Te Tupuʼaga ʼo Tanatou Agamālohi

ʼI TE kolo ʼo Denver, ʼi Colorado ʼi Amelika, neʼe fānauʼi tautonu te kiʼi toe ʼi tona vāhaʼa 27. Neʼe maʼuli te kiʼi toe tagata ʼaia, pea hili māhina e tolu ʼi tana nofo ʼi te lopitali pea ʼave ki tana ʼu mātuʼa. Hili vāhaʼa e tolu, pea toe ʼave te kiʼi toe ʼaia ki te lopitali. Koteā tona tupuʼaga? Neʼe lavea kovi ʼi tona ʼuto he neʼe luluʼi mālohi ia ia e tana tāmai. Neʼe mole kātakiʼi e te tāmai te tagi ʼa te kiʼi toe. Ko te meʼa ʼaē neʼe hoko, neʼe kivi ai te kiʼi toe pea mo palalisia. Neʼe lava hāofaki ia ia e te ʼu tōketā mai tona fānauʼi tautonu, kae neʼe mole nātou lava hāofaki ia ia mai te agamālohi ʼo tana tāmai.

ʼE tokolahi ʼaupito te fānau ʼaē ʼe gaohi koviʼi, pea tā, peʼe mamate ʼi te tahi potu ʼo te malamanei ʼaē ʼe lahi ai te agamālohi: te loto fale! Ko ʼihi ʼe nātou fakafuafua ko tamaliki ʼe toko 5 000 ʼe mamate ʼi te taʼu fuli ʼi Amelika, ʼuhi ko tanatou ʼu mātuʼa! Pea ʼe mole ko te ʼu tamaliki pe ʼaē ʼe gaohi koviʼi. Ohage ko tona ʼui e te nusipepa World Health, ʼi Amelika “ko te gaohi koviʼi ʼo te fafine ʼe ko te ʼuluaki tupuʼaga ʼaia ʼo te lotomamahi ʼa te ʼu fafine ʼaē kua feala ke maʼu fānau.” E feafeaʼi ʼi te tahi ʼu fenua? “Ko te vahe tolu ʼo aʼu ki te vaelua ʼo te ʼu fafine ʼaē neʼe sivisivi [ʼi te ʼu fenua ʼaē ʼe haʼele tonatou ekonomi], ʼe nātou ʼui ʼe tā nātou e tanatou ʼohoana.” ʼE moʼoni, ʼe lotomamahi ʼaupito te hahaʼi ʼuhi ko te agamālohi, tāfito ʼi te loto fale.

ʼE tokolahi te ʼu taumatuʼa ʼaē ʼe nātou faiga ke nātou fakatokatoka tanatou ʼu fihifihia ʼaki te agamālohi. ʼI ʼihi ʼu fenua, ʼe agamālohi te ʼu mātuʼa pea mo te hahaʼi faiako ʼi tanatou ʼiʼita ki te ʼu tamaliki. Kia nātou ʼaē ʼe agakovi ʼe ko he gaoʼi tanatou gaohi koviʼi ia nātou ʼaē ʼe vaivavai, ʼo nātou fai kia nātou he ʼu agamālohi. He koʼe koa kua agamālohi feiā te hahaʼi?

Te Tupuʼaga ʼo Te Kua Liliu ʼa Te Hahaʼi ʼo Agamālohi

ʼE ʼui e ʼihi ʼe ko te ʼuhiga ia ʼa te tagata ke agamālohi. Logope la ʼe mole kei lahi te ʼu fai fakapō ʼi Amelika, kae kua tuputupu te agamālohi ʼo te kau tūpulaga. Pea kua toe tuputupu mo te manako ʼa te hahaʼi ki te agamālohi. Ko te ʼu fale televisio lalahi e tolu neʼe nātou fai ke tuʼa lua te lahi ʼo te ʼu hisitolia fai fakapō ʼaē ʼe nātou fakahā, pea mo tuʼa tolu te ʼu tala logo ʼaē ʼe fai ʼo ʼuhiga mo te ʼu fai fakapō. Ei, ʼe maʼu paʼaga te hahaʼi ʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe fakatau ʼo ʼuhiga mo te agamālohi! ʼE ʼui fēnei e te tōketā ko Karl Menninger: “ ʼE tou tali te agamālohi, kae mole gata ai, heʼe tou fakaʼasi ʼi te ʼu ʼuluaki pasina ʼo te ʼu sulunale. Ko te vahe tolu peʼe fā ʼo te ʼu polokalama televisio ʼe nātou fakasio ki tatatou ʼu fānau he ʼu ʼata ʼe hā ai he ʼu agamālohi. ʼE mole tou tali pe tatou te agamālohi! Kae, ʼu kaumeʼa, kua tou leleiʼia.”

ʼE fakahā e te ʼu kumi neʼe hoki fai pe, ko te ʼuto pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe hoko ʼi ʼotatou tafaʼaki ʼe ʼi ai tona pikipikiga lahi mo te agamālohi ʼa te tagata. ʼE ʼui e te tōketā ko Markus J. Kruesi ʼo te univelesitē ʼo Illinois, ko te Faleako ʼaē ʼe ina fai te ʼu kumi ʼo ʼuhiga mo te kau tūpulaga: “Kua mātou kamata mahino fuli kiai, ʼe mafola te agamālohi, koteʼuhi kua fakaʼāsili te ʼu meʼa kovi ʼaē ʼe sio kiai tatatou fānau. Ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou sio kiai, ʼe nātou fetogi te ʼu meʼa ʼo tonatou ʼuto, ʼo tupu ai la tanatou agamālohi.” ʼE ʼui e te tohi Inside the Brain, ko te ʼu meʼa ohage ko te “tahi ʼalu ʼo te famili, mo te kua lahi ʼo te ʼu tāmai pe ko te ʼu faʼe ʼe nātou taupau tokotahi tanatou fānau, pea mo te masiva, pea mo te fakaʼaogaʼi ʼo te toloke, ʼe feala moʼoni ke lave kovi ki te ʼuto ʼo tupu ai hana leleiʼia te agamālohi​—kae ki muʼa atu neʼe manatu te hahaʼi ʼe mole feala ke hoko he meʼa feiā.”

ʼE ʼui e ʼihi, ka hoko he ʼu fetogi ʼi te ʼuto pea ʼe hifohifo te sérotonine, te meʼa ʼi te ʼuto ʼe ina tāʼofi he tahi ke agamālohi. Ko te ʼu kumi neʼe fai ʼe nātou fakahā ko te kava ʼe feala ke ina fakahifo te sérotonine ʼo te ʼuto, pea ʼe ko he fakamoʼoni ʼaia ki te ʼui talu mai fualoa ʼa te kau tōketā, ʼe ʼi ai te pikipikiga ʼo te agamālohi pea mo te ʼinu kava fakavale.

ʼE ʼi ai te tahi tupuʼaga ʼo te kua lahi ʼo te agamālohi ia ʼaho nei. ʼE fakatokaga fēnei mai e te Tohi-Tapu, te tohi faka polofeta ʼaē ʼe feala ke tou falala kiai: “Koutou manatuʼi ʼe ʼi ai anai te ʼu temi faigataʼa ʼi te ʼu ʼaho fakamuli. ʼE manatu pe anai te hahaʼi kia nātou totonu, mo mānumānu, mo laupisi, pea mo fia hā; . . . ʼe mole nātou agalelei anai, ʼe nātou heʼe manavaʼofa, mo fai fakapō, mo agamālohi, mo aga fekai; ʼe nātou fehiʼa anai ki te meʼa ʼaē ʼe lelei; ʼe nātou aga kākā anai, ʼe mole loto tokaga, pea mo fonu ʼi te fialahi . . . Fakamamaʼo mai te ʼu hahaʼi ʼaia.” (2 Timoteo 3:​1-5, Today’s English Version) Ei, ko te agamālohi ʼaē ʼe tou sio kiai ia ʼaho nei, ʼe ina fakahoko te lea faka polofeta ʼo te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo “te ʼu ʼaho fakamuli.”

ʼE ʼi ai te tahi tupuʼaga ʼo te kua agamālohi feiā ʼo totatou temi. ʼE ʼui e te Tohi-Tapu: “Malaʼia ki te kele pea mo te tai, he kua hifo atu te Tevolo kia koutou, mo tona ʼita lahi, he kua ina ʼiloʼi kua nounou tona temi.” (Fakahā 12:12) Ko te Tevolo pea mo tana kau temonio neʼe kapu ifo nātou mai te lagi, pea kua nātou fakahoko tāfito ʼi te temi nei tanatou agakovi ki te malamanei. ʼI tona ʼuhiga “pule ʼo te mālohi ʼo te ʼaele,” ʼe fakaʼaogaʼi e te Tevolo “te laumālie ʼaē ʼe gāue ʼi te temi nei ʼi te ʼu foha ʼo te talagataʼa,” ʼo ina fakaliliu te kele ko he potu ʼe tuputupu tuʼumaʼu ai te agamālohi.​—Efesi 2:2.

Koia, ʼe lava feafeaʼi hatatou tauʼi te “ ʼaele” agamālohi ʼo te mālama ʼo te temi ʼaenī? Pea ʼe lava feafeaʼi hatatou fakatokatoka te ʼu fihifihia ʼo mole fakaʼaogaʼi te agamālohi?

[Talanoa ʼo te pasina 3]

ʼE tokolahi ʼaupito te fānau ʼaē ʼe gaohi koviʼi, pea tā, peʼe mamate ʼi te tahi potu ʼo te malamanei ʼaē ʼe lahi ai te agamālohi: te loto fale!