai.” (1 Hau 11:​42, 43) Koia ʼe matatonu ai te ʼui ʼaē ko Salomone ʼe nofo ʼi te Seole, peʼe ko te Hatesi, ʼaē ka fakatuʼuake mai ai.

ʼE mahino mai, ko nātou ʼaē ka fakatuʼuake ko nātou ʼaē ʼe ʼui tāfito ʼi te Tohi-Tapu, ‘ ʼe nātou takokoto mo ʼanatou kui.’ Kae ko te tokolahi ʼo te ʼu hau ʼaē neʼe hoa kiā Salomone, logola neʼe nātou heʼe agatonu, kae ʼe ʼui neʼe nātou ‘takokoto mo ʼonatou kui.’ ʼE mole hala te manatu ʼaia, koteʼuhi “ ʼe ʼi ai anai he fakatuʼuake ʼo te kau faitotonu pea mo te kau heʼe faitotonu.” (Gaue 24:​15, MN ) Kae ʼe hoki hili te fakatuʼuake ʼo “natou i te u faitoka,” pea hoki tou ʼiloʼi papau ai peʼe ko ai ʼaē ʼe fakapale ʼaki te fakatuʼuake. (Soane 5:​28, 29) ʼE mole tou ʼiloʼi tukupau ʼo ʼuhiga mo te fakatuʼuake ʼo he tahi ʼo te temi muʼa, kae ʼe tou fakatalitali mo falala ki te tonu haohaoa ʼaē ka fai e Sehova.

[Kiʼi nota]