Jesajas
22 Vēsts par redzējumu ieleju*.+
Kas noticis? Kāpēc jūs visi esat sakāpuši uz jumtiem?
2 Trokšņainā, līksmojošā pilsēta,
tu esi nemiera pilna.
Tavi ļaudis ir gājuši bojā, bet ne no zobena,
krituši, bet ne cīņā.+
3 Tavi pavēlnieki aizbēga,+
bet tos sagūstīja, neizšaujot ne bultu.
Ko vien notvēra, saņēma gūstā,+
lai gan ļaudis jau bija aizbēguši tālu.
4 Tāpēc es teicu: ”Novērsieties no manis!
Es gauži raudāšu.+
5 Redzējumu ielejā ir pienākusi
apjukuma, sakāves un izbaiļu diena,+
kas nāk no Visaugstā Kunga, karapulku Pavēlnieka Jehovas.
Grūst mūri,+
un kalnos atbalsojas kliedzieni.
7 Jūsu auglīgākās ielejas
būs pilnas ar kaujas ratiem,
pie vārtiem būs nostājušies zirgi*,
8 un Jūdas aizsegs būs zudis*.
Tajā dienā jūs vērsīsiet skatu uz Libāna meža nama+ ieroču noliktavu, 9 pamanīsiet, ka Dāvida pilsētas mūros ir daudz plaisu,+ un sakrāsiet lejas dīķī ūdeni.+ 10 Jūs pārlūkosiet Jeruzālemes namus un daļu nojauksiet, lai stiprinātu mūrus, 11 un starp abiem mūriem ierīkosiet ūdenskrātuvi vecā dīķa ūdenim. Bet jūs neraudzīsieties uz Dievu, kas tam visam ir licis notikt, — neņemsiet vērā to, kas jau sen to visu ir noteicis.
12 Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova,
tajā dienā liks raudāt un sērot,+
noskūt galvu un uzvilkt maisa drānas.
13 Bet ļaudis tikai priecājas un līksmo,
kauj vēršus un aitas,
ēd gaļu, dzer vīnu+ un saka:
”Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim.””+
14 Karapulku Pavēlnieks Jehova man pavēstīja: ””Kamēr vien jūs dzīvosiet, šie grēki jums netiks piedoti,”+ saka Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova.”
15 Tad Visaugstais Kungs, karapulku Pavēlnieks Jehova, teica: ”Ej pie pārvaldnieka — pie Šebnas,+ kura pārziņā ir pils, — un vaicā: 16 ”Kas tev te darāms? Vai te ir kāds no tavējiem, ka tu šeit esi izcirtis sev kapavietu?” Viņš ierīko sev kapavietu augstu kalnā, viņš cērt sev dusas vietu* klintī. 17 ”Jehova tevi sagrābs un ar lielu sparu nometīs zemē. 18 Viņš tevi satīs ciešā kamolā un aizritinās uz plašu zemi. Tur tu nomirsi, un tur paliks arī tavi lepnie rati. Tas būs apkaunojums tava kunga namam. 19 Es tev atņemšu tavu augsto stāvokli, es tevi atcelšu no amata!
20 Tajā dienā es ataicināšu savu kalpu Eljākīmu,+ Hilkijas dēlu, 21 ieģērbšu viņu tavā tērpā, apjozīšu viņam tavu jostu+ un nodošu tavas pilnvaras. Un viņš kļūs par tēvu Jeruzālemes iedzīvotājiem un Jūdas ļaudīm. 22 Es uzlikšu viņam plecā Dāvida nama* atslēgu.+ Ko viņš atslēgs, to neviens neaizvērs, un, ko viņš aizslēgs, to neviens neatvērs. 23 Viņš būs kā vadzis, ko es iedzīšu stingrā sienā, un kā dižens tronis sava tēva dzimtai. 24 Gluži kā bļodiņas, bļodas un krūkas uz viņa uzkārs visu viņa tēva dzimtas diženumu — atvases un pēcnācējus.
25 Tajā dienā stingrā sienā iedzīto vadzi izraus,”+ paziņo karapulku Pavēlnieks Jehova, ”to izraus un tas nokritīs, un viss, kas uz tā karājās, sadauzīsies, jo tā ir teicis Jehova.””