Svētdiena, 13. jūlijs
Lūk! Es visu daru jaunu! (Atkl. 21:5.)
Atklāsmes 21:5 sākas šādi: ”Tronī sēdošais sacīja.” Tā ir ievadīti vārdi, ko ir teicis pats Jehova. Zīmīgi, ka Atklāsmes grāmatā aprakstītajās parādībās Jehova ir runājis tikai trīs reizes, un šī reize ir viena no tām. Tātad 3. un 4. pantā lasāmo solījumu ir apstiprinājis nevis kāds eņģelis vai augšāmceltais Jēzus, bet gan pats Jehova. Mēs varam nešaubīgi ticēt tālākajiem vārdiem, jo Jehova ”nevar melot”. (Tit. 1:2.) Vārdi, ar kuriem sākas 5. pants, iedveš pārliecību, ka tālāk teiktajam var pilnībā uzticēties. Jehovas teiktais sākas ar vārdu ”Lūk!” Grieķu valodas vārds, kas šajā pantā tulkots ”lūk”, Atklāsmes grāmatā ir izmantots daudz reižu. Kas ir teikts tālāk 5. pantā? Dievs paziņo: ”Es visu daru jaunu!” Lai gan Jehova runā par to, kas ir gaidāms nākotnē, viņš runā tā, it kā tas jau notiktu, jo viņš skaidri zina, ka savu solījumu īstenos. (Jes. 46:10.) w23.11 3., 4. lpp., 7., 8. rk.
Pirmdiena, 14. jūlijs
Ārā izgājis, viņš rūgti raudāja. (Mat. 26:75.)
Apustulis Pēteris pieļāva kļūdas. Lūk, daži piemēri. Kad Jēzus saviem mācekļiem skaidroja, ka viņam būs daudz jācieš un ka viņu nogalinās, lai piepildītos Bībelē teiktais, Pēteris viņu aprāja. (Marka 8:31—33.) Ne vienu reizi vien Pēteris un citi apustuļi ”savā starpā strīdējās, kurš no viņiem ir galvenais”. (Marka 9:33, 34.) Naktī pirms Jēzus nāves Pēteris rīkojās impulsīvi un nocirta kādam cilvēkam ausi. (Jāņa 18:10.) Tajā pašā naktī Pēteris padevās bailēm un trīs reizes noliedza, ka pazīst Jēzu. (Marka 14:66—72.) Sapratis, ko ir izdarījis, Pēteris rūgti raudāja. Jēzus nepameta savu apustuli, kam bija sašļukusi dūša. Kad Jēzus bija piecelts no nāves, viņš deva Pēterim iespēju apliecināt, ka tas viņu joprojām mīl. Jēzus aicināja Pēteri ganīt viņa avis. (Jāņa 21:15—17.) Pēteris atsaucās uz šo aicinājumu. Kad Jeruzālemē Vasarsvētkos pirmie Jēzus mācekļi tika svaidīti ar svēto garu, starp viņiem bija arī Pēteris. w23.09 22. lpp., 6., 7. rk.
Otrdiena, 15. jūlijs
Gani manas aitiņas! (Jāņa 21:16.)
”Ganiet jums uzticēto Dieva ganāmpulku,” vērsdamies pie citiem draudzes vecākajiem, rakstīja apustulis Pēteris. (1. Pēt. 5:1—4.) Draudzes vecākie no sirds mīl ticības biedrus un vēlas par tiem gādāt. Taču reizēm aizņemtības vai noguruma dēļ viņiem liekas, ka viņi nespēj tikt galā ar šo pienākumu. Tādā gadījumā ir svarīgi stāstīt par savām bažām Jehovam. Pēteris mudināja: ”Ja kāds kalpo, lai dara to ar spēku, ko piešķir Dievs.” (1. Pēt. 4:11.) Daudzi brāļi un māsas saskaras ar tādām problēmām, kas tiks atrisinātas tikai jaunajā pasaulē. Vecākajiem jāpatur prātā, ka ”augstais gans” Jēzus Kristus var palīdzēt daudz labāk nekā viņi. Jēzus Kristus var palīdzēt Jehovas kalpiem jau tagad, un viņš tiem palīdzēs jaunajā pasaulē. Jehova no draudzes vecākajiem prasa mīlēt ticības biedrus, gādāt par tiem un ”rādīt priekšzīmi ganāmpulkam”. w23.09 29., 30. lpp., 13., 14. rk.