Jesajas
21 Vēsts par ūdens klajumu zemi*.+
Kā viesulis, kas plosās dienvidos,
kaut kas draudīgs tuvojas no tuksneša, no baisas zemes.+
2 Es skatīju drūmu redzējumu:
nelietīgie rīkojas nelietīgi,
un postītāji posta.
Uz priekšu, Elama! Uzbrukumā, Mēdija!+
Es darīšu galu tās* izraisītajām vaimanām.+
Aiz bēdām es neko nedzirdu,
aiz satraukuma neko neredzu,
4 man dauzās sirds, es bailēs drebu.
Mijkrēslis, pēc kura es tā ilgojos, man uzdzen trīsas.
5 Klājiet galdu, sagatavojiet sēdvietas,
ēdiet un dzeriet!+
Augstmaņi, celieties un iesvaidiet* vairogu!
6 Jehova man teica:
”Noliec sargu! Lai viņš ziņo par visu, ko redz!”
7 Viņš ieraudzīja kaujas ratus, kuros iejūgti zirgi, katros divi,
kaujas ratus, kuros iejūgti ēzeļi,
un kaujas ratus, kuros iejūgti kamieļi.
Viņš lūkojās cieši un vērīgi.
8 Tad viņš iesaucās (viņa balss skanēja kā lauvas rēciens):
”Jehova, es augu dienu stāvu sargtornī
un augu nakti atrodos sardzē.+
9 Lūk, tuvojas vīri kaujas ratos,
kuros iejūgti zirgi!”+
Tad viņš sauca:
”Kritusi! Babilona ir kritusi!+
Visi tās dievu tēli ir nogāzti zemē un sadauzīti!”+
10 Mana tauta, tu tiki kulta,
tevi kūla manā kuļamklonā kā labību.+
Ko esmu dzirdējis no karapulku Pavēlnieka Jehovas, Izraēla Dieva, to es jums esmu pavēstījis.
11 Vēsts par Dūmu*.
Man sauc no Seīra:+
”Sargs, cik ilgi vēl būs nakts?
Sargs, cik ilgi vēl būs nakts?”
12 Sargs atbild:
”Tuvojas rīts, taču nāk arī nakts.
Ja gribat prasīt vēl, prasiet!
Nāciet atkal!”
13 Vēsts par tuksnesīgo klajumu.
Dedāniešu+ ceļinieki, jūsu karavānām
tuksnesīgajā klajumā būs jānakšņo birzīs.
15 Tie bēg no zobena, atvēzta zobena,
no uzvilkta loka un no kara šausmām!
16 Jehova man teica: ”Gada laikā (skaitot laiku tikpat rūpīgi, kā to dara algādzis) viss, ar ko kēdarieši+ lepojas, būs zudis. 17 No kēdariešu loka šāvējiem atliks tikai nedaudzi, jo tā ir teicis Jehova, Izraēla Dievs.”