Kua Fakagata e Te Mālama Te ʼu Temi Fakapōʼuli

NEʼE mole tatau te temi ʼaē neʼe maʼuli ai ia Sesu Kilisito pea mo ʼana tisipulo, mo te ʼu temi ʼo te kau Hepeleo ʼaē ʼe talanoa kiai te Tohi-Tapu. Ko nātou ʼaē ʼe nātou lau te Tohi-Tapu, ka mole nātou mahino lelei ki te faʼahi ʼaia, e lagi nātou manatu ko te maʼuli faka sosiale pea mo faka lotu ʼo te kau Sutea, neʼe ko he toe hoko atu pe ia ʼo te temi ʼo te polofeta ko Malakia ki te tagata faitohi Evaselio ko Mateo, ʼo mole lagi faʼa mahino kia nātou pe koteā te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko lolotoga te ʼu taʼu e 400, ʼaē neʼe vaha ai ia Malakia pea mo Mateo, koteʼuhi neʼe mole fai he tohi faka Tohi-Tapu ʼi te lolotoga ʼo te ʼu taʼu ʼaia.

Ko te tohi ʼa Malakia, te tohi fakaʼosi ʼo te ʼu Tohi Faka Hepeleo ʼo te ʼu Tohi-Tapu ʼo te temi ʼaenī, ʼe fakaʼosi ʼaki te fakamatala ʼaē ko te toe ʼo te kau Iselaele, kua nātou toe liliu ki tonatou fenua, ʼi tanatou mavae mai tanatou ʼaunofo ʼi Papiloni. (Selemia 23:⁠3) Neʼe fakaloto mālohiʼi te kau Sutea ʼaē neʼe tauhi fakamalotoloto ki te ʼAtua, ke nātou fakatalitali ki te ʼaho fakamāu ʼo te ʼAtua, ʼaē ka ina haga anai ʼo hāofaki te malamanei mai te agakovi, pea mo kamata te Temi Faka Mesianike. (Malakia 4:​1, 2) ʼI te temi ʼaia, neʼe ko Pelesia ʼaē neʼe ina puleʼi te fenua. Ko te kau solia Pelesia ʼaē neʼe nonofo ʼi Suta, neʼe nātou taupau te tokalelei pea neʼe nātou lagolago ki te ʼu fakatotonu ʼa te hau ʼaki tanatou ʼu mahafu tau.​—⁠Vakaʼi ia Esitalasi 4:⁠23.

Kae, ʼi te ʼu sēkulō e fā ki muli mai, neʼe hoko te ʼu fetogi ʼi te ʼu fenua ʼaē ʼe talanoa kiai te Tohi-Tapu. Neʼe kamata hū te fakapōʼuli pea mo te ʼu maveuveu ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼI te Lotomalie ʼo te Potu Hahake, neʼe hoko ai te ʼu agamālohi, te ʼu fai fakapō, te gaohi koviʼi ʼo te hahaʼi, te ʼu manatu fakavale ʼo ʼuhiga mo te lotu, te ʼu filosofia fakatagata ʼe mole fakatafito ki te moʼoni, pea mo te fetogi fakapunamaʼuli ʼo te faʼahiga maʼuli ʼo te hahaʼi.

Ko te tohi ʼa Mateo, te ʼuluaki tohi ʼo te ʼu Tohi Faka Keleka Faka Kilisitiano, neʼe tohi ʼi te tahi ia temi. Ko te ʼu kautau ʼo Loma neʼe nātou fakakinauʼi te hahaʼi ke nātou tali te Pax Romana, peʼe ko te Tokalelei Faka Loma. Neʼe kua fakaʼamu ʼaupito te hahaʼi ʼaē neʼe tauhi fakamalotoloto ki te ʼAtua, ke haʼu la te Mesia ʼo pulihi te ʼu mamahi, te aga fefeka ʼa te kau takitaki, mo te maʼuli masiva, pea ke ina foaki kia nātou te mālama fakalaumālie ʼo ʼuhiga mo te maʼuli, mo tanatou tuputupu ʼi te faʼahi faka ekonomike, pea mo tonatou maʼuli fīmālie. (Vakaʼi ia Luka 1:​67-79; 24:21; 2 Timoteo 1:10.) Tou vakaʼi age muʼa te ʼu meʼa ʼaē neʼe nātou fetogi te ʼu fakatuʼutuʼu ʼa te sosiete faka Sutea, ʼi te ʼu sēkulō ʼi muʼa atu ʼo te tupu ʼo Sesu Kilisito.

Ko Te Maʼuli ʼo Te Kau Sutea ʼi Te ʼu Temi ʼo Te Kau Pelesia

Neʼe fai e Sailusi te fakatotonu ke faka ʼāteaina te kau Sutea mai te ʼaunofo ʼaē ʼi Papiloni, koia ʼi te taʼu 537 ʼi muʼa ʼo totatou temi neʼe mavae te kau Sutea mai Papiloni pea mo te ʼu hahaʼi neʼe mole ko he kau Sutea. Ko te toe ʼaia ʼo te kau Sutea ʼaē neʼe nātou leleiʼia te ʼu meʼa fakalaumālie, neʼe nātou liliu ki he telituale neʼe kua maumau tona ʼu kolo pea neʼe mole kei ʼi ai he meʼa ʼi te fenua ʼaia. Ko te kau Etomite, mo te kau Fenisia, mo te kau Samalitana, mo te ʼu telepi Alape, pea mo te tahi ʼu telepi, neʼe nātou toe kaihaʼa te tahi ʼu potu ʼo te telituale ʼo Iselaele ʼaē neʼe lahi ʼaupito ʼi te temi muʼa. ʼI te temi ʼaē neʼe pule takitaki ai te ʼu kovana ʼo Abar Nahara (ʼe tuʼu te kolo ʼaia ʼi ʼaluga ʼo te Vaitafe), neʼe liliu ai te toe ʼo te ʼu telepi ʼo Suta pea mo Pesamino, ko he tisitilike ʼo Suta.​—⁠Esitalasi 1:​1-4; 2:​64, 65.

ʼE ʼui e te tohi The Cambridge History of Judaism, ʼi te takitaki ʼa te kau Pelesia, neʼe kamata ʼiloʼi e Suta “he temi ʼe mafola ai tonatou telituale pea mo fakahahaʼi tonatou fenua.” ʼE toe ʼui fēnei e te tohi ʼaia ʼo ʼuhiga mo Selusalemi: “Ko te hahaʼi gāue kele pea mo te hahaʼi tauhi lotu, neʼe nātou ʼaumai te ʼu meʼa ʼofa, pea neʼe liliu ai te Fale Lotu pea mo te kolo ʼo koloaʼia, pea ko tonatou ʼu koloā neʼe tupu ʼaki ai te fia ʼōmai ʼa te kau matāpule faifakatau koloā pea mo te kau tufuga.” Logope la neʼe tali leleiʼi e te kau Pelesia te puleʼaga ʼo te kau Sutea pea mo tanatou lotu, kae neʼe mamafa te ʼu tukuhau ʼaē neʼe nātou tuku ki te hahaʼi, pea neʼe nātou kole ke totogi tāfito te ʼu tukuhau ʼaia ʼaki he ʼu koloā ʼe maʼugataʼa.​—⁠Vakaʼi ia Nehemia 5:​1-5, 15; 9:​36, 37; 13:​15, 16, 20.

Ko te ʼu taʼu fakaʼosi ʼo te Puleʼaga Pelesia neʼe ko he ʼu temi maveuveu, he neʼe hoko ai te agatuʼu ʼa te ʼu kovana ʼo te puleʼaga. Tokolahi te kau Sutea neʼe nātou kau ki te agatuʼu ʼaē neʼe hoko ʼi te tafaʼaki ʼo te Tai ʼo Metitelanea, pea neʼe fakamavae nātou ʼi te fenua ke nātou ʼolo ki te potu tokelau, ʼi Hyrcanie ʼaē ʼe tuʼu ʼi te Tai Caspienne. Kae, ko te tokolahi ʼo te hahaʼi ʼo Suta neʼe mole lagi hoko kia nātou he ʼu fetogi, māʼia mo te ʼu fakatūʼa ʼaē neʼe fai e te kau Pelesia.

Te ʼu Temi ʼo Te Kau Keleka ʼo Te Temi ʼĀfea

Neʼe haʼu ia Alexandre le Grand ohage ko he leopa ʼi te Vaelua ʼo te Potu Hahake, ʼi te taʼu 332 ʼi muʼa ʼo totatou temi, kae neʼe kua mafola te ʼu faʼahiga meʼa faka Keleka ʼi muʼa ʼo tana haʼu. (Taniela 7:⁠6) ʼI tana ʼiloʼi ʼaē ko te ʼu agaʼi fenua ʼo te kau Keleka ʼe maʼuhiga ʼi te faʼahi faka politike, koia neʼe ina fakatuʼutuʼu ai ke ina folahi te faʼahi ʼaia pea mo tanatou lotu ki tona puleʼaga ʼaē neʼe tuputupu. Neʼe liliu te lea Faka Keleka, ko te lea tāfito ʼaia ʼo tona puleʼaga. Ko te temi nounou ʼaē neʼe pule ai ia Alexandre, neʼe ina fakaloto mālohiʼi te hahaʼi ke nātou manako ki te ʼu faʼahiga fakakaukau ʼaē ʼe hage ʼe moʼoni, ka ʼe loi, mo nātou leleiʼia te ʼu faigaoʼi, pea mo nātou leleiʼia te ʼu meʼa matalelei kehekehe fuli. ʼAki te temi, neʼe mulimuli te kau Sutea ki te faʼahiga maʼuli ʼo te sivilisasio Faka Keleka.

ʼI te mate ʼa Alexandre ʼi te taʼu 323 ʼi muʼa ʼo totatou temi, ko nāua ʼaē neʼe hoa ki ai, mai Silia pea mo Esipito, neʼe ko nāua ʼaē neʼe ʼuluaki faka ʼuhiga ki ai te ʼu meʼa ʼaē neʼe ʼui e te polofeta ko Taniela, ko “te hau ʼo te potu tokelau” pea mo “te hau ʼo te potu toga.” (Taniela 11:​1-19) Lolotoga te nofo hau ʼa te “hau ʼo te potu toga,” te hau ʼo Esipito ko Ptolémée 2 Philadelphe (ʼi te taʼu 285 ʼo aʼu ki te taʼu 246 ʼi muʼa ʼo totatou temi), neʼe kamata fakaliliu te ʼu Tohi Faka Hepeleo ʼo te Tohi-Tapu, ki te lea Faka Keleka Koine, ʼaē kua māhani kiai te hahaʼi. Neʼe fakahigoa te fakaliliu Tohi-Tapu ʼaia ko te Septante. ʼE lahi te ʼu vaega ʼi te Septante, neʼe fakaʼaogaʼi ʼi te ʼu Tohi Faka Keleka Faka Kilisitiano. Koia, neʼe liliu te lea Faka Keleka ko he meʼa lelei ʼaupito moʼo foaki he ʼatamai mālama tāsilo ki he ʼu hahaʼi neʼe maveuveu pea mo fakapōʼuli ʼi te faʼahi fakalaumālie.

ʼI te nofo hau ʼa Antiochus 4 Epiphane ʼi Silia pea mo pule ʼi Palesitina (ʼi te taʼu 175 ʼo aʼu ki te taʼu 164 ʼi muʼa ʼo totatou temi), neʼe meihiʼi pe ke pulihi te Lotu Faka Sutea, ʼuhi ko te ʼu fakataga ʼaē neʼe fakaneke e te puleʼaga ke fai. Neʼe fakakinauʼi te kau Sutea, ke nātou līaki ia Sehova ʼAtua, pea ke nātou fai he ʼu sakilifisio, ʼo fai ʼāteaina pe ki te ʼu ʼatua ʼo te kau Keleka, he kapau ʼe mole nātou fai te faʼahi ʼaia, pea ʼe matehi anai nātou. ʼI Tesepeli ʼo te taʼu 168 ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe fakatuʼu te ʼaletale pagani ʼi te ʼaletale lahi ʼo Sehova ʼaē ʼe tuʼu ʼi te fale lotu ʼo Selusalemi, pea neʼe fai te ʼu sakilifisio ʼi te ʼaletale ʼaia kia Zeus Olympien. Ko te ʼu hahaʼi ʼo te tuvao neʼe nātou ʼiʼita ki te meʼa ʼaē neʼe ina fai, pea ʼaki he lototoʼa neʼe nātou mulimuli ki te takitaki ʼa Suta Makapeo, ʼo nātou tauʼi mālohi te puleʼaga Keleka ʼo aʼu ki tanatou toe maʼu ia Selusalemi. Neʼe toe momoli te fale lotu ki te ʼAtua, pea hili kiai taʼu e tolu ʼi tona vaʼivaʼigaʼi, neʼe toe fai te ʼu sakilifisio ʼaē neʼe tau fai ʼi te ʼaho fuli.

ʼI te ʼu temi fakaʼosi ʼo te kau Keleka, ʼaki he agamālohi, neʼe faigaʼi e te kau Sutea ke nātou fakalahi tonatou telituale ki tona ʼu tuʼakoi ʼāfea. Neʼe nātou fakaʼaogaʼi tonatou ʼu mālohi faka solia ʼi hona ʼaluʼaga neʼe mole leleiʼia e te ʼAtua, ʼo nātou fakamālohiʼi te hahaʼi pagani ke nātou maliu mai ki te lotu Faka Sutea, heʼe kapau ʼe mole nātou fai te faʼahi ʼaia, pea ʼe nātou matehi anai ia nātou. Logope la te faʼahi ʼaia, neʼe kei maʼu ʼi te ʼu kolo lalahi pea mo te ʼu kolo liliki te ʼu manatu faka Keleka ʼi te faʼahi faka politike.

Lolotoga te temi ʼaia, ko nātou ʼaē neʼe nātou fia maʼu te tuʼulaga faka pelepitelo lahi neʼe nātou fai te ʼu aga fakalialia. Neʼe nātou fai tonatou tuʼulaga faka pelepitelo ʼaki te ʼu fakatuʼutuʼu kovi, te ʼu fai fakapō, pea mo te ʼu kākā faka politike. Neʼe mole kei lahi te tokaga ʼa te kau Sutea ki te ʼu meʼa ʼa te ʼAtua, he neʼe kua lahi tanatou tokaga ki te ʼu faigaoʼi ʼa te kau Keleka. Neʼe ko he meʼa faikehe hakita sio ki te kau pelepitelo tūpulaga, ʼe nātou meʼa noaʼi tonatou ʼu maʼua faka pelepitelo, kae ʼolo nātou ʼo kau ki te ʼu faigaoʼi! Tahi ʼaē meʼa, ko te kau Sutea ʼaē neʼe nātou fia kau ki te ʼu faigaoʼi, neʼe nātou fai te faʼahiga tafa ʼo tonatou sino tapu, ke ʼui “ ʼe mole heʼeki nātou silikosisio,” he neʼe ko he meʼa fakaufiufi kia nātou te faʼahi ʼaia, ʼi te ʼu faigaoʼi mo te kau Senitile, he neʼe tonu ke nātou gaoʼi telefua.​—⁠Vakaʼi ia 1 Kolonito 7:⁠18.

Te ʼu Fetogi Faka Lotu

ʼI te ʼu ʼuluaki taʼu ʼaē neʼe mavae mai ai te kau Sutea mai Papiloni, ko nātou ʼaē neʼe nofo agatonu neʼe nātou tauʼi te ʼu akonaki faka pagani pea mo te ʼu filosofia, ke ʼaua naʼa fio ʼaki te lotu moʼoni ʼaē neʼe talanoa kiai te ʼu Tohi Faka Hepeleo. Ko ia ʼaē neʼe ina fai te tohi ʼo Esitele, logope la neʼe nofo ia taʼu e 60 mo te kau Pelesia, kae neʼe mole hā ʼi tana tohi ʼaia he manatu e tahi ʼe pipiki ki te lotu Pelesia ʼo te polofeta ko Zoroastre. Tahi ʼaē meʼa, ʼe mole maʼu he manatu ʼo te Lotu Pelesia ʼaia ʼi te tohi ʼo Esitalasi, ʼo Nehemia, peʼe ko Malakia, ʼaē neʼe tohi fuli ʼi te lolotoga ʼo te ʼu ʼuluaki temi ʼaē neʼe pule ai te kau Pelesia (ʼi te taʼu 537 ʼo aʼu ki te taʼu 443 ʼi muʼa ʼo totatou temi).

Kae, ʼe ʼui e te kau tagata popoto ʼaē ʼe nātou sivi tāfito te Tohi-Tapu, ʼi te lolotoga ʼo te ʼu temi fakaʼosi ʼo te kau Pelesia, ko te tokolahi ʼo te kau Sutea neʼe nātou kamata tali te tahi ʼu akonaki ʼa te hahaʼi ʼaē ʼe tauhi kia Ahura Mazdâ, te ʼatua tāfito ʼo te kau Pelesia. ʼE hā ʼi te ʼu akonaki ʼaia te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko matataku kiai pea mo tui kiai te kau Esséniens. Ko te ʼu kupu faka Hepeleo ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi māhani ki te ʼu sakale (ko te faʼahiga kuli vao), mo te tahi ʼu manu ʼo te toafa, pea mo te ʼu manulele ʼo te pōʼuli, neʼe kua liliu maʼa te kau Sutea ko he ʼu kupu ʼe faka ʼuhiga ki te ʼu laumālie kovi, pea mo te ʼu temonio fakamataku ʼo te pōʼuli ʼaē neʼe tui kiai te kau Papiloni pea mo te kau Pelesia.

Neʼe mole kei tatau te faʼahiga sio ʼa te kau Sutea ʼo ʼuhiga mo te ʼu manatu faka pagani. Neʼe mole kei tatau te faka ʼuhiga ʼo te ʼu akonaki ʼo ʼuhiga mo selo, mo te ʼifeli, mo te nefesi, mo te Folafola (te Logos), pea mo te poto. ʼI te temi ʼaia, neʼe akoʼi kia nātou ʼi te mamaʼo fau ʼo te ʼAtua, ʼe mole feala ia ke palalau mo te tagata, koia neʼe ʼaoga ai ke ʼi ai he ʼu fakahoko palalau. Neʼe fakahigoaʼi e te kau Keleka te ʼu laumālie fakahoko palalau ʼaia pea mo laumālie tauhi, ko te kau temonio. ʼI tanatou tali te manatu ʼaē ko te kau temonio ʼe feala ke nātou agalelei pea mo agakovi, neʼe liliu te kau Sutea ko he ʼu hahaʼi ʼe faigafua honatou puleʼi e te kau temonio.

Kapau neʼe nātou loto ke fetogi ia meʼa fuli, neʼe maʼua ke nātou fetogi tanatou faʼahiga tauhi. Mole tuai, pea neʼe laga te ʼu sinakoka, ke fakatahitahi kiai te ʼu kokelekasio ʼo te kau Sutea ʼo te ʼu kolo ʼo te ʼu tafaʼaki, ʼo nātou ako te lotu pea mo nātou fai tanatou ʼu toʼotoʼoga faka lotu. ʼE mole ʼiloʼi papau pe ko ʼanafea, pe ko te potu fea, pea mo feafeaʼi te kamata laga ʼo te ʼu sinakoka ʼa te kau Sutea. Neʼe ʼaoga te ʼu sinakoka ki te tauhi ʼa te kau Sutea ʼaē neʼe nonofo ʼi te ʼu fenua mamaʼo, mo kapau neʼe mole feala ke nātou ʼolo ki te fale lotu, koia ʼe ʼui ai e te tokolahi neʼe laga te ʼu sinakoka ʼi te ʼu temi ʼaē neʼe ʼaunofo ai te kau Sutea, peʼe ko te ʼu temi ʼaē neʼe kua nātou mavae ai mai tanatou ʼaunofo ʼaia. Ko te meʼa ʼaē ʼe feala ke tou fakatokagaʼi, neʼe ʼaoga lelei te ʼu sinakoka kia Sesu pea mo ʼana tisipulo moʼo ‘faka mafola te ʼu kalitate ʼo te ʼAtua, ia ia ʼaē neʼe ina pāui te hahaʼi ke nātou mavae mai te fakapōʼuli, kae nātou ʼōmai ki tona mālama fakaofoofo.’​—⁠1 Petelo 2:⁠9.

ʼE Tali e Te Lotu Faka Sutea Te ʼu Akonaki Kehekehe

ʼI te lua sēkulō ʼi muʼa ʼo totatou temi, neʼe kamata faʼufaʼu te ʼu kautahi ʼe nātou akoʼi te ʼu faʼahiga akonaki kehekehe. Neʼe mole ko he ʼu kautahi faka lotu neʼe kehekehe mo te Lotu Faka Sutea. Kae, neʼe ko he ʼu kautahi veliveli ʼe faʼufaʼu e te kau takitaki lotu Sutea, e te hahaʼi fai filosofia, pea mo te kau takitaki politike, pea ko nātou ʼaia neʼe nātou faiga ke nātou fakalotoʼi te hahaʼi, pea mo takitaki te fenua, ʼo fai te ʼu meʼa fuli ʼaia ʼi te higoa ʼo te Lotu Faka Sutea.

Ko te kau Satuseo ʼaē neʼe fai politike, neʼe ko te kau ʼaliki maʼu koloā tāfito, pea neʼe ʼiloa nātou ʼuhi ko tanatou faiva ʼi te ʼu faka felogoi mo te hahaʼi, talu mai te temi ʼaē neʼe malaga ai te fakafeagai ʼa te kau Asmonéens ʼi te vaelua ʼo te lua sēkulō ʼi muʼa ʼo totatou temi. Logope la ko te tokolahi ia nātou neʼe ko te kau pelepitelo, neʼe ʼi ai ʼihi neʼe ko te ʼu hahaʼi gāue koloā pea mo maʼu kele. ʼI te temi ʼaē neʼe tupu ai Sesu, ko te tokolahi ʼo te kau Satuseo neʼe nātou leleiʼia ke puleʼi e Loma ia Palesitina, koteʼuhi ʼi tanatou manatu neʼe mole feala ke tō te puleʼaga ʼaia, pea neʼe feala ia ke ina taupau te ʼu ʼaluʼaga ʼaia ʼo te fenua. (Vakaʼi ia Soane 11:​47, 48.) Ko te tokosiʼi (ko te hahaʼi ʼaē neʼe nātou mulimuli kia Helote) neʼe nātou tui, ʼe lelei age anai mo kapau ʼe ko te famili ʼo Helote ʼaē ʼe nātou takitaki te fenua, heʼe ʼalutahi tanatou takitaki mo te meʼa ʼaē ʼe loto kiai te hahaʼi. Ko te faʼahi ʼaē ʼe tou fakatokagaʼi, neʼe mole loto e te kau Satuseo ke takitaki te fenua e te hahaʼi Sutea ʼaē neʼe nātou tauhi fakavale ki tanatou lotu, pea neʼe mole nātou loto ke takitaki te fale lotu e niʼihi kehe, gata pe ki te kau pelepitelo. Neʼe tui te kau Satuseo ki te ʼu meʼa ʼo te temi muʼa, ʼaē neʼe fakatafito ki te ʼu fakamahino ʼa nātou totonu ʼo ʼuhiga mo te ʼu tohi ʼa Moisese, pea neʼe nātou fakahā tanatou fakafeagai ki te magaʼi lotu mālohi ʼa te kau Faliseo. (Gāue 23:​6-8) Neʼe mole tali e te kau Satuseo te ʼu lea faka polofeta ʼo te ʼu Tohi Faka Hepeleo, he neʼe ʼui ia maʼa nātou ʼe ko he ʼu meʼa ʼe mole ʼiloʼi peʼe hoko moʼoni anai. Neʼe nātou akoʼi ko te ʼu tohi faka hisitolia ʼo te Tohi-Tapu, tona ʼu tohi fakatuketuke, pea mo ʼana ʼu tāʼaga lea ʼe mole haʼu ia mai te ʼAtua, pea ʼe mole maʼuhiga ia.

Neʼe hoki kamata te kau Faliseo ʼi te lolotoga ʼo te temi ʼo te kau Keleka, ʼo nātou fakafeagai ʼaupito ki te sivilisasio ʼa te kau Keleka pea mo tanatou lotu ʼaē neʼe mole ʼalutahi mo te tauhi ʼa te kau Sutea. Kae ʼi te temi ʼo Sesu, neʼe nātou aga fefeka, neʼe nātou tauhi ki te ʼu talatisio, mo pipiki mālohi ki tanatou lotu, mo fialahi, pea neʼe ko te ʼu hahaʼi fia faitotonu, neʼe nātou fakamaliu te hahaʼi ki tanatou lotu, pea neʼe nātou faiakonaki, pea neʼe nātou faiga ke nātou puleʼi te fenua ʼi tanatou ʼu faiakonaki ʼi te ʼu sinakoka. ʼE nātou kau tāfito ʼi te hahaʼi ʼaē ʼe mole faʼa koloaʼia pea ʼe mole masiva, pea neʼe nātou meʼa noaʼi te hahaʼi ʼo te fenua. Neʼe ʼui e Sesu ko te kau Faliseo ʼe nātou manatu pe kia nātou, ko te ʼu hahaʼi ʼe mole manavaʼofa, ʼe nātou manako ki te ʼu koloā, pea mo nātou malualoi ʼaupito. (Mateo, kapite 23) Neʼe nātou tali te ʼu Tohi Faka Hepeleo katoa ʼo mulimuli pe ki tanatou ʼu fakamahino ʼa nātou totonu, kae neʼe lahi age tanatou fakaʼaogaʼi ʼo tanatou ʼu talatisio ʼaē neʼe ʼave gutu. Neʼe nātou ʼui ko tanatou ʼu talatisio ʼe ko “he ʼā moʼo puipui ʼo te Lao.” Kae ko tanatou ʼu talatisio neʼe mole ko he ʼā ia, koteʼuhi ko te ʼu talatisio ʼaia neʼe nātou fakanoaʼi te Folafola ʼa te ʼAtua pea neʼe ko he ʼu meʼa neʼe mole mahino kiai te hahaʼi.​—⁠Mateo 23:​2-4; Maleko 7:​1, 9-13.

Ko te kau Esséniens neʼe nātou tui ki te ʼu meʼa fakalilolilo, pea ʼe mahino ia neʼe ko he ʼu kūtuga neʼe tokosiʼi pea neʼe mole nātou maʼuli tahi mo te hahaʼi. Neʼe nātou ʼui ʼe ko nātou moʼoni ʼaē ʼe nātou faʼufaʼu te toe ʼo Iselaele, ʼo nātou talitali ʼi tonatou ʼuhiga maʼa ke nātou tali te Mesia ʼo te fakapapau. Ko te kau Esséniens, neʼe ko he ʼu hahaʼi neʼe nātou faikole tuʼumaʼu pea mo fai fakamamahi, pea neʼe nātou aga fefeka kia nātou totonu, pea neʼe lahi te ʼu meʼa neʼe nātou tui kiai, neʼe hage ko te ʼu akonaki ʼa te kau Pelesia pea mo te kau Keleka.

Ko te ʼatu kūtuga Zélotes ʼaē neʼe uga nātou e tanatou lotu, mo tauhi fakavale ki tanatou lotu pea mo tonatou fenua, neʼe nātou fakapogi ia nātou ʼaē neʼe fakafeagai ki te liliu ʼa te kau Sutea ko he puleʼaga faʼitaliha. Neʼe fakatatau ia nātou ki te kau Asmonéens, pea neʼe kau tāfito kia nātou ʼaia, te kau tūpulaga ʼaē neʼe nātou fia fetogi te maʼuli ʼo te hahaʼi pea neʼe mole nātou matataku ʼi te ʼu faʼahiga tuʼutāmaki ʼaē neʼe feala ke hoko. Neʼe hage nātou ki te hahaʼi ko he kau kaihaʼa, mo fai fakapō pea mo fakafeagai ki te puleʼaga, pea neʼe nātou fai te ʼu fakatuʼutuʼu fakakākā moʼo fakaliliu te ʼu ala ʼo te fenua pea mo te ʼu potu ʼaē ʼe fakatahitahi ai te hahaʼi ko he ʼu potu fakamataku, pea neʼe liliu te ʼu meʼa ʼaia ko he ʼu meʼa ʼe kau ki te ʼu fihifihia ʼaē ʼe hoko ʼi te ʼaho fuli.

ʼI Esipito, neʼe kua mafola te filosofia Faka Keleka ʼi te lotolotoiga ʼo te kau Sutea ʼo Alexandrie. Neʼe mafola mai ai ki Palesitina pea ki te tokolahi ʼo te kau Sutea mavetevete ʼo te Diaspora. Ko te kau Sutea ʼaē neʼe nātou fai te ʼu manatu ka mole moʼoni, neʼe nātou fai te ʼu tohi ʼe mole ko he ʼu tohi faka Tohi-Tapu pea mo te Pseudépigraphes (te ʼu tohi hala), neʼe nātou ʼui ko te ʼu tohi ʼa Moisese ʼe ko he ʼu palalau fakatātā ʼe mole matala lelei, pea ʼe mole faʼa lelei.

ʼI te hoko mai leva ʼo te temi ʼo te kau Loma, ko te sivilisasio Faka Keleka neʼe kua ina fetogi ʼo talu ai ia Palesitina, ʼi te faʼahi faka sosiale, ʼi te faʼahi faka politike, pea mo tana ʼu filosofia. Ko te lotu ʼa te kau Sutea ʼaē neʼe fakatafito ki te Tohi-Tapu, neʼe fetogi ʼaki te Lotu Faka Sutea, ʼaē neʼe fio ʼaki te ʼu akonaki faka Papiloni, faka Pelesia, pea mo faka Keleka, ʼo fakapipiki kiai mo te tahi ʼu moʼoni faka Tohi-Tapu. Kae ko nātou fuli ʼaia, te kau Satuseo, te kau Faliseo, mo te kau Esséniens neʼe mole nātou hahaʼi, he neʼe mole nātou aʼu ki te 7 ki te teau ʼi te hahaʼi ʼo te fenua. ʼI te lotolotoiga ʼo te ʼu lotu ʼaia ʼaē neʼe hoko ai te ʼu maveuveu e lahi ʼaupito, ko te tokolahi ʼo te hahaʼi Sutea, “neʼe nātou ʼāhua pea mo mavetevete, ohage he faga ōvi ʼe mole honatou tagata tauhi.”​—⁠Mateo 9:⁠36.

Kae neʼe haʼu ia Sesu Kilisito ki te mālama fakapōʼuli ʼaia, pea neʼe ko he meʼa fakafiafia tana fakaafe fakaloto fīmālie ʼaenī: “Koutou ʼōmai kia te ʼau, ia koutou fuli ʼaē ʼe kinakina pea mo mafasia, pea ʼe ʼau fakafimālie anai koutou.” (Mateo 11:28) Neʼe ko he meʼa fakafiafia te logo ki tana ʼui ʼaē: “Ko ʼau te mālama ʼo te malamanei”! (Soane 8:12) Pea ʼe mahino papau ia, neʼe fakaloto fīmālie tana fakapapau ʼaenī: “Ko ʼau ko te mālama ʼo te malamanei. Ko ʼaē ʼe muli mai ia te ʼau ʼe mole toe haʼele anai ia ʼi te fakapōʼuli, kae ʼe ina maʼu anai te mālama ʼo te maʼuli.”​—⁠Soane 8:⁠12.

[Paki ʼo te pasina 26]

Neʼe fakahā e Sesu, ko te kau takitaki lotu faka Sutea, neʼe nātou nonofo ʼi te fakapōʼuli fakalaumālie

[Paki ʼo te pasina 28]

Ko te foʼi piesi neʼe tā ai te paki ʼo Antiochus 4 (Epiphanes)

[Haʼuʼaga ʼo te paki]

Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.