Ko Ai Koa ʼAē ʼe Tui Ki Te ʼu Laumālie Agakovi?
ʼE KOUTOU faka tui koa ko te ʼu laumālie fakapulipuli ʼe feala ke nātou fai he meʼa ki tokotou maʼuli? Tokolahi ʼe nātou tali anai fakahagatonu, kailoa. Tatau aipe peʼe nātou fakamoʼoni ʼe ʼi ai te ʼAtua, ʼe nātou kataʼi te manatu ʼaē ʼe ʼi ai te ʼu meʼa fakapulipuli agakovi ʼe māʼoluga age ia ʼi te tagata.
ʼE mālohi te mafola ʼaē ʼo te heʼe tui ʼo ʼuhiga mo te ʼu laumālie fakapulipuli ʼi te Potu Hihifo heʼe ko tona tahi tupuʼaga ko te mālohi ʼaē ʼo te Keletiate, ʼaē ʼi te lolotoga ʼo te ʼu sēkulō neʼe ina akonaki ko te kele neʼe ko te lotomalie ia ʼaia ʼo te ʼatulaulau, neʼe tuʼu ia ʼi te vāhaʼa ʼo te lagi pea mo te ʼifeli ʼaē ʼi lalo ʼo te kele. ʼO mulimuli pe ki te akonaki ʼaia, ko te kau ʼaselo neʼe nātou maʼu te lelei ʼo te lagi kae ki te kau temonio neʼe tuku nātou ia ke nātou gāue ki te ʼu meʼa ʼaē ʼi ʼifeli.
Kapau ko te ʼu poto ʼaenī kua maʼu e te tagata neʼe nātou uga te hahaʼi ke nātou situʼa ki te ʼu manatu hāla ʼaē ʼo ʼuhiga mo te faʼufaʼu ʼo te ʼatulaulau, ko te tui ʼaē ki te ʼu laumālie ʼe mole kei ʼi ai hona ʼaoga. ʼE ʼui e te Nouvelle Encyclopédie britannique (fakapilitānia), ʼo fēnei: “Ko te akonaki ʼaē ʼo te ʼi ai ʼo te kau ʼaselo pea mo te kau temonio neʼe kua hage ia ʼe mole hona ʼuhiga ʼi te kua fai ʼaē ʼo te fakafeagai ʼa Copernic (ʼe fakatafito ki te ʼu akonaki ʼa te tagata sivi fetuʼu Polonia ko Copernic) ʼi te 16 sēkulō. Neʼe tala fakahagatonu e Copernic ko te Kele neʼe mole ko te lotomalie ia ʼo te ʼatulaulau, kae ko te fetuʼu ia ʼe kau ki te fakatuʼutuʼu ʼo te laʼā ʼaē ko te kiʼi koga veliveli ʼosi ʼo te ʼu tuʼuga fetuʼu ʼaē ʼe mole hona gataʼaga ʼi te ʼatulaulau—ko te ʼu talanoa ʼaē ki te kau ʼaselo pea mo te kau temonio ʼe hage ia ʼe mole kei ʼi ai honatou ʼaoga.”
ʼE mahino ia ko te tokolahi ʼe mole nātou faka tui ki te ʼu laumālie agakovi, kae ko te toko miliona ʼe nātou faka tui ki ai. Ko te kau ʼaselo talagataʼa neʼe lahi tanatou gāue ki te ʼu lotu, ʼi te temi muʼa pea mo te temi nei. ʼE mole gata ʼaki pe tanatou fakahehemaʼi te meʼa maʼuhiga ʼo te faʼahi fakalaumālie, ko te kau ʼaselo agakovi ʼe nātou gāue ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe kovi, ohage la ko te tau, ko te hoge, pea mo te ʼu mafuike, ʼo toe feiā aipe ko te kau fakaneke ʼo te mahaki, pea mo te ʼu fihifihia fakaʼatamai, pea mo te mate.
Ko Satana te Tevolo, e ko te laumālie agakovi tāfito ki te Lotu Faka Kilisitiano pea mo te Lotu Faka Sutea, ʼe higoaʼi ia e te hahaʼi ʼo te lotu Mahometa ko Iblīs. ʼI te lotu ʼāfea ʼa te kau Pelesia ʼaē ko te Zoroastrisme, ko Angra Mainyu. Ki te lotu Gnosticisme, ʼaē neʼe mālohi ʼi te lua pea mo te tolu sēkulō ʼo totatou temi, neʼe hage kia ia ko Satana neʼe ko te Démiurge (ko te Tupuʼaga ʼo te agakovi), ko te kupu neʼe foaki ki te ʼatua maheka mo taulalo, pea ʼaki te fakapōʼuli ʼaē ʼa te malamanei neʼe nātou atolasioʼi.
Ko te ʼu laumālie agakovi ʼaē ʼe mālalo age ia Satana ʼe maʼuhiga tonatou tuʼulaga ʼi te ʼu lotu ʼaē ʼi te potu Hahake. ʼI te manatu ʼa te kau Inituisi ko te kau asura (ko te kau temonio) ʼe nātou fakafeagai ki te kau deva (te ʼu ʼatua). ʼI te kau asura ʼaia, ʼe nātou matataku tāfito ki te kau rākṣasa, ko te ʼu meʼa fakalialia ʼe nātou taka ʼi te ʼu tānuma.
ʼE faka ʼuhiga e te kau Putisi te kau temonio ohage ko he ʼu mālohi takitokotahi e tahi ʼalu pe ʼi tona ʼulugaaga ʼe nātou fakafeagai ki te tagata ke ʼaua naʼa aʼu ki te Nirvāna, ʼaē ko te puliʼaga ʼo te holi. Ia nātou ʼaia ʼe ʼi ai ia Mâra, ʼaē ko te pule ʼo te fai fakahala pea mo tona ʼu ʼofafine e tolu ko Rati (te Holi), Rāga (te Fakafiafia), pea mo Tanha (te Lotohoha).
Ko te kau atolasio Siaina ʼe nātou fakaʼaogaʼi te ʼu afi, te ʼu taume, pea mo te ʼu meʼa ʼe fakapā moʼo puipui ʼonatou mai te ʼu kuei, ʼaē ko te kau temonio. Ko te ʼu lotu Saponia neʼe nātou toe faka tui ʼe lahi te ʼu temonio, ʼaē ʼe kau ai te ʼu tengu fakamataku, ʼaē ko te ʼu laumālie ʼe nātou ulusino ʼi te hahaʼi ʼo aʼu ki te temi ʼaē ʼe kapu ai nātou e he patele ʼaki ni ʼu faikole peʼe ko ni ʼu faʼahiga talanoa.
ʼI te manatu ʼaē ʼa te ʼu ʼuluaki lotu ʼaē ʼi Asia, Afelika, Oseania, pea mo te kau Amelika ʼo te Potu Tokelau, Toga, Latina, ko te ʼu laumālie ʼe feala ke agalelei peʼe agakovi ʼo mulimuli pe ki te ʼu ʼaluʼaga ʼo te temi pea mo te agaaga ʼo tonatou ʼu loto. Ko te hahaʼi neʼe nātou tauhi ki te ʼu laumālie ʼaia ke ʼaua naʼa hoko he tuʼutāmaki kia nātou pea ke nātou maʼu ai he ʼu lelei.
ʼO fakatahiʼi ki te ʼu meʼa fuli ʼaia, ko te tokaga ʼaupito ʼaē ki te ʼu meʼa fakamanamana pea mo fakatemonio, ʼe ʼiloga ʼaki ai ko te tui ʼaē ʼo ʼuhiga mo te ʼu laumālie agakovi neʼe ko he meʼa mālohi ia talu mai fualoa. Kae ʼe ko he meʼa fakapotopoto koa te tui ʼe ʼi ai moʼoni te ʼu laumālie feiā? ʼE fakahā e te Tohi-Tapu ʼe nātou maʼuʼuli moʼoni. Kae, kapau ʼe nātou maʼuʼuli, he koʼe koa ʼe tuku e Sehova ia nātou ke nātou fai he ʼu meʼa ʼe kovi ki te tagata?