ʼE Tokoni Mai Te Lea Faka Polofeta ʼa Osea Ke Tou Haʼele Mo Te ʼAtua

“ ʼE nātou haʼele anai ʼo mulimuli ia Sehova.”​—Osea 11:⁠10.

1. Koteā te fakatā ʼaē ʼe tou maʼu ʼi te tohi ʼo Osea?

ʼE KOUTOU leleiʼia koa te ʼu kiʼi gaoʼi ʼaē ʼe faʼifaʼitakiʼi e te ʼu hahaʼi faiva pea mo mālie tona hisitolia? ʼI te tohi ʼo Osea ʼi te Tohi-Tapu, ʼe maʼu ai te fakatā.a ʼE fakamatala ai te ʼu meʼa ʼe hoko ʼi te famili ʼo te polofeta ʼa te ʼAtua ko Osea, pea ʼe ʼi ai tona pikipikiga mo te fai ʼohoana fakatātā ʼa Sehova pea mo Iselaele ʼo te temi muʼa, ʼaē neʼe fai ʼaki te fuakava ʼo te Lao ʼa Moisese.

2. Koteā ʼaē ʼe tou ʼiloʼi ʼo ʼuhiga mo Osea?

² Ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe fakamatala ʼi te fakatā ʼaia ʼe tuʼu iā Osea kapite 1. ʼE mahino ia neʼe nofo ia Osea ʼi te telituale ʼo te ʼu telepi e hogofulu ʼo te puleʼaga ʼo Iselaele (ʼaē neʼe toe fakahigoa ko Efalaime, he neʼe ko te telepi ʼaē neʼe maʼuhiga ʼi te puleʼaga ʼaia). Neʼe gāue faka polofeta lolotoga te temi ʼo te ʼu hau fakamuli e fitu ʼo Iselaele, pea mo te ʼu hau ʼo te puleʼaga ʼo Suta ko Usia, mo Sotame, mo Akase, pea mo Esekiasi. (Osea 1:1) Ko Osea neʼe fai fakakikite ia taʼu e teitei 59. Logola ko te tohi ʼaē ʼe fakahigoa ki ai, neʼe fakaʼosi tana tohi ʼi te ʼosi ʼo te taʼu 745 ʼi muʼa ʼo totatou temi, kae ʼe kei maʼuhiga ia ʼaho nei, heʼe ko te ʼu hahaʼi e lauʼi miliona ʼe nātou fakahoko nei te ʼu palalau fakakikite ʼaē ʼe ʼui fēnei: “ ʼE nātou haʼele anai ʼo mulimuli ia Sehova.”​—Osea 11:⁠10.

Te Fakamatala Fakanounou ʼo Te Fakatā

3, 4. Koutou fakamahino fakanounou te ʼu manatu ʼaē ʼe talanoa kiai ia Osea ʼi te kapite 1 ki te 5.

³ Ko he vakaʼi fakanounou ʼo te kapite 1 ki te 5 ʼo te tohi ʼo Osea, ʼe ina fakaloto mālohiʼi anai tatou ke tou haʼele mo te ʼAtua ʼaki te tui pea mo tou haga mulimuli ki tona finegalo. Logola neʼe fai feʼauʼaki ʼi te faʼahi fakalaumālie ia te hahaʼi ʼo te puleʼaga ʼo Iselaele, kae neʼe loto manavaʼofa te ʼAtua kiā nātou ʼi tanatou fakahemala. Neʼe fakatātā te loto manavaʼofa ʼaia ʼaki te aga ʼa Osea ki tona ʼohoana ʼaē ko Komele. ʼI te ʼosi fānauʼi e Komele tanā kiʼi tamasiʼi, neʼe ina maʼu tana ʼu fānau taka e toko lua. Kae neʼe tali pe e Osea ke toe liliu age tona ʼohoana, ohage pe ko te loto manavaʼofa ʼa Sehova ʼo fakamolemole ki te kau Iselaele ʼaē neʼe fakahemala.​—Osea 1:​1–3:⁠5.

⁴ Neʼe tonu ke fakamāu e Sehova te puleʼaga ʼo Iselaele he neʼe mole maʼu ʼi te fenua ia te moʼoni, te lotoʼofa, peʼe ko te ʼatamai mālama ʼo ʼuhiga mo te ʼAtua. Neʼe ina fakamāuʼi te kau tauhi tamapua ʼo Iselaele pea mo te puleʼaga agatuʼu ʼo Suta. Kae ʼi te temi ʼaē neʼe hoko ai “he ʼaluʼaga faigataʼa ʼaupito” ki te hahaʼi ʼa te ʼAtua, neʼe nātou kumi ia Sehova.​—Osea 4:​1–5:⁠15.

Te ʼu Meʼa ʼAē Neʼe Hoko

5, 6. (a) Neʼe feafeaʼi te fai folonikasio ʼi te puleʼaga ʼo te ʼu telepi e hogofulu ʼo Iselaele? (b) He koʼe ʼe maʼuhiga kiā tatou te fakatokaga ʼaē neʼe fai ki Iselaele?

⁵ Neʼe fakatotonu fēnei e te ʼAtua kiā Osea: “ ʼAlu ʼo toʼo hou ʼohoana ʼo te folonikasio pea mo he ʼu fānau ʼo te folonikasio, heʼe ʼuhi ko te folonikasio ʼe maliu kehe te fenua mai ia Sehova.” (Osea 1:2) Neʼe feafeaʼi ia te fai folonikasio ʼi Iselaele? ʼE ʼui fēnei: “Ko te folonikasio neʼe ina fakahēʼi [te hahaʼi ʼo te puleʼaga ʼo te ʼu telepi e hogofulu], pea neʼe nātou mavae mai tonatou ʼAtua ʼuhi ko te folonikasio. . . . Ko takotou ʼu taʼahine ʼe nātou fai folonikasio pea ko te ʼu ʼohoana ʼo tokotou ʼu foha ʼe nātou fai feʼauʼaki. . . . Heʼe ko te ʼu hahaʼi tagata, ʼe nātou nonofo fakaʼū mo te ʼu fafine paomutu, pea ʼaki te ʼu fafine paomutu ʼo te fale lotu ʼe nātou fai te ʼu sākilifisio.”​—Osea 4:​12-14.

⁶ Neʼe mafola ʼi Iselaele te folonikasio ʼi te faʼahi fakasino pea mo te faʼahi fakalaumālie. Koia ʼaē neʼe “tautea” ai e Sehova ia te kau Iselaele. (Osea 1:4; 4:9) ʼE maʼuhiga te fakatokaga ʼaia kiā tatou, heʼe tauteaʼi anai e Sehova ia nātou ʼaē ʼe nātou fai te ʼu aga heʼe ʼaoga pea mo nātou ʼaē ʼe kau ia ʼaho nei ki te tauhi heʼemaʼa. Kae ko nātou ʼaē ʼe haʼele mo te ʼAtua ʼe nātou mulimuli ki tana ʼu lēkula ʼo ʼuhiga mo te tauhi maʼa, pea ʼe nātou ʼiloʼi “ ʼe mole he fai folonikasio . . . ʼe ina maʼu te puleʼaga ʼo Kilisito pea mo te ʼAtua.”​—Efeso 5:​5, MN; Sakopo 1:⁠27.

7. Koteā ʼaē neʼe ina fakatātā ia te ʼohoana ʼa Osea pea mo Komele?

⁷ ʼI te temi ʼaē neʼe ʼohoanaʼi e Osea ia Komele, ʼe ʼasi mai neʼe kei taupoʼou te fafine, pea neʼe nofo agatonu kiā Osea ʼi te temi ʼaē neʼe ina “fānauʼi ai he tama maʼa ia.” (Osea 1:3) Ohage ko te meʼa ʼaē neʼe hoko ʼi te fakatā ʼaia, ʼi te ʼosi faka ʼāteaina pe ʼa te kau Iselaele mai tanatou maʼuli pōpula ʼi Esipito ʼi te taʼu 1513 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe fai e te ʼAtua te fuakava mo nātou, neʼe hage ko he fuakava moʼo fai ʼo he fai ʼohoana ʼe maʼa. ʼI te tali ʼa Iselaele te fuakava ʼaia, neʼe nātou fakapapau ai ʼe nātou nonofo agatonu anai kiā Sehova, tonatou “ ʼohoana.” (Isaia 54:5) Ei, neʼe fakatātā e te fai ʼohoana ʼo Osea mo Komele ia te fai ʼohoana fakatātā ʼa Iselaele mo te ʼAtua. Kae neʼe lahi te ʼu fetogi neʼe hoko!

8. Neʼe tupu feafeaʼi te puleʼaga ʼo te ʼu telepi e hogofulu ʼo Iselaele, pea koteā ʼaē neʼe nātou tauhi kiai?

⁸ Ko Komele, te ʼohoana ʼo Osea, neʼe “toe faitama pea neʼe ina fānauʼi te taʼahine.” Ko te taʼahine ʼaia pea mo te tamasiʼi muli neʼe lagi tutupu mai te fai feʼauʼaki ʼa Komele. (Osea 1: 6, 8) ʼUhi ʼaē heʼe fakatātā e Komele ia Iselaele, ʼe lagi koutou feʼekeʼaki ‘Koteā te fai feʼauʼaki ʼaē neʼe fai e Iselaele?’ ʼI te taʼu 997 ʼi muʼa ʼo totatou temi, ko te ʼu telepi e hogofulu ʼo Iselaele neʼe nātou māvete mo te ʼu telepi ʼo te potu saute ʼo Suta pea mo Pesamino. Ko te tauhi ki te ʼuhiʼi pipi neʼe fakatuʼu ʼi te puleʼaga noleto ʼo te ʼu telepi e hogofulu ʼo Iselaele, ke mole ʼolo te hahaʼi ki Suta moʼo tauhi kiā Sehova ʼi tona fale lotu ʼi Selusalemi. ʼI Iselaele, neʼe lahi ʼaupito te tauhi ki te ʼatua hala ko Paale pea mo te ʼu felāveʼi fakasino heʼe ʼaoga.

9. Ohage ko tona fakakikite iā Osea 1:​6, koteā ʼaē neʼe hoko ki Iselaele?

⁹ ʼI te tupu ʼo te lua toe ʼo Komele, ʼaē ʼe ʼui neʼe ko he toe taka, neʼe ʼui fēnei e te ʼAtua kiā Osea: “Fakahigoa ia ia ko Loluama [ko tona faka ʼuhiga “Neʼe Mole Fakahā Age He Manavaʼofa Kiā Ia”], heʼe mole au toe fakahā anai he manavaʼofa ki te ʼapi ʼo Iselaele, heʼe au molehi moʼoni anai nātou.” (Osea 1:6) Neʼe “molehi” e Sehova ia te kau Iselaele, ʼi te temi ʼaē neʼe ʼave popūla ai nātou e te kau Asilia ʼi te taʼu 740 ʼi muʼa ʼo totatou temi. Kae neʼe fakahā e te ʼAtua tona manavaʼofa ki te ʼu telepi e lua ʼo te puleʼaga ʼo Suta, pea neʼe ina hāofaki nātou kae mole ʼaki te nahau, te heletā, te tau, te ʼu hōsi, peʼe ko te ʼu tagata heka hōsi. (Osea 1:7) ʼI te taʼu 732 ʼi muʼa ʼo totatou temi, ʼi te po pe e tahi, ko te ʼāselo pe e tahi neʼe ina matehi te toko 185 000 kau solia Asilia ʼaē neʼe nātou fakafeagai ki Selusalemi, te kolo muʼa ʼo Suta.​—2 Hau 19:⁠35.

Neʼe Faitotonu Te Tautea ʼAē Neʼe Fai e Sehova Ki Iselaele

10. Koteā ʼaē neʼe fakatātā e te fai feʼauʼaki ʼa Komele?

¹⁰ Neʼe līaki e Komele ia Osea pea neʼe liliu ko te “ ʼohoana ʼo te folonikasio,” ʼo maʼuli feʼauʼaki mo te tahi tagata. Neʼe fakatātā e te feʼauʼaki ʼaia te ʼu fuakava faka politike ʼaē neʼe fai e te puleʼaga ʼo Iselaele mo te ʼu puleʼaga tauhi tamapua pea mo tana fakalogo kiā nātou. Neʼe mole fakamālo ia Iselaele kiā Sehova ʼo ʼuhiga mo te ʼu tapuakina fakasino ʼaē neʼe ina foaki age kiā nātou, kae neʼe nātou fakamālo ki te ʼu ʼatua ʼo te ʼu puleʼaga ʼaia pea mo nātou maumauʼi te fuakava ʼohoana ʼaē neʼe nātou fai mo te ʼAtua, ʼi tanatou kau ki te tauhi hala. ʼE tou mahino ai neʼe faitotonu te tautea ʼaē neʼe fai e Sehova ki Iselaele, ʼuhi ko tana fai feʼauʼaki ʼaia ʼi te faʼahi fakalaumālie!​—Osea 1:2; 2:​2, 12, 13.

11. Koteā ʼaē neʼe hoko ki te fuakava ʼo te Lao ʼi te temi ʼaē neʼe tuku ai e Sehova ke ʼave faka popūla ia Iselaele pea mo Suta?

¹¹ Koteā te fakatūʼā ʼo Iselaele ʼi tana līaki tona ʼOhoana? Ko te ʼAtua neʼe ina “taki [ia ia] ki te toafa” ʼo Papiloni, te puleʼaga ʼaē neʼe mālo ʼi tana tauʼi ia Asilia, te fenua ʼaē neʼe ʼave faka popūla ai te kau Iselaele ʼi te taʼu 740 ʼi muʼa ʼo totatou temi. (Osea 2:14) ʼI te temi ʼaē neʼe tuku ai e Sehova ke fakaʼauha ia te puleʼaga ʼo te ʼu telepi e 10, neʼe mole ina molehi tona fuakava ʼohoana mo te ʼu telepi e 12 ʼo te puleʼaga ʼo Iselaele. ʼI tana tuku ʼaē ke fakaʼauha ia Selusalemi e te kau Papiloni ʼi te taʼu 607 ʼi muʼa ʼo totatou temi, pea mo tuku ke ʼave pōpula te hahaʼi ʼo Suta, neʼe mole ina molehi te fuakava ʼo te Lao ʼa Moisese ʼaē neʼe ina fai ʼaki tona ʼohoana fakatātā mo te ʼu telepi e 12 ʼo Iselaele. Ko te fuakava ʼohoana ʼaia neʼe molehi ʼi te temi ʼaē neʼe līaki ai e te kau takitaki Sutea ia Sesu Kilisito pea mo nātou matehi ia ia ʼi te taʼu 33 ʼo totatou temi.​—Kolose 2:⁠14.

Te Fakatotonu ʼa Sehova Ki Iselaele

12, 13. Koteā te manatu tāfito ʼaē ʼe tou maʼu iā Osea 2:​6-8, pea neʼe hoko feafeaʼi te ʼu palalau ʼaia ki Iselaele?

¹² Neʼe fakatotonu e te ʼAtua ki Iselaele ke ina “līaki tana fai folonikasio,” kae neʼe ina fia muliʼi pe ia ia nātou ʼaē neʼe manako ʼaupito kiā ia. (Osea 2:​2, 5) Neʼe ʼui fēnei ai e Sehova: “Koia ʼe au pupunu tou ala ʼaki te ʼu ʼakau talatala; ei, ʼe au laga anai he kaupā maka ke fakafeagai kiā ia, ke mole ina maʼu tona ʼu ala. Pea ʼe mahino ia ʼe ina tuli anai ia nātou ʼaē ʼe manako ʼaupito kiā ia, kae ʼe mole kaku anai kiā nātou; ei, ʼe ina kumi anai nātou, kae ʼe mole ina maʼu anai nātou. Pea ʼe ina ʼui fēnei anai: ‘ ʼE au fia ʼalu, ʼe au toe fia liliu ki toku ʼohoana, te ʼuluaki, he neʼe lelei age toku maʼuli ʼi te temi ʼaia ʼi toku maʼuli ʼo te temi nei.’ Kae neʼe mole ina fakamoʼoni neʼe ko au ʼaē neʼe au foaki age kiā ia te fulumeto, mo te vino malie pea mo te lolo, pea mo au fakalahi te paʼaga maʼa ia, pea mo te aulo ʼaē neʼe nātou fakaʼaogaʼi moʼo tauhi kiā Paale [peʼe ʼaē “neʼe nātou faʼu ʼaki te fakatātā ʼo Paale,” nota ʼi te lalo pasina].”​—Osea 2:​6-8.

¹³ Logola neʼe kumi e Iselaele te tokoni ʼa te ʼu puleʼaga ʼaē neʼe “manako ʼaupito” kiā ia, kae neʼe mole he tahi ʼi te ʼu puleʼaga ʼaia neʼe feala ke tokoni age kiā ia. Neʼe hage neʼe ʼātakai ia ia e he ʼu tuʼuga vao matuʼa, koia ʼaē neʼe mole feala ai ki te ʼu puleʼaga ʼaia ke nātou tokoni kiā ia. Hili taʼu e tolu ʼi te ʼātakai e Asilia ia Iselaele, ko Samalia tona kolo hau, neʼe tō ʼi te taʼu 740 ʼi muʼa ʼo totatou temi, pea neʼe mole toe fakatuʼu te puleʼaga ʼaē ko ʼona telepi e hogofulu. Neʼe ko te tokosiʼi pe ʼi te kau Iselaele ʼaē neʼe ʼaunofo, neʼe nātou mahino neʼe lelei ʼaupito tonatou maʼuli ʼi te temi ʼaē neʼe tauhi ai tanatou ʼu kui kiā Sehova. Ko te tokosiʼi ʼaia neʼe nātou fakafisi ki te tauhi kiā Paale, pea neʼe nātou faiga ke nātou toe fai he fuakava mo Sehova.

Te Tahi ʼAluʼaga ʼo Te Fakatā

14. Koteā ʼaē neʼe tupu ai te toe maʼuli faka taumātuʼa ʼa Osea pea mo Komele?

¹⁴ Ke tou mahino lelei age ki te pikipikiga ʼo te maʼuli faka taumātuʼa ʼo Osea pea mo te ʼu felogoi ʼa Iselaele mo Sehova, tou vakaʼi te ʼu palalau ʼaenī: “Neʼe ʼui fēnei mai e Sehova kiā au: ‘Toe ʼalu, ʼo ʼofa ki te fafine ʼaē ʼe ʼofa ki ai te tahi tagata pea mo fai feʼauʼaki.’ ” (Osea 3:1) Neʼe fakalogo ia Osea ki te fakatotonu ʼaia ʼo ina toe totogi ia Komele mai te tagata ʼaē neʼe maʼuli ai. Hili ʼaia, pea neʼe fakatotonu mālohi age e Osea ki tona ʼohoana: “Lolotoga ni ʼu ʼaho, ʼe ke nofo anai mo au, ko koe ko toku ʼohoana. ʼE mole tonu ke ke fai folonikasio, pea ʼe mole tonu ke ke nofo mo he tahi tagata.” (Osea 3:​2, 3) Neʼe tali e Komele tona fakatonutonuʼi, pea neʼe nā toe fai tonā maʼuli faka taumātuʼa. Neʼe faka ʼuhiga feafeaʼi te ʼaluʼaga ʼaia ki te ʼu felogoi ʼa te ʼAtua mo te hahaʼi ʼo Iselaele pea mo Suta.

15, 16. (a) Ko te ʼu ʼaluʼaga fea ʼaē neʼe fakahā ai e te ʼAtua tana manavaʼofa ki tana puleʼaga ʼaē neʼe ina fakatonutonuʼi? (b) Neʼe hoko feafeaʼi ia Osea 2:⁠18?

¹⁵ Lolotoga te maʼuli pōpula ʼa Iselaele pea mo Suta ʼi Papiloni, neʼe fakaʼaogaʼi e te ʼAtua tana kau polofeta ke nātou ‘palalau ki tonatou loto.’ Ke fakamolemole age te ʼAtua kiā nātou, neʼe tonu ki tana hahaʼi ke nātou fakahemala pea mo nātou toe liliu ki tonatou ʼOhoana, ohage ko te toe liliu ʼa Komele ki tona ʼohoana. Pea ko tona puleʼaga ʼaē neʼe ina fakatonutonuʼi, ʼe fakamavae anai e Sehova mai te “toafa” ʼo Papiloni, ʼo toe ʼave ki Suta pea mo Selusalemi. (Osea 2:​14, 15) Neʼe ina fakahoko tana fakapapau ʼaia ʼi te taʼu 537 ʼi muʼa ʼo totatou temi.

¹⁶ Neʼe toe fakahoko e te ʼAtua ia te fakapapau ʼaenī: “Ei, ʼe au fai anai maʼa nātou he fuakava ʼi te ʼaho ʼaia ʼo ʼuhiga mo te manu fekai ʼo te ʼu vao, te manu lele ʼi te lagi pea mo te manu ʼaē ʼe totolo; pea ko te nahau, te heletā, pea mo te tau, ʼe au maumauʼi anai pea mo au pulihi anai ʼi te fenua, pea mahino ia ʼe au fakatakoto anai nātou ʼi te fīmālie.” (Osea 2:18) Ko te toe ʼo kau Sutea ʼaē neʼe toe liliu ki tonatou fenua, neʼe nātou māʼuʼuli ʼi te fīmālie, neʼe mole nātou tuʼania ki te ʼu manu. Neʼe toe hoko te lea faka polofeta ʼaia ʼi te taʼu 1919 ʼo totatou temi, ʼi te temi ʼaē neʼe faka ʼāteainaʼi ai te toe ʼo te Iselaele fakalaumālie mai ia “Papiloni Lahi,” te kautahi faka malamanei ʼo te lotu hala. ʼI te temi nei, ʼe nātou māʼuʼuli fīmālie pea mo fiafia ʼi te palatiso fakalaumālie mo tonatou ʼu kaumeʼa, ʼaē ko tanatou ʼamanaki ʼe ko te māʼuʼuli ʼo heʼegata ʼi te kele. ʼE mole maʼu te ʼu agaaga ʼo te ʼu manu ʼi te kau Kilisitiano moʼoni ʼaia.​—Apokalipesi 14:​8, MN; Isaia 11:​6-9; Kalate 6:⁠16.

Te ʼu Ako ʼAē ʼe Tonu Ke Tou Tāʼofi Mai Te Fakatā ʼAia

17-19. (a) Ko te ʼu kalitātē fea ʼo te ʼAtua ʼaē ʼe ʼekenaki tatou ke tou faʼifaʼitakiʼi? (b) ʼE tonu ke malave feafeaʼi kiā tatou te manavaʼofa pea mo te agaʼofa ʼo Sehova?

¹⁷ Ko te ʼAtua ʼe loto manavaʼofa pea mo agaʼofa, pea ʼe tonu ke tou feiā mo tatou. ʼE ko te ʼuluaki ako ʼaia ʼe feala ke tou tāʼofi mai te ʼu ʼuluaki kapite ʼo te tohi ʼo Osea. (Osea 1:​6, 7; 2:23) Ko te tali ʼa te ʼAtua ke loto manavaʼofa ki te kau Iselaele ʼaē neʼe fakahemala, ʼe ʼalutahi mo te tāʼaga lea ʼaenī: “Ko ʼaē ʼe ina ʼuʼufi tana ʼu agahala ʼe mole fua lelei anai kiā ia, kae ko ʼaē ʼe ina vevete pea mo siʼaki, kiā ia ʼaia ʼe fakahā anai ki ai te manavaʼofa.” (Tāʼaga Lea 28:13) Ko te ʼu palalau ʼa te tagata fai pesalemo ʼe toe fakaloto fīmālie kiā nātou ʼaē neʼe agahala kae ʼe nātou fakahemala. ʼE ina ʼui fēnei: “Ko te ʼu sākilifisio ʼaē ʼe fai ki te ʼAtua, ʼe ko he ʼatamai lavea; ko he loto lavea pea mo taʼomia, Ê ʼAtua, ʼe mole ke fehiʼa anai kiai.”​—Pesalemo 51:⁠17.

¹⁸ ʼE hā lelei ʼi te lea faka polofeta ʼa Osea te agaʼofa pea mo te loto manavaʼofa ʼo te ʼAtua ʼaē ʼe tou tauhi ki ai. Tatau aipe peʼe mavae ʼihi mai tana ʼu ala faitotonu, kae ʼe feala hanatou fakahemala pea mo maliu mai tonatou ʼu agahala. Kapau ʼe nātou fai feiā, pea ʼe tali lelei anai nātou e Sehova. Neʼe loto manavaʼofa kiā nātou ʼaē neʼe fakahemala ʼi te puleʼaga ʼo Iselaele, pea ʼi hona ʼaluʼaga fakatātā neʼe ʼohoana mo nātou ʼaia. Logola neʼe nātou talagataʼa kiā Sehova pea mo nātou ‘fakaloto mamahi ia te Maʼoniʼoni ʼo Iselaele, kae neʼe loto manavaʼofa pea mo ina manatuʼi neʼe ko te ʼu hahaʼi ʼe kakano agahala.’ (Pesalemo 78:​38-41) Ko te manavaʼofa ʼaia ʼe tonu ke ina uga tatou ke tou haga haʼele mo Sehova, totatou ʼAtua.

¹⁹ Logola neʼe mafola ʼi Iselaele te ʼu agahala ohage ko te fai fakapō, te kaihaʼa, pea mo te fai feʼauʼaki, kae ko Sehova neʼe ‘palalau ki tonatou loto.’ (Osea 2:14; 4:2) Kapau ʼe tou fakakaukauʼi tona loto manavaʼofa pea mo tona agaʼofa, pea ʼe tonu ke malave ki totatou loto pea mo tonu ke toe mālohi ai tatatou fia pipiki ʼaē kiā Sehova. Koia, tou fai te ʼu fehuʼi ʼaenī: ‘ ʼI taku ʼu felogoi mo te hahaʼi, ʼe feafeaʼi anai haku faʼifaʼitakiʼi lelei age ia te loto manavaʼofa pea mo te agaʼofa ʼo Sehova? Kapau ko he Kilisitiano neʼe hala mai kiā au, pea ʼe haʼu ʼo faifakalelei mai, ʼe au loto fakamolemole anai koa ohage ko te ʼAtua?’​—Pesalemo 86:⁠5.

20. Koutou tuku mai he faʼifaʼitaki ʼe fakahā ai ʼe tonu ke tou falala ki te ʼamanaki ʼaē ʼe foaki mai e te ʼAtua.

²⁰ ʼE foaki mai e te ʼAtua te ʼamanaki moʼoni. Ohage la, neʼe ina fakapapau fēnei: “ ʼE au foaki age anai . . . te malaʼe ʼo Akole ohage ko he hūʼaga ki he ʼamanaki.” (Osea 2:15) Ko te kautahi ʼa Sehova ʼo te temi muʼa, ʼaē neʼe fakatātā ki hona ʼohoana, neʼe falala mālohi ki te ʼamanaki ʼaē ʼe toe liliu anai ki tona fenua, ʼaē neʼe tuʼu ai “te malaʼe ʼo Akole.” Neʼe hoko te fakapapau ʼaia ʼi te taʼu 537 ʼi muʼa ʼo totatou temi, koia ʼaē ʼe feala ai ke tou fakafiafia ki te ʼamanaki moʼoni ʼaē ʼe foaki mai e Sehova.

21. Koteā te ʼaoga ʼo te ʼatamai mālama ʼi tatatou haʼele ʼaē mo te ʼAtua?

²¹ Ke feala hatatou haga haʼele mo te ʼAtua, ʼe tonu ke tou haga maʼu te ʼatamai mālama ʼo ʼuhiga mo ia pea mo tou maʼuliʼi. Neʼe mole maʼu ʼi Iselaele ia te ʼatamai mālama ʼo ʼuhiga mo Sehova. (Osea 4:​1, 6) Kae ko ʼihi Iselaele neʼe nātou faka maʼuhigaʼi te ako mai te ʼAtua, mo nātou mulimuli kiai, pea neʼe lahi te ʼu tapuakina ʼaē neʼe nātou maʼu ai. Neʼe kau ia Osea iā nātou ʼaia, ʼo feiā mo te toko 7 000 kau Iselaele ʼi te temi ʼo Elia, ʼaē neʼe mole nātou tulolo iā muʼa ʼo Paale. (1 Hau 19:18; Loma 11:​1-4) Ko totatou loto fakafetaʼi ki te ako fakaʼatua, ʼe tokoni mai anai ke tou haga haʼele mo te ʼAtua.​—Pesalemo 119:66; Isaia 30:​20, 21.

22. Koteā te manatu ʼaē ʼe tonu ke tou maʼu ʼo ʼuhiga mo te ʼaposita?

²² ʼE fakamaʼua e Sehova ki te ʼu tagata ʼaē ʼe nātou takitaki tana hahaʼi ke nātou fakafisi ki te ʼapositasia. Kae ʼe ʼui fēnei iā Osea 5:1: “Koutou logo ki te faʼahi ʼaenī, Ê kau pelepitelo, koutou tōkakaga mai Ê ʼapi ʼo Iselaele, pea mo koutou, Ê ʼapi ʼo te hau, koutou fakalogo mai, heʼe ko koutou ʼaē ʼe fai ki ai te fakamāu, heʼe kua koutou liliu ko he hele kiā Misipa pea mo he kupega neʼe fola ki Tapole.” Ko te kau takitaki ʼaposita neʼe ko he hele pea mo he kupega ki te kau Iselaele, he neʼe nātou fakaneke nātou ke nātou tauhi tamapua. Neʼe lagi fai tāfito te tauhi hala ʼi te Moʼuga ʼo Tapole pea mo te koga meʼa ʼaē ʼe higoa ko Misipa.

23. Neʼe koteā tona ʼaoga kiā koutou te ako ia te ʼu kapite 1 ki te 5 ʼo te tohi ʼo Osea?

²³ Neʼe fakahā ʼi te lea faka polofeta ʼo Osea ko Sehova ʼe ko he ʼAtua manavaʼofa, ʼe ina foaki he ʼamanaki pea mo ina tapuakina ia nātou ʼaē ʼe nātou maʼuliʼi tana ʼu akonaki pea mo fakafisi ki te ʼapositasia. Ohage ko te kau Iselaele ʼaē neʼe fakahemala ʼi te temi muʼa, tou kumi ia Sehova pea mo tou faiga ke tou fakafiafia tuʼumaʼu ia ia. (Osea 5:15) Kapau ʼe tou fai ia te faʼahi ʼaia, ʼe tou utu anai te meʼa ʼaē ʼe lelei pea mo maʼu te fiafia pea mo te tokalelei lahi ʼaē ʼe maʼu e te hahaʼi ʼaē ʼe nātou haʼele agatonu mo te ʼAtua.​—Pesalemo 100:2; Filipe 4:​6, 7.

[Kiʼi nota]

ʼE Koutou Tali Feafeaʼi Anai?

• Koteā ʼaē neʼe fakatātā e te fai ʼohoana ʼa Osea mo Komele?

• He koʼe neʼe tonu ke tauteaʼi e Sehova ia Iselaele?

• Koteā te ʼu ako ʼaē neʼe koutou leleiʼia ʼi te ʼu kapite 1 ki te 5 ʼo te tohi ʼo Osea?

[Paki ʼo te pasina 18]

ʼE koutou ʼiloʼi peʼe ko ai ʼaē neʼe fakatātā e te ʼohoana ʼo Osea?

[Paki ʼo te pasina 19]

Neʼe ʼohofiʼi te hahaʼi ʼo Samalia e te kau Asilia ʼi te taʼu 740 ʼi muʼa ʼo totatou temi

[Paki ʼo te pasina 20]

Ko te ʼu hahaʼi loto fiafia ʼaē neʼe toe liliu ki tonatou fenua