Mums ir jānoraida pasaulīgs domāšanas veids. Ja mēs pārņemtu neticīgu cilvēku domāšanas veidu, mēs varētu novērsties no Jehovas. (1. Kor. 3:19.) ”Šīs pasaules gudrība” mudina izdabāt miesas vēlmēm. Pirmajā gadsimtā Pergamā un Tiatīrā bija izplatīta elkdievība un netiklība un turienes draudzēs vairāki kristieši bija pakļāvušies kaitīgai ietekmei. Tāpēc gan Pergamas, gan Tiatīras draudzei Jēzus stingri aizrādīja par to, ka tajās tiek paciesta netiklība. (Atkl. 2:14, 20.) Arī mūsdienās neticīgi cilvēki spiež kristiešus pārņemt nepareizus uzskatus. Tuvinieki vai paziņas varbūt apelē pie mūsu jūtām un mudina uz rīcību, kas nav patīkama Dievam. Piemēram, mums varbūt cenšas iestāstīt, ka Bībeles morāles normas ir novecojušas un ka padoties savām vēlmēm ir normāli. Reizēm mums var šķist, ka Jehovas norādījumi nav pietiekami skaidri. Mums pat var rasties kārdinājums ”tiekties pāri tam, kas rakstīts”. (1. Kor. 4:6.) w23.07 16. lpp., 10., 11. rk.

Jēzus mātei Marijai bija nepieciešams spēks. Viņa nebija precējusies, un viņai nebija pieredzes bērnu audzināšanā. Bet tagad viņai būs jāuzņemas rūpes par mazuli, kam vēlāk būs jākļūst par Mesiju. Kā viņa savam līgavainim Jāzepam paskaidros, ka viņa gaida bērnu, kaut arī viņai ”nav bijis tuvības ar vīrieti”? (Lūk. 1:26—33.) Kur Marija smēlās spēku? Viņa vērsās pēc atbalsta pie citiem Dieva kalpiem. Piemēram, viņa lūdza, lai eņģelis Gabriēls pastāsta par šo uzdevumu nedaudz vairāk. (Lūk. 1:34.) Drīz pēc tam Marija ”devās uz pilsētu Jūdas kalnos”, lai apciemotu savu radinieci Elizabeti. Kad Marija tur ieradās, Elizabete, Jehovas iedvesmota, teica pravietiskus vārdus par vēl nedzimušo Marijas bērnu un cildināja pašu Mariju. (Lūk. 1:39—45.) Marija sacīja, ka Jehova ”ar savu roku.. ir paveicis varenus darbus”. (Lūk. 1:46—51.) Ar eņģeļa Gabriēla un Elizabetes starpniecību Jehova Mariju bija stiprinājis. w23.10 14., 15. lpp., 10.—12. rk.

Dievs bija paredzējis svaidīt ar svēto garu 144 tūkstošus Jēzus mācekļu, lai viņi debesīs būtu priesteri un kalpotu kopā ar Jēzu. Svaidītajiem kristiešiem ir īpašas attiecības ar Jehovu. (Atkl. 14:1.) Saiešanas telts svētā vieta simbolizēja stāvokli, kāds šiem kristiešiem, ko Dievs ar savu garu ir pieņēmis par bērniem, ir uz zemes. (Rom. 8:15—17.) Saiešanas telts vissvētākā vieta attēloja debesis, kur mīt Jehova. Priekškars, kas nodalīja svēto vietu no vissvētākās, simbolizēja Jēzus fizisko ķermeni. Kamēr Jēzus bija cilvēks, viņš nevarēja ieiet debesīs un veikt garīgajā templī ”izcilā augstā priestera” pienākumus. Upurēdams cilvēces labā savu miesu, Jēzus visiem svaidītajiem kristiešiem pavēra iespēju nonākt debesīs. Viņi varēs saņemt šo balvu tikai tad, kad viņi, tāpat kā Jēzus, vairs nebūs ”miesa un asinis”. (Ebr. 10:19, 20; 1. Kor. 15:50.) w23.10 28. lpp., 13. rk.