Te Tauhi Kia Paale Neʼe Holi Kiai Te Kau Iselaelite

Lolotoga teitei taʼu e afe, neʼe vaelua te loto ʼa te hahaʼi Iselaelite. Neʼe feala ke nātou matataku fakavale ki te ʼu ʼatua loi pea mo nātou fai he ʼu toʼotoʼoga faka lotu heʼeʼaoga, pea ʼi te tahi faʼahi, neʼe feala ke nātou tui ki te ʼAtua moʼoni pea mo nofo agatonu kia te ia. Ko te ʼaluʼaga ʼaia, neʼe hā lelei ai te fefakafeagaiʼaki ʼa te tauhi kia Paale pea mo te tauhi ʼaē kia Sehova.

ʼE LAGOLAGO anai koa te puleʼaga ʼo Iselaele ki te ʼAtua moʼoni ʼaē neʼe ina faka ʼāteaina nātou mai Esipito? (Ekesote 20:​2, 3) Peʼe nātou mulimuli anai kia Paale, te ʼatua ʼaē neʼe leleiʼia tāfito e te kau Kanaane, ʼaē neʼe ʼui ʼe ina fai ke maʼuli lelei te kele?

Ko te fihi fakalaumālie ʼaia neʼe hoko kua hili kiai taʼu ʼe lauʼi afe, pea ʼe kei maʼuhiga kia tatou. Koteā tona tupuʼaga? Neʼe ʼui e te ʼapositolo ko Paulo ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼaia, “nee tohi ko totatou akoi, ia tatou aeni kua kaku ki te fakaosi o te temi.” (1 Kolonito 10:11) ʼE tou mahino lelei anai ki te fakatokaga ʼaē ʼe tou maʼu ʼi te hisitolia ʼaia neʼe hoko, mo kapau ʼe tou ʼuluaki ʼiloʼi muʼa pe ko ai ia Paale, pea koteā te ʼu toʼotoʼoga ʼo te tauhi kia Paale.

Neʼe Ko Ai Koa Ia Paale?

Neʼe hoki ʼiloʼi e te kau Iselaelite ia Paale, ʼi tanatou tau ki te fenua ʼo Kanaane, ʼi te taʼu 1473 ʼi muʼa ʼo totatou temi. Neʼe nātou sio ki te kau Kanaane ʼe nātou tauhi ki te tuʼuga ʼatua neʼe tatau mo te ʼu ʼatua ʼa te kau Esipito, logope la neʼe kehe tonatou ʼu higoa pea mo te tahi ʼu faʼahi. Kae ʼe fakahā mai e te Tohi-Tapu, ko Paale neʼe ko te ʼatua tāfito ʼa te kau Kanaane, pea ʼe fakamoʼoni kiai te ʼu meʼa ʼaē neʼe maʼu ʼi te ʼu kumi faka akeolosia. (Kau Fakamāu 2:​11) Logope la neʼe mole maʼu e Paale te tuʼulaga pule ʼa te ʼu ʼatua ʼa te kau Kanaane, kae neʼe ko te ʼatua ʼaia ʼaē neʼe nātou tokagaʼi tāfito. Neʼe nātou tui, ʼe ko ia ʼaē ʼe pule ki te ʼua, mo te matagi, mo te ʼu ʼao, pea neʼe ko ia tokotahi pe ʼaē neʼe feala ke ina hāofaki te hahaʼi​—mo te ʼu manu pea mo te ʼu magisi​—mai te heʼe fua pea mo te mate. Kapau neʼe mole puipui nātou e Paale, pea neʼe fakahoko e te tahi ʼatua Kanaane ko Mot, he tuʼuga malaʼia kia nātou.

Ko te tauhi kia Paale neʼe fakatafito ki te ʼu toʼotoʼoga neʼe fai ai te ʼu aga heʼeʼaoga. Māʼia mo te ʼu meʼa ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi ki te tauhi kia Paale, ohage ko te ʼu pou maka taputapu pea mo te ʼu pou ʼakau taputapu, neʼe faka ʼuhiga ki te ʼu meʼa heʼeʼaoga. ʼE hā mai, ko te ʼu pou maka taputapu​—ko he ʼu foʼi maka neʼe togi ke hage ko te sino tapu ʼo te tagata—​neʼe nātou fakatātā ia Paale, te tagata ʼaē ʼe ina fai he ʼu felāveʼi fakasino. Kae ko te ʼu pou ʼakau taputapu, neʼe ko te ʼu moʼi ʼakau peʼe ko he ʼu fuʼu ʼakau neʼe nātou fakatātā ia Asela, te ʼohoana ʼo Paale ʼaē neʼe felāveʼi fakasino mo ia.​—1 Hau 18:19.

Ko te ʼu paomutu pea mo te sakilifisioʼi ʼo te ʼu fānau neʼe ko te tahi faʼahi maʼuhiga ʼo te tauhi ʼaē kia Paale. (1 Hau 14:​23, 24; 2 Fakamatala 28:​2, 3) ʼE ʼui fēnei e te tohi The Bible and Archaeology: “ ʼI te ʼu fale tapu ʼa te kau Kanaane, neʼe ʼi ai te ʼu fafine pea mo te ʼu tagata paomutu (ko he ʼu tagata pea mo he ʼu fafine ‘taputapu’) pea neʼe fai ai te ʼu faʼahiga felāveʼi fakasino kehekehe. Neʼe tui [te kau Kanaane] ʼaki tanatou fai te ʼu toʼotoʼoga ʼaia, ʼe maʼuli lelei anai te ʼu faga ōvi pea mo te ʼu magisi.” Koia neʼe ʼui e te kau atolasio, neʼe nātou fai te ʼu meʼa ʼaia ʼuhi ko te lotu, kae ʼe mahino papau ia, neʼe nātou fai ʼuhi ko tonatou ʼu holi kovi. Koia, neʼe fakaoloolo feafeaʼi e Paale te kau Iselaelite ke nātou tauhi kia ia?

He Koʼe Neʼe Leleiʼia e Te Hahaʼi Ia Paale?

Neʼe lagi lahi te kau Iselaelite ʼaē neʼe nātou leleiʼia tanatou fakahoko he tauhi neʼe mole lahi ai te ʼu meʼa ʼaē neʼe fakamaʼua age kia nātou. Kapau neʼe nātou tauhi kia Paale, pea neʼe mole kei maʼua ke nātou maʼuliʼi te Lao, ohage ko te Sapato pea mo te tahi ʼu fakatotonu ʼo ʼuhiga mo te aga ʼaē neʼe tonu ke nātou fai. (Levitike 18:​2-​30; Teutalonome 5:​1-3) ʼUhi ko te maʼuli lelei ʼa te kau Kanaane ʼi te faʼahi fakasino, neʼe lagi manatu ai e te hahaʼi, ʼe tonu ke nātou tauhi kia Paale.

Ko te ʼu sagatualio ʼa te kau Kanaane, ʼaē neʼe ko he ʼu foʼi fale māʼoluga neʼe tutuʼu ʼi te ʼu kiʼi vao matuʼa peʼe ʼi te ʼu moʼuga, pea neʼe lagi ko he ʼu koga meʼa neʼe leleiʼia e te hahaʼi ke nātou fai ai tanatou ʼu toʼotoʼoga ʼo ʼuhiga mo te fanaunau. Mole tuai, pea neʼe mole kei gata pe ki te ʼolo tuʼumaʼu ʼa te kau Iselaelite ki te ʼu koga meʼa taputapu ʼaia, kae neʼe nātou toe laga mo nātou hanatou ʼu sagatualio feiā. “Mo nātou foki, neʼe nātou haga laga maʼa nātou he ʼu potu māʼoluga mo he ʼu pou taputapu pea mo he ʼu ʼakau taputapu ʼi te ʼu sia fuli pea mo te ʼu lalo ʼakau mālohi fuli.”​—1 Hau 14:23; Osea 4:​13.

Kae ko te meʼa ʼaē neʼe maʼuhiga tāfito ʼi te tauhi ʼaē kia Paale, neʼe ko te holi ki te kakano. (Kalate 5:​19-​21) Ko te ʼu toʼotoʼoga heʼeʼaoga neʼe mole fai pe ke feala he tuputupu lelei ʼa te ʼu faga manu pea mo te ʼu magisi. Kae neʼe faka maʼuhigaʼi ai te ʼu felāveʼi fakasino. ʼE hā lelei te faʼahi ʼaia ʼi te ʼu kiʼi fakatātā ʼaē neʼe maʼu, ʼaē ʼe faka maʼuhigaʼi tāfito ai te ʼu felāveʼi fakasino. Ko te ʼu lafeti, mo te ʼu meʼe, pea mo te ʼu musika, neʼe nātou uga te hahaʼi ke nātou fai te ʼu aga heʼeʼaoga.

ʼE feala hatatou fakakaukauʼi age te ʼu meʼa ʼaia neʼe hoko ʼi te fasiga taʼu fakatōlau. ʼI he koga meʼa ʼe matalelei ʼaupito, neʼe fai lafeti pea mo memeʼe ai te kau atolasio, ʼi te kua lahi ʼo tanatou ʼinu kava. ʼE nātou fai tanatou meʼe ʼaia moʼo fafagu ia Paale mai tana moe lolotoga te fasiga taʼu māfana, ke toe ʼua ki te fenua. ʼE nātou memeʼe ia tafa ʼo te ʼu pou maka taputapu pea mo te ʼu ʼakau taputapu. Ko te faʼahiga ʼue ʼo tonatou sino, pea tāfito ʼo te ʼu fafine paomutu ʼo te fale tapu, ʼe faka ʼuhiga ki te ʼu felāveʼi fakasino, pea ʼe nātou haga fai te faʼahi ʼaia ʼi te tagi mālohi ʼo te musika. Pea ʼi te fakaʼosi ʼo te meʼe, ʼe lagi liliu te kau meʼe ki te ʼu kogafale ʼo te fale tapu ʼo Paale, ke nātou fai ai te ʼu felāveʼi fakasino heʼeʼaoga.​—Faka au 25:​1, 2; vakaʼi ia Ekesote 32:​6, 17-​19; Amosi 2:8.

Neʼe Nātou Haʼele ʼAki Te Sio Ka Mole ʼAki Te Tui

Neʼe tokolahi te hahaʼi Iselaelite neʼe nātou fia fai ki te tauhi ʼaia ʼa Paale ʼuhi ko tonatou ʼu holi kovi, kae neʼe nātou toe fai foki te faʼahi ʼaia ʼuhi ko tanatou matataku. ʼI te mole kei tui ʼa te kau Iselaelite kia Sehova, neʼe nātou kamata matataku ai ki te kau mate, mo nātou tuʼaniaʼi te ka haʼu, pea mo nātou faifakalauʼakau, pea ʼaki te temi, neʼe nātou kau ai leva ʼi te ʼu toʼotoʼoga fakalialia. ʼE fakamatala mai e te tohi The International Standard Bible Encyclopedia pe neʼe fakamanatuʼi feafeaʼi e te kau Kanaane te laumālie ʼo tanatou ʼu kui ʼi tanatou tauhi ki te kau mate: “Ko te ʼu lafeti . . . neʼe fai ʼi te ʼu tānuma faka famili peʼe ʼi te ʼu sia ʼaē neʼe tanu ai te hahaʼi, pea neʼe konahia ai te hahaʼi pea neʼe nātou fai te ʼu felāveʼi fakasino (ʼo lagi fai mo ʼonatou kāiga totonu) ʼo nātou ʼui ai, neʼe kau te kau mate ki te lafeti ʼaia neʼe nātou fai.” ʼI te kau ʼa te hahaʼi Iselaelite ki te ʼu toʼotoʼoga fakalialia ʼaia, neʼe nātou fakamamaʼo tuʼumaʼu aipe mai tonatou ʼAtua, ia Sehova.​—Teutalonome 18:​9-​12.

Tahi ʼaē meʼa, neʼe leleiʼia e te kau Iselaelite te ʼu fakatātā ʼaia​—pea mo te ʼu toʼotoʼoga ʼaē neʼe pipiki kiai​—he neʼe nātou fia haʼele ʼaki te sio ka mole ʼaki te tui. (2 Kolonito 5:7) Logope tanatou kua ʼosi mamata ki te ʼu milakulo ʼaē neʼe fakahoko e Sehova totonu, kae ko te tokolahi ʼo te kau Iselaelite ʼaē neʼe mavae mai Esipito neʼe ʼaoga kia nātou he fakatātā ke feala hanatou fakamanatuʼi ia ia. (Ekesote 32:​1-4) Neʼe toe feiā mo tonatou hōloga, he neʼe nātou fia atolasio ki he meʼa neʼe feala hanatou sio kiai, ohage la ko te ʼu fakatātā ʼo Paale.​—1 Hau 12:25-​30.

Ko Ai ʼAē Neʼe Mālo?

Ko te fihi ʼaia neʼe hoko ʼi te loto ʼa te hahaʼi Iselaelite, neʼe hoholo lolotoga ni ʼu sēkulō, ʼo kamata mai te temi ʼaē neʼe nātou tau ai ki te potu fenua ʼo Moape ʼi muʼa pe ʼo tanatou hū ki te Kele ʼo te Fakapapau, ʼo aʼu ki te temi ʼaē neʼe nātou ʼaunofo ai ʼi Papiloni. Neʼe fetogi tuʼumaʼu te manatu ʼa te kau Iselaelite ʼo ʼuhiga mo tanatou faʼahiga tauhi. ʼI ʼihi temi, ko te tokolahi ʼo te kau Iselaelite neʼe nātou nonofo agatonu kia Sehova, kae neʼe nātou tautau maliu kia Paale. Ko te tupuʼaga tāfito ʼo tanatou fai te faʼahi ʼaia, neʼe ko tanatou fakakaugā mo te hahaʼi pagani ʼo te ʼu tafaʼaki.

ʼI te ʼosi kapu ʼo nātou e te kau Iselaelite, neʼe tau te kau Kanaane ʼaki te tahi ʼu puleʼaki fakakākā. Neʼe nātou nonofo ia tafa ʼo te kau Iselaelite pea mo nātou uga te hahaʼi foʼou ʼaia kua pule ki te fenua, ke nātou atolasio ki tanatou ʼu ʼatua. Ko te ʼu tuʼi fakamāu lototoʼa ohage ko Seteone pea mo Samuele, neʼe nā fakafeagai ki te faʼahi ʼaia. Neʼe fakaloto mālohiʼi fēnei e Samuele te hahaʼi: “Koutou toʼo kehe te ʼu ʼatua matāpule . . . , pea koutou fakahaga maʼu ʼokotou loto kia Sehova pea mo koutou tauhi ʼāteaina pe kia te ia.” Lolotoga he temi, neʼe fakalogo te kau Iselaelite ki te tokoni ʼaia ʼa Samuele, pea neʼe nātou “toʼo kehe iō nātou te ʼu Paale pea mo te ʼu fakatātā ʼo Asitolete pea neʼe nātou kamata tauhi ʼāteaina pe kia Sehova.”​—1 Samuele 7:​3, 4; Kau Fakamāu 6:​25-​27.

ʼI te ʼosi nofo hau ʼa Saulo pea mo Tavite, neʼe kamata fai e Salomone te ʼu sakilifisio ki te ʼu ʼatua matāpule ʼi te fakaʼosi ʼo tona maʼuli. (1 Hau 11:​4-8) Neʼe toe feiā aipe mo te tahi ʼu hau ʼo Iselaele pea mo Suta ʼaē neʼe nātou mulimuli kia Paale. Kae ko te kau polofeta pea mo te ʼu hau agatonu ohage ko Elia, mo Eliseo, pea mo Sosiasi, neʼe nātou takimuʼa ʼi te fakafeagai ʼaē ki te tauhi ʼo Paale. (2 Fakamatala 34:​1-5) Tahi ʼaē meʼa, lolotoga te koga ʼaia ʼo te hisitolia ʼo Iselaele, neʼe ʼi ai te hahaʼi neʼe nātou nonofo agatonu kia Sehova. Logola ko te temi pule ʼa Akape pea mo Sesapele, neʼe lahi ʼaupito ai te tauhi kia Paale, kae ko te toko fitu afe neʼe mole nātou fia ‘tuʼutuli ia muʼa ʼo Paale.’​—1 Hau 19:18.

ʼAki te temi, ʼi te ʼosi liliu ʼa te kau Sutea mai tanatou ʼaunofo ʼi Papiloni, neʼe mole toe fai he talanoa ʼo ʼuhiga mo te tauhi kia Paale. Ohage ko nātou ʼaē ʼe talanoa ki ai ia Esitalasi 6⁠:​21, neʼe nātou ‘fakamamaʼo mai te ʼu aga heʼemaʼa ʼo te ʼu puleʼaga ʼo te fenua, ke nātou kumi ia Sehova te ʼAtua ʼo Iselaele.’

Ko Te ʼu Fakatokaga ʼAē ʼe Tou Ako Mai Te Tauhi Kia Paale

Logope la kua fualoa te puli ʼo te tauhi kia Paale, kae ʼe ʼi ai te faʼahi ʼe tatau ai te lotu ʼaia ʼa te kau Kanaane pea mo te sosiete ʼaenī ʼaē ʼe tou nonofo ai​—ko te faka maʼuhigaʼi ʼo te ʼu felāveʼi fakasino. ʼE lahi ʼaupito te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou uga tatou ke tou fai te ʼu aga heʼeʼaoga. (Efeso 2⁠:⁠2) Neʼe fai e Paulo te fakatokaga ʼaenī, “ ʼE tou fakafeagai ki te mālohi fakapulipuli ʼaē ʼe ina puleʼi te mālama fakapōʼuli ʼaenī, pea mo te ʼu laumālie ʼaē ʼe nātou ʼōmai mai te nofoʼaga ʼo te agakovi.”​—Efeso 6:​12, Phillips.

Ko te “mālohi fakapulipuli” ʼaia ʼa Satana ʼe ina uga te hahaʼi ke nātou fai te ʼu aga heʼeʼaoga, pea ke nātou nonofo ʼi te fakapōʼuli fakalaumālie. (Soane 8:​34) ʼI te sosiete ʼaenī ʼaē ʼe faʼifaʼitaliha ai te hahaʼi, ko te ʼu aga heʼeʼaoga ʼe mole ko he ʼu toʼotoʼoga faka lotu, kae ʼe ko he ʼu aga ʼe fai māhani e te hahaʼi ke nātou fīmālie ai. Pea ʼe lahi te ʼu meʼa ʼe nātou uga te hahaʼi ke nātou fai te faʼahi ʼaia. ʼAki te ʼu fakafiafia, te musika, pea mo te ʼu fakahāhā ʼi te televisio, ʼe hū ai ki te ʼatamai ʼa te hahaʼi te ʼatu manatu ʼe nātou uga ai nātou ke nātou fai te ʼu felāveʼi fakasino. ʼE feala ke lave kovi te faʼahi ʼaia ki te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua. ʼI tona fakahagatonu, ko te tokolahi ʼo nātou ʼaē ʼe fakamavae ʼi te kokelekasio faka Kilisitiano ʼe ko te hahaʼi ʼaē neʼe nātou fai te ʼu aga ʼaia. ʼE hoki feala anai ke maʼa tokita ʼuhiga Kilisitiano, mo kapau ʼe kita tekeʼi tuʼumaʼu te ʼu manatu heʼeʼaoga ʼaia.​—Loma 12:⁠9.

ʼE feala ke hoko tāfito te tuʼutāmaki ʼaia ki te kau tūpulaga Fakamoʼoni ʼa Sehova, koteʼuhi ko te ʼu meʼa ʼaē ʼe lagi nātou fia fai kiai, ʼe fakahā ai te ʼu felāveʼi fakasino heʼeʼaoga ke leleiʼia e te kau tūpulaga. Tahi ʼaē faʼahi, ʼe tonu ke nātou fakafeagai ki te fakaneke ʼo nātou e te tahi ʼu tūpulaga. (Vakaʼi ia Tāʼaga Lea 1:​10-​15.) Kua tokolahi ia nātou ʼaē neʼe hoko ki ai he ʼu fihifihia, ohage la ʼi te ʼu lafeti lalahi. Ohage ko te tauhi kia Paale ʼi te temi muʼa, ʼe feala ke fakatupu kovi te musika, mo te meʼe ʼaē ʼe fai ʼi he ʼaluʼaga ʼe mole tau mo feʼauga.​—2 Timoteo 2:​22.

Neʼe fai e te tagata tohi Pesalemo te fehuʼi ʼaenī, “ ʼE lava fakamaʼa feafeaʼi anai e te tūpulaga tana ala foufou?” Pea neʼe ina tali fēnei, “ ʼi tana nofo tokaga ki [te] folafola [ʼa Sehova].” (Pesalemo 119:9) Ohage pe ko te fakamaʼua ʼa te Lao ʼa te ʼAtua ki te kau Iselaelite ke ʼaua naʼa nātou faifaitahi mo te kau Kanaane, ʼe toe fakatokagaʼi tatou e te Tohi-Tapu ke ʼaua naʼa tou fakatahi mo te ʼu fakakaugā kovi. (1 Kolonito 15:​32, 33) ʼE ko he aga fakapotopoto anai ʼa te kau tūpulaga Kilisitiano mo kapau ʼe nātou fakafisi ki he meʼa ʼe feala ke tupu ai hanatou holi kovi pe ko hanatou fai he aga ʼe mole tau mo feʼauga. Ohage ko te tagata agatonu ko Elia, ʼe mole tou tuku anai ki te fakalākilua ʼa te hahaʼi, ke ina fetogi te ʼu tonu ʼaē ʼe tou fai.​—1 Hau 18:21; vakaʼi ia Mateo 7:​13, 14.

ʼE fai te tahi fakatokaga ʼo ʼuhiga mo te tuigataʼa, “te agahala e ina hele tatou.” (Hepeleo 12:1) ʼE hā mai, neʼe kei tokolahi te kau Iselaelite neʼe nātou tui kia Sehova, kae neʼe nātou toe tui foki, ko Paale ko te ʼatua ʼaē ka ina fakahomo anai tanatou ʼu magisi, pea mo foaki age te ʼu meʼa ʼaē neʼe ʼaoga kia nātou. Neʼe lagi nātou manatu, neʼe mamaʼo ʼaupito te fale lotu ʼo Sehova ʼi Selusalemi, pea neʼe faigataʼa hanatou taupau tana ʼu lao. Neʼe faigafua age hanatou tauhi kia Paale​—he neʼe feala ke nātou momoli he kohu faka sakilifisio kia Paale ʼi te ʼu ʼato ʼo tonatou ʼu ʼapi. (Selemia 32:29) Neʼe lagi nātou tafoki māmālie ki te tauhi ʼo Paale ʼo nātou kau ki ʼihi toʼotoʼoga pea mo nātou fai he ʼu mōlaga kia Paale ʼi te huafa ʼo Sehova.

ʼE lava puli feafeaʼi tatatou tui pea mo tou fakamamaʼo māmālie mai te ʼAtua moʼoni? (Hepeleo 3:12) ʼE feala ke fakahaʼuhaʼu ʼo mole kei tou leleiʼia te ʼu fono pea mo te ʼu fakatahi lalahi. Kapau ʼe tou feiā, pea ʼe lagi hā ai, ʼe mole kei tou falala kia Sehova ke ina “foaki i tona temi [“totonu,” MN] te meakai” fakalaumālie kia tatou. (Mateo 24:45-​47) Kapau ʼe tou vaivai feiā, pea ʼe lagi mole tou toe “taofi mau [anai] te Folafola o te mauli,” peʼe tou lotolotolua anai, ʼo tupu ai hatatou fai te ʼu aga heʼeʼaoga pe ko hatatou loto mānumānu.​—Filipe 2:​16; vakaʼi ia Pesalemo 119:113.

Tou Taupau Maʼu Tatatou Agatonu

ʼE mahino ia ia ʼaho nei, ʼe ʼi ai te fihi ʼe hoko ʼi totatou loto. ʼE tou nofo agatonu anai koa kia Sehova peʼe tou hēʼia anai ʼuhi ko te heʼemaʼa ʼo te mālama ʼaenī? Meʼa fakaʼofaʼofa foki, he ko ʼihi Kilisitiano ʼo te temi ʼaenī neʼe nātou fai te ʼu aga fakaufiufi, ohage pe ko te fai e te kau Iselaelite te ʼu aga fakalialia ʼa te kau Kanaane.​—Vakaʼi ia Tāʼaga Lea 7:​7, 21-​23.

ʼE feala ke tou hāo mai te tuʼutāmaki ʼaia, mo kapau ʼe tou hage ko Moisese, ʼaē “nee sio ia kia Ia ae e lilo, pea nee kataki ai.” (Hepeleo 11:27) ʼE moʼoni, ʼe tonu ke tou “tau o uhiga mo te tui.” (Suta 3) Kae kapau ʼe tou nofo agatonu ki te ʼAtua pea mo tana ʼu pelesepeto, pea ʼe feala hatatou ʼamanaki ki he mālama ʼe mole toe maʼu ai anai te tauhi hala. Ohage pe ko te mālo ʼa te tauhi kia Sehova ʼi te tauhi ʼaē neʼe fai kia Paale, ʼo toe feiā pe ʼe feala hatatou ʼiloʼi papau kua vave hoko mai te temi ʼaē ka “fonu moʼoni anai te kele ʼi te ʼatamai mālama ʼo ʼuhiga mo Sehova ohage ko te ʼuʼufi ʼo te tai e te ʼu vai.”​—Isaia 11:⁠9.

[Paki ʼo te pasina 31]

Ko te ʼu toega ʼo te ʼu pou taputapu maka ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi ʼi Kesele ʼi te tauhi kia Paale

[Haʼuʼaga ʼo te paki pasina 28]

Musée du Louvre, Paris