1. Mozus
48 Vēlāk Jāzeps saņēma ziņu: ”Tavs tēvs ir savārdzis.” Tāpēc kopā ar abiem dēliem, Manasi un Efraimu, viņš devās pie tēva.+ 2 Kad Jēkabam pateica, ka viņa dēls Jāzeps ir atnācis viņu apraudzīt, Izraēls, saņēmis spēkus, piecēlās gultā sēdus. 3 Viņš Jāzepam teica: ”Visvarenais Dievs man parādījās Lūzā, Kanaāna zemē, un mani svētīja,+ 4 un viņš man sacīja: ”Es tev dāvāšu pēcnācējus un likšu tiem vairoties, es padarīšu tevi par tautu pulku*,+ un šo zemi es došu taviem pēcnācējiem par mūžīgu īpašumu.”+ 5 Tagad abi tavi dēli, kas tev ir piedzimuši Ēģiptē pirms manas ierašanās, būs mani.+ Efraims un Manase būs manējie, gluži kā Rūbens un Simeons,+ 6 bet pēc viņiem dzimušie bērni lai ir tavējie. Viņu īpašums būs daļā, ko sauks viņu brāļu vārdā.+ 7 Kad es nācu no Padānas un vēl bija palicis kāds gabals ejams līdz Efrātai,+ Kanaāna zemē nomira mana Rāhele,+ tāpēc es viņu tur apglabāju pa ceļam uz Efrātu, tas ir, uz Betlēmi.”+
8 Pamanījis Jāzepa dēlus, Izraēls jautāja: ”Kas tie ir?” 9 ”Tie ir mani dēli, kurus Dievs man ir devis šajā zemē,”+ atbildēja Jāzeps. Tēvs viņam sacīja: ”Lūdzu, pieved zēnus tuvāk, lai varu tos svētīt.”+ 10 Izraēla acis aiz vecuma bija satumsušas, un viņš gandrīz vairs neredzēja, tāpēc Jāzeps pieveda dēlus viņam klāt, un viņš tos skūpstīja un apskāva. 11 Izraēls Jāzepam teica: ”Es necerēju tevi vēl ieraudzīt,+ bet, lūk, Dievs man ir ļāvis skatīt arī tavus pēcnācējus.” 12 Tad Jāzeps tos paveda nost no tēva* un noliecās ar seju pie zemes.
13 Pēc tam, paņēmis dēlus pie rokas, Jāzeps tos atkal pieveda pie tēva — Efraimu+ Izraēlam kreisajā pusē, bet Manasi+ labajā. 14 Taču Izraēls izstiepa labo roku un uzlika to uz galvas Efraimam, kaut gan tas bija jaunākais, bet kreiso roku viņš uzlika uz galvas Manasem. Viņš tā darīja ar nolūku, lai gan Manase bija pirmdzimtais.+ 15 Tad viņš svētīja Jāzepu ar vārdiem:+
”Lai Dievs, kuram kalpoja mani tēvi, Ābrahāms un Īzaks,+
Dievs, kas ir bijis mans gans visu manu mūžu, līdz pat šai dienai,+
16 lai eņģelis, kas mani ir glābis no visām nelaimēm,+ svētī zēnus.+
Lai tie nes tālāk manu vārdu un manu tēvu, Ābrahāma un Īzaka, vārdu,
un lai to pēcnācēji vareni pieaug skaitā uz zemes!”+
17 Kad Jāzeps ieraudzīja, ka tēvs labo roku ir uzlicis uz galvas Efraimam, viņam tas nepatika, tāpēc viņš satvēra tēva roku, lai pārliktu to uz Manases galvas. 18 Jāzeps teica tēvam: ”Nē, nē, tēvs! Šis ir pirmdzimtais,+ liec labo roku uz viņa galvas!” 19 Bet tēvs nebija ar mieru un sacīja: ”Es zinu, mans dēls, es zinu. Arī no viņa celsies tauta, un arī viņš būs dižens. Taču jaunākais brālis viņu pārspēs,+ un jaunākajam būs ļoti daudz pēcnācēju — gluži kā veselas tautas.”+ 20 Un viņš todien zēnus svētīja,+ teikdams:
”Lai izraēlieši jūs piemin, kad tie, labu vēlēdami,* saka:
”Lai Dievs tevi svētī kā Efraimu un kā Manasi!””
Tā viņš Efraimu cēla augstāk par Manasi.
21 Tad Izraēls teica Jāzepam: ”Redzi, es mirstu,+ bet Dievs būs ar jums, viņš jūs aizvedīs atpakaļ uz jūsu tēvu zemi.+ 22 Un es tev dodu vienu zemes daļu* vairāk nekā taviem brāļiem — to es atņēmu amoriešiem ar savu zobenu un loku.”