Sanebimɔi ni Jɛ Kanelɔi Adɛŋ
Akɛni Biblia lɛ fɔɔ “awusa” loo “gbekɛ nuu ni bɛ tsɛ” (NW) tatsii hewɔ lɛ, ani enɛ miitsɔɔ akɛ asusuuu gbekɛbii yei ahe tsɔ?
Jeee nakai kwraa.
New World Translation of the Holy Scriptures lɛ kɛ wiemɔ kuku, “gbekɛ nuu ni bɛ tsɛ” lɛ tsuɔ nii yɛ kukuji pii amli ni etsɔɔ bɔ ni Nyɔŋmɔ susuɔ gbekɛbii ni bɛ fɔlɔ ko lɛ ahe ehaa. Nyɔŋmɔ ha nɛkɛ mɔ he susumɔ nɛɛ fee faŋŋ yɛ emlai ni ekɛha Israel lɛ mli.
Akɛ nɔkwɛmɔ nɔ lɛ, Nyɔŋmɔ kɛɛ akɛ: “Nyɛkawaa yoo okulafo ko loo awusa [gbekɛ nuu ni bɛ tsɛ] ko yi. Shi kɛji owa amɛ yi, ni amɛfo amɛtsɛ mi lɛ, ja mibo amɛyaafo lɛ toi; ni mimlifu lɛ naa aaawa naakpa, ni mikɛ klante aaagbe nyɛ, ni nyɛŋamɛi aaatsɔmɔ okulafoi, ni nyɛbii aaatsɔmɔ awusai [gbekɛbii hii ni bɛ tsɛmɛi].” (2 Mose 22:22-24) “Yehowa, o-Nyɔŋmɔ lɛ, lɛ ji nyɔŋmɔi a-Nyɔŋmɔ kɛ nuŋtsɔmɛi a-Nuŋtsɔ, Mawu ni da ni he wa ni ehe yɔɔ gbeyei, mɔ ni kwɛɛɛ mɛi ahiɛaŋ ni eheee nyɔɔŋnii lɛ, mɔ ni yeɔ awusa [gbekɛ nuu ni bɛ tsɛ] kɛ okulafo sane ehaa amɛ.”—5 Mose 10:17, 18; 14:29; 24:17; 27:19.
Biblia shishitsɔɔmɔi pii kaneɔ lɛ nɛkɛ akɛ, “gbekɛ ni bɛ tsɛ” loo “awusa” yɛ kukuji nɛɛ amli, ni kɛ gbekɛbii hii kɛ gbekɛbii yei fɛɛ fataa he. Shi kɛlɛ, shishitsɔɔmɔi ni tamɔ enɛ lɛ kuɔ hiɛ shwieɔ su ni anaa yɛ Hebri wiemɔ (ya·thohmʹ) ni awieɔ he lɛ ni hiɛ wiemɔ ni tsɔɔ nuu su lɛ nɔ. Yɛ enɛ najiaŋ lɛ New World Translation of the Holy Scriptures lɛ kɛ shishitsɔɔmɔ ni ja lɛ haa akɛ “gbekɛ nuu ni bɛ tsɛ loo gbekɛbii hii ni bɛ tsɛmɛi,” taakɛ eyɔɔ yɛ Lala 68:5 lɛ ni kaneɔ nɛkɛ akɛ: “Gbekɛbii hii ni bɛ tsɛmɛi lɛ atsɛ kɛ yei okulafoi akojolɔ ji Nyɔŋmɔ yɛ eshihilɛ he krɔŋkrɔŋ lɛ.” Taakɛ bɔ ni edamɔ henumɔ ni yɔɔ Hebri wiemɔ ni awieɔ he lɛ nɔ lɛ, wiemɔ ni tsɔɔ yoo su ni kɔɔ feemɔ wiemɔ he ni yɔɔ Lala 68:11 lɛ jieɔ yi ni akane lɛ nɛkɛ akɛ: “Yei ni shiɛɔ sanekpakpa lɛ fa babaoo.”a (NW)
Eyɛ mli akɛ ya·thohmʹ shishitsɔɔmɔ tuuŋtu ji “gbekɛ nuu ni bɛ tsɛ” moŋ, shi esaaa ni aŋɔɔ lɛ akɛ eetsɔɔ akɛ esaaa ni asusuɔ gbekɛbii yei ni bɛ fɔlɔ lɛ ahe. Wiemɔi ni atsɛ sɛɛ lɛ kɛ ekrokomɛi fɛɛ tsɔɔ akɛ awo Nyɔŋmɔ webii ahewalɛ ni amɛkwɛ yei anɔ, yei okulafoi hu. (Lala 146:9; Yesaia 1:17; Yeremia 22:3; Zakaria 7:9, 10; Maleaki 3:5) Nyɔŋmɔ kɛ sane ni kɔɔ saneyeli he ni tsɔɔ akɛ esa akɛ akɛ gboshinii aha Zelofehad biyei ni bɛ tsɛ lɛ fata mla lɛ he. Nakai akpɔ lɛ batsɔ mla ni akɛtsuɔ shihilɛi komɛi ni tamɔ nakai lɛ ahe nii, ni atsɔɔ nɔ akɛwoɔ hegbɛi ni gbekɛbii yei ni bɛ tsɛmɛi yɔɔ lɛ anɔ.—4 Mose 27:1-8.
Yesu tsɔɔɔ su ni akɛtsuɔ nii ahaa nuu loo yoo lɛ nɔ ekɛjieee nii amli yɛ mlihilɛ ni esa akɛ ajie lɛ kpo atsɔɔ gbekɛbii lɛ mli. Yɛ no najiaŋ lɛ, wɔkaneɔ akɛ: “Amɛkɛ gbekɛbii bibii ba eŋɔɔ, koni etara amɛhe; shi ekaselɔi lɛ nyafi mɛi ni hole amɛ kɛba lɛ. Shi beni Yesu na lɛ, edɔ lɛ, ni ekɛɛ amɛ akɛ: ‘Nyɛhaa gbekɛbii lɛ abaa miŋɔɔ, ni nyɛkatsia amɛ gbɛ; ejaakɛ mɛnɛɛmɛi anɔ ji Nyɔŋmɔ maŋtsɛyeli lɛ. Lɛlɛŋ, miikɛɛ nyɛ akɛ: Mɔ fɛɛ mɔ ni heee Nyɔŋmɔ maŋtsɛyeli lɛ tamɔ gbekɛ bibioo lɛ, eboteŋ mli kwraa.’ Ni eloo amɛ atuu, ni eŋɔ eniji eshwie amɛnɔ, ni ejɔɔ amɛ.”—Marko 10:13-16.
Hela wiemɔ ni atsɔɔ shishi akɛ “gbekɛbii bibii” lɛ bɛ su ni tsɔɔ nuu loo yoo. Hela wiemɔ komekomei ashishitsɔɔmɔ wolo ni ehe gbɛi waa lɛ kɛɛ akɛ, akɛ wiemɔ nɛɛ “tsu nii aha gbekɛbii hii kɛ yei fɛɛ.” Yesu miijie suɔmɔ ni tamɔ nɔ ni Yehowa jie lɛ kpo yɛ gbekɛbii fɛɛ, ni ji hii kɛ yei ahe lɛ nɔŋŋ eko kpo. (Hebribii 1:3; okɛto 5 Mose 16:14 he; Marko 5:35, 38-42.) No hewɔ lɛ nɔ ni esa akɛ akadi ji akɛ ŋaa ni awo yɛ Hebri Ŋmalɛi lɛ amli ni kɔɔ “gbekɛbii hii ni bɛ tsɛmɛi” lɛ akwɛmɔ he lɛ tamɔ ŋaawoo ni kɔɔ bɔ ni esa akɛ wɔsusu gbekɛbii fɛɛ ni bɛ fɔlɔ loo fɔlɔi lɛ nɔŋŋ he.
[Shishigbɛ niŋmai]
a Yudafoi a-Tanakh lɛ kaneɔ akɛ: “NUŊTSƆ lɛ kɛ famɔ ha akɛ; yei lɛ ni kɛ sanekpakpa lɛ bahaa lɛ fa babaoo.”