Watchtower BIBLIOTEKA ONLINE
Watchtower
BIBLIOTEKA ONLINE
Tetun Dili
Á
  • Á
  • á
  • É
  • é
  • Í
  • í
  • Ó
  • ó
  • Ú
  • ú
  • Ã
  • ã
  • Ç
  • ç
  • Ñ
  • ñ
  • ʼ
  • BÍBLIA
  • LIVRU SIRA
  • REUNIAUN SIRA
  • mwbr18 Novembru p. 1-3
  • Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken

La iha video neʼebé bele loke.

Deskulpa, la bele loke vídeo.

  • Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken
  • Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken—2018
  • Subtítulu
  • 5-11 NOVEMBRU
  • 12-18 NOVEMBRU
  • 19-25 NOVEMBRU
  • 26 NOVEMBRU–2 DEZEMBRU
Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken—2018
mwbr18 Novembru p. 1-3

Informasaun atu uza hamutuk livru Moris Kristaun no Haklaken

5-11 NOVEMBRU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA | JOÃO 20-21

“Ó hadomi haʼu liu fali sira-neʼe ka lae?”

(João 21:1-3) Liutiha buat sira-neʼe, Jesus mosu fali ba ninia dixípulu sira besik Tasi Tiberiades; nia mosu ba sira iha dalan hanesan tuirmai neʼe. 2 Simão Pedro, Tomé, neʼebé bolu nuʼudar Kaduak, Natanael husi Kaná iha Galileia, Zebedeu nia oan-mane sira, no mós dixípulu rua seluk halibur hamutuk iha neʼebá. 3 Simão Pedro dehan ba sira: “Haʼu atu bá kaer ikan.” Sira dehan ba nia: “Ami mós bá hotu ho Ita.” Nuneʼe sira bá no saʼe ró, maibé durante kalan neʼe sira la hetan ikan ida.

(João 21:4-14) Kuandu rai naroman ona, Jesus hamriik iha tasi-ibun, maibé ninia dixípulu sira la hatene katak neʼe mak Jesus. 5 Tuirmai Jesus dehan ba sira: “Belun sira, imi iha buat ruma atu han ka lae?” Sira hatán ba nia: “La iha.” 6 Nia dehan ba sira: “Soe imi-nia rede iha ró nia sorin loos no imi sei hetan ikan.” Ho ida-neʼe sira soe sira-nia rede, no sira la bele dada sai tanba ikan barak tebes. 7 Tan neʼe dixípulu ida neʼebé Jesus hadomi dehan ba Pedro: “Neʼe mak Naʼi!” Kuandu Pedro rona ida-neʼe, nia tau fali ninia hatais, basá nia isin-tanan, no nia haksoit ba tasi laran. 8 Maibé dixípulu seluk neʼebé nafatin iha ró kiʼik laran mós sai tuir nia hodi dada rede neʼebé nakonu ho ikan, basá sira ladún dook husi rai-maran, maizumenus metru atus ida. 9 Maibé kuandu sira toʼo rai-maran, sira haree ahi-klaak ho ikan iha leten no mós paun. 10 Jesus hatete ba sira: “Lori mai ikan balu neʼebé imi foin kaer.” 11 Nuneʼe, Simão Pedro saʼe ba ró no dada rede ba tasi-ibun, rede neʼe nakonu ho ikan boot hamutuk 153. Maski iha ikan barak maibé rede neʼe la naklees. 12 Jesus hatete ba sira: “Mai, han imi-nia matabixu.” No dixípulu ida mós la brani atu husu: “Ita mak sé?” tanba sira hatene katak nia mak Naʼi. 13 Jesus mai no foti paun hodi fó ba sira, no nia mós halo hanesan ho ikan. 14 No neʼe mak dala tolu neʼebé Jesus mosu ba nia dixípulu sira depois nia moris hiʼas husi mate.

(João 21:15-19) No kuandu sira matabixu hotu tiha, Jesus dehan ba Simão Pedro: “Simão, João nia oan, ó hadomi haʼu liu fali sira-neʼe ka lae?” Nia hatán: “Sin, Naʼi, Ita hatene katak haʼu hadomi Ita.” Jesus dehan ba nia: “Fó-han haʼu-nia bibi-oan sira.” 16 Ba dala segundu Jesus dehan tan ba nia: “Simão, João nia oan, ó hadomi haʼu ka lae?” Nia hatete ba Jesus: “Sin, Naʼi, Ita hatene katak haʼu hadomi Ita.” Jesus dehan: “Tau matan ba haʼu-nia bibi-oan sira.” 17 Ba dala terseiru Jesus dehan ba nia: “Simão, João nia oan, ó hadomi haʼu ka lae?” Ho ida-neʼe Pedro sai triste tanba Jesus husu dala tolu ona hodi dehan: “Ó hadomi haʼu ka lae?” Entaun nia hatete ba Jesus: “Naʼi, Ita hatene buat hotu; Ita hatene katak haʼu hadomi Ita.” Jesus dehan: “Fó-han haʼu-nia bibi-oan sira. 18 Tebes haʼu hatete loloos ba ó: Kuandu ó sei joven, ó mak hatais rasik no laʼo bá-mai tuir ó-nia hakarak. Maibé kuandu ó sai katuas ona, ó sei lolo ó-nia liman no ema seluk mak sei fó-hatais ó no lori ó ba fatin neʼebé ó lakohi.” 19 Jesus koʼalia ida-neʼe hodi hatudu oinsá mak Pedro sei mate hodi fó glória ba Maromak. No dehan tiha ida-neʼe, Jesus hatete ba Pedro: “Kontinua laʼo tuir haʼu.”

nwtsty nota estudu ba Jo 21:15, 17

Jesus dehan ba Simão Pedro: Lakleur depois Pedro nega Jesus dala tolu, Jesus mosu ba ninia dixípulu sira no koʼalia ba Pedro. Jesus husu pergunta tolu kona-ba Pedro nia sentimentu ba nia, toʼo ida-neʼe halo “Pedro sai triste”. (Jo 21:17) Iha João 21:15-17, apóstolu João uza liafuan gregu rua neʼebé la hanesan: agapao, no filéo, no liafuan rua neʼe mak hadomi tuir lia-tetun. Dala tolu Jesus husu Pedro: “Ó hadomi haʼu ka lae?” No dala tolu mós Pedro hatete katak nia “hadomi” Jesus. No bainhira Pedro hatán ba Jesus nia pergunta ida-idak, Jesus hatete katak Pedro nia domin tenke book nia atu fó-han no “tau matan” ba Jesus nia dixípulu iha dalan espirituál, neʼe katak “bibi-oan sira”. (Jo 21:16, 17; 1Pe 5:1-3) Jesus fó oportunidade ba Pedro atu hatudu sai ninia domin dala tolu no tuirmai entrega responsabilidade ba Pedro atu tau matan bibi sira. Hodi halo nuneʼe, Jesus hatudu ho klaru katak nia fó perdua ba Pedro maski nega ona nia dala tolu.

ó hadomi haʼu liu fali sira-neʼe ka lae?: Tuir gramátika, liafuan “liu fali sira-neʼe” bele komprende iha dalan oioin. Matenek-naʼin balu gosta tradús ida-neʼe nuʼudar “ó hadomi haʼu liu fali o hadomi dixípulu sira seluk?” ka “ó hadomi haʼu liu fali dixípulu sira seluk hadomi haʼu?” Maski nuneʼe, liafuan “ó hadomi haʼu liu fali sira-neʼe ka lae?” refere ba ikan neʼebé sira kaer ka buat oioin neʼebé liga ho sira-nia serbisu nuʼudar peskadór. Entaun, ideia husi versíkulu neʼe mak: ‘Ó hadomi haʼu liu fali sasán ka negósiu ka lae? Se nuneʼe, fó-han haʼu-nia bibi sira.’ Ita bele fiar katak Jesus nia pergunta liga ho Pedro nia pasadu. Maski Pedro inklui iha Jesus nia dixípulu primeiru (Jo 1:35-42), foufoun nia la laʼo tuir kedas Jesus ba tempu tomak. Nia fila fali ba ninia serbisu nuʼudar peskadór. Fulan balu liutiha mak Jesus bolu Pedro atu husik hela ninia serbisu atu sai fali ‘peskadór ba ema’. (Mt 4:18-20; Lc 5:1-11) Dala ida tan, liutiha tempu balu depois Jesus mate, Pedro bá kaer ikan, no apóstolu seluk mós bá hamutuk ho nia. (Jo 21:2, 3) Entaun, Jesus hakarak Pedro halo desizaun neʼebé metin: Nia sei tau uluk ninia serbisu nuʼudar peskadór, ka ninia knaar atu fó-han ba Jesus nia bibi ka dixípulu sira?​—Jo 21:4-8.

Ba dala terseiru: Pedro nega ninia naʼi dala tolu; agora Jesus fó oportunidade ba nia atu hatudu sai ninia sentimentu ba Jesus dala tolu. No kuandu Pedro halo nuneʼe duni, Jesus haruka nia atu hatudu ninia domin hodi tau uluk serbisu santu iha ninia moris. Hamutuk ho mane seluk neʼebé kumpre kritériu, Pedro sei fó-han, hametin no dirije Kristu nia dixípulu sira. Maski sira mak Jesus nia alin sira, sira nafatin presiza ai-han espirituál.​—Lc 22:32.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

(João 20:17) Jesus hatete ba nia: “Keta kaer metin haʼu. Tanba haʼu seidauk saʼe ba Aman. Maibé ó bá hasoru haʼu-nia belun sira no dehan ba sira: ‘Haʼu sei saʼe ba haʼu-nia Aman no imi-nia Aman no haʼu-nia Maromak no imi-nia Maromak.’”

nwtsty nota estudu ba Jo 20:17

Keta kaer metin haʼu: Verbu gregu haptomai bele signifika “kona” ka “kaer metin; belit metin”. Bíblia balu tradús Jesus nia liafuan nuʼudar “Keta kona haʼu”. Tuir loloos, liafuan neʼe la hatudu katak Jesus protesta bainhira Maria Madalena kona nia, tanba depois Jesus moris-hiʼas, iha feto seluk neʼebé haree nia no “kaer nia ain”. (Mt 28:9) Karik, Maria Madalena taʼuk katak Jesus atu saʼe ba lalehan. Ninia hakarak neʼebé makaʼas atu hamutuk ho ninia Naʼi, book nia atu kaer metin Jesus, no lakohi husik nia. Atu fó kmaan ba Maria katak nia seidauk bá, Jesus haruka Maria la bele kaer metin nia, maibé bá hasoru dixípulu sira no hatete katak nia moris-hiʼas ona.

(João 20:28) Tomé hatán dehan: “Haʼu-nia Naʼi, no haʼu-nia Maromak!”

nwtsty nota estudu ba Jo 20:28

Haʼu-nia Naʼi, no haʼu-nia Maromak!: Matenek-naʼin balu hatete katak maski Tomé koʼalia liafuan neʼe ba Jesus, tuir loloos ninia liafuan neʼe hatoʼo ba Maromak, Jesus nia Aman. Matenek-naʼin seluk hatete katak lia-gregu orijinál uza liafuan espesífiku neʼebé hatudu katak Tomé nia liafuan refere ba Jesus. Maibé diʼak atu kompara liafuan “haʼu-nia Naʼi, no haʼu-nia Maromak” ho eskritura sira seluk iha Bíblia. Eskritura iha Bíblia hatudu katak antes neʼe, Jesus haruka mensajen ba ninia dixípulu: “Haʼu sei saʼe ba haʼu-nia Aman no imi-nia Aman no haʼu-nia Maromak no imi-nia Maromak”, tan neʼe la iha razaun atu fiar katak Tomé rekoñese Jesus nuʼudar Maromak Kbiit Boot Liu Hotu. (Jo 20:17) Tomé rona bainhira Jesus halo orasaun ba ninia “Aman”, no bolu “Maromak loos mesak deʼit”. (Jo 17:1-3) Entaun, karik Tomé bolu Jesus nuʼudar “haʼu-nia Maromak” tanba razaun balu: Nia haree Jesus nuʼudar “maromak ida”, maibé laʼós nuʼudar Maromak Kbiit Boot Liu Hotu. (Haree nota estudu husi Jo 1:1.a) Ka karik nia bolu Jesus iha dalan neʼebé hanesan ho Maromak nia atan sira halo kuandu simu anju sira neʼebé lori mensajen husi Jeová, hanesan hakerek iha Eskritura Lia-Ebraiku. Ita bele fiar katak Tomé hatene istória iha Bíblia kona-ba ema neʼebé koʼalia ho anju neʼebé lori mensajen, hanesan sira koʼalia ho Jeová. (Kompara ho Gên 16:7-11, 13; 18:1-5, 22-33; 32:24-30; Jui 6:11-15; 13:20-22.) Hodi bolu Jesus nuʼudar “haʼu-nia Maromak”, hatudu katak Tomé rekoñese Jesus mak Maromak nia reprezentante ka manu-ain husi Maromak neʼebé loos.

12-18 NOVEMBRU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA | APÓSTOLU 1-3

“Espíritu santu tun ba kongregasaun kristaun”

(Apóstolu 2:1-8) No iha loron Festa Pentekostes nian, dixípulu sira halibur hamutuk iha fatin ida deʼit. 2 Nuʼudar sira tuur hela, derrepente deʼit tarutu ida mosu husi lalehan hanesan anin makaʼas, no uma laran tomak sai nakonu ho lian neʼe. 3 No sira bele haree ahi-lakan sira neʼebé hanesan nanál, no neʼe tun hodi hela iha sira ida-idak nia leten, 4 no sira hotu sai nakonu ho espíritu santu, no sira hahú koʼalia lia oioin hodi tuir buat neʼebé espíritu fó ba sira atu koʼalia. 5 Iha tempu neʼebá ema judeu sira neʼebé hamtaʼuk Maromak, neʼebé mai husi nasaun hotu iha mundu tomak, sira hela iha Jeruzalein. 6 Nuneʼe, kuandu tarutu neʼe mosu, ema-lubun mai halibur hamutuk no sai bilán basá sira rona dixípulu sira koʼalia iha sira ida-idak nia lian. 7 Loloos, sira sai hakfodak liu no dehan: “Haree toʼok, ema sira-neʼe neʼebé koʼalia daudaun mak ema Galileia, loos ka lae? 8 Tan neʼe, oinsá mak ita ida-idak rona ita-nia lian rasik?

(Apóstolu 2:14) Maibé Pedro hamriik hamutuk ho sira naʼin sanulu-resin-ida no koʼalia ba sira ho lian makaʼas dehan: “Imi ema Judeia sira no ema neʼebé hela iha Jeruzalein, rona didiʼak ba haʼu-nia liafuan sira no hatene bá kona-ba ida-neʼe.

(Apóstolu 2:37, 38) No kuandu sira rona ida-neʼe, sira-nia laran kanek tebes no sira dehan ba Pedro no apóstolu sira seluk: “Maluk sira, ami tenke halo saida?” 38 Pedro hatete ba sira: “Hakribi sala bá, no imi ida-idak hetan batizmu hodi Jesus Kristu nia naran atu imi-nia sala bele hetan perdua, no imi sei simu prezente neʼebé lalika selu, katak espíritu santu.

(Apóstolu 2:41) Tan neʼe, sira hotu neʼebé simu ninia liafuan ho laran hetan batizmu, no iha loron neʼe maizumenus ema naʼin–3.000 sai dixípulu.

(Apóstolu 2:42-47) No sira ho laran-manas kontinua aprende husi apóstolu sira no fahe ba malu buat hotu neʼebé sira iha, no sira han hamutuk no kontinua halo orasaun. 43 Loloos, ema hotu hahú hamtaʼuk Maromak, no milagre no sinál barak hahú mosu liuhusi apóstolu sira. 44 No sira hotu neʼebé sai fiar-naʼin halibur hamutuk no fahe ba malu buat hotu neʼebé sira iha, 45 no sira faʼan sira-nia sasán no rikusoin, no fahe neʼe ba ema hotu tuir ema ida-idak nia presiza. 46 No loron ba loron, sira kontinua halibur iha templu ho hanoin ida deʼit, no sira han hamutuk iha sira-nia uma ida-idak. Sira han ho haksolok no halo buat hotu ho laran-moos. 47 Sira hahiʼi Maromak no ema hotu haree sira ho diʼak. No loron-loron Jeová kontinua lori ema barak tan neʼebé nia salva hodi sai dixípulu hamutuk ho sira.

w86 1/12 p. 29 par. 4-5, 7

Kontribuisaun neʼebé halo laran kontente

Bainhira kongregasaun kristaun foin hahú iha tinan 33 liutiha Kristu, maizumenus ema naʼin–3.000 neʼebé hetan batizmu komesa kedas atu “fahe ba malu buat hotu neʼebé sira iha, no sira han hamutuk no kontinua halo orasaun”. Tanbasá? Atu hametin liután sira-nia fiar no ‘ho laran-manas kontinua aprende husi apóstolu sira’.​—Aps 2:41, 42.

Ema judeu no ema husi nasaun seluk bá Jeruzalein atu selebra loron Pentekostes. No sira neʼebé hetan ona batizmu hakarak hela kleur iha neʼebá atu aprende liután no hametin sira-nia fiar neʼebé foun. Ida-neʼe hamosu problema kona-ba ai-han no hela-fatin. Ema balu neʼebé mai vizita iha osan natoon deʼit, maibé ema seluk iha osan barak. Entaun, ba tempu balu sira tau osan hamutuk atu sosa hahán no sasán no tuirmai fahe ba ema neʼebé presiza liu.​—Aps 2:43-47.

Ema bele faʼan sira-nia rai no fahe sira-nia sasán ho ema seluk só deʼit sira rasik hakarak. La iha ema ida mak obriga sira atu faʼan no fó kontribuisaun, no sira la halo ida-neʼe atu hatudu katak sira mak santu. Neʼe la dehan katak ema neʼebé riku presiza faʼan sira-nia sasán hotu no sai kiak. Maibé tanba hatudu laran-luak ba maluk fiar-naʼin sira iha tempu neʼebá, sira faʼan sira-nia rai no fó sira-nia osan nuʼudar kontribuisaun atu habelar liután lia-loos.​—Kompara 2Ko 8:12-15.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

(Apóstolu 3:15) maibé imi oho ona Ulun-Naʼin Moris nian. Maski nuneʼe, Maromak halo nia moris hiʼas fali husi mate, no kona-ba neʼe mak ami sai nuʼudar sasin.

it-2 p. 61 par. 1

Jesus Kristu

“Ulun-Naʼin Moris nian.” Bainhira Jesus fó ninia moris perfeitu nuʼudar sakrifísiu, nia hatudu katak nia hafolin ninia Aman nia laran-diʼak neʼebé boot. Neʼe loke dalan ba Kristu no ema sira neʼebé sei ukun hamutuk ho nia iha lalehan no mós loke oportunidade ba ema iha rai atu sai parte ba Maromak nia Ukun. (Mt 6:10; Jo 3:16; Éf 1:7; Ebr 2:5) Nia sai “Ulun-naʼin [hun, Liafuan diʼak ba imi] moris nian” ba ema hotu. (Aps 3:15) Liafuan Gregu neʼe katak “Ulun-naʼin prinsipál”, no bele refere ba Moisés nuʼudar “ukun-naʼin” iha Izraél.​—Aps 7:27, 35.

(Apóstolu 3:19) “Tan neʼe, hakribi sala bá no fila fali ba Maromak, atu nuneʼe Jeová bele hamoos tiha imi-nia sala sira no fó kmaan ba imi.

cl p. 265 par. 14

Maromak neʼebé “prontu atu fó perdua”

14 Apóstolu 3:19 koʼalia liután kona-ba Jeová nia perdua hodi hatete: “Tan neʼe, hakribi sala bá no fila fali ba Maromak, atu nuneʼe Jeová bele hamoos tiha imi-nia sala.” Fraze ikus husi eskritura neʼe mak tradusaun husi liafuan gregu neʼebé signifika “hamoos, kansela ka halakon”. Matenek-naʼin balu hatete katak liafuan gregu neʼe koʼalia kona-ba apaga buat neʼebé ita hakerek ona. Oinsá atu halo ida-neʼe? Tinta neʼebé baibain ema uza iha Bíblia nia tempu mak halo husi anar, no ai-been neʼebé kahur hamutuk ho bee. Depois uza tiha tinta hanesan neʼe atu hakerek, ita bele uza esponja bokon atu apaga letra sira. Neʼe hatudu katak Jeová nia laran-sadiʼa mak furak loos. Bainhira Jeová fó perdua ba ita-nia sala sira, neʼe hanesan Jeová foti esponja ida no apaga ida-neʼe.

Diskursu

it-1 p. 129 par. 2-3

Sé mak troka Judas Iscariotes nia fatin nuʼudar apóstolu?

Tanba Judas Iscariotes la laran-metin no sai traidór, bainhira nia mate hela deʼit apóstolu naʼin-11, no durante loron 40 husi tempu neʼebé Jesus moris-hiʼas no saʼe ba lalehan, Jesus la hili ema seluk atu troka Judas nia fatin. Maizumenus loron sanulu entre tempu neʼebé Jesus saʼe ba lalehan no loron Pentekostes, apóstolu sira sente katak sira presiza hili ema ida atu troka Judas nia fatin, laʼós tanba nia mate, maibé tanba ninia hahalok aat, hanesan eskritura neʼebé apóstolu Pedro temi. (Aps 1:15-22; Sal 69:25; 109:8; kompara ho Apk 3:11.) Maibé, bainhira apóstolu Tiago neʼebé laran-metin mate tanba ema oho, la iha informasaun iha Bíblia neʼebé esplika katak dixípulu sira hili ema seluk atu troka ninia fatin nuʼudar apóstolu.​—Aps 12:2.

Pedro nia liafuan hatudu ho klaru katak atu bele troka apóstolu ida nia fatin ema ida presiza kumpre kritériu, hanesan ransu hamutuk ho Jesus Kristu, haree ho matan rasik milagre sira neʼebé Jesus halo, liuliu kuandu Jesus moris-hiʼas. Maibé ida-neʼe sei lori susar bainhira sira hakarak atu hili apóstolu seluk, tanba presiza duni espíritu santu nia ajuda. Maski nuneʼe, antes loron Pentekostes, iha mane kristaun barak neʼebé kumpre kritériu sira-neʼe, no sira hili mane naʼin-rua atu troka Judas neʼebé la laran-metin. Hanesan temi iha Provérbios (Amsal) 16:33, sira dada sorteiu, no tuirmai sira hili Matias no ikusmai “sura nia hamutuk ho apóstolu naʼin sanulu-resin-ida”. (Aps 1:23-26) Entaun, nia inklui iha apóstolu naʼin-sanulu-resin-rua neʼebé sei rezolve problema entre dixípulu sira neʼebé koʼalia lia-gregu (Aps 6:1,2), no karik Paulo mós temi kona-ba Matias, bainhira nia temi kona-ba 1 Korinto 15:4-8, no temi kona-ba apóstolu naʼin-sanulu-resin-rua kuandu nia koʼalia kona-ba Jesus neʼebé mosu ba sira depois moris-hiʼas. Entaun, bainhira loron Pentekostes, iha apóstolu hamutuk naʼin-12 neʼebé sai nuʼudar fundasaun ba Izraél espirituál.

19-25 NOVEMBRU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA | APÓSTOLU 4-5

“Sira kontinua koʼalia kona-ba Maromak nia liafuan ho aten-brani”

(Apóstolu 4:5-13) Loron tuirmai, ema judeu nia ukun-naʼin sira, katuas povu nian no eskriba sira halibur an hamutuk iha Jeruzalein, 6 ema sira-neʼe inklui mós Anas ulun-naʼin amlulik nian no Caifás, João, Alexandre, no mós sira hotu husi família ulun-naʼin amlulik nian. 7 No sira bolu dixípulu naʼin-rua neʼe hodi hamriik iha sira-nia klaran no sira hahú husu: “Sé mak fó imi kbiit atu halo ida-neʼe? Hodi sé-nia naran mak imi halo ida-neʼe?” 8 Tuirmai, Pedro nakonu ho espíritu santu dehan ba sira: “Ukun-naʼin no katuas povu nian sira, 9 se imi hakarak hatene kona-ba hahalok diʼak neʼebé ami halo ona ba mane ain-aat neʼe no kona-ba oinsá mak nia sai isin-diʼak, 10 entaun, imi hotu no mós Izraél nia povu hotu hatene bá katak liuhusi Jesus Kristu husi Nazaré nia naran mak mane neʼe hamriik iha imi-nia oin ho isin-diʼak; no Jesus Kristu neʼe mak ida neʼebé imi hedi ona maibé Maromak halo nia moris fali husi mate. 11 Nia mak ‘fatuk neʼebé imi badain sira la simu, maibé sai ona fatuk neʼebé importante liu’. 12 Liután neʼe, la iha salvasaun liuhusi ema seluk, basá la iha naran seluk iha lalehan nia okos neʼebé Maromak hili tiha ona atu salva ita.” 13 No kuandu sira haree Pedro no João nia aten-brani, no hatene katak sira naʼin-rua mak ema la eskola no ema baibain deʼit, sira sai hakfodak. No sira hahú hatene katak ema sira-neʼe uluk hamutuk ho Jesus.

w08 1/9 p. 15, kaixa

Husi liafuan sai fali testu sagradu​—Livru sira no ema kristaun iha tempu uluk

Apóstolu sira hatene lee no hakerek ka lae?

Kuandu amlulik no katuas sira iha Jeruzalein “haree Pedro no João nia aten-brani, no hatene katak sira naʼin-rua mak ema la eskola no ema baibain deʼit, sira sai hakfodak”. (Aps 4:13) Liafuan “ema la eskola” hatudu katak apóstolu sira la iha edukasaun no la hatene lee ka lae? Kona-ba neʼe, Livru ida (The New Interpreter’s Bible) esplika: “Liafuan neʼe la dehan katak Pedro no João nunka eskola no la hatene oinsá atu lee no hakerek. Maibé ida-neʼe hatudu katak apóstolu sira-nia edukasaun la hanesan duni ho ema neʼebé tesi lia ba sira.”

w08 15/5 p. 30 par. 6

Pontu importante husi livru Apóstolu

4:13​—Pedro no João la eskola, la hatene lee no hakerek ka lae? Lae. Sira bolu Pedro no João ema neʼebé “la eskola no ema baibain deʼit” tanba sira la tuir eskola ba ulun-naʼin relijiaun nian.

(Apóstolu 4:18-20) Ho ida-neʼe, sira bolu dixípulu naʼin-rua neʼe no haruka sira atu labele tan koʼalia buat ruma ka hanorin iha fatin naran deʼit hodi Jesus nia naran. 19 Maibé Pedro no João dehan ba sira: “Se imi hanoin katak rona ba imi duké rona ba Maromak mak buat loos iha Maromak nia oin, imi rasik deside bá. 20 Maibé ba ami, ami labele para atu koʼalia kona-ba buat neʼebé ami haree no rona.”

(Apóstolu 4:23-31) Depois sai livre ona, sira bá hasoru dixípulu sira seluk no konta buat neʼebé ulun-naʼin amlulik sira no katuas povu nian dehan ba sira. 24 Rona tiha ida-neʼe, sira hotu ho laran ida deʼit harohan ba Maromak dehan: “Naʼi Ukun-Naʼin Boot Liu, Ita-Boot mak Ida neʼebé halo lalehan, rai, tasi, no buat hotu neʼebé iha nia, 25 no hodi espíritu santu Ita koʼalia liuhusi Ita-nia atan David, ami-nia beiʼala, nia ibun hodi dehan: ‘Tansá mak nasaun sira sai hirus no povu sira hanoin kona-ba buat folin-laek? 26 Liurai sira rai neʼe nian prepara an no ukun-naʼin sira halibur an hamutuk hodi sai ida deʼit atu kontra Jeová no kontra ida neʼebé nia hili.’ 27 Neʼe mosu duni kuandu Herodes no Pónsio Pilatos, hamutuk ho ema husi nasaun sira no mós povu Izraél nian halibur iha sidade neʼe hodi kontra Ita-nia atan santu, Jesus, neʼebé Ita hili ona. 28 Sira halibur hamutuk atu halo buat neʼebé Ita fó-hatene nanis ona. Buat sira-neʼe mosu tanba Ita iha kbiit no tanba Ita-nia hakarak. 29 No agora, Jeová, haree ba sira-nia ameasa, no husik Ita-nia atan sira kontinua haklaken Ita-nia liafuan ho aten-brani, 30 no kontinua lolo Ita-nia liman atu kura no mós kontinua hatudu sinál no milagre sira liuhusi Ita-nia atan santu, Jesus, nia naran.” 31 No kuandu sira harohan tiha, fatin neʼebé sira halibur hamutuk sai nakdoko, no sira hotu sai nakonu ho espíritu santu no koʼalia Maromak nia liafuan ho aten-brani.

it-1 p. 128 par. 3

Apóstolu

Atividade iha kongregasaun kristaun nia laran. Bainhira Maromak haraik espíritu santu ba apóstolu sira iha loron Pentekostes, ida-neʼe hametin duni sira-nia fiar. Kapítulu lima primeiru husi Livru Apóstolu hatudu katak apóstolu sira la taʼuk no aten-brani tebes atu haklaken liafuan diʼak kona-ba Jesus nia moris-hiʼas maski ema hatama sira ba komarka, baku sira, no ulun-naʼin sira hatete katak sei fó kastigu mate ba sira. Liutiha tempu balu husi Pentekostes, ho ajuda husi Maromak nia espíritu santu, apóstolu sira dirije didiʼak kongregasaun no neʼe halo kongregasaun sai boot liután. (Aps 2:41; 4:4) Foufoun, kongregasaun iha deʼit Jeruzalein no tuirmai habelar toʼo iha Samaria, no lakleur toʼo mundu tomak.​—Aps 5:42; 6:7; 8:5-17, 25; 1:8.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

(Apóstolu 4:11) Nia mak ‘fatuk neʼebé imi badain sira la simu, maibé sai ona fatuk neʼebé importante liu’.

it-1 514 par. 4

Fatuk neʼebé importante liu

Salmo (Mazmur) 118:22 fó-hatene katak fatuk neʼebé badain sira la simu sei sai “fatuk prinsipál” (lia-ebraiku, rospinnah). Jesus temi fali profesia neʼe refere ba ninia an nuʼudar “fatuk neʼebé importante liu” (lia-gregu, kefalegonias, fatuk prinsipál). (Mt 21:42; Mc 12:10, 11; Lc 20:17) Baibain fatuk neʼebé iha parte leten liu husi uma mak ema nota, Jesus Kristu mak fatuk espesiál liu hotu iha kongregasaun kristaun laran neʼebé hanesan ho templu espirituál. Pedro mós aplika eskritura Salmo (Mazmur) 118:22 ba Kristu, bainhira nia hatudu katak nia mak “fatuk” neʼebé ema la simu maibé Maromak foti nuʼudar “fatuk neʼebé importante liu”.​—Aps 4:8-12; haree mós 1Pe 2:4-7.

(Apóstolu 5:1) Maibé, mane ida naran Ananias, hamutuk ho ninia feen Safira, faʼan sira-nia rai,

w13 1/4 p. 15 par. 4

Pedro no Ananias bosok​—Saida mak ita bele aprende husi ida-neʼe?

Ananias no nia feen faʼan sira-nia rai balun atu hetan osan hodi ajuda maluk fiar-naʼin sira neʼebé foin hetan batizmu. Kuandu Ananias lori osan ba apóstolu sira, nia hatete katak nia lori osan hotu husi rai neʼebé nia faʼan. Maibé neʼe la loos tanba nia rai hela osan balun ba ninia an! Maromak fó-hatene ida-neʼe ba Pedro, no Pedro dehan ba Ananias: ‘Ó la bosok deʼit ema, maibé mós ba Maromak!’ Depois neʼe, Ananias monu no mate! Maizumenus liutiha oras tolu, nia feen mai, no nia la hatene saida mak foin akontese ba ninia laʼen. Nia mós koʼalia bosok, no nia mós monu no mate.

26 NOVEMBRU–2 DEZEMBRU

RIKUSOIN HUSI BÍBLIA | APÓSTOLU 6-8

“Kongregasaun kristaun foun hetan koko”

(Apóstolu 6:1) No iha loron sira neʼebá, kuandu dixípulu sira aumenta ba beibeik, ema judeu sira neʼebé koʼalia lia-gregu hahú muramura hasoru ema judeu neʼebé koʼalia lia-ebraiku, tanba sira-nia feto-faluk sira la hetan ai-han neʼebé fahe loron-loron.

bt p. 41 par. 17

“Ami tenke halo tuir Maromak nuʼudar ukun-naʼin”

17 Kongregasaun foun neʼe hasoru daudaun perigu. Perigu saida? Dixípulu barak neʼebé hetan batizmu iha Jeruzalein mak mai husi nasaun seluk no sira hakarak atu aprende liután antes fila fali ba sira-nia rai. Dixípulu sira neʼebé hela iha Jeruzalein ho laran-kontente fó osan atu sustenta dixípulu sira seluk neʼe nia presiza. (Aps 2:44-46; 4:34-37) Iha tempu neʼebá, mosu problema neʼebé sériu. “Feto-faluk sira” neʼebé koʼalia lia-gregu “la hetan ai-han neʼebé fahe loron-loron”. (Aps 6:1) Maibé feto-faluk neʼebé koʼalia lia-ebraiku kontinua hetan ai-han. Entaun, problema neʼe hatudu katak iha diskriminasaun iha kongregasaun laran. Problema hanesan neʼe mak bele halakon unidade iha kongregasaun laran.

(Apóstolu 6:2-7) Tan neʼe, sira naʼin sanulu-resin-rua bolu dixípulu hotu hodi halibur hamutuk no dehan: “La diʼak se ami husik Maromak nia liafuan atu fahe ai-han iha meza. 3 Entaun, maun-alin sira, buka mane naʼin-hitu husi imi-nia leet, sira neʼebé iha naran diʼak, nakonu ho espíritu santu no matenek, atu nuneʼe ami bele foti sira atu kaer knaar neʼe; 4 maibé ami sei fó ami-nia forsa no tempu atu halo orasaun no atu halo serbisu ba Maromak nia liafuan.” 5 No dixípulu hotu kontente ho buat neʼebé apóstolu sira dehan, no sira hili Estevão, mane ida neʼebé fiar metin no nakonu ho espíritu santu, Filipe, Prókoro, Nikanor, Timaun, Pármenas, no Nicolau, ema Antiokia ida neʼebé simu ona relijiaun judeu nian. 6 Sira lori ema sira-neʼe ba apóstolu sira, no halo tiha orasaun apóstolu sira tau liman ba ema sira-neʼe. 7 Tan neʼe Maromak nia liafuan kontinua sai buras, no dixípulu kontinua aumenta barak tan iha Jeruzalein; no amlulik lubun mós sai fiar-naʼin.

bt p. 42 par. 18

“Ami tenke halo tuir Maromak nuʼudar ukun-naʼin”

18 Apóstolu sira neʼebé serbí nuʼudar Grupu Administradór ba kongregasaun foun iha tempu neʼebá, sente katak la diʼak ba sira atu “husik Maromak nia liafuan atu fahe ai-han iha meza”. (Aps 6:2) Entaun atu rezolve problema neʼe, sira husu dixípulu sira atu buka mane naʼin-hitu neʼebé “nakonu ho espíritu santu no matenek”, tuirmai apóstolu sira sei husu mane sira-neʼe atu “kaer knaar neʼe”. (Aps 6:3) Mane sira neʼebé hetan knaar atu fahe ai-han tenke iha naran diʼak, tanba sira mós presiza tau matan osan no sosa sasán neʼebé ema presiza. Mane sira-neʼe mós iha naran gregu nian, atu nuneʼe bele fó kmaan ba feto-faluk sira neʼebé sente laran-kanek. Entaun depois apóstolu sira hanoin didiʼak no halo orasaun, sira foti mane naʼin hitu atu “kaer knaar neʼe”.

(Apóstolu 7:58–8:1) No soe tiha nia ba sidade nia liʼur, sira hahú tuda fatuk ba nia. No sasin sira tau sira-nia unuk iha mane joven ida nia ain, no mane neʼe nia naran mak Saul. 59 Nuʼudar sira tuda nia, nia dehan: “Naʼi Jesus, simu haʼu-nia moris bá.” 60 Tuirmai, hakneʼak tiha, nia hakilar ho lian makaʼas: “Jeová, keta fó kastigu ba sira kona-ba sala neʼe.” Depois koʼalia tiha ida-neʼe nia mate.

8 Iha Saul nia laran, nia mós apoia ema sira neʼebé oho Estevão. Iha loron neʼe ema hahú fó-terus boot hasoru kongregasaun iha Jeruzalein; tan neʼe dixípulu sira hotu namkari ba área Judeia no Samaria nian, só deʼit apóstolu sira mak hela iha Jeruzalein.

Keʼe no hetan buat murak husi Bíblia

(Apóstolu 6:15) No nuʼudar sira hotu neʼebé tuur iha Sinédriu hateke ba nia, sira haree katak ninia oin hanesan anju ida nia oin.

bt p. 45 par. 2

Estevão​—“Fiar metin no nakonu ho espíritu santu”

2 Momentu neʼebá, iha buat neʼebé úniku ho Estevão nia oin. Tesi-lia naʼin no membru Sinédriu hateke nia no haree katak Estevão nia oin “hanesan anju ida nia oin”. (Aps 6:15) Anju sira fó sai Maromak nia mensajen ho aten-brani, kalma no dame. Estevão mós sente hanesan neʼe, tan neʼe tesi lia-naʼin sira bele haree ida-neʼe husi ninia oin. Tanbasá nia bele kalma hanesan neʼe?

(Apóstolu 8:26-30) Maibé, Jeová nia anju dehan ba Filipe: “Hamriik no bá parte súl hodi laʼo tuir dalan neʼebé tun husi Jeruzalein atu bá Gaza.” Dalan neʼe liu rai-fuik maran. 27 Ho ida-neʼe, nia hamriik no bá, no nia hasoru ema-boot Etiópia nian ida, nia mak mane neʼebé iha kbiit iha liurai-feto Etiópia nia okos, no nia tau matan ba liurai-feto nia rikusoin tomak. Nia bá Jeruzalein atu adora Maromak, 28 maibé nia fila daudaun no tuur iha ninia kuda-karreta laran no lee ho lian makaʼas livru profeta Isaías nian. 29 Entaun, espíritu santu dehan ba Filipe: “Bá tuir kuda-karreta neʼe no hakbesik nia.” 30 Filipe halai iha sorin no rona nia lee ho lian makaʼas livru profeta Isaías nian, no Filipe husu ba nia: “Ita hatene buat neʼebé Ita lee ka lae?”

bt p. 58 par. 16

Fó sai “liafuan diʼak kona-ba Jesus”

16 Ohin loron, ema kristaun sira hetan priviléjiu atu hola parte iha serbisu neʼebé Filipe halo. Baibain, sira bele fó sai liafuan diʼak reinu nian iha situasaun la formál hanesan bainhira sira laʼo rai. Iha ezemplu barak neʼebé hatudu katak anju sira book ema kristaun atu hasoru ema neʼebé hadomi lia-loos. Ita bele fiar hanesan neʼe tanba Bíblia hatudu katak anju sira dirije serbisu haklaken atu nuneʼe liafuan diʼak bele hatoʼo “ba nasaun hotu, suku hotu, lian hotu no povu hotu”. (Apk 14:6) Tuir loloos Jesus koʼalia nanis ona kona-ba anju sira sei dirije serbisu haklaken. Iha Jesus nia ai-knanoik kona-ba trigu no duʼut aat, Jesus hatete katak durante tempu koʼa nian ka loron ikus, “serbisu-naʼin neʼebé koʼa mak anju sira”. Jesus mós hatete katak anju sira-neʼe sei halibur “ema hotu neʼebé halo ema seluk sidi no mós ema neʼebé halo aat”. (Mt 13:37-41) Iha tempu hanesan, anju sira sei halibur ema sira neʼebé sei moris iha lalehan, no tuirmai halibur “lubun boot” husi “bibi seluk”, neʼebé Jeová dada ba ninia organizasaun.​—Apk 7:9; Jo 6:44, 65; 10:16.

[Nota-rodapé]

a Liafuan neʼe hanesan maromak ida: “Liafuan neʼe” koʼalia kona-ba Jesus Kristu (haree nota estudu ba Liafuan neʼe) Kuandu João temi kona-ba “Liafuan neʼe”, nia la koʼalia kona-ba Maromak Kbiit Boot Liu Hotu. Tuir loloos, versíkulu neʼe dehan “Liafuan neʼe” mak “hamutuk ho Maromak”, neʼe hatudu ho klaru katak naʼin-rua laʼós ida deʼit. Liafuan neʼe mak “hanesan maromak ida” tanba nia iha pozisaun neʼebé importante liu, nia mak Maromak nia Oan-Mane primeiru no Maromak kria buat hotu liuhusi nia. Tradusaun iha lia-inglés, lia-fransés no lia-alemaun tradús eskritura neʼe iha dalan neʼebé hanesan ho Bíblia Sagrada Tradusaun Mundu Foun no fó ideia katak “Liafuan neʼe” mak “hanesan maromak” ka “maromak ida”. Hodi hatudu ida-neʼe, Koloso 2:9 mós dehan katak Kristu “nia hahalok hotu kompletu iha nia”. Tradusaun Septuajinta, tradús liafuan ebraiku el no elohim nuʼudar theos, katak Maromak. Liafuan rua neʼe fó ideia neʼebé hanesan, katak “ida neʼebé forte; kbiit-naʼin”. Entaun, hodi dehan katak “Liafuan neʼe” mak “maromak ida” apoia profesia neʼebé hakerek iha Isaias (Yesaya) 9:6 neʼebé dehan katak ema sei bolu Mesias nuʼudar “Maromak Kbiit Boot”, laʼós “Maromak Kbiit Boot Liu Hotu”.

    Livru sira iha lian Tetun Dili (1993-2025)
    Log Out
    Log In
    • Tetun Dili
    • Fahe
    • Organiza tuir Ita-nia hakarak
    • Copyright © 2025 Watch Tower Bible and Tract Society of Pennsylvania
    • Kondisaun atu Uza
    • Informasaun Privadu
    • Setting kona-ba privasidade
    • JW.ORG
    • Log In
    Fahe