Kad ir jāpieņem kāds svarīgs lēmums, mums vispirms ir jācenšas izprast, ”kāda ir Jehovas griba”, un tad jārīkojas saskaņā ar to. (Efes. 5:17.) Mēs varam uzzināt Dieva domas par konkrēto jautājumu, ja noskaidrojam, kādi Bībeles principi attiecas uz mūsu situāciju. Ievērojot šos principus, mēs pieņemsim gudrus lēmumus. Dieva ienaidnieks Sātans, kas Bībelē saukts par ”ļauno”, grib panākt, lai mēs būtu tik ļoti aizņemti, tiecoties pēc pasaulīgiem mērķiem, ka mums vairs neatliktu laika kalpošanai Jehovam. (1. Jāņa 5:19.) Kristieša dzīvē par galveno nemanāmi varētu kļūt manta, tiekšanās pēc augstas izglītības vai arī laicīgais darbs. Ja tā ir noticis, kristieti ir ietekmējuši pasaulīgi uzskati. Protams, mums ir vajadzīga gan nauda, gan izglītība, gan darbs, taču tas nedrīkst kļūt mūsu dzīvē par svarīgāko. w24.03 24. lpp., 16., 17. rk.

Šajā psalmā var lasīt divas būtiskas atziņas: 1) arī dievbijīgi cilvēki pieredz grūtības, 2) Jehova viņus ”paglābj”. Kā viņš to dara? Viens veids, kā Jehova mūs atbalsta, ir tas, ka viņš mums palīdz raudzīties reālistiski uz dzīvi ļaunajā pasaulē. Jehova ir apsolījis, ka mēs gūsim prieku, kalpojot viņam, tomēr viņš nav apsolījis, ka mūs pasargās no visām nelaimēm. (Jes. 66:14.) Jehova mūs mudina domāt par nākotni, kad viņš cilvēkiem dāvās mūžīgu dzīvi brīnišķīgos apstākļos. (2. Kor. 4:16—18.) Bet jau tagad viņš ir mums līdzās ik dienu. (Raudu dz. 3:22—24.) Par ko mēs varam pārliecināties, pārdomājot to, ko ir pieredzējuši Jehovas kalpi senatnē un mūsdienās? Lai arī Dieva kalpi nav pasargāti no negaidītām grūtībām, viņš vienmēr atbalsta tos, kas uz viņu paļaujas. (Ps. 55:22.) w23.04 14., 15. lpp., 3., 4. rk.

Jehova prasa, lai mēs pakļautos valsts varai. Daudz ko šajā ziņā var mācīties no Jāzepa un Marijas. (Lūk. 2:1—6.) Kad Marija bija apmēram devītajā grūtniecības mēnesī, Romas imperators Augusts izdeva rīkojumu reģistrēt visus valsts iedzīvotājus. Jāzepam un Marijai bija jāreģistrējas Betlēmē, bet no viņu dzīvesvietas līdz turienei bija gandrīz 150 kilometri, un ceļš veda pa kalnainu apvidu. Viņi saprata, ka šis ceļš viņiem būs grūts, jo īpaši Marijai. Iespējams, abi raizējās kā par Marijas, tā par vēl nedzimušā bērna dzīvību un veselību. Varbūt viņi uztraucās par to, ka Marijai ceļā varētu sākties dzemdības, un baidījās, ka tik kaut kas nenotiek ar bērnu, kam nākotnē bija jākļūst par Mesiju. Vai viņi uzskatīja, ka viņiem ir nopietns iemesls, lai nepaklausītu imperatora rīkojumam? Nē, viņi tā neuzskatīja. Viņi paklausīja imperatora rīkojumam, lai gan zināja, ka tāpēc sastapsies ar grūtībām. Jehova svētīja viņu paklausību. Marija sveika un vesela ieradās Betlēmē, kur viņai piedzima dēls. Tā piepildījās viens no Bībeles pravietojumiem. (Mih. 5:2.) w23.10 8. lpp., 9. rk.; 9. lpp., 11., 12. rk.