1. Timotejam 2:9 izmantotie grieķu valodas vārdi norāda uz to, ka dievbijīgām sievietēm jāģērbjas pieklājīgi un apģērba izvēlē jāņem vērā citu jūtas. Mūsu dārgās māsas ir pelnījušas uzslavu par to, ka ar savu ārējo izskatu pauž pazemību. Par kristīgu briedumu liecina ne tikai pazemība, bet arī spriestspēja. Tā ir spēja atšķirt to, kas ir pareizs, no tā, kas nav pareizs, un gudri izlemt, kā rīkoties. Viena no Bībelē minētajām sievietēm, kuras rīcībā spilgti izpaudās spriestspēja, bija Abigaila. Viņas vīrs pieņēma ļoti nesaprātīgu lēmumu, pakļaudams briesmām visu savu saimi. Abigaila saprata, ka viņai nekavējoties kaut kas jādara lietas labā, un tā viņa paglāba saimes ļaudis no drošas nāves. (1. Sam. 25:14—23, 32—35.) Spriestspēja ļauj saprast, kad runāt un kad ciest klusu, un palīdz saglabāt līdzsvaru, kad interesējamies par citiem. (1. Tes. 4:11.) w23.12 20. lpp., 8., 9. rk.

Tie, kam apustulis Pāvils rakstīja šos vārdus, bija iepazinuši Jehovu un Jēzu, sākuši ticēt un kļuvuši par kristiešiem. Viņu ticības dēļ Dievs viņus bija ”atzinis par taisniem” un svaidījis ar svēto garu. (Rom. 5:1.) Viņiem bija brīnišķīgas nākotnes cerības, un viņi bija pilnīgi pārliecināti, ka tās īstenosies. Vēlāk, kad Pāvils rakstīja svaidītajiem kristiešiem, kas dzīvoja Efesā, viņš runāja par cerību, kādu Dievs tiem ir dāvājis, un pieminēja ”mantojumu svētajiem”. (Efes. 1:18.) Savukārt Kolosu kristiešiem viņš rakstīja, ka viņu cerības piepildījums viņus gaida debesīs. (Kol. 1:4, 5.) Tātad svaidītie kristieši cer, ka viņi tiks celti augšā dzīvei debesīs, kur valdīs kopā ar Kristu. (1. Tes. 4:13—17; Atkl. 20:6.) w23.12 9. lpp., 4., 5. rk.

Oriģinālvalodas vārds, kas tulkots ”sargāt”, ir militārs termins, ko lietoja, runājot par kareivjiem, kas sargāja pilsētu. Pilsētas iedzīvotāji naktī varēja gulēt mierīgi, jo zināja, ka tās mūrus un vārtus apsargā kareivji. Līdzīgi darbojas ”Dieva miers” — tas neļauj uztraukumam un raizēm pārņemt mūsu sirdi un prātu. Izjūtot ”Dieva mieru”, mēs apzināmies, ka esam drošībā. (Ps. 4:8.) Iespējams, mūsu situācija neuzlabojas tik strauji, kā mēs gribētu, tomēr mēs, tāpat kā Bībelē minētā Anna, pēc lūgšanas varam kaut kādā mērā izjust mieru. (1. Sam. 1:16—18.) Kad esam atguvuši mieru, ir vieglāk skaidri spriest un pieņemt saprātīgus lēmumus. Kas mums būtu jādara, kad izjūtam raizes? Mums, tēlaini runājot, ir jāsauc talkā ”sargs”. Proti, mums karsti jālūdz Dievs, līdz mēs izjūtam ”Dieva mieru”. (Lūk. 11:9; 1. Tes. 5:17.) Ja mēs esam nonākuši smagā situācijā, neatlaidīgi lūgsim Jehovu! Tad mēs izjutīsim, kā Jehovas miers sargā mūsu sirdi un prātu. (Rom. 12:12.) w24.01 21. lpp., 5., 6. rk.