Kāpite 8

ʼE Natou Faiga Ke Natou Mālo

SIMENIA

1. (a) Ko te kōkelekāsio fea ʼaē neʼe ina maʼu te logo mai iā Sesu ʼi tona kolōlia? (b) ʼI tona fakahigoaʼi ʼaē ko “te ʼUluaki pea mo te Fakamuli,” koteā ʼaē neʼe fakamanatuʼi age e Sesu ki te kau Kilisitiano ʼaē ʼo te kōkelekāsio ʼaia?

IĀ ʼAHO nei, kua tuʼu maumau te kolo ʼāfea ʼo Efesi. Kae neʼe tala e Sesu te lua logo ki te kolo ʼaia ʼi te temi ʼaē neʼe kei maʼuli ai te hahaʼi. Iā kilometa e 55 ʼi te potu noleto ʼo te Efesi ʼāfea, ʼe tuʼu ai te kolo Tulukia ko Izmir, ʼaē ʼe tou maʼu ai iā ʼaho nei te ʼu kōkelekāsio e fā ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼe natou faʼafai. ʼI te ʼuluaki sēkulō, neʼe ko te potu ʼaia ʼaē neʼe tuʼu ai ia Simenia. ʼI te temi nei, kotou fakatokagaʼi te ʼu palalau ʼaenī ʼa Sesu: “Pea ki te ʼāselo ʼo te kōkelekāsio ʼaē ʼi Simenia, haga ʼo tohi: Koʼenī te ʼu meʼa ʼaē ʼe ʼui e ‘te ʼUluaki pea mo te Fakamuli’ ʼaē neʼe mate pea kua toe maʼuli.” (Fakahā 2:8) ʼAki tana ʼu palalau ʼaia, neʼe fakamanatuʼi age e Sesu ki te kau Kilisitiano ʼo Simenia, ko ia te ʼuluaki tagata agatonu ʼaē neʼe fakatuʼuake e Sehova totonu ki te maʼuli fakalaumālie pea mo tuputupua, pea neʼe gata ʼaki pē ia ia te faʼahiga fakatuʼuake ʼaia. Ko Sesu totonu anai kā ina fakatuʼuake te kau Kilisitiano fakanofo fuli. Koia ʼe tāu pea mo ia ke ina foaki he ʼu tokoni ki tona ʼu tehina ʼaē ʼe natou ʼamanaki ke natou māʼuʼuli tuputupua ʼi te lagi mo ia.

2. He koʼē neʼe loto fīmālie te kau Kilisitiano fuli ʼi te ʼu palalau ʼaē ʼa Ia ʼaē “neʼe mate pea kua toe maʼuli”?

² Neʼe tuku mai e Sesu te faʼifaʼitaki ʼi tana kātakiʼi te ʼu fakataga ʼuhi ko te faitotonu, pea neʼe foaki age kiā te ia te fakapale ʼaē ʼe tāu pea mo ia. ʼE fakatafito te ʼamanaki ʼa te kau Kilisitiano fuli ki tana nofo agatonu ʼo kaku ki te mate pea mo tona fakatuʼuake. (Gāue 17:31) ʼUhi ʼaē ko Sesu “neʼe mate pea kua toe maʼuli,” ʼe fakamoʼoni ai neʼe mole vaʼiganoa ia te faʼa kātakiʼi ʼaē ʼa Sesu ia te ʼu ʼaluʼaga kehekehe, ʼuhi ko te moʼoni. Ko te fakatuʼuake ʼo Sesu ʼe ko he fakaloto mālohi ʼaupitō ki te kau Kilisitiano fuli, tāfito mokā ʼe natou tau mo ni ʼu mamahi ʼuhi ko tanatou tui. ʼE kotou kau koa lā ʼi te faʼahi ʼaia? Koia, ʼe feala ke kotou lotomālohi ʼi te ʼu palalau ʼaenī ʼa Sesu ki te kōkelekāsio ʼo Simenia.

3. (a) Koteā te fakaloto mālohi neʼe foaki age e Sesu ki te kau Kilisitiano ʼo Simenia? (b) Logolā te māsisiva ʼa te kau Kilisitiano ʼo Simenia, he koʼē neʼe ʼui e Sesu ʼe natou “koloaʼia”?

³ “ ʼE au ʼiloʼi tou mamahi pea mo tou masiva—kae ʼe ke koloaʼia—pea mo te laukovi ʼa nātou ʼaē ʼe natou ʼui ko nātou ko te kau Sutea, kā mole ko ia, kae ko nātou ko te sinakoka ʼo Satana.” (Fakahā 2:9) Neʼe mole valoki e Sesu tona ʼu tehina ʼaē ʼi Simenia, kae neʼe ina fai he fakavikiviki fakaloto māfana. Neʼe lahi te ʼu fakataga ʼaē neʼe natou kātakiʼi ʼuhi ko tanatou tui. Neʼe natou māsisiva ʼi te faʼahi fakasino, lagi ʼuhi ko tanatou nofo agatonu. (Hepeleo 10:34) Kae neʼe natou tōkakaga tāfito ki te ʼu meʼa fakalaumālie, pea mo mulimuli pē ki te tokoni ʼaē neʼe fai e Sesu, ke natou tānaki honatou ʼu koloa ʼi te lagi. (Mateo 6:19, 20) Koia lā ʼaē neʼe ʼui ai e te Pule Tauhi Ōvi, ʼe natou “koloaʼia.”​—Vakaʼi ia Sake 2:5.

4. Ko ai ʼaē neʼe natou fakatagaʼi lahi ia te kau Kilisitiano ʼo Simenia, pea koteā ʼaē neʼe ʼui e Sesu ʼo ʼuhiga mo te hahaʼi fakafeagai ʼaia?

⁴ ʼE fakatokagaʼi tāfito e Sesu te fakatagaʼi lahi e te kau Sutea fakasino ia te kau Kilisitiano ʼo Simenia. ʼI te ʼu temi muʼa, neʼe tokolahi iā nātou ʼaia, neʼe natou fakafeagai mālohi ki te mafola ʼo te Lotu Faka Kilisitiano. (Gāue 13:44, 45; 14:19) ʼI te temi leva ʼaenī, hili kiai ni ʼu taʼu talu mai te tō ʼo Selusalemi, neʼe toe hā te laumālie fakasatana ʼi te kau Sutea ʼaia ʼo Simenia. Koia lā ʼaē, neʼe higoaʼi nātou e Sesu ko “te sinakoka ʼo Satana”!a

5. Koteā te ʼu mamahi ʼaē kā felāveʼi mo te kau Kilisitiano ʼo Simenia?

⁵ ʼUhi ko tonatou fehiʼaʼinaʼi ʼaia, neʼe haga ia Sesu ʼo fakaloto fīmālieʼi ia te kau Kilisitiano ʼo Simenia, ʼo ina ʼui fēnei: “ ʼAua naʼa ke manavasiʼi ki te ʼu mamahi ʼaē kā ʼamanaki hoko kiā te koe. Koʼenī ʼe hoholo anai te haga ʼa te Tēvolo ʼo laku niʼihi iā KOUTOU ki te fale pilisoni, ke kātoa te ʼahiʼahiʼi ʼo KOUTOU, pea ke KOTOU maʼu he mamahi ia ʼaho e hogofulu. Nofo agatonu ʼo kaku ki te mate, pea ʼe au foaki atu anai kiā koe te kolona ʼo te maʼuli.” (Fakahā 2:10) ʼI henī, ʼe fakaʼaogaʼi tuʼa tolu e Sesu ia te kupu faka Keleka, te kupu ʼaē ko “koutou,” ʼo hā lelei mai ai, neʼe ina fai tana ʼu palalau ki te kōkelekāsio kātoa. Neʼe mole feala kiā Sesu ke ina fakapapau age ki te kau Kilisitiano ʼo Simenia, kua vave ʼosi tonatou ʼu mamahi. ʼE hoholo atu anai te fakatagaʼi ʼo ʼihi iā nātou ʼaia, pea mo te pilisoniʼi ʼo nātou. ʼE hoko anai kiā nātou te ʼu mamahi ia “ ʼaho e hogofulu”. ʼE fakatā e te mataʼi nūmelo hogofulu, te kātoa ʼo te ʼu meʼa fakakelekele. Māʼiapē lā mo te kau agatonu ʼaē ʼe koloaʼia ʼi te faʼahi fakalaumālie, ʼe ʼahiʼahiʼi anai mo nātou ʼi te faʼahi fakasino.

6. (a) He koʼē neʼe mole tonu ke mātataku te kau Kilisitiano ʼo Simenia? (b) Neʼe fakaʼosi feafeaʼi e Sesu tana logo ʼaē ki te kōkelekāsio ʼo Simenia?

⁶ Kae neʼe mole tonu ki te kau Kilisitiano ʼo Simenia ke natou mātataku peʼe natou fai he ʼu puleʼaki fakakākā. Kapau neʼe natou nonofo agatonu ʼo kaku ki te fakaʼosi, pea neʼe fakapale nātou ʼaki “te kolona ʼo te maʼuli,” ko tona faka ʼuhiga ʼaē kiā nātou, ko te maʼuli tuputupua ʼi te lagi. (1 Kolonito 9:25; 2 Timoteo 4:6-8) Kiā Paulo, neʼe maʼuhiga age te fakapale ʼaia ia meʼa fuli, māʼiapē lā pea mo tona maʼuli fakakelekele. (Filipe 3:8) ʼE mahino ia neʼe toe manatu fēia te kau agatonu ʼo Simenia. ʼE fakaʼosi e Sesu tana logo ʼo ʼui māʼana: “Ko ʼaē ʼe ʼi ai hona taliga ke logo ki te meʼa ʼaē ʼe ʼui e te laumālie ki te ʼu kōkelekāsio: Ko ʼaē ʼe mālo, kailoa, ʼe mole fai age anai ki ai he mamahi e te lua mate.” (Fakahā 2:11) ʼE ʼiloʼi papau ʼe ia ʼaē ʼe mālo, ʼe foaki anai kiā ia te maʼuli tuputupua ʼi te lagi ʼaē ʼe mole toe feala ke lave ki ai ia te mate.​—1 Kolonito 15:53, 54.

“Mamahi Ia ʼAho e Hogofulu”

7, 8. Ohagē ko te kōkelekāsio ʼo Simenia, neʼe feafeaʼi te ‘ ʼahiʼahiʼi kātoa’ ʼo te kōkelekāsio faka Kilisitiano ʼi te taʼu 1918?

⁷ Ohagē pē ko te kau Kilisitiano ʼo Simenia, ko te kalasi ʼo Soane pea mo ʼonatou ʼu kaumeʼa, neʼe “kātoa te ʼahiʼahiʼi” ʼo nātou pea ʼe kei hoholo atu iā ʼaho nei. ʼE ʼiloʼi anai ko nātou ko te hahaʼi ʼa te ʼAtua mo kapau ʼe natou nonofo agatonu ʼi te mamahi. (Maleko 13:9, 10) Neʼe mole heʼeki faʼa fualoa ʼi te kamata ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki, ko te ʼu palalau ʼaē neʼe fai e Sesu ki kau Kilisitiano ʼo Simenia neʼe fakaloto fīmālie moʼoni ki te kiʼi kaugā hahaʼi ʼa Sehova ʼi te mālamanei. (Fakahā 1:10) Talu mai te taʼu 1879, neʼe maʼu ʼe nātou ʼaia te ʼu koloa fakalaumālie ʼi te Folafola ʼa te ʼAtua, ʼo natou fia vaevae mo ʼihi age. Kae lolotoga te ʼUluaki Tau Faka Mālamanei, neʼe lahi te fehiʼa pea mo te fakafeagai ʼaē kiā nātou, he neʼe mole natou kau ki te ʼu tau pea neʼe mole natou mātataku ʼi te fakahā ʼo te ʼu hala ʼo te Keletiate. Ko tonatou fakatagaʼi ʼaia ʼaē neʼe fakaneke e ʼihi kau pule ʼo te Keletiate, neʼe mālohi ʼaupitō ʼi te taʼu 1918, pea neʼe hagē ko te meʼa ʼaē neʼe fai e te hahaʼi Sutea ʼo Simenia, ki te kau Kilisitiano ʼaē neʼe nonofo ʼi te kolo ʼaia.

⁸ Neʼe mafola te ʼu toe fakataga lahi ʼi Amelika ʼo pilisoniʼi ai te pelesitā foʼou ʼo te Sōsiete Watch Tower ia Joseph F. Rutherford pea mo tona ʼu kaugā gāue e toko fitu, ʼi te ʼaho 22 ʼo Sūnio 1918, pea tokolahi iā nātou ʼaia neʼe fakatūʼā ke pilisoni ia taʼu e 20. Hili kiai māhina e hiva, pea neʼe faka ʼāteaina nātou ʼo fakamaʼua age ke natou foaki he totogi. ʼI te ʼaho 14 ʼo Maio 1919, neʼe haga te telepinale ʼo molehi tanatou fakatūʼā hala ʼaia, ʼuhi he neʼe ʼi ai te ʼu hala e 130 ʼi te fai fakamāu. Ko te Tuʼi Fakamāu Katolika Loma ʼaē ko Manton, tagata ʼaliki ʼo te kautahi ʼo Saint Grégoire le Grand, ʼaē neʼe fakafisi ʼi te taʼu 1918 ke foaki he totogi ki te kau Kilisitiano ke natou ʼāteaina, ki muli mai, ʼi te taʼu 1939, neʼe fakatūʼā ke pilisoni ia taʼu e lua, pea mo ina totogi tola e 10 000 ʼuhi ko tana kole pea mo tali fakafūfū te paʼaga moʼo fai ʼo te ʼu fai fakamāu fakakākā.

9. Neʼe gaohi feafeaʼi te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova e Itilele ʼi Siamani Nasi, pea neʼe koteā te tali neʼe fai ʼa te kau takitaki lotu?

⁹ Lolotoga te Pule ʼo te kau Nasi ʼi Siamani, neʼe tapuʼi kātoa e Itilele te gāue fai faka mafola ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova. Lolotoga ni ʼu taʼu, neʼe ko te toko lauʼi afe ʼo te kau Fakamoʼoni ʼaē neʼe tānaki ʼi te ʼu lotoʼā fakamamahi pea mo te ʼu fale pilisoni, ʼo lahi ai ia nātou neʼe mamate, pea neʼe fakapōgi te kau tūpulaga e toko 200 ʼuhi he neʼe natou fakafisi ke natou kau ki te foʼi tau ʼa Itilele. Neʼe hā lelei te lagolago ʼa te kau takitaki lotu ki te ʼu meʼa fuli ʼaia, ʼaki te ʼu palalau ʼa te pātele Katolika, neʼe tā ʼi te sulunale ʼaē ko te La Voie allemande ʼo te ʼaho 29 ʼo Maio 1938. Neʼe ina ʼui fēnei: “ ʼI te temi nei, ʼe ʼi ai te fenua kua ina molehi ia nātou ʼaē ʼe ʼui . . . ko te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu [te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova]. Ko te fenua ʼaia ko Siamani! . . . ʼI te kua nofo pule ʼaē ʼa Itilele, pea ʼaki te kole liuliuga ʼa te kau ’Ēpikopō Katolika ʼo Siamani, neʼe ʼui e Itilele: ‘Ko nātou ʼaē ʼe ʼui ko te kau Ako ʼo te Tohi-Tapu Moʼoni [te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova], ko te hahaʼi fakatupu maveuveu. . . . Ko te hahaʼi kākā ia, ʼe mole au loto ke ʼulihi te kau Siamani Katolika e te Tuʼi Fakamāu Amelika ʼaia ko Rutherford. ʼE au molehi te kau [Fakamoʼoni ʼa Sehova] ʼi Siamani.’ ” Pea neʼe tali fēnei e te pātele ʼaia: “Mālie!”

10. (a) ʼI te hoholo atu ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki, neʼe koteā te ʼu fakafeagai neʼe fai ki te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova? (b) Koteā ʼaē neʼe tau hoko mokā ʼolo te kau Kilisitiano ʼo tagi ki te ʼu telepinale ʼo ʼuhiga mo te ʼāteaina faka lotu?

¹⁰ ʼI te hoholo atu ʼo te ʼaho ʼo te ʼAliki, neʼe tauʼi tuʼumaʼu pē e te Gata pea mo tona hākoga ia te kau Kilisitiano fakanofo mo ʼonatou kaumeʼa. Tokolahi iā nātou ʼaia neʼe pilisoniʼi pea mo fakatagaʼi. (Fakahā 12:17) Neʼe haga aipē te kau fakafeagai ʼaia ʼo ‘fakaʼaogaʼi te lao moʼo fakamamahiʼi ʼo nātou’ kae neʼe tala tuʼumaʼu pē e te hahaʼi ʼa Sehova: “ ʼE tonu ke matou fakalogo ki te ʼAtua, ohagē ko he fakalogo ki he pule, ʼi he fakalogo ia ki te tagata.” (Pesalemo 94:20, Crampon-Tricot; Gāue 5:29) ʼI te taʼu 1954, neʼe fakamatala fēnei ʼi te nusipepa Te Tule Leʼo: “ ʼI te ʼu fāgofulu taʼu ʼaē kua hili, ko fenua e fitugofulu tupu, neʼe natou fai te ʼu fakatuʼutuʼu fefeka ki te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova pea mo fakatagaʼi ia nātou.” ʼI te ʼu potu ʼaē neʼe feala ai ke natou tagi ki te ʼu telepinale ʼo ʼuhiga mo te ʼāteaina faka lotu, neʼe fai e te kau Kilisitiano te faʼahi ʼaia pea neʼe lahi te ʼu fenua neʼe natou mālo ai. ʼI te Telepinale Lahi ʼo Amelika, neʼe natou mālo tuʼa 50.

11. Koteā te lea faka polofetā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te fakaʼiloga ʼo tana ʼi henī, neʼe hoko ki te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova lolotoga te ʼaho ʼo te ʼAliki?

¹¹ ʼE mole ʼi ai he tahi age hahaʼi neʼe natou mulimuli fakalelei ki te fakatotonu ʼaē ʼa Sesu ke natou liufaki te ʼu meʼa ʼa Sesale kiā Sesale. (Luka 20:25; Loma 13:1, 7) Kae logolā te faʼahi ʼaia, ʼe mole ʼi ai he tahi age hahaʼi neʼe lahi fēia tonatou pilisoniʼi ʼi te ʼu fenua, ʼi te ʼu faʼahiga puleʼaga kehekehe, pea ʼe kei fakahoko pē te faʼahi ʼaia ʼi totatou temi ʼi Amelika, ʼi Eulopa, ʼi Afelika, pea mo Asia. ʼI te lea faka polofetā maʼuhiga ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te fakaʼiloga ʼo tana ʼi henī, neʼe ina toe ʼui fēnei: “Pea ʼe ʼave anai koutou ki te mamahi pea ʼe matehi anai koutou, pea ʼe fehiʼaʼinaʼi anai koutou e te ʼu puleʼaga kātoa ʼuhi ko toku huafa.” (Mateo 24:3, 9) Neʼe hoko moʼoni te palalau ʼaia ki te kau Kilisitiano Fakamoʼoni ʼa Sehova lolotoga te ʼaho ʼo te ʼAliki.

12. Neʼe fakaloto mālohiʼi feafeaʼi e te kalasi ʼo Soane ia te hahaʼi ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te fakataga?

¹² Moʼo fakaloto mālohiʼi te hahaʼi ʼa te ʼAtua ʼo ʼuhiga mo te mamahi, neʼe fakamanatuʼi tuʼumaʼu age kiā nātou e te kalasi ʼo Soane, te puani tāfito ʼo te ʼu palalau ʼa Sesu ki te kau Kilisitiano ʼo Simenia. Ohagē lā, ʼi te kamata ʼo te fakataga faka Nasi, neʼe tā ʼi te ʼu Tule Leʼo ʼo te taʼu 1933 mo te taʼu 1934, te ʼu ʼalatike ʼaki te ʼu kupu tāfito ʼaenī “ ʼAua Naʼa Kotou Mātataku Ia Nātou” ʼo fakatafito kiā Mateo 10:26-33; “Te Gutuʼumu Afi Kakaha” ʼo fakatafito ki te vaega ʼo Taniela 3:17, 18; pea mo “Te Gutu ʼo Te ʼu Laione” ʼaki te vaega tāfito ʼo Taniela 6:22. ʼI te ʼu taʼu 1980, ʼaē neʼe kamata tā ai te tohi ʼaenī pea mo fakatagaʼi ia te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova iā fenua e 40 tupu, neʼe fakaloto mālohiʼi e Te Tule Leʼo ia te hahaʼi ʼa te ʼAtua ʼaki te ʼu ʼalatike ʼaenī “ ʼE Natou Fiafia Logolā Tonatou Fakatagaʼi!” pea mo ʼaenī “ ʼE Kātakiʼi e Te Kau Kilisitiano Te Fakataga.”b

13. Ohagē ko te kau Kilisitiano ʼaē ʼo Simenia, he koʼē neʼe mole mātataku te kau Kilisitiano Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi te fakataga?

¹³ ʼE fakatagaʼi moʼoni te kau Kilisitiano Fakamoʼoni ʼa Sehova pea ʼe ʼahiʼahiʼi nātou iā ʼaho fakatātā e hogofulu. Ohagē ko te kau Kilisitiano ʼaē ʼo Simenia, neʼe mole natou mātataku; ʼe mole toe ʼaoga mo tātou ke tou mātataku ʼi te ʼāsili ʼo te ʼu maveuveu ʼi te kele. Kua tou teuteu ke tou kātakiʼi te ʼu mamahi pea mo tali fakafiafia ‘mokā maumauʼi tatatou ʼu koloa.’ (Hepeleo 10:32-34) Kapau ʼe tou ako ia te Folafola ʼa te ʼAtua pea mo tou maʼuliʼi, ʼe mālohi anai tatatou tui. Kotou tui papau ʼe lava tokoni atu Sehova ke kotou nonofo agatonu pea ʼe tokoni moʼoni atu anai. “[Kotou] vevete kiā te ia takotou ʼu tuʼania fuli, heʼe tokaga ia kiā koutou.”​—1 Petelo 5:6-11.

[Kiʼi nota]

[Paki ʼo te pasina 39]

Lolotoga ni ʼu taʼu, neʼe fakamoʼoni te kau tagata fai hisitolia ki te agatonu ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova Siamani ʼi te puleʼaga Nasi. ʼI te tohi Les mères-patrie du III^e Reich ʼaē neʼe tā ʼi te taʼu 1989 ʼi te Fakafalani, neʼe tohi fēnei e te fafine fai hisitolia ko Claudia Koonz: “Tokolahi te kau Siamani ʼaē neʼe mole kau ki te kau Nasi, neʼe natou lava māʼuʼuli logopē lā tanatou nonofo ʼaē ʼi he puleʼaga ʼe natou fehiʼa ki ai. . . . Kae ko te tahi kiʼi kūtuga tokosiʼi, neʼe kehe ʼaupitō tanatou faʼahiga manatu, ko te toko 20 000 kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, neʼe natou fakafisi ʼaki tonatou loto kātoa ke natou fakalogo ki te puleʼaga Nasi. . . . Neʼe mālohi te fakafeagai ʼa te kiʼi kūtuga tokosiʼi ʼaia ʼuhi ko tanatou lotu. Talu mai te kamata, neʼe mole lagolago te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ki te puleʼaga Nasi. Māʼiapē lā mo te haga ʼaē ʼa te Kesitapō ʼo maumauʼi tonatou nofoʼaga tāfito ʼi te taʼu 1933 pea mo tapuʼi te magaʼi lotu ʼi te taʼu 1935, neʼe natou fakafisi aipē nātou ki te ʼui ʼaē ‘Heil Hitler.’ Neʼe teitei ko te vaelua (tāfito ia nātou tagata) ʼo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼaē neʼe ʼave ki te ʼu lotoʼā fakamamahi, neʼe lauʼi afe ia nātou ʼaē neʼe matehi, pea neʼe lauʼi afe ia nātou ʼaē neʼe mamate ʼi te lolotoga ʼo te taʼu 1933 ki te taʼu 1945. . . . Neʼe logoʼi e te kau Katolika pea mo te kau Polotesita, te fakaʼeke ʼaē ʼo nātou e tonatou kau takitaki lotu, ke nātou lagolago kiā Itilele. Kapau neʼe fakafisi ʼihi kiai, pea neʼe ko hanatou fakafeagai ki te ʼu fakatotonu ʼo te ’Ēkelesia pea mo te Puleʼaga.”