Apustulis Pēteris pieļāva kļūdas. Lūk, daži piemēri. Kad Jēzus saviem mācekļiem skaidroja, ka viņam būs daudz jācieš un ka viņu nogalinās, lai piepildītos Bībelē teiktais, Pēteris viņu aprāja. (Marka 8:31—33.) Ne vienu reizi vien Pēteris un citi apustuļi ”savā starpā strīdējās, kurš no viņiem ir galvenais”. (Marka 9:33, 34.) Naktī pirms Jēzus nāves Pēteris rīkojās impulsīvi un nocirta kādam cilvēkam ausi. (Jāņa 18:10.) Tajā pašā naktī Pēteris padevās bailēm un trīs reizes noliedza, ka pazīst Jēzu. (Marka 14:66—72.) Sapratis, ko ir izdarījis, Pēteris rūgti raudāja. Jēzus nepameta savu apustuli, kam bija sašļukusi dūša. Kad Jēzus bija piecelts no nāves, viņš deva Pēterim iespēju apliecināt, ka tas viņu joprojām mīl. Jēzus aicināja Pēteri ganīt viņa avis. (Jāņa 21:15—17.) Pēteris atsaucās uz šo aicinājumu. Kad Jeruzālemē Vasarsvētkos pirmie Jēzus mācekļi tika svaidīti ar svēto garu, starp viņiem bija arī Pēteris. w23.09 22. lpp., 6., 7. rk.

”Ganiet jums uzticēto Dieva ganāmpulku,” vērsdamies pie citiem draudzes vecākajiem, rakstīja apustulis Pēteris. (1. Pēt. 5:1—4.) Draudzes vecākie no sirds mīl ticības biedrus un vēlas par tiem gādāt. Taču reizēm aizņemtības vai noguruma dēļ viņiem liekas, ka viņi nespēj tikt galā ar šo pienākumu. Tādā gadījumā ir svarīgi stāstīt par savām bažām Jehovam. Pēteris mudināja: ”Ja kāds kalpo, lai dara to ar spēku, ko piešķir Dievs.” (1. Pēt. 4:11.) Daudzi brāļi un māsas saskaras ar tādām problēmām, kas tiks atrisinātas tikai jaunajā pasaulē. Vecākajiem jāpatur prātā, ka ”augstais gans” Jēzus Kristus var palīdzēt daudz labāk nekā viņi. Jēzus Kristus var palīdzēt Jehovas kalpiem jau tagad, un viņš tiem palīdzēs jaunajā pasaulē. Jehova no draudzes vecākajiem prasa mīlēt ticības biedrus, gādāt par tiem un ”rādīt priekšzīmi ganāmpulkam”. w23.09 29., 30. lpp., 13., 14. rk.

Mums ir jānoraida pasaulīgs domāšanas veids. Ja mēs pārņemtu neticīgu cilvēku domāšanas veidu, mēs varētu novērsties no Jehovas. (1. Kor. 3:19.) ”Šīs pasaules gudrība” mudina izdabāt miesas vēlmēm. Pirmajā gadsimtā Pergamā un Tiatīrā bija izplatīta elkdievība un netiklība un turienes draudzēs vairāki kristieši bija pakļāvušies kaitīgai ietekmei. Tāpēc gan Pergamas, gan Tiatīras draudzei Jēzus stingri aizrādīja par to, ka tajās tiek paciesta netiklība. (Atkl. 2:14, 20.) Arī mūsdienās neticīgi cilvēki spiež kristiešus pārņemt nepareizus uzskatus. Tuvinieki vai paziņas varbūt apelē pie mūsu jūtām un mudina uz rīcību, kas nav patīkama Dievam. Piemēram, mums varbūt cenšas iestāstīt, ka Bībeles morāles normas ir novecojušas un ka padoties savām vēlmēm ir normāli. Reizēm mums var šķist, ka Jehovas norādījumi nav pietiekami skaidri. Mums pat var rasties kārdinājums ”tiekties pāri tam, kas rakstīts”. (1. Kor. 4:6.) w23.07 16. lpp., 10., 11. rk.