Ko Te Hau ʼe Manukinuki Ki Te Fale Hūfaga ʼo Sehova

“ ʼO ʼuhiga mo te hahaʼi ʼaē ʼe nātou ʼiloʼi tonatou ʼAtua, ʼe nātou mālo anai.” — Taniela 11:32.

1, 2. Koteā te fihi fakamataku ʼe hoko ʼi te hisitolia ʼo te tagata talu mai te ʼu taʼu e 2 000 tupu?

KO HAU e lua ʼe nā fetauʼaki ki te tuʼulaga pule. Neʼe ko te ʼuluaki hau ʼaē neʼe mālo, pea ki muli age ko te lua hau, heʼe kua taʼu lua afe tanā fetauʼaki. ʼI totatou temi, ko te tau ʼaia neʼe malave ki te kaugamālie ʼo te kele pea neʼe ko he ʼahiʼahi ia ki te agatonu ʼa te hahaʼi ʼa te ʼAtua. ʼE fakaʼosi anai te tau ʼaki te meʼa fakafokifā ʼe mole nā ʼamanaki kiai. Ko te hisitolia maʼuhiga ʼaia neʼe fakahā fakatomuʼa e te polofeta ko Taniela. — Taniela, ʼu kapite 10 ki te 12.

² ʼE talanoa te lea faka polofeta ki te fakafeagai loaloaga ʼe hoko ʼi te hau ʼo te potu tokelau pea mo te hau ʼo te potu toga, pea ʼe fakamatalatala lelei te lea faka polofeta ʼaia ʼi te tohi ʼaē “Que ta volonté soit faite sur la terre”a. Neʼe fakahā ʼi te tohi ʼaia, ko te ʼuluaki hau ʼo te potu tokelau neʼe ko Silia, neʼe tuʼu ʼi te potu tokelau ʼo Iselaele. Ki muli age, neʼe maʼu te tuʼulaga ʼaia e Loma. Pea ko te ʼuluaki hau ʼo te potu toga ko Esipito.

Ko te fihi ʼi te temi fakaʼosi

3. ʼO mulimuli ki te palalau ʼa te ʼaselo, ko te temi fea ʼaē ʼe tonu ke tou mahino ai ki te lea faka polofeta ʼaē ʼo ʼuhiga mo te hau ʼo te potu tokelau pea mo te hau ʼo te potu toga, pea koteā tona tupuʼaga?

³ Neʼe fakahā e te ʼaselo te ʼu meʼa maʼuhiga ʼaia kia Taniela, ʼo fēnei: “Pea ʼo ʼuhiga mo koe, ê Taniela, fufū te ʼu folafola pea mo fakamaʼu te tohi, ʼo aʼu ki te temi fakaʼosi. Tokolahi ʼe nātou feʼoloʼaki anai ʼi hē mo hē, pea ko te ʼatamai mālama moʼoni ʼe mahu anai ia.” (Taniela 12:4). Ei, ʼe talanoa te lea faka polofeta ki te temi fakaʼosi — ko te temi neʼe kamata ʼi te taʼu 1914. Lolotoga ʼo te temi ʼaia, tokolahi ʼe nātou “feʼoloʼaki anai ʼi hē mo hē” ʼo ʼuhiga mo te Tohi-Tapu, pea ʼaki te tokoni ʼa te laumālie maʼoniʼoni, ko te ʼatamai mālama moʼoni, tāfito te mālama ʼaē ʼo ʼuhiga mo te ʼu lea faka polofeta ʼo te Tohi-Tapu, ʼe mahu anai ia (Tāʼaga Lea 4:18). ʼI te hoholo pe ʼo te temi, kua toe ʼāʼāsili age te fakamahinohino ʼo te ʼu koga kehekehe ʼo te lea faka polofeta ʼo Taniela. ʼE feafeaʼi anai hatatou mahino ʼi te taʼu 1993 ki te lea faka polofeta ʼaē ʼo ʼuhiga mo te hau ʼo te potu tokelau pea mo te hau ʼo te potu toga, heʼe kua hili nei taʼu e 35 ki te tā ʼaē ʼo te tohi “Que ta volonté soit faite sur la terre”?

4, 5. a) ʼE fakaʼaluʼalu feafeaʼi ia te taʼu 1914 ʼi te lea faka polofeta ʼaē ʼa Taniela ʼo ʼuhiga mo te hau ʼo te potu tokelau pea mo te hau ʼo te potu toga? b) ʼO mulimuli ki te palalau ʼa te ʼaselo, neʼe koteā te meʼa ʼe tonu ke hoko ʼi te taʼu 1914?

⁴ ʼI te taʼu 1914, ko te kamataʼaga ʼo te temi fakaʼosi neʼe fakaʼiloga ʼaki te ʼUluaki Tau faka malamanei pea mo ʼihi age malaʼia neʼe fakakikite e Sesu (Mateo 24:3, 7, 8). ʼE feala koa ke tou faka ʼuhiga te taʼu ʼaia ki te ʼu lea faka polofeta ʼa Taniela? Ei. Ko te kamataʼaga ʼo te temi fakaʼosi “ko te temi fakakatofa” ʼaē ʼe talanoa kiai ia Taniela 11:29 (vakaʼi ʼi te tohi “Que ta volonté soit faite sur la terre”, ʼu pasina 269 ki te 270). Ko he temi ia neʼe kua ʼosi fakakatofa e Sehova ʼi te temi ʼo Taniela, koteʼuhi ʼe hoko te temi ʼaia ʼi te fakaʼosi ʼo te ʼu ʼaho ʼaē e 2 520 neʼe fakahā ʼi te kapite 4 ʼo Taniela ʼo ʼuhiga mo he ʼu meʼa faka polofeta lalahi.

⁵ Ko te ʼu ʼaho ʼaia e 2 520, neʼe kamata ʼi te fakaʼauha ʼo Selusalemi ʼi te taʼu 607 ʼi muʼa ʼo totatou temi, temi tūpulaga ʼaia ʼo Taniela ʼo aʼu ki te taʼu 1914 ʼo totatou temi, ʼaē neʼe higoaʼi “ko te ʼu temi fakakatofa ʼo te ʼu puleʼaga”. (Luka 21:24.) Koteā te meʼa faka politike ʼe hoko anai moʼo fakaʼiloga te fakaʼosi ʼaē ʼo te ʼu temi fakakatofa ʼaia? Neʼe ʼui e te ʼaselo, ʼo fēnei: “ ʼI te temi fakakatofa [ko te hau ʼo te potu tokelau] ʼe liliu anai, pea ʼe toe mafuli anai ʼo fakafeagai ki te potu toga, kae ʼe kehekehe anai ia mo te meʼa ʼaē neʼe ʼuluaki hoko.” — Taniela 11:29.

Lavā te hau ʼi te tau

6. ʼI te taʼu 1914, neʼe ko ai te hau ʼo te potu tokelau, pea neʼe ko ai te hau ʼo te potu toga?

⁶ ʼI te taʼu 1914, ko te tuʼulaga hau ʼo te potu tokelau neʼe maʼu e te fenua ko Siamani, neʼe taki e te Kaiser Wilhelm (“Kaiser”, ʼe haʼu mai te higoa faka loma “Sesale”). Ko te ʼu fihi ʼaē neʼe kamata hoko ʼi Eulopa neʼe ko ʼihi pe ʼu meʼa neʼe kau ki te ʼu fakafeagai ʼaē ʼa te hau ʼo te potu tokelau pea mo te hau ʼo te potu toga. ʼI te temi ʼaia, neʼe ko te fenua ʼaē ko Pilitania neʼe nofo mo te tuʼulaga hau ʼo te potu toga, neʼe mole tuai tana mālo ʼi Esipito, koga meʼa ʼaia ʼo te ʼuluaki hau ʼo te potu toga. Lolotoga ʼo te tau, neʼe fakatahi te kau Pilitania ki te fenua ʼaē neʼe nātou mālo ai, ko te ʼAtu fenua ʼo Amelika. Ko te puleʼaga faka malamanei Pilitania-Amelika — ko te puleʼaga mālohi pe ʼaia ʼo te ʼu temi — neʼe liliu ko te hau ʼo te potu toga.

7, 8. a) ʼI te ʼUluaki Tau faka malamanei, ʼe faka ʼuhiga feafeaʼi te ʼui ʼaē ko te ʼu meʼa neʼe kehekehe ia mo te ʼu meʼa ʼaē neʼe “ ʼuluaki hoko”? b) Ko ai ʼaē neʼe mālo ʼi te ʼUluaki Tau faka malamanei, kae ʼo mulimuli ki te lea faka polofeta, neʼe feafeaʼi te tali ʼa te hau ʼo te potu tokelau?

⁷ ʼI te ʼu fihi ʼaē neʼe hoko ʼi te ʼu hau ʼaia e lua, ko te Puleʼaga loma ʼaē neʼe ko ia ko te hau ʼo te potu tokelau ʼi te temi ʼaia neʼe mālo tuʼumaʼu pe ia. ʼI te temi leva ʼaenī, ‘ko te ʼu meʼa kua kehekehe ia mo te meʼa ʼaē neʼe ʼuluaki hoko’. Koteā tona tupuʼaga? Koteʼuhi neʼe mole mālo te hau ʼo te potu tokelau ʼi te tau. ʼUluaki tupuʼaga neʼe “ko te ʼu vaka ʼo Kittim” neʼe fakafeagai ki te hau ʼo te potu tokelau (Taniela 11:30). Neʼe koteā te ʼu vaka ʼaia? ʼI te temi ʼo Taniela, ko Kittim neʼe ko Sīpele, pea ʼi te kamataʼaga ʼo te ʼUluaki Tau faka malamanei, neʼe toʼo te motu ʼaia e te kau Pilitania. Kae, ʼe fakamahino ʼi te tohi (The Zondervan Pictorial Encyclopedia of the Bible), ko te higoa ʼaē ko Kittim “ ʼe faka ʼuhiga ki te potu hihifo katoa, kae tāfito te hahaʼi taki vaka ʼo te potu hihifo”. Ko te tohi (The New International Version) ʼe ina fakaliliu te fasiga palalau ʼaē ko te ʼu “vaka ʼo Kittim” ko te ʼu “hahaʼi ʼo te potu hihifo ʼe ʼōmai ʼi te ʼu vaka”. Lolotoga ʼo te ʼUluaki Tau faka malamanei, ko te ʼu vaka ʼo Kittim neʼe ko te ʼu vaka ʼo te fenua ko Pilitania, neʼe tau te ʼu vaka ʼaia ʼi te ʼu kauvai ʼo te potu hihifo ʼo Eulopa. Ki muli age neʼe lagolago te ʼu vaka solia ʼa te kau Pilitania e te ʼu vaka mai te potu hihifo ʼo te potu tokelau ʼo Amelika.

⁸ ʼUhi ko te ʼohofi ʼaia, ko te hau ʼo te potu tokelau neʼe “lotovaivai” ia pea neʼe lavā ʼi te taʼu 1918. Kae neʼe mole puli ʼosi ia. “ ʼE toe liliu anai ia, ʼo fai anai te ʼu hāūhāū ki te fuakava maʼoniʼoni pea ʼe iku lelei anai; pea ʼe tonu ke toe liliu anai pea ina manatuʼi anai ia nātou ʼaē neʼe situʼa ki te fuakava maʼoniʼoni.” (Taniela 11:30). Ko te faʼahi ʼaia neʼe fakakikite e te ʼaselo, pea neʼe hoko moʼoni.

ʼE iku lelei te gāue ʼa te hau

9. Koteā te meʼa ʼaē neʼe faka fealagia ke mālohi ai ia Adolf Hitler, pea ʼe faka ʼuhiga feafeaʼi te ʼui ʼaē neʼe “iku lelei” tana gāue?

⁹ ʼI te ʼosi ʼaē ʼo te tau ʼi te taʼu 1918, ko te ʼu fenua ʼaē neʼe mālo, neʼe nātou tuku ki te fenua ʼo Siamani te talaga fakapapau mamafa ʼo ʼuhiga mo te tokalelei, lagi ke hoge tuʼumaʼu te kau Siamani ʼo aʼu ki he temi ʼe mole ʼiloʼi hona gataʼaga. Koia, ʼi tanatou maʼuʼuli kinakina ʼi te ʼu taʼu fualoa, kua feala leva ke nātou tali ia Adolf Hitler. Neʼe ina maʼu te pule mālohi ʼi te taʼu 1933 pea neʼe ina ʼohofi aipe te “fuakava maʼoniʼoni”, neʼe fakafofoga e te ʼu tēhina fakanofo ʼo Sesu Kilisito. ʼAki tana aga ʼaia, neʼe iku lelei tana fakafeagai ʼaē ki te kau kilisitiano agatonu pea tokolahi ia nātou ʼaia neʼe ina fakatagaʼi.

10. ʼI tana kumi ʼaē ʼo he lagolago, ko ai ʼaē neʼe ʼalu kiai Hitler, pea koteā tona ʼu fua?

¹⁰ ʼI te fua lelei ʼo te ʼu gāue ʼa Hitler ʼi te faʼahi faka ekonomike ʼo toe feiā aipe ʼi te faʼahi ʼo te poto fakatagata, ʼe feala pe ke tou toe ʼui neʼe iku lelei te ʼu faʼahi ʼaia. ʼI te temi siʼisiʼi pe, neʼe ina fakaliliu te fenua ko Siamani ko he mālohi neʼe tonu ke tokagaʼi, neʼe lagolago ia ʼe “nātou ʼaē neʼe situʼa ki te fuakava maʼoniʼoni”. Ko ai ia nātou ʼaia? ʼE mahino ia, ko te kau takitaki ʼo te keletiate, ʼaē neʼe nātou tala ʼe ʼi ai tanatou fuakava mo te ʼAtua kae kua fualoa tonatou mole kei faka ʼuhiga ko te ʼu tisipulo ʼa Sesu Kilisito. Neʼe maʼu e Hitler te tokoni mai ia “nātou ʼaē neʼe situʼa ki te fuakava maʼoniʼoni”. ʼI Loma, neʼe fai e te tuʼi tapu te concordat mo Hitler, pea ʼi Siamani ko te ’Ēkelesia katolika loma, ʼo toe feiā aipe mo te ʼu ’Ēkelesia polotesita, neʼe nātou lagolago kia Hitler ʼi tona temi pule fakamālohi ʼaē ia taʼu e 12.

11. Neʼe feafeaʼi te haga ʼa te hau ʼo te potu tokelau ʼo “manukinuki te fale hūfaga” pea mo “molehi te sakilifisio tuʼumaʼu”?

¹¹ Koia, ʼi te maui malie ʼo meʼa fuli ʼa Hitler, neʼe ina fakatuʼu leva te tau, ʼo mulimuli ki te fakakikite ʼaē ʼa te ʼaselo. “Pea ʼe ʼi ai te ʼu nima ʼe malaga anai, ʼe haʼu mai ia ia; pea ʼe nātou manukinuki anai te fale hūfaga, ko te tule, pea ʼe nātou molehi anai te sakilifisio tuʼumaʼu.” (Taniela 11:31a). ʼI te fenua ʼo Iselaele ʼo te temi muʼa, ko te fale hūfaga neʼe tuʼu ʼi te fale lotu ʼo Selusalemi. Kae, ʼi te temi ʼaē neʼe nātou fakafisi ai kia Sesu, neʼe situʼa Sehova kia nātou ʼo toe feiā aipe mo tonatou fale lotu (Mateo 23:37–24:2). Talu mai te ʼuluaki sēkulō, ko te fale lotu ʼo Sehova ko te fale lotu fakalaumālie, pea ko te maʼoniʼoni ʼi te ʼu maʼoniʼoni ʼe tuʼu ia ʼi selo pea ko te malaʼe fakalaumālie ʼe tuʼu ia ʼi te kele, koga meʼa ʼe kaugana ai te ʼu tēhina fakanofo ʼo te Pelepitelo Lahi ko Sesu. Talu mai te taʼu 1930 ki te taʼu 1939, neʼe kaugā atolasio fakatahi te hahaʼi tokolahi pea mo te toe ʼo te kau kilisitiano fakanofo; koia, ʼe feala ke tou ʼui ʼe nātou kaugana ‘ ʼi te fale lotu ʼo te ʼAtua’. (Fakahā 7:9, 15; 11:1, 2; Hepeleo 9:11, 12, 24.) Ko te malaʼe ʼo te fale lotu neʼe manukinukiʼi ʼaki te fakataga lahi neʼe fai ki te kau kilisitiano fakanofo pea mo ʼonatou ʼu kaugā fagona ʼi te ʼu fenua ʼaē ʼe pule ai te hau ʼo te potu tokelau. ʼI te mālohi ʼaē ʼo te fakataga neʼe ko te sakilifisio tuʼumaʼu — ko te sakilifisio fakavikiviki fakahāhā ʼo te huafa ʼo Sehova — neʼe molehi (Hepeleo 13:15). Kae, ʼe fakahā e te hisitolia logope la te ʼu mamahi fakamataku, ko te kau kilisitiano fakanofo agatonu, ʼo toe feiā aipe mo te “ ʼu tahi ʼu ōvi” neʼe nātou haga fagonogono aipe, ʼo fai fakafūfū. — Soane 10:16.

“Ko te meʼa fakalialia”

12, 13. Koteā te “meʼa fakalialia”, — pea ohage ko tona fakakikite e te kaugana agatonu mo poto — ko ʼanafea ʼaē neʼe toe fakatuʼu ai pea neʼe feafeaʼi tona toe fakatuʼu?

¹² ʼI te fakaōvi ʼaē ki te fakaʼosi ʼo te Lua Tau faka malamanei, neʼe tuputupu te tahi age meʼa. “ ʼE nātou fakatuʼu anai te meʼa fakalialia ʼaē ʼe ina fakatupu te fakaʼauha.” (Taniela 11:31b). Ko te “meʼa fakalialia” ʼaia neʼe toe talanoa pe kiai ia Sesu, neʼe ko te Kautahi ʼo te ʼu Puleʼaga, ko te manu fekai lanu kula ʼaē ʼe ʼui ʼi te Fakahā neʼe tō ki te luo (Mateo 24:15; Fakahā 17:8; vakaʼi te tohi Lumière, Tohi lua, ʼu pasina 98, 99). Neʼe hoko te faʼahi ʼaia ʼi te Lua Tau faka malamanei. Kae, ʼi te Fakatahi faka teokalatike ʼo te mālama foʼou ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi te taʼu 1942, ko Nathan H. Knorr, ko te tolu pelesita ʼo te Watch Tower Bible and Tract Society, neʼe talanoa ki te lea faka polofeta ʼo te kapite 17 ʼo te tohi Fakahā pea mo ina fakatokaga ko te manu fekai ʼe toe malaga mai anai mai te luo.

¹³ Neʼe fakahā lelei e te hisitolia te moʼoni ʼo tana ʼu palalau. Mai te māhina ʼo ʼaukusito ki te māhina ʼo ʼoketopeli ʼo te taʼu 1944, ʼi Dumbarton Oaks ʼi Amelika, neʼe kamata te gāue ʼo ʼuhiga mo te kautahi ʼaē ka higoa anai ko te Nations Unies. Neʼe tali te kautahi ʼaia e te ʼu fenua e 51, ʼo kau ai mo te fenua ʼāfea ko Lusia, pea ʼi tana toe mālohi ʼaē ʼi te ʼaho 24 ʼo ʼoketopeli 1945, neʼe feala pe ke ʼui kua tuʼu ake ia mai te luo.

14. Ko ʼanafea ʼaē neʼe fetogi ai te fakaʼiloga ʼo te hau ʼo te potu tokelau pea neʼe hoko feafeaʼi?

¹⁴ Ko Siamani neʼe ko te fili mālohi ʼaia ʼo te hau ʼo te potu toga ʼi te ʼu tau faka malamanei ʼaē e lua. Ki muli age ʼo te Lua Tau faka malamanei, ko te tahi ia potu ʼo te fenua ʼo Siamani neʼe fakakaugā ia ki te hau ʼo te potu toga. Pea ko te tahi ia potu ʼo te fenua ʼo Siamani neʼe fakakaugā ia ki te tahi puleʼaga mālohi. Ko te faʼahi kominisi, ʼaē kua kau kiai te tahi potu ʼo Siamani, neʼe fakafeagai lahi ia ki te fuakava ʼa te kau Pilitania pea mo te kau Amelika, pea ko te fakafeagai ʼa te ʼu hau ʼaia e lua neʼe iku ki te tau momoko. — Vakaʼi ʼi te tohi “Que ta volonté soit faite sur la terre”, ʼu pasina 264 ki te 284.

Ko te hau pea mo te fuakava

15. Ko ai koa ‘ia nātou ʼaē ʼe nātou agakovi ki te fuakava’, pea neʼe feafeaʼi tonatou ʼu felogoi mo te hau ʼo te potu tokelau?

¹⁵ ʼI te temi nei ʼe ʼui e te ʼaselo, ʼo fēnei: “Ko nātou ʼaē ʼe agakovi ki te fuakava, ʼe ina taki anai nātou ki te aga ʼaposita ʼaki te ʼu palalau mālūlū.” (Taniela 11:32a). Ko ai koa ia nātou ʼaia ʼe agakovi ki te fuakava? ʼE mahino ia ko te kau takitaki ʼo te keletiate, ʼe nātou tala ko nātou ko te kau kilisitiano kae ʼaki tanatou ʼu aga ʼe nātou fakalainoaʼi te ʼuhiga tāfito ʼo te lotu faka kilisitiano. ʼI te Lua Tau faka malamanei, “ko te puleʼaga lusia neʼe faiga ke ina maʼu he tokoni fakakoloa ʼo toe feiā aipe ki te aga ʼaē ʼe tonu ke fai mai te ʼu ’Ēkelesia moʼo puipui te fenua”. (Religion in the Soviet Union, by Walter Kolarz.) ʼI te ʼosi ʼo te tau, ko te kau takitaki ʼo te ʼēkelesia neʼe nātou faiga ke nātou taupau maʼu tanatou felogoi ʼaē mo te puleʼaga ʼaia logope la te politike heʼe tui ki te ʼAtua ʼo te mālohi ʼaia, ʼaē neʼe kua liliu ʼi te temi ʼaia ko te hau ʼo te potu tokelaub. Koia, kua liliu te keletiate ko he koga mālohi ʼo te malamanei — ʼe ko he ʼaposita fakalialia ia kia mata ʼo Sehova. — Soane 17:14; Sake 4:4.

16, 17. Ko ai koa ia “nātou ʼaē ʼe fakasiosio mamaʼo”, pea koteā te meʼa neʼe hoko kia nātou ʼi te pule ʼaē ʼo te hau ʼo te potu tokelau?

¹⁶ Kae, neʼe feafeaʼi te aga ʼa te kau kilisitiano moʼoni? “ ʼO ʼuhiga mo te hahaʼi ʼaē ʼe nātou ʼiloʼi tonatou ʼAtua, ʼe nātou mālo anai pea mo iku lelei anai. Pea ʼo ʼuhiga mo nātou ʼaē ʼe fakasiosio mamaʼo ʼi te hahaʼi ʼaia, ʼe nātou foaki anai te ʼatamai ki te tokolahi. Pea ʼe mahino papau ia ʼe nātou tūkia anai ʼi te heletā, pea mo te ulo, pea mo te ʼaunofo, pea mo te kaihaʼa, lolotoga ʼo te ʼu kiʼi ʼaho.” (Taniela 11:32b, 33). Logope la ʼaē ʼe tonu ke nātou “fakalogo ki te ʼu puleʼaga māʼoluga”, ko te kau kilisitiano ʼaē neʼe maʼuʼuli ʼi te pule ʼa te hau ʼo te potu tokelau, neʼe mole nātou kau ki te mālama ʼaenī (Loma 13:1; Soane 18:36). ʼE nātou tokakaga ʼo liufaki te ʼu meʼa ʼa Sesale kia Sesale, pea ʼe nātou toe foaki “te ʼu meʼa ʼa te ʼAtua ki te ʼAtua”. (Mateo 22:21.) ʼUhi ko te meʼa ʼaia, ko tanatou agatonu neʼe ʼahiʼahiʼi. — 2 Timoteo 3:12.

¹⁷ Koteā tona fua? Neʼe nātou ‘mālo’, kae neʼe nātou toe ‘tūkia’ pe foki. Neʼe nātou tūkia ʼuhi he neʼe fakatagaʼi pea mo fakamamahiʼi mālohi nātou, ko ʼihi ia nātou neʼe matehi. Kae neʼe nātou mālo pe, heʼe tokolahi ia nātou ʼaia neʼe nātou agatonu tuʼumaʼu pe. Ei, neʼe nātou mālo ʼi te malamanei, ohage ko te mālo ʼaē ʼa Sesu ʼi te malamanei (Soane 16:33). Kae, neʼe mole nātou tuku pe la ʼi he temi te gāue faka mafola, logope la tonatou pilisoniʼi peʼe ko tanatou nonofo ʼi te ʼu ā fakamamahi. ʼAki tanatou aga ʼaia, neʼe nātou ‘fakahā te mālama ki te tokolahi’. Logope la te fakataga ʼi te ʼu fenua ʼaē ʼe fakalogo ki te pule ʼa te hau ʼo te potu tokelau, ko te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova neʼe tuputupu pe nātou. ʼAki te agatonu ʼa “nātou ʼaē ʼe fakasiosio mamaʼo”, ko te koga ʼo te “hahaʼi tokolahi” kua hā ʼi te ʼu fenua ʼaia. — Fakahā 7:9-14.

18. Koteā te “kiʼi tokoni veliveli” ʼaē neʼe maʼu e te toe ʼo te kau kilisitiano fakanofo ʼi tanatou maʼuʼuli ʼi te pule ʼaē ʼa te hau ʼo te potu tokelau?

¹⁸ Neʼe fakakikite e te ʼaselo te fakatagaʼi ʼo te hahaʼi ʼa te ʼAtua, ʼo fēnei: “Kae ka nātou tūkia anai, ʼe tuku anai kia nātou te kiʼi tokoni veliveli.” (Taniela 11:34a). Neʼe hoko feafeaʼi te meʼa ʼaia? ʼUluaki, ko te mālo ʼo te hau ʼo te potu toga ʼi te Lua Tau faka malamanei neʼe ko he toe fakafimālie lahi ʼaia ki te kau kilisitiano ʼaē neʼe maʼuʼuli ʼi te pule ʼo te hau ʼo te potu tokelau (vakaʼi ia Fakahā 12:15, 16). Koia, ko nātou ʼaē neʼe fakatagaʼi e te hau ʼaē neʼe hoa mai, neʼe nātou tautau maʼu te fīmālie, pea ʼi te mole kei mālohi fau ʼo te tau momoko, tokolahi te kau takitaki politike neʼe nātou mahino ai leva ko te kau kilisitiano agatonu ʼe mole nātou fakatupu tuʼutāmaki kia nātou, pea neʼe nātou fakagafua tanatou gāue faka mafolac. Ko te tokoni lahi neʼe maʼu ʼuhi ko te hahaʼi tokolahi ʼaē ʼe ʼāsili tuputupu pe, heʼe nātou tali te faka mafola ʼa te kau fakanofo agatonu pea ʼe nātou tokoni kia nātou, ohage ko tona tuʼu ia Mateo 25:34-40.

Neʼe fakamaʼa te hahaʼi ʼa te ʼAtua

19. a) Neʼe feafeaʼi ki ʼihi hanatou “fakatahi kia nātou ʼaki te ʼu aga fakakākā”? b) Koteā te faka ʼuhiga ʼo te fasiga palalau ʼaē “ ʼo aʼu ki te temi fakaʼosi”? (vakaʼi te nota ʼi te lalo pasina.)

¹⁹ ʼI te temi ʼaia neʼe mole nātou kaugana fuli ki te ʼAtua ʼaki he ʼu manatu ʼe lelei. Neʼe fakatokagaʼi e te ʼaselo, ʼo fēnei: “Tokolahi ʼe nātou fakatahi anai kia nātou ʼaki te aga fakakākā. Pea ko ʼihi ia nātou ʼaē ʼe fakasiosio mamaʼo ʼe nātou tūkia anai, moʼo fai te gāue fufulu ʼuhi ko nātou, pea mo fakamaʼa, pea mo fakahihina, ʼo aʼu ki te temi fakaʼosi; heʼe kei toe age te temi fakakatofa iad.” (Taniela 11:34b, 35). Ko ʼihi neʼe nātou fia logo ki te moʼoni, kae neʼe mole nātou fia kaugana ki te ʼAtua. Ko ʼihi neʼe hage ʼe nātou tali te logo lelei, kae tālā ia neʼe nātou gāue maʼa te ʼu puleʼaga. Ko te fakamatala mai te fenua, ʼe tou lau fēnei: “Ko ʼihi ʼi te ʼu hahaʼi agaaga fakakākā ʼaia neʼe ko te kau kominisi neʼe hū fakakākā ki te kautahi ʼo te ʼAliki, ʼo nātou fakahā he toe faiga fakamalotoloto, pea neʼe tuku age kia nātou te ʼu gāue maʼuhiga ʼi te kautahi ʼo Sehova.”

20. He koʼe neʼe tuku e Sehova ke “tūkia” ʼihi ʼu kilisitiano agatonu ʼuhi ko te kau hahaʼi malualoi neʼe hū fakakākā ki te kokelekasio?

²⁰ Ko nātou ʼaē neʼe hū fakakākā ki te kokelekasio, neʼe nātou faka fealagia ke puke e te ʼu puleʼaga ʼihi kau agatonu. He koʼe neʼe tuku e Sehova ke hoko he ʼu faʼahiga meʼa feiā? ʼUhi ke fai he fufulu, he fakamaʼa. Ohage ko Sesu “neʼe ina ako te talagafua ʼaki te ʼu mamahi”, pea ko te ʼu nefesi agatonu ʼaia neʼe nātou akoʼi te nofo ʼutaki mai te ʼahiʼahiʼi ʼo tanatou tui (Hepeleo 5:8; Sake 1:2, 3; vakaʼi ia Malakia 3:3). Koia neʼe ‘fufulu, fakamaʼa, pea fakahihina’ ai nātou. ʼE fiafia lahi anai te kau agatonu ʼaia mokā hoko anai te temi fakakatofa ʼaē ke nātou maʼu ai tonatou fakapale ʼuhi ko tanatou nofo ʼutaki. ʼE tou vakaʼi anai te faʼahi ʼaia mokā tou hoko atu tatatou vakaʼi ʼaē ʼo te ʼu lea faka polofeta ʼo Taniela.

[Nota ʼi te lalo pasina]

Kei koutou manatuʼi koa?

◻ He koʼe ʼe tonu ke tou ʼamanaki ke tou maʼu ia ʼaho nei he mālama lelei ki te lea faka polofeta ʼo Taniela?

◻ ʼE faka ʼuhiga feafeaʼi te haga ʼaē ʼo te hau ʼo te potu tokelau ʼo ‘fai te ʼu hāūhāū pea ʼe iku lelei’?

◻ Neʼe fakakikite feafeaʼi e te kalasi ʼo te kaugana ia te toe hā ʼo te “meʼa fakalialia”?

◻ Neʼe feafeaʼi te “tūkia, te mālo, pea mo te maʼu ʼo te kiʼi tokoni veliveli” e te toe ʼo te kau kilisitiano fakanofo’?

[Paki ʼo te pasina 15]

ʼI te pule ʼa Hitler, ko te hau ʼo te potu tokelau neʼe toe mālohi ʼi tana ʼosi lavā ʼaē ʼi te hau ʼo te potu toga ʼi te taʼu 1918.

[Paki ʼo te pasina 16]

Neʼe faiga te kau takitaki ʼo te keletiate ke nātou taupau maʼu he ʼu felogoi lelei mo te hau ʼo te potu tokelau.

[Haʼuʼaga ʼo te paki]

Zoran/Sipa Press