ʼU Mātuʼa, Koutou Puipui Tokotou Tofiʼa Maʼuhiga

Ko te poto ʼe ko he puipuiʼaga . . . ʼe ina hāofaki ia nātou ʼaē ʼe nātou maʼu.” ​—⁠Tagata Tānaki 7:⁠12.

1. He koʼe ʼe tonu ki te ʼu mātuʼa ke nātou faka ʼuhiga tanatou ʼu fānau ohage ko he ʼu meʼa ʼofa?

KA FAKATUPU e he ʼu mātuʼa he tamasiʼi, ko tona ʼu agaaga pea mo tana aga ʼe tatau mo nāua. ʼI te Tohi-Tapu ʼe fakahigoaʼi te ʼu kiʼi tamaliki ʼaia ʼe “ko he tofiʼa mai iā Sehova.” (Pesalemo 127:3) Mai tona ʼaluʼaga ʼaē ko Sehova te Matapuna ʼo Te Maʼuli, koia ʼe tou ʼui ai ʼe ko hana ʼu fānau ʼaē neʼe ina foaki ki te ʼu mātuʼa ke nātou taupau. (Pesalemo 36:9) ʼU mātuʼa, koteā takotou manatu ki te meʼa ʼofa maʼuhiga ʼaia mai te ʼAtua?

2. Neʼe koteā te tali ʼa Manoa ʼi tana ʼiloʼi ʼaē ʼe maʼu anai tana tamasiʼi?

² ʼE mahino ia, ʼe tali anai e te ʼu mātuʼa ia te taʼi meʼa ʼofa ʼaia ʼaki te agavaivai pea mo he loto fakafetaʼi. Kua hili nei kiai taʼu e 3 000 tupu, neʼe agavaivai pea mo loto fakafetaʼi ia te tagata Iselaele ko Manoa, ʼi te temi ʼaē neʼe fakahā age e te ʼāselo ki tona ʼohoana, ʼe ina maʼu anai tana tamasiʼi. ʼI tana maʼu te logo lelei ʼaia, neʼe faikole fēnei ia Manoa: “Fakalelei, Sehova. Ko te tagata ʼo te ʼAtua moʼoni ʼaenī neʼe hoki ke fekauʼi mai, fakalelei tou loto kae ke toe liliu mai [te tagata ʼaia] kiā māua pea mo ina fakahā mai te meʼa ʼaē ʼe tonu ke mā fai ki te tamasiʼi ʼaē ka tupu.” (Kau Tuʼi Fakamāu 13:8) ʼU mātuʼa, koteā te ako ʼe koutou lava tāʼofi ʼi te faʼifaʼitaki ʼa Manoa?

ʼE ʼAoga Te Tokoni ʼa Te ʼAtua ʼi Te Temi Nei

3. He koʼe ʼe ʼaoga tāfito ia ʼaho nei te tokoni ʼa Sehova moʼo pusiaki te fānau?

³ ʼI te temi nei kua maʼuhiga age te tokoni ʼa Sehova ki te ʼu mātuʼa moʼo pusiaki tanatou ʼu fānau. Koteā tona tupuʼaga? Heʼe ko Satana pea mo tana ʼu ʼāselo kua lī ifo mai te lagi ki te kele. Pea ʼi te Tohi-Tapu, ʼe fakatokaga fēnei mai: “Malaia ki te kelekele . . . koteuhi kua hifo ifo kia [koutou] te tiapolo mo he hauhau fakamataku, i tana iloi ko te temi siʼi kei toe kia te ia.” (Apokalipesi 12:​7-9, 12) ʼI te Tohi-Tapu, ʼe fakamahino fēnei: “O hage ko he laione e gugulu, e [ina] kumi he tahi ke ina kai.” (1 Petelo 5:8) ʼI te agamāhani, ʼe ʼohofi e te ʼu laione te ʼu manu vaivai, ohage ko te ʼu ʼuhi. Koia, ʼe kumi fakapototopo anai e te ʼu mātuʼa Kilisitiano ia te tokoni ʼa Sehova moʼo puipui tanatou ʼu fānau. ʼE koutou faʼafai mālohi koa ke koutou puipui takotou fānau?

4. (a) Kapau ʼe ʼiloʼi e te ʼu mātuʼa ʼe feʼaluʼaki he laione ʼi te kolo, koteā ʼaē ka nātou fai anai? (b) Koteā ʼaē ʼe ʼaoga ki te fānau moʼo puipui ʼo nātou?

⁴ Kapau ʼe koutou ʼiloʼi ʼe feʼaluʼaki he laione ʼi tokotou kolo, ʼe mahino ia ʼe koutou foimo puipui anai takotou ʼu fānau. Ko Satana ʼe hage pe ko he manu fekai. ʼE ina fia fakahalaʼi te hahaʼi ʼa te ʼAtua, ke mole nātou maʼu ia te ʼofa ʼo te ʼAtua. (Sopo 2:​1-7; 1 Soane 5:19) Pea ki te faʼahi ʼaia ko te fānau ʼe faigafua tonatou kākāʼi. Koia ke mole nātou tō ki te ʼu hele ʼa te Tevolo, ʼe tonu ke nātou ʼiloʼi ia Sehova pea mo fakalogo ki ai, pea ko te mālama ki te Tohi-Tapu ʼe maʼuhiga. Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “Ko te faka ʼuhiga ʼaenī ʼo te maʼuli heʼegata, ke nātou ako ke nātou ʼiloʼi ia koe, te ʼAtua moʼoni e tahi, pea mo ia ʼaē neʼe ke fekauʼi mai, ia Sesu Kilisito.” (Soane 17:​3, MN ) Tahi ʼaē, ʼe ʼaoga ki te ʼu fānau ia te poto​—⁠te fealagia ʼaē ke nātou mahino pea mo maʼuliʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou ako. Kapau “ko te poto ʼe ina hāofaki ia nātou ʼaē ʼe nātou maʼu,” pea ʼe tonu kiā koutou ʼu mātuʼa ke koutou fakahū ia te moʼoni ki te loto ʼo takotou ʼu fānau. (Tagata Tānaki 7:12) ʼU mātuʼa, e feafeaʼi hakotou fai ia te faʼahi ʼaia?

5. (a) ʼE lava fakatuputupu feafeaʼi ia te poto ʼi te fānau? (b) ʼE fakamahinohino feafeaʼi e te ʼu Tāʼaga Lea ia te maʼuhiga ʼo te poto?

⁵ ʼE feala pea ʼe tonu ke koutou lau te Folafola ʼa te ʼAtua ki takotou ʼu fānau. Kae ʼe mole gata pe ʼi takotou tokoni ʼaē ke nātou ʼofa pea mo fakalogo kiā Sehova, ʼe tonu ke toe mahino kiā nātou pe koʼe ʼe tonu ke nātou fai ia te faʼahi ʼaia. Tou toʼo he faʼifaʼitaki: ʼE lagi neʼe kua ʼui age pe ki he tamasiʼi, kapau ʼe fia fakalaka ʼi te ala pea ʼe tonu muʼa ke ina sioʼi peʼe ʼi ai he ʼu motokā ʼi te faʼahi mataʼu pea mo te faʼahi hema. Kae ko ʼihi tamaliki ʼe mole nātou fakalogo. Koteā tona tupuʼaga? Koteʼuhi lagi neʼe mole fakamahino liuliuga age kiā nātou ke malave ki tonatou ʼatamai te tuʼutāmaki ʼo honatou fakaʼī e he motokā, pea ke tekeʼi te “agavale” ʼaē ʼe feala ke nātou tuʼutāmaki ai. ʼE tonu ke maʼu he temi fualoa moʼo fakatuputupu ʼi te fānau ia te poto pea mo te faʼa kātaki. Pea ko te poto ʼe maʼuhiga ʼaupito ia! ʼE ʼui ʼi te Tohi-Tapu: “Ko tona ʼu ala ʼe ko te ʼu ala ʼe matalelei ʼaupito, pea ko tona ʼu ala fuli pe ʼe tokalelei. ʼE ko he fuʼu ʼakau ʼo te maʼuli kiā nātou ʼaē ʼe nātou tapiki kiai, pea kiā nātou ʼaē ʼe nātou puke maʼu, ʼe tonu ke kalagaʼi nātou ko he hahaʼi fiafia.”​—⁠Tāʼaga Lea 3:​13-18; 22:⁠15.

Te Akonaki ʼAē ʼe Maʼu Ai Te Poto

6. (a) He koʼe ko te fānau ʼi te agamāhani ʼe nātou fai ia te ʼu aga ʼaē ʼe kovi? (b) Koteā te fakahala ʼaē ʼe lolotoga hoko?

⁶ ʼI te agamāhani ʼe fai e te tamaliki te ʼu aga ʼaē ʼe kovi heʼe ko te ako ʼaē neʼe foaki age kiā nātou neʼe mole malave ki ʼonatou loto. ʼE faigaʼi e te Tevolo ke ina kākāʼi ia te loto ʼo te tamaliki. ʼE ina fakatuʼutuʼu ke nātou tō ki te ʼu fakahala ʼo tona mālama ʼaenī. ʼE ina toe faigaʼi foki ke ina fakanekeneke tonatou ʼuhiga agahala ke tupu ai hanatou fai he ʼu meʼa ʼe kovi. (Senesi 8:21; Pesalemo 51:5) Koia, ʼe tonu ai ke mahino ki te ʼu mātuʼa ʼe lolotoga fai nei te fakahala mālohi ki te loto ʼo tanatou ʼu fānau.

7. He koʼe ʼe mole feʼauga pe ʼi te fakahā age ki te tamasiʼi ia te meʼa ʼaē ʼe lelei peʼe ko te meʼa ʼaē ʼe kovi?

⁷ ʼI te agamāhani, ʼe fakahā e te ʼu mātuʼa ki te tamasiʼi ia te meʼa ʼaē ʼe lelei pea mo te meʼa ʼaē ʼe kovi, ʼo nātou manatu kua nātou akoʼi age te ʼu pelesepeto ʼaē ke ina maʼuliʼi. ʼE lagi nātou ʼui age ki te tamasiʼi ʼe mole lelei ia te loi, mo te kaihaʼa, peʼe ko te fai folonikasio. Kae ʼe tonu ki te tamasiʼi ke mahino pe koʼe ʼe tonu ke fakalogo ki te ʼu fakatotonu ʼaia, kae ke ʼaua naʼa ina muliʼi te tokoni ʼuhi pe he neʼe ʼui age e tanā ʼu mātuʼa. Ko te ʼu fakatotonu ʼaia ʼe ko te ʼu lao ʼa Sehova. ʼE tonu ke mahino ki te tamasiʼi ʼe ko he aga fakapotopoto hana fakalogo ki te ʼu fakatotonu ʼa te ʼAtua.​—⁠Tāʼaga Lea 6:​16-19; Hepeleo 13:⁠4.

8. Koteā te faʼahiga ako ʼaē ʼe feala ai ki te fānau ke nātou fai he ʼu tonu ʼe fakapotopoto?

⁸ ʼE lahi te ʼu meʼa ohage la ko te ʼu naunau faigataʼa ʼo te ʼatulaulau, mo te ʼu meʼa kehekehe ʼaē neʼe fakatupu ʼi te kele, mo te ʼu fasiga taʼu kehekehe, ʼe tokoni anai ki te tamasiʼi ke mahino ki te poto ʼaupito ʼo te Tupuʼaga. (Loma 1:20; Hepeleo 3:4) Tahi ʼaē, ʼe tonu ke ʼiloʼi e te tamasiʼi ko te ʼAtua ʼe ʼofa kiā ia pea neʼe ina fai te fakatuʼutuʼu ʼaki te sākilifisio ʼo Tona ʼAlo ke feala ai hana maʼu ia te maʼuli heʼegata, pea kapau ʼe fakalogo ki te ʼu fakatotonu ʼa te ʼAtua ʼe ina fakafiafia anai tona loto. Pea ʼe fia tauhi anai te tamasiʼi kiā Sehova, logola te ʼu fakahala ʼaē ʼe fai age e te Tevolo kiā ia.​—⁠Tāʼaga Lea 22:6; 27:11; Soane 3:⁠16.

9. (a) Koteā ʼaē ʼe ʼaoga moʼo fai ia te ako ʼaē ka ina puipui he tamasiʼi? (b) Koteā ʼaē ʼe fakatotonu ki te ʼu tāmai ke nātou fai, pea koteā ʼaē ʼe fakamaʼua kiai?

⁹ ʼE ʼaoga he temi fualoa, mo he tokaga pea mo he ʼu fakatuʼutuʼu moʼo fakahoko ia te ako ʼaē ka ina puipui te tamasiʼi pea mo uga ia ia ke ina fai ia te meʼa ʼaē ʼe lelei. Ke fakahoko e te ʼu mātuʼa ia te ako ʼaia, ʼe tonu ke nātou tali ia te takitaki ʼaē ʼe haʼu mai te ʼAtua. ʼE ʼui fēnei ʼi te Tohi-Tapu: “ ʼU tāmai . . . koutou haga akoʼi age [ki takotou fānau] te akonaki pea mo te ʼu fakatokaga ʼa Sehova.” (Efeso 6:​4, MN ) Koteā tona faka ʼuhiga? ʼI te faka Keleka ko te kupu “fakatokaga” ko tona faka ʼuhiga “ke kita ʼai he ʼu manatu ki te ʼatamai.” Koia ko te ʼu tāmai ʼaē ʼe fakaloto mālohiʼi tāfito ke nātou ʼai ki te ʼatamai ʼo tanatou fānau ia te ʼu manatu ʼa Sehova. ʼE mahino ia ko he hāofaki lahi anai ʼaia ki te tamaliki! Kapau ʼe nofo ʼi te ʼatamai ʼo te fānau ia te ʼu manatu ʼa te ʼAtua, mo tana faʼahiga fakakaukau, pea ʼe puipui anai nātou mai te ʼu meʼa ʼaē ʼe kovi.

ʼE Fakatafito ʼAki Ia Te ʼOfa

10. Moʼo akoʼi fakalelei takotou tamasiʼi, koteā te puani maʼuhiga ʼe tonu ke koutou ʼiloʼi?

¹⁰ Kae ke feala hakotou pusiaki fakalelei takotou tamasiʼi, ʼe tonu ke koutou fai ʼaki te ʼofa. Pea ko te faʼahi ʼaē ʼe maʼuhiga tāfito kiai, ʼe ko te felogoi lelei. Koutou kumi ke koutou ʼiloʼi te ʼu manatu pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe hoko ʼi te maʼuli ʼo takotou tamasiʼi. ʼI he temi mālōlō, koutou faigaʼi ʼaki he aga fakaʼeteʼete ke palalau ʼatu. ʼI ʼihi temi, ʼe koutou punamaʼuli anai ʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe ina fakahā atu. ʼAua naʼa koutou fakahā ʼe koutou ʼiʼita, kae koutou fakalogo fakalelei.

11. ʼE lava fakahū feafeaʼi e he tāmai peʼe ko he faʼē ki te loto ʼo te tamasiʼi ia te manatu ʼa te ʼAtua?

¹¹ ʼE moʼoni, lagi kua koutou lau liuliuga age ki takotou tamasiʼi ʼi te Tohi-Tapu, ia te ʼu lao ʼa te ʼAtua ʼaē ʼe ina tapuʼi te ʼu felāveʼi fakasino. (1 Kolonito 6:18; Efeso 5:5) Kua lagi ʼiloʼi e takotou fānau ia te meʼa ʼaē ʼe leleiʼia pea mo fehiʼa kiai ia Sehova. Kae ko te akoʼi ʼo te manatu ʼa Sehova ki he tamasiʼi, ʼe fakamaʼua kiai te tahi faʼahi. ʼE tonu ke mahino ki te fānau ʼe maʼuhiga te ʼu lao ʼa Sehova. ʼE tonu ke nātou tui papau ko te ʼu lao ʼa Sehova ʼe faitotonu pea mo fua lelei, pea ko tanatou fakalogo ki te ʼu lao ʼaia, ʼe lelei pea ʼe nātou fakahā ai tonatou ʼofa. Kapau ʼe koutou fai palalau mo takotou fānau, ʼo koutou fakakaukauʼi ia nātou ʼaki te Tohi-Tapu ke feala ai hanatou tali te manatu ʼa te ʼAtua, pea ʼe kua koutou fakahū te manatu ʼa te ʼAtua ki tonatou ʼatamai.

12. ʼE lava tokoni feafeaʼi he tāmai peʼe ko he faʼē ki hana tamasiʼi ke ina maʼu te manatu ʼaē ʼe lelei ʼo ʼuhiga mo te ʼu felāveʼi fakasino?

¹² Ka koutou fai palalau ki te ʼu felāveʼi fakasino, ʼe feala ke koutou fehuʼi age: “ ʼI tau manatu ko te fakalogo ʼaē ki te lao ʼa Sehova ke ʼaua naʼa kita fai he ʼu felāveʼi fakasino ʼi muʼa ʼo tata ʼohoana, ʼe pulihi ai koa tota fiafia?” Koutou fakaloto mālohiʼi ke ina fakahā atu tana manatu. ʼI takotou kua ʼosi talanoa ki te fakatuʼutuʼu taulekaleka ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te fakatupu ʼo he tamasiʼi, ʼe feala hakotou fehuʼi age: “ ʼI tau manatu, ko totatou ʼAtua ʼofa neʼe ina fai koa he ʼu lao ke mole tou fiafia ai? Peʼe ʼi tau manatu, ʼe ina foaki mai koa tana ʼu lao moʼo fakafiafia pea mo puipui tatou?” (Pesalemo 119:​1, 2; Isaia 48:17) Koutou faiga ke koutou ʼiloʼi ia tana manatu ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia. ʼE feala anai ke koutou fakahā age ko te ʼu felāveʼi fakasino heʼeʼaoga, ʼe iku ki te lotomamahi pea mo te ʼu fihifihia. (2 Samuel 13:​1-33) Kapau ʼe koutou palalau mo takotou tamasiʼi ke mahino pea mo ina tali te manatu ʼa te ʼAtua, kua lahi te ʼu meʼa ʼaē kua koutou fai moʼo fakahū ia te manatu ʼa te ʼAtua ki tona ʼatamai. Kae ʼe ʼi ai te tahi meʼa ʼe tonu ke koutou fai.

13. Kapau ʼe mahino te tamasiʼi ki te ʼu meʼa ʼaē ʼe loto kiai te ʼAtua, koteā ʼaē ka ina uga anai ia ia ke fakalogo kiā Sehova?

¹³ ʼAki he aga fakapotopoto, ʼe mole gata ʼaki pe anai takotou akoʼi ki takotou fānau ia te ʼu ikuʼaga kovi ʼo tana mole fakalogo kiā Sehova, kae ʼe koutou toe fakamahino age ʼe malave ki te loto ʼo Sehova te ʼu meʼa ʼaē ʼe tou fai. ʼAki te Tohi-Tapu, koutou fakahā age ʼe feala ke lotomamahi ia Sehova ʼi tata mole fai ia tona finegalo. (Pesalemo 78:41) ʼE feala hakotou fehuʼi age, “He koʼe ʼe mole ke fia fakamamahiʼi te loto ʼo Sehova?” pea koutou fakamahino age: “Ko Satana ia te fili ʼo te ʼAtua, ʼe ina ʼui ʼe tou tauhi fakakākā kiā Sehova heʼe mole tou ʼofa kiā te ia.” Pea koutou fakahā age ko Sopo, ʼi tana nofo agatonu neʼe ina fakafiafia ia te loto ʼo te ʼAtua, pea mo ina fakahā ai te gutuloi ʼaē ʼa Satana. (Sopo 1:​9-11; 27:5) ʼE tonu ke mahino ki te tamasiʼi, ʼaki tana aga ʼe feala ke ina fakamamahiʼi peʼe ke ina fakafiafia ia Sehova. (Tāʼaga Lea 27:11) Koutou fakaʼaogaʼi te tohi Écoute le grand Enseignanta moʼo akoʼi ki te fānau te ako ʼaia pea mo ʼihi age ako maʼuhiga.

Te ʼu Fua Lelei

14, 15. (a) Ko te ʼu ako fea ʼo te tohi Enseignant ʼaē neʼe malave ki te ʼu kiʼi tamaliki? (b) Koteā te ʼu fua lelei neʼe koutou maʼu ʼi takotou fakaʼaogaʼi te tohi? (Vakaʼi te fakamatala ʼaē ʼe ʼātakai ʼi te pasina 18 mo te 19.)

¹⁴ ʼI Croatie, ko te kui tagata ʼe ina lau te tohi Enseignant mo tona mokopuna tagata ʼe taʼu 7, ʼe ina ʼui ko tona mokopuna ʼaia neʼe ina ʼui fēnei: “Neʼe fakatotonu mai e taku faʼē te fekau ke au fai, kae neʼe mole au fia fakalogo. Pea neʼe au manatuʼi te kapite ‘ Lʼobéissance te protège, ’ (Te fakalogo ʼe ina puipui koe) pea neʼe au toe liliu ki taku faʼē, ʼo ʼui age ʼe au fakalogo anai kiā ia.” ʼO ʼuhiga mo te kapite “ Pourquoi nous ne devons pas mentir ” (He koʼe ʼe mole tonu ke tou loi) neʼe ʼui fēnei e te taumātuʼa ʼi Floride, ʼi Amelika: “ ʼE tuʼu ai te ʼu fehuʼi moʼo faka fealagia ki te ʼu kiʼi tamaliki ke nātou fakahā te ʼu meʼa ʼaē ʼi ʼonatou loto, pea ke nātou tali tanatou ʼu hala ʼaē ʼi te agamāhani ʼe faigataʼa hanatou tali.”

¹⁵ ʼI te tohi Enseignant ʼe tuʼu ai te ʼu pāki e 230 tupu, pea mo tona ʼu fakamatala. Koutou fakatokagaʼi te palalau fakafetaʼi ʼa te faʼē: “ ʼI te agamāhani, ka sioʼi e taku kiʼi tama he pāki pea mole ina toe loto ke fuli ki he tahi age pasina. ʼE mole gata pe ʼi te matalelei ʼo te ʼu pāki, kae ʼe toe ʼi ai mo te ʼu ako ʼe tou maʼu ai, peʼe nātou uga te ʼu kiʼi tamaliki ke nātou fai he ʼu fehuʼi. ʼO ʼuhiga mo te tahi pāki, ko te tamasiʼi ʼe sio televisio ʼi te kogafale fakapōʼuli, pea neʼe fehuʼi mai e taku kiʼi tama, ‘koteā ʼaē ʼe fai e te kiʼi tama?’ pea ʼe ʼasi mai ʼi tona leʼo neʼe ina ʼiloʼi neʼe kovi te meʼa ʼaē ʼe fai e te kiʼi tama.” Ko te fakamatala ʼi te lalo pāki, ʼe ʼui fēnei ai: “Ko ai ʼaē ʼe sio kiā meʼa fuli ʼe tou fai?”

Ko Te Ako ʼe Maʼuhiga ʼi Totatou Temi

16. Koteā ʼaē ʼe maʼuhiga ke akoʼi ki te fānau ia ʼaho nei, pea koteā tona tupuʼaga?

¹⁶ ʼE ʼaoga ke ʼiloʼi e te fānau peʼe tonu ke fakaʼaogaʼi feafeaʼi te ʼu koga tapu ʼo tonatou sino. Kae ʼe mole faigafua te palalau ki te faʼahi ʼaia. ʼI te sulunale, neʼe ʼui e te fafine faitohi neʼe lahilahi ake ʼi te temi neʼe mole ko he aga fakaʼapaʼapa te talanoa ʼo ʼuhiga mo te ʼu koga tapu ʼo te sino. ʼO ʼuhiga mo te akoʼi ia te faʼahi ʼaia ki tana fānau, neʼe ina tohi fēnei: “Neʼe tonu ke au tekeʼi taku ufiufi.” Ei, kapau ʼe ufiufi te ʼu mātuʼa ʼi te palalau ki te ʼu felāveʼi fakasino, pea ʼe mole nātou hāofaki anai tanatou ʼu fānau mai te faʼahi ʼaia. Heʼe kapau ʼe mole ʼiloʼi e te ʼu tamaliki ia te faʼahi ʼaia, pea ʼe kākāʼi gafua anai nātou e te hahaʼi ʼaē ʼe nātou fakaʼalikiʼi te ʼu kiʼi tamaliki. ʼI te tohi Écoute le grand Enseignant, ʼe talanoa fakaʼapaʼapa ki te ʼu faʼahi ʼaia. ʼE mole tou ʼulihi anai tatatou fānau mo kapau ʼe tou fakamahinohino age ia te ʼu faʼahi ʼo ʼuhiga mo te ʼu felāveʼi fakasino, heʼe kapau ʼe mole tou fai ia te faʼahi ʼaia pea ʼe feala anai ke nātou tuʼutāmaki.

17. ʼE tokoni feafeaʼi ia te tohi Enseignant ki te ʼu mātuʼa ke nātou akoʼi tanatou fānau ke nātou mahino ki te ʼu felāveʼi fakasino?

¹⁷ ʼI te kapite 10, ʼi te palakalafe ʼaē ʼe talanoa ai ki te kau ʼāselo agakovi ʼaē neʼe ʼōmai ki te kele pea neʼe nātou maʼu fānau, ʼe fai te fehuʼi ʼaenī ki te tamasiʼi: “Koteā ʼaē ʼe ke ʼiloʼi ʼo ʼuhiga mo te ʼu felāveʼi fakasino?” ʼE tuʼu ʼi te tohi ia te tali faigafua pea mo fakaʼapaʼapa. Ki muli age, ʼi te kapite 32 ʼe talanoa ai ki te puipui ʼo te fānau mai te hahaʼi ʼaē ʼe nātou fakaʼalikiʼi te ʼu kiʼi tamaliki. Tokolahi te hahaʼi neʼe nātou faitohi mai, ʼo nātou fakahā mai ia te maʼuhiga ʼo te ako ʼaia ʼe foaki ki te fānau. Neʼe ʼui fēnei e te faʼē: “ ʼI te vāhaʼa fakaʼosi ʼaē neʼe ʼalu ai taku kiʼi tama ko Javan ki te tōketā fafine maʼa te ʼu kiʼi tamaliki, neʼe fehuʼi mai e te tōketā pe neʼe kua mā palalau taumātuʼa mo ia ʼo ʼuhiga mo te fakaʼaogaʼi lelei ʼo te ʼu koga tapu ʼo te sino. Pea neʼe ofolele ʼi tamā tala age neʼe kua mā palalau ki te faʼahi ʼaia ʼaki tatatou tohi foʼou Écoute le grand Enseignant.”

18. ʼE fakahā feafeaʼi ʼi te tohi Enseignant ia te fakaʼapaʼapa ʼaē ki te ʼu fakatātā ʼo te ʼu puleʼaga?

¹⁸ Ko te tahi kapite ʼe talanoa ai ki te hisitolia ʼo te ʼu tūpulaga e toko tolu ko Satalake, Mesake, pea mo Apeteneko, ʼaē neʼe mole nātou tulolo iā muʼa ʼo te fakatātā ʼaē neʼe ina fakafofoga te Puleʼaga ʼo Papiloni. (Taniela 3:​1-30) Ko ʼihi, ʼe lagi mole nātou mahino ki te pikipikiga ʼo te tulolo ki he fakatātā pea mo te fakaʼapaʼapa ki te fuka, ohage ko tona fakahā ʼi te tohi Enseignant. Kae koutou fakatokagaʼi te meʼa ʼaē neʼe ʼui e te tagata faitohi ko Edward Gaffney ʼi tona fakafehuʼi ʼi te nusipepa U.S. Catholic. Neʼe ina ʼui, ʼi te ʼosi fakahā age e tona ʼofafine, ʼi tana ʼosi hū ako ʼi te ʼu kalasi veliveli, neʼe ina ako te “faikole foʼou ʼi te faleako,” neʼe ina ʼui age ke ina lau age ia te faikole ʼaia. Neʼe ʼui fēnei e Gaffney: “Neʼe ʼai e tana kiʼi taʼahine tona nima ki tona mafu, pea neʼe ina ʼui fakafiafia fēnei: ‘ ʼE au fakapapau e au agatonu anai ki te fuka . . .’ ” Neʼe toe ʼui fēnei e te tāmai: “Pea fokifā pe neʼe au mahino ki te puani ʼo ʼuhiga mo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, neʼe moʼoni ia tanatou ʼu ako fānau. ʼE ʼi ai te faʼahiga tauhi ki te puleʼaga ʼe kamata akoʼi tautonu ʼi te ʼu faleako ki te ʼu kiʼi tamaliki​—⁠ko te agatonu ki te puleʼaga ʼe mole hona tuʼakoi.”

ʼE ʼAoga Ke Tou Faiga Fakamalotoloto Kiai

19. Koteā te ʼu fakapale ʼe maʼu e te ʼu mātuʼa ʼi tanatou akoʼi tanatou ʼu fānau?

¹⁹ ʼIo, ʼe tonu ke koutou faʼafai lahi moʼo akoʼi takotou fānau. Ko te faʼē ʼi Kansas ʼi Amelika neʼe tagi ʼi tana maʼu te tohi ʼa tana tama. Neʼe tohi fēnei e tana tama: “ ʼE au fiafia ʼi te faʼahiga ako ʼaē neʼe koulua foaki mai, heʼe kua au poto lelei ʼi te takitaki ʼo toku maʼuli. ʼE tāu mo koulua ko taku ʼu mātuʼa ke fakavikiviki koulua.” (Tāʼaga Lea 31:28) Ko te tohi Écoute le grand Enseignant ʼe lava tokoni ki te ʼu mātuʼa e tokolahi moʼo akoʼi tanatou fānau pea moʼo puipui te tofiʼa maʼuhiga ʼaē neʼe foaki age kiā nātou.

20. Koteā ʼaē ʼe tonu ke manatuʼi tuʼumaʼu e te ʼu mātuʼa, pea ʼe tonu ke malave feafeaʼi kiā nātou?

²⁰ ʼE tonu ke tou foaki ki tatatou ʼu fānau he temi ke lahi, mo he tokaga ʼe lahi pea mo he faʼafai. Ko tonatou temi tūpulaga ʼe fakalaka vave. Koutou fakaʼaogaʼi te ʼu faigamālie fuli ke koutou nonofo ai mo nātou pea mo tokoni kiā nātou. ʼE mole koutou fakahemala anai ʼi he temi, heʼe nātou ʼoʼofa anai kiā koutou. Koutou manatuʼi tuʼumaʼu, ko takotou ʼu fānau ʼe ko te meʼa ʼofa neʼe foaki atu e te ʼAtua. ʼE ko he tofiʼa maʼuhiga ia nātou! (Pesalemo 127:​3-5) Koia koutou taupau fakalelei ia te tofiʼa ʼaia, ohage pe ʼe koutou tuʼu maʼua ki te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo takotou faʼahiga taupau ʼo nātou, heʼe ko te maʼua neʼe tuku atu kiā koutou.

[Kiʼi nota]

ʼE Koutou Tali Feafeaʼi Anai?

• He koʼe ʼe ʼaoga tāfito ʼi te temi nei ke puipui e te ʼu mātuʼa tanatou ʼu fānau?

• Koteā te faʼahiga ako ʼe maʼu ai te poto?

• Ko te ʼu akonaki maʼuhiga fea ʼaē ʼe tonu ke koutou vakaʼi mo takotou fānau ia ʼaho nei?

• ʼE tokoni feafeaʼi ia te tohi Enseignant ki te ʼu mātuʼa moʼo akoʼi tanatou ʼu fānau?

[Talanoa/Paki ʼo te pasina 18]

Ako He Tohi Maʼa Te Hahaʼi Fuli

Neʼe fakatuʼutuʼu te tohi Écoute le grand Enseignant moʼo tokoni ki te ʼu mātuʼa pea mo te tahi ʼu hahaʼi lalahi ke nātou lau pea mo fai palalau fakatahi mo te tamaliki ki te ʼu akonaki ʼa Sesu Kilisito. Kae ko te hahaʼi lalahi ʼaē neʼe nātou lau te tohi, neʼe nātou fakahā tanatou leleiʼia ʼaupito te ʼu meʼa ʼaē neʼe nātou ako ai.

Neʼe ʼui fēnei e te tagata ʼi Texas, ʼi Amelika: “ ʼE au leleiʼia te tohi Écoute le grand Enseignant heʼe faigafua tona lau pea mo tana uga te taʼiake fuli pe​—⁠māʼia mo au ʼaenī kua au taʼu 76. Ko te fakamālo ʼaupito ʼaenī ʼa te tagata ʼe tauhi kiā Sehova talu mai tana kei veliveli.”

ʼE fakamatala fēnei e te fafine lautohi mai Lonitoni, ʼi Pilitania: “Ko te ʼu pāki matalelei ʼo te tohi ʼaia ʼe malave ki te ʼu loto ʼa te ʼu mātuʼa ʼo feiā mo te tamaliki. ʼE lelei ʼaupito ia te faʼahiga fai ʼo te ʼu fehuʼi pea mo te fai ʼa te tohi, pea mo lelei ʼaupito ia tana talanoa ki te ʼu fihifihia maʼuhiga, ohage la ʼi te kapite 32, ‘ Comment Jésus a été protégé, ’ (Pe neʼe puipui feafeaʼi ia Sesu).” Neʼe ina fakaʼosi fēnei: “Logola ko te tohi neʼe fakatuʼutuʼu tāfito maʼa te tamaliki ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, kae ʼe au fakafuafua age ko te kau faiako pea mo ʼihi ʼe nātou fiafia lahi anai ʼi hanatou maʼu mo nātou hanatou tohi. ʼE au fakatuʼutuʼu nei ke au fakaʼaogaʼi ʼi te ʼu māhina pea mo te ʼu taʼu ka haʼu.”

Neʼe ʼui e te fafine mai Massachusetts, ʼi Amelika, “neʼe fakakaukauʼi ia te fai ʼo te ʼu pāki.” Neʼe ina ʼui fēnei: “Neʼe au tokagaʼi logola ʼe ko he tohi maʼa te tamaliki, kae ʼe toe tokoni pe foki ia te ʼu fakamatala ʼaē ʼe fai ai ki te hahaʼi lalahi ke nātou fakakaukauʼi tanatou ʼu felogoi takitokotahi mo Sehova.”

Neʼe ʼui fēnei e te fafine mai Maine, ʼi Amelika: “ ʼE ko he tohi lelei ʼaupito! ʼE mole ko he tohi pe maʼa te tamaliki, kae ʼe ko he tohi maʼa tatou fuli ʼaē ko te fānau ʼa te ʼAtua. Neʼe malave ʼaupito ki toku loto, pea neʼe au maʼu ai hoku loto fīmālie pea mo he tokalelei. Neʼe au logoʼi neʼe au ōvi ʼaupito kiā Sehova taku Tāmai. Neʼe ina pulihi te ʼu mamahi fuli ʼaē neʼe nofo mo au lolotoga te ʼu taʼu pea kua au mahino lelei ki tana fakatuʼutuʼu.” Neʼe ina fakaʼosi fēnei: “ ʼE au tokoniʼi te hahaʼi, ke ‘nātou lau te tohi ʼaia.’ ”

Neʼe fakamatala e te fafine mai Kyoto, mai Saponia, mokā ina lau te tohi ki ʼona mokopuna, koʼeni te ʼu fehuʼi neʼe nātou lagaʼi ai: “ ‘Koteā ʼaē ʼe fai e te tamasiʼi tagata ʼaē? He koʼe neʼe akonakiʼi te kiʼi tamasiʼi fafine ʼaenī? Koteā ʼaē ʼe fai e te faʼē ʼaenī? Koteā ʼaē ʼe fai e te laione ʼaenī?’ ʼI te tohi, ʼe akoʼi ai te ʼu meʼa ʼe tou fia fai kiai, koia ʼe au leleiʼia ʼaupito te tohi ʼaia ʼi te ʼu tohi fuli ʼaē ʼe au maʼu.”

ʼE ʼui e te tāmai mai Calgary, ʼi Kanata, ʼi te temi pe ʼaē neʼe maʼu ai te tohi, neʼe ina kamata lau ki tona ʼofafine ʼe taʼu ono mo tona foha ʼe taʼu hiva. ʼE ina fakamatala fēnei: “Neʼe nā leleiʼia atu aipe te tohi ʼaia. Neʼe nā fakalogo fakalelei kiai, pea mo nā tali ki te ʼu fehuʼi ʼi tonā loto. Neʼe hage kiā nāua ʼe nā kau ki te ako, pea neʼe faka fealagia ai kiā nāua ke nā palalau. Kua nā ʼalaʼala, pea ʼe ʼui mai e toku ʼofafine ʼe ina fia ako te tohi foʼou ʼaia ʼi te afiafi fuli.”

ʼI te hili ʼo te tahi ako, neʼe ʼui fēnei e te tāmai: “Ko au mo toku foha neʼe mā palalau loaloaga ʼo ʼuhiga mo Sehova mo tana ʼu fakatuʼutuʼu. Neʼe lahi te ʼu fehuʼi neʼe ina lagaʼi mai te tohi. Neʼe au tagi ʼi tana tauʼinē mai ʼi te moe afiafi pea mo tana kole mai: ‘ ʼE feala la hatā toe fai palalau feiā, heʼe lahi taku ʼu fehuʼi, pea ʼe au fia ʼiloʼi ia meʼa fuli ʼo ʼuhiga mo Sehova.’ ”

[Paki ʼo te pasina 15]

ʼU mātuʼa, koteā te ako ʼe koutou tāʼofi ʼi te faʼifaʼitaki ʼa Manoa?

[Paki ʼo te pasina 16]

ʼU tūpulaga, koteā te ako ʼe koutou tāʼofi ʼi te faʼifaʼitaki ʼa te ʼu Hepeleo e toko tolu?

[Paki ʼo te pasina 17]

Ko te ʼu pāki pea mo tona ʼu fakamatala ʼi te tohi “ Écoute le grand Enseignant ” ʼe ko he ʼu meʼa ako mālohi

Koteā te loi ʼaē neʼe fai e Ananiasi kiā Petelo?

Ko ai ʼaē ʼe sio kiā meʼa fuli ʼe tou fai?