ʼE Fakahā e Sehova Te ʼu Meʼa “e Tonu Ke Hoko Vave”

“Fakaha o Sesu-Kilisito, ae nee tuku e te Atua kia ia ke fakaha ki ana tagata faifekau te u mea ae e tonu ke hoko vave.” —APK. 1:1.

ʼE KOTOU TALI FEAFEAʼI ANAI?

Ko te koga fea ʼo te fakatātā lahi ʼe fakaʼuhiga ki te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika?

ʼI te meʼa ʼaē neʼe sio kiai Soane, koteā ʼaē ʼe hā ai neʼe maʼu e te ʼu Puleʼaga Fakatahi tona mālohi mai te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika?

ʼE fakamatalatala feafeaʼi e Taniela mo Soane ia te fakaʼauha ʼo te ʼu puleʼaga fuli ʼo te mālamanei?

1, 2. (1) Koteā ʼaē ʼe tou mahino kiai mokā tou fakatatau te ʼu lea fakapolofetā ʼa Taniela pea mo Soane? (2) Koteā ʼaē ʼe fakaʼuhiga kiai te ʼu ʼuluaki foʼi ʼulu e ono ʼo te manu fekai?

MOKĀ tou fakatatau te ʼu lea fakapolofetā ʼa Taniela pea mo Soane, ʼe lahi te ʼu faʼahi ʼe tou mahino kiai ʼe hoko iā ʼaho nei pea mo te kā haʼu. Koteā ʼaē ʼe tou ako mai te manu fekai mo ʼona foʼi ʼulu e fitu ʼaē neʼe sio kiai Soane? Koteā ʼaē ʼe tou ako mai te manu fekai mo ʼona tala e hogofulu ʼaē neʼe sio kiai Taniela pea mo tana fakamahino ia te fakatātā lahi ʼaē neʼe moemisi kiai ia Nepukatenesale? Pea koteā ʼaē ʼe tonu ke tou fai ʼi tatatou mahino ki te ʼu lea fakapolofetā ʼaia?

² Neʼe tou ako ʼi te ʼalatike ʼaē neʼe hoki ʼosi atu ʼo ʼuhiga mo te manu fekai ʼaē neʼe sio kiai ia Soane ʼaē iā Apokalipisi kāpite 13. Ko te ʼu ʼuluaki foʼi ʼulu e ono ʼo te manu ʼaia ʼe fakaʼuhiga ki te ʼu puleʼaga mālohi ʼo Esipito, mo Asilia, mo Papilone, Meti mo Pelesi, mo Keleka pea mo Loma. Neʼe fakaʼaogaʼi e Satana te ʼu mālohi fakamālamanei fuli ʼaia moʼo tauʼi te hahaʼi ʼa te ʼAtua, koteʼuhi neʼe fehiʼa ia ki te hākoga ʼo te fafine. (Sen. 3:15) ʼI te temi ʼaē neʼe tohi ai Soane ʼo ʼuhiga mo te meʼa neʼe sio kiai, neʼe ko Loma te mālohi fakamālamanei. Hili kiai ni taʼu e lauʼi teau neʼe kei mālohi pē te puleʼaga ʼaia. Kae neʼe ʼi ai te fitu foʼi ʼulu kā ina fetogi anai ia Loma. Ko ai te mālohi fakamālamanei ʼaē neʼe fakaʼuhiga kiai te fitu foʼi ʼulu, pea neʼe feafeaʼi tana aga ki te hākoga ʼo te fafine?

TE LILIU ʼA TE PULEʼAGA ʼO PILITĀNIA MO TE PULEʼAGA ʼO AMELIKA ʼO MĀLOLOHI

3. Koteā ʼaē ʼe fakaʼuhiga kiai te manu fakamatakutaku mo ʼona tala e hogofulu? Koteā te fakaʼuhiga ʼo te ʼu tala e hogofulu?

³ ʼE feala hatatou ʼiloʼi te fitu foʼi ʼulu mokā tou fakatatau te meʼa ʼaē neʼe ʼui e Soane ʼo ʼuhiga mo te manu fekai ʼaē iā Apokalipisi kāpite 13, pea mo te meʼa ʼaē neʼe ʼui e Taniela ʼo ʼuhiga mo te manu fakamatakutaku mo ʼona tala e hogofulu.a (Lau ia Taniela 7:7, 8, 23, 24.) Ko te manu fekai ʼaia mo ʼona tala e hogofulu ʼe fakaʼuhiga ki te mālohi fakamālamanei ʼo Loma. (Vakaʼi te ʼu pāki ʼi te pāsina 14 ki te 15.) Hili taʼu ʼe teitei 400 ki te temi ʼo Sesu, neʼe kamata mavetevete ai te Puleʼaga ʼo Loma ko ni puleʼaga veliveli. Ko te ʼu tala e hogofulu ʼo te manu ʼaē neʼe sio kiai ia Taniela ʼe fakaʼuhiga ki te ʼu puleʼaga ʼaē neʼe tutupu mai te Puleʼaga ʼo Loma.

4, 5. (1) Koteā ʼaē neʼe fai e te kiʼi tala siʼisiʼi? (2) Koteā ʼaē ʼe fakaʼuhiga kiai te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu fekai?

⁴ ʼI te lea fakapolofetā ʼa Taniela ʼo ʼuhiga mo te manu mo ʼona tala e hogofulu, neʼe ʼi ai te tahi kiʼi tala siʼisiʼi neʼe homo ake, pea neʼe ina fetogi te ʼu tala e tolu ʼi te ʼu tala e hogofulu. Neʼe hoko feafeaʼi te faʼahi ʼaia? Ko Pilitānia neʼe ko he koga veliveli ʼo te Puleʼaga ʼo Loma, kae neʼe liliu ki muli age ko he puleʼaga. ʼO toe fēia mo Sepania, mo Holani pea mo Falani neʼe ko te tahi ʼu koga ʼo te Puleʼaga ʼo Loma. ʼO aʼu ki te ʼu taʼu 1600, neʼe maʼuhiga age te ʼu puleʼaga ʼaia ʼi te puleʼaga ʼo Pilitānia. Kae ki muli age neʼe tauʼi e Pilitānia te ʼu puleʼaga takitahi ʼaia pea neʼe liliu ai ʼo maʼuhiga age iā nātou. Lolotoga te ʼu taʼu 1700, neʼe liliu ia Pilitānia ko te puleʼaga mālohi tokotahi ʼi te mālamanei. Kae neʼe heʼeki liliu ia ko te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu fekai.

⁵ Logolā ko Pilitānia neʼe ko te puleʼaga mālohi tokotahi ʼi te mālamanei, kae ko te ʼu telituale ʼaē neʼe ina puleʼi ʼi te Potu Noleto ʼo Amelika neʼe natou agatuʼu kiā ia pea mo natou faʼufaʼu ai te puleʼaga Amelika. Neʼe mole tāʼofi e Pilitānia te liliu ʼaē ʼa te puleʼaga ʼo Amelika ʼo mālohi, kae neʼe ina puipui ʼaki ʼana vaka tau. ʼI te taʼu 1914, ʼaē neʼe kamata ai te ʼaho ʼo te ʼAliki, ko Pilitānia neʼe ko te Puleʼaga ʼaē neʼe mālohi tokotahi pea ko te puleʼaga ʼo Amelika neʼe mālohi tokotahi ʼi te faʼahi ʼo te ʼu matani gāue.b Lolotoga te ʼUluaki Tau Fakamālamanei, neʼe liliu ia te puleʼaga ʼo Amelika pea mo te puleʼaga ʼo Pilitānia ʼo felōgoi tahi. Mai tona ʼaluʼaga ʼaē neʼe nā kamata gāue fakatahi ʼi hona ʼaluʼaga makehe, neʼe nā liliu ai ko te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika. Ko te mālohi fakamālamanei ʼaia ʼe ko te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu. Neʼe feafeaʼi tana aga ki te hākoga ʼo te fafine?

6. Koteā ʼaē neʼe fai e te fitu foʼi ʼulu ki te hahaʼi ʼa te ʼAtua?

⁶ Hili pē te kamata ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki neʼe ʼasi leva te fitu foʼi ʼulu pea neʼe ina ʼohofi te hahaʼi ʼa te ʼAtua, ia te ʼu tehina ʼo Kilisito ʼaē ʼe kei ʼi te kele. (Mat. 25:40) Ohagē ko tona ʼui e Sesu ko ʼihi ʼi te hākoga ʼo te fafine ʼe kei natou nonofo anai ʼi te kele ʼi te kamata ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki pea ʼe natou fakahoko anai te gāue ʼaē neʼe tuku age e Sesu. (Mat. 24:45-47; Kal. 3:26-29) Kae neʼe ʼui age e Sehova kiā Soane ʼi te meʼa neʼe hā kiā ia, ʼe hoko anai he tahi ʼaluʼaga ki te kau māʼoniʼoni ʼaia. Ko te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika ʼe ina tauʼi anai nātou. (Apk. 13:3, 7) Lolotoga te ʼUluaki Tau Fakamālamanei, neʼe ina fakatagaʼi nātou, mo tapuʼi ʼanatou tohi, pea mo pilisoniʼi ʼihi tehina fakanofo neʼe takitaki gāue. Pea neʼe teitei pē ke ina fakagata tanatou gāue fai fakamafola. Kae neʼe toe ʼui age foki e te ʼAtua ko te kau māʼoniʼoni ʼaia, ʼaē ʼe ko he koga ʼo te hākoga ʼo te fafine, ʼe natou toe hoko atu anai te gāue fai fakamafola. (Apk. 11:3, 7-11) Ohagē pē ko tona ʼui e Sehova ko nātou ʼaē ʼo te hākoga ʼo te fafine ʼaē ʼe kei ʼi te kele, neʼe natou toe kamata fai fakamafola ʼaki he faʼafai.

TE MĀLOHI FAKAMĀLAMANEI ʼO PILITĀNIA MO AMELIKA PEA MO TE ʼU ʼULUʼULU VAʼE UKAMEA MO KELE

7. Ko te koga fea ʼo te fakatātā lahi ʼaē ʼe tatau tona fakaʼuhiga mo te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu fekai?

⁷ Ko te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼo te fakatātā lahi pea mo te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu fekai ʼe nā fakaʼuhiga tatau ki te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika. Ko Pilitānia neʼe tupu ia mai te Puleʼaga ʼo Loma. Pea ʼuhi neʼe tupu ia Amelika mai te puleʼaga ʼo Pilitānia, koia ʼaē ʼe feala ai ke tou ʼui ko te puleʼaga ʼo Amelika neʼe toe tupu mai te puleʼaga ʼo Loma. Koia ʼaē ʼe maʼu ai ʼi te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ia te ukamea. Kae ʼe toe maʼu ai foki mo te kele. (Lau ia Taniela 2:41, 42.) Ko te fakamatalatala ʼaia ʼo te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼe toe fakaʼuhiga ki te temi ʼaē kā tuʼu ai anai te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika, ʼaē ʼe ko te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu fekai. Ohagē pē ko te ukamea ʼaē ʼe fio ʼaki te kele ʼe mole mālohi age ia ʼi te meʼa ʼaē ʼe faʼu ʼaki pē te ukamea, pea ʼe toe fēia mo te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika ʼe mole mālohi age ia ʼi te Puleʼaga ʼaē neʼe tupu mai ai. Koteā tona tupuʼaga?

8, 9. (1) Neʼe fakahā feafeaʼi e te fitu mālohi fakamālamanei tona mālohi ohagē ko te ukamea? Neʼe hoko ʼanafea te faʼahi ʼaia? (2) Koteā te fakaʼuhiga ʼo te kele ʼaē ʼi te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼo te fakatātā?

⁸ ʼI ʼihi temi ko te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika neʼe mālohi ohagē ko te ukamea. Ohagē lā, neʼe ina fakahā tona mālohi ʼi tana mālo ʼaē ʼi te ʼUluaki pea mo te Lua Tau Fakamālamanei, pea talu mai ai neʼe tuʼa lahi tana fakahoko ni gāue mālohi ohagē ko te ukamea.c Kae talu mai te temi ʼaē neʼe tuʼu ai te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika, ko te ukamea ʼaia neʼe fio ʼaki te kele.

⁹ Talu mai fualoa ko te ʼu kaugana ʼa Sehova neʼe natou fia mahino pe koteā te fakaʼuhiga ʼo te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼo te fakatātā. ʼE fakahā iā Taniela 2:41 ko te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ukamea ʼaē neʼe fio ʼaki te kele ʼe mole ko he atu puleʼaga ia kae ʼe ko he “puleaga” pē ia e tahi. Koia ʼe tou mahino ai ko te kele ʼe fakaʼuhiga ki he faʼahi ʼi te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika, ʼaē ʼe tupu ʼaki ai tana vaivai age ʼi te Puleʼaga ʼo Loma. Heʼe ko te Puleʼaga ʼaia ʼo Loma neʼe fakaʼuhiga ki te ʼu vaʼe ukamea mālohi. ʼE ʼui ʼi te lea fakapolofetā ʼa Taniela ko te kele ʼe fakaʼuhiga ki “te hōloga ʼo te mālamanei” peʼe ko te hahaʼi fakalogo. (Lau ia Taniela 2:43.d) ʼE ko te hahaʼi ʼaē ʼe natou fakavaivaiʼi ia te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika, he neʼe natou fai he ʼu laka ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼe tonu ke natou maʼu tatau, ke lahi age ʼonatou fealagia ʼi tanatou gāue pea ke natou liliu ko he ʼu puleʼaga faʼitaliha. Neʼe faigataʼa ai ki te mālohi fakamālamanei ʼaia ke liliu ʼo mālohi ohagē ko te ukamea ʼuhi ko te hahaʼi fakalogo ʼaia. ʼO ʼuhiga mo te faʼahi fakapolitike, ʼe maʼu e te hahaʼi he ʼu faʼahiga manatu kehekehe. Pea mokā mālo he tagata takitaki ʼi he vote kae neʼe mole vote fuli te hahaʼi kiā ia, koia lā ʼaē ʼe mole feala hana fakahoko te ʼu fakapapau ʼaē neʼe ina fai. Ohagē pē ko tona ʼui fēnei e Taniela: “E malohi anai te tahi fahai o te puleaga aia kae e gaegae anai te tahi faahi.”—Tan. 2:42; 2 Tim. 3:1-3.

10, 11. (1) Koteā ʼaē kā hoko ki te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼo te fakatātā? (2) Koteā ʼaē ʼe tou mahino kiai ʼo ʼuhiga mo te ʼu kauʼi vaʼe?

¹⁰ ʼI totatou temi ʼe kei gāue tahi ia te puleʼaga ʼo Pilitānia mo te puleʼaga ʼo Amelika ʼi hona ʼaluʼaga makehe. ʼE nā tautau felagolagoʼaki ʼo ʼuhiga mo he ʼu faʼahi maʼuhiga. ʼI te lea fakapolofetā ʼo ʼuhiga mo te fakatātā lahi, ko te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼe ko te koga fakaʼosi ʼaia ʼo te fakatātā. Pea ʼi te lea fakapolofetā ʼo ʼuhiga mo te manu fekai, ko te fitu foʼi ʼulu ʼe ko tona foʼi ʼulu fakaʼosi ʼaia. Ko tona fakaʼuhiga ʼe mole toe fetogi anai te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika e he tahi age mālohi fakamālamanei. Pea tatau aipē, peʼe vaivai age ʼi te puleʼaga ʼo Loma, ia te ʼu vaʼe ukamea, kae ʼe mole ko te tupuʼaga ʼaia ʼo tona fakaʼosi anai.

¹¹ ʼE maʼuhiga koa ke tou ʼiloʼi pe ko kauʼi vaʼe e fia ʼo te fakatātā? ʼI te tahi age ʼu meʼa ʼaē neʼe sio kiai ia Taniela, neʼe ina fakahā pe ko tala e fia ʼaē ʼe maʼu e te manu fekai, pea ʼe ko he faʼahi ʼe maʼuhiga. Kae neʼe mole fakahā ia e Taniela pe ko kauʼi vaʼe e fia ʼaē neʼe maʼu e te fakatātā. Koia ʼe hā mai ai ʼe mole maʼuhiga ke tou ʼiloʼi te lahi ʼo te ʼu kauʼi vaʼe, ʼo toe fēia pē mo te ʼu nima, mo te ʼu ʼuluʼuluʼi nima, mo te ʼu kauʼi tuhi, mo te ʼu vaʼe pea mo te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼo te fakatātā. Kae neʼe fakahā lelei e Taniela ko te ʼu ʼuluʼulu vaʼe neʼe faʼu ʼaki te ukamea mo te kele. ʼE tou mahino ai ʼe kei tuʼu pē anai te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika ʼi te temi ʼaē kā tāʼi ai te ʼu ʼuluʼulu vaʼe ʼo te fakatātā e te “foi maka,” ʼaē ʼe ko te Puleʼaga ʼo te ʼAtua.—Tan. 2:45.

KO PILITĀNIA MO AMELIKA PEA MO TE MANU FEKAI MO ʼONA TALA E LUA

12, 13. Koteā te fakaʼuhiga ʼo te manu fekai mo ʼona tala e lua? Koteā ʼaē neʼe ina fai?

¹² Neʼe fakahā e Sesu kiā Soane tatau aipē peʼe faʼu te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika ʼaki te ukamea mo te kele, kae ʼe ina fakahoko te gāue maʼuhiga lolotoga te ʼu ʼaho fakaʼosi ʼaenī. Neʼe sio ia Soane ki he manu fekai mo ʼona tala e lua pea neʼe palalau ohagē he gata. Koteā te fakaʼuhiga ʼo te manu ʼaia? ʼE maʼu e te manu ʼaia ʼona tala e lua, ʼo tou mahino ai ʼe fakaʼuhiga kiā puleʼaga e lua ʼe nā gāue tahi. Koia ʼe toe fakaʼuhiga te manu fekai ʼaia ki te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika, kae ʼi te temi nei ʼe ina fakahoko he gāue makehe.—Lau ia Apokalipisi 13:11-15.

¹³ Ko te manu ʼaia mo ʼona tala e lua neʼe ina “ui” ki te hahaʼi ke natou faʼu he fakatātā ʼo te manu fekai mo ʼona foʼi ʼulu e fitu. Neʼe ʼui e Soane ko te fakatātā ʼaia ʼo te manu fekai ʼe hā anai, mo puli anai pea ʼe toe hā anai. Pea ko te faʼahi ʼaia neʼe hoko ki he kautahi neʼe hā ʼi te hili ʼo te ʼUluaki Tau Fakamālamanei. Neʼe uga leva e Pilitānia mo Amelika te tahi ʼu puleʼaga ke natou fakatahi ki te kautahi ʼaia. Neʼe tonu ki te kautahi ʼaia ke ina fakatahiʼi te ʼu puleʼaga pea mo fakafofoga nātou.e Neʼe fakahigoa te kautahi ʼaia ko te Sōsiete ʼo Te ʼu Puleʼaga. Pea ko te Sōsiete ʼaia ʼo Te ʼu Puleʼaga neʼe puli leva ʼi te kamata ʼo te Lua Tau Fakamālamanei. Lolotoga te tau ʼaia neʼe tala e te hahaʼi ʼa te ʼAtua ʼe toe hā anai te kautahi ʼaia ohagē pē ko tona fakakikite ʼi te tohi ʼo Apokalipisi. Ko te faʼahi ʼaia neʼe hoko, pea ʼi te temi nei kua fakahigoa te kautahi ʼaia ko te ʼu Puleʼaga Fakatahi.—Apk. 17:8.

14. He koʼē neʼe ʼui e Soane ko te fakatātā ʼo te manu fekai ʼe ko he valu “hau”?

¹⁴ Neʼe fakamatalatala e Soane ko te fakatātā ʼo te manu fekai mo ʼona foʼi ʼulu e fitu ʼe ko he valu “hau.” Kae ʼe mole ko he valu foʼi ʼulu ia ʼo te manu fekai. Koia he koʼē neʼe ʼui e Soane ko te fakatātā ʼaia ʼe ko he valu “hau”? Neʼe ko he fakatātā pē ia ʼo te manu fekai ʼaia. Ko te mālohi ʼo te fakatātā ʼaia ʼe haʼu ia mai te ʼu puleʼaga ʼaē ʼe kau ki te ʼu Puleʼaga Fakatahi, kae tāfito mai te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika. (Apk. 17:10, 11) Koia neʼe ʼui ai e Soane ko te fakatātā ʼe ko he “hau” koteʼuhi neʼe foaki age te pule ke ina fai he gāue ʼe ina fetogi anai te mālamanei kātoa.

KO TE FAKATĀTĀ ʼO TE MANU FEKAI ʼE INA FAKAʼAUHA TE FAFINE FAI FEʼAUʼAKI

15, 16. Koteā te fakaʼuhiga ʼo te fafine fai feʼauʼaki ʼaē neʼe sio ki ai Soane? Koteā ʼaē ʼe lolotoga hoko nei ki te ʼu lotu?

¹⁵ Neʼe toe fakamatalatala e Soane ʼe ʼi ai te fafine fai feʼauʼaki ʼe heka ʼi he manu fekai lanu kula. Ko te manu ʼaia ʼe ko te fakatātā ʼo te manu fekai mo ʼona foʼi ʼulu e fitu. ʼE higoa te fafine fai feʼauʼaki ʼaia ko “Papilone lahi.” (Apk. 17:1-6) ʼE fakaʼuhiga te fafine fai feʼauʼaki ʼaia ki te ʼu lotu hala fuli. ʼE mahino ia ko te ʼu lotu ʼo te Keletiate ʼe kau kiā Papilone lahi. ʼE ʼui e Soane ko te fafine fai feʼauʼaki ʼaia ʼe heka ʼi te fakatātā ʼo te manu fekai, ko tona fakaʼuhiga neʼe lagolago fakahāhā te ʼu lotu ki te Sōsiete ʼo Te ʼu Puleʼaga pea mo te ʼu Puleʼaga Fakatahi, pea mo natou faigaʼi ke natou puleʼi te ʼu kautahi ʼaia.

¹⁶ ʼE ʼui ʼo ʼuhiga mo Papilone lahi ʼe heka ia “i oluga o te atu vai.” Ko te ʼu vai ʼaia ʼe fakaʼuhiga ki te hahaʼi ʼaē ʼe lagolago ki ai. Kae lolotoga te ʼaho ʼo te ʼAliki, ʼe mole kei lahi tanatou lagolago ki ai ohagē ko tanatou fai ʼi muʼa atu. ʼE hagē ia kua “mamaha” te ʼu vai. (Apk. 16:12; 17:15) Ohagē lā ʼi te temi ʼaē neʼe ʼuluaki hā ai te fakatātā ʼo te manu, neʼe mālohi te ʼu lotu ʼo te Keletiate ʼi te ʼu fenua tai. Kae ʼi te temi nei, kua tokolahi te hahaʼi ʼe mole kei natou fakaʼapaʼapa ki te ʼu lotu ʼaia pea mo ʼanatou takitaki lotu. Ko ʼihi ʼe natou ʼui ʼe tupu te ʼu fihifihia ʼo te mālamanei mai te ʼu lotu. Pea ko ʼihi ʼe natou tala fakahagatonu ʼe tonu ke pulihi te ʼu lotu fuli ʼi te mālamanei.

17. Koteā ʼaē kā vave hoko anai ki te ʼu lotu hala? Pea koteā tona tupuʼaga?

¹⁷ Ko te mālohi ʼo te ʼu lotu hala ʼaia ʼe mole puli māmālie pē anai. ʼE hoko atu pē anai te mālohi ʼo te fafine fai feʼauʼaki pea mo tana faiga ʼaē ke fai e te ʼu hau te ʼu meʼa ʼaē ʼe loto kiai, ʼo kaku pē anai ki te temi ʼaē kā “tuku e te Atua ki onatou loto [ʼo te ʼu hau] ke natou fakahoko tana fakatuutuu.” (Lau ia Apokalipisi 17:16, 17.) ʼE uga anai e Sehova te ʼu puleʼaga ʼo te tuʼu ʼa Satana ke natou ʼohofi te ʼu lotu hala. ʼE mole kei feala anai ki te fafine fai feʼauʼaki ke ina puleʼi te ʼu puleʼaga ʼaia pea ʼe puli fuli anai ʼona koloa. Iā taʼu e ʼuafulu peʼe tolugofulu ki muʼa atu, tokolahi neʼe natou manatu ko te ʼu lotu ʼe fakaʼapaʼapaʼi tuʼumaʼu anai pea mo mālohi. Kae ʼi te temi nei kua fetogi te faʼahi ʼaia. Ko te mālohi ʼo te fafine fai feʼauʼaki ʼe mole puli māmālie pē anai. Kae ʼe fakaʼauha fakafokifā anai.—Apk. 18:7, 8, 15-19.

ʼE FAKAʼAUHA ANAI TE ʼU MANU

18. (1) Koteā ʼaē kā fai anai e te manu fekai? Koteā anai tona ikuʼaga? (2) ʼO mulimuli kiā Taniela 2:44, ko te ʼu puleʼaga fea ʼaē kā fakaʼauha anai e te Puleʼaga ʼo te ʼAtua? (Vakaʼi te fakamatala ʼaē ʼe ʼātakai ʼi te pāsina 19.)

¹⁸ Hili te fakaʼauha ʼo te ʼu lotu hala, ʼe uga anai ia te manu fekai, ia te tuʼu fakapolitike ʼa Satana, ke ina ʼohofi te Puleʼaga ʼo te ʼAtua. Kae ʼe mole pē feafeala anai ia ki te ʼu hau ʼo te kele ke natou ʼohofi te puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼi te lagi, koia ʼaē ʼe natou faiga anai ke natou ʼohofi ia nātou ʼaē ʼe lagolago kiai ʼi te kele. Kae ʼe iku anai ia ki te tau fakaʼosi ʼa te ʼAtua. (Apk. 16:13-16; 17:12-14) Pea ʼe tala mai e Taniela te faʼahi ʼo ʼuhiga mo te tau fakaʼosi ʼaia. (Lau ia Taniela 2:44.) ʼE fakaʼauha anai te manu fekai mo ʼona foʼi ʼulu e fitu ʼaē iā Apokalipisi 13:1, mo tona fakatātā pea mo te manu fekai mo ʼona tala e lua.

19. Koteā ʼaē ʼe feala ke tou tui papau kiai? Koteā ʼaē ʼe tonu ke tou fai ʼi te temi nei?

¹⁹ ʼE tou lolotoga māʼuʼuli nei ʼi te temi ʼo te fitu foʼi ʼulu ʼo te manu ʼaē iā Apokalipisi kāpite 13. ʼE mole toe ʼi ai anai he tahi age foʼi ʼulu ʼo te manu fekai ʼaia ʼi muʼa ʼo tona fakaʼauha. ʼE ko te Mālohi Fakamālamanei ʼo Pilitānia mo Amelika ʼaē ʼe lolotoga tuʼu anai ʼi te temi ʼaē kā fakaʼauha ai te ʼu lotu hala. ʼE hoko moʼoni pē anai te ʼu lea fakapolofetā ʼaē neʼe tohi e Taniela pea mo Soane. ʼE feala ke tou tui papau kua vave fakaʼauha pē anai te ʼu lotu hala pea ʼe hoko anai te tau ʼo Alemaketone. Neʼe fakahā lelei mai e te ʼAtua te ʼu meʼa fuli ʼaē kā hoko anai. Kae ʼe tou fakalogo anai koa ki te ʼu fakatokaga ʼo te ʼu lea fakapolofetā ʼaia? (2 Pet. 1:19) ʼE ʼaoga ke tou fakalogo kiā Sehova ʼi te temi nei pea mo tou lagolago ki tona Puleʼaga.—Apk. 14:6, 7.

[ʼU nota]

[Talanoa ʼo te pāsina 19]

KO AI “TE ʼU PULEʼAGA FULI ʼAIA” ʼAĒ IĀ TANIELA 2:44?

ʼI te Tohi-Tapu Les Saintes Écritures — Traduction du monde nouveau ʼe fakaliliu fēnei ai te lea fakapolofetā ʼa Taniela 2:44: “[Ko te Puleʼaga ʼo te ʼAtua] ʼe ina laliki anai pea mo fakagata anai te ʼu puleʼaga fuli ʼaia.” ʼE hā lelei ai ʼe talanoa pē te lea fakapolofetā ʼaia ki te ʼu puleʼaga ʼaē neʼe fakatā e te ʼu koga kehekehe ʼo te fakatātā.

ʼE mole talanoa ia Taniela 2:44 pe koteā ʼaē kā hoko anai ki te ʼu puleʼaga fuli ake ʼaē. Kae ʼe lahi age te ʼu fakamahino ʼaē ʼe foaki mai ʼi te ʼu lea fakapolofetā iā Apokalipisi. ʼE ina fakahā mai ko “te u hau o te kele katoa” ʼe natou fakatahitahi anai pea mo fakafeagai kiā Sehova ʼi “te tau o te aho lahi o te Atua mafimafi.” (Apk. 16:14; 19:19-21) Koia ʼi Alemaketone ʼe fakaʼauha anai te ʼu puleʼaga ʼaē ʼe fakatā e te ʼu koga kehekehe ʼo te fakatātā, pea mo te ʼu puleʼaga fakatagata fuli.