“Neʼe Mole Palalau Age Kia Nātou Ka Mole ʼi Ai Hana Lea Fakatātā”

“Neʼe tala fuli pe e Sesu te ʼu meʼa ʼaia ki te hahaʼi ʼaki te ʼu lea fakatātā. ʼIo, neʼe mole palalau age kia nātou ka mole ʼi ai hana lea fakatātā.”—Mateo 13:34, MN.

1, 2. (a) He koʼe ʼe mole galo kia tatou te ʼu lea fakatātā ʼaē neʼe lelei? (b) Koteā te ʼu faʼahiga lea fakatātā ʼaē neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu, pea koteā te ʼu fehuʼi ʼe lagaʼi ʼo ʼuhiga mo tana ʼu lea fakatātā? (Vakaʼi mo te kiʼi nota ʼi te lalo pasina.)

ʼE KEI koutou manatuʼi koa he lea fakatātā neʼe lagi koutou logo kiai ʼi he akonaki, kua hili kiai ni ʼu taʼu? ʼE mole galo kia tatou te ʼu lea fakatātā ʼaē neʼe lelei. Neʼe ʼui e te tagata faitohi, ʼaki te ʼu lea fakatātā ʼaē ʼe tou logo kiai ʼe tou faʼu ʼi tatatou fakakaukau he ʼu paki. Mai tona ʼaluʼaga ʼaē ʼe tou mahino lelei age ʼaki te fakaʼaogaʼi ʼo te ʼu paki, koia ʼaki te ʼu lea fakatātā ʼe faigafua ai hatatou mahino ki te ʼu akonaki. ʼE feala ʼaki te ʼu lea fakatātā ke tou mahino ki te ʼu palalau pea mo tou tāʼofi ai he ʼu ako.

² ʼE mole he tagata faiako neʼe ina fakaʼaogaʼi lelei age te ʼu lea fakatātā ohage ko Sesu Kilisito. ʼE faigafua hatatou manatuʼi te ʼu lea fakatātā ʼaē neʼe fai e Sesu kua hili kiai te ʼu taʼu e lua afe.a He koʼe neʼe fakaʼaogaʼi lahi e Sesu te faʼahiga faiakonaki ʼaia? Pea he koʼe neʼe fua lelei tana ʼu lea fakatātā?

Te Tupuʼaga ʼo Te Fakaʼaogaʼi e Sesu Te ʼu Lea Fakatātā

3. (a) ʼO mulimuli kia Mateo 13:34, 35, he koʼe neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu te ʼu lea fakatātā? (b) Koteā ʼaē ʼe ina fakahā mai neʼe maʼuhiga kia Sehova te faʼahiga faiakonaki ʼaia?

³ ʼE fakahā mai e te Tohi-Tapu te ʼu tupuʼaga maʼuhiga e lua ʼo te fakaʼaogaʼi e Sesu te ʼu lea fakatātā. ʼUluaki, neʼe ina fakahoko te lea faka polofeta. Neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Mateo: “Neʼe tala fuli pe e Sesu te ʼu meʼa ʼaia ki te hahaʼi ʼaki te ʼu lea fakatātā. ʼIo, neʼe mole palalau age kia nātou ka mole ʼi ai hana lea fakatātā; koteʼuhi ke hoko te meʼa ʼaē neʼe fakahā ʼaki te polofeta, ʼi tana ʼui maʼana: ‘ ʼE ʼau avahi anai toku gutu ʼaki he ʼu lea fakatātā.’ ” (Mateo 13:34, 35, MN ) Ko te polofeta ʼaē neʼe talanoa kiai ia Mateo neʼe ko te tagata ʼaē neʼe ina tohi ia Pesalemo 78:2. Neʼe faitohi te tagata fai pesalemo ʼaki te takitaki ʼo te laumālie ʼa te ʼAtua ʼi ni ʼu sēkulō ʼi muʼa ʼo te tupu ʼa Sesu. ʼE ko he meʼa fakaofoofo heʼe kua fakahā e Sehova ʼi he ʼu sēkulō ki muʼa atu, ko tona ʼAlo ʼe faiakonaki anai ʼaki he ʼu lea fakatātā. ʼE mahino ia neʼe maʼuhiga kia Sehova te faʼahiga faiakonaki ʼaia!

4. Neʼe fakamahino feafeaʼi e Sesu te tupuʼaga ʼo tana fakaʼaogaʼi te ʼu lea fakatātā?

⁴ Lua, neʼe fakamahino e Sesu neʼe ina fakaʼaogaʼi te ʼu lea fakatātā moʼo vaheʼi kehe ia nātou ʼaē ʼe mole nātou fia tali. ʼI tana ʼosi fakamatala ki te “hahaʼi tokolahi” te lea fakatātā ʼo te tagata to pulapula, neʼe fehuʼi fēnei age e tana kau tisipulo: “He koʼe ʼe ke palalau kia nātou ʼaki te ʼu lea fakatātā?” Neʼe tali fēnei e Sesu: “Kua tuku atu kia koutou te mahino ki te ʼu meʼa fakalilo tapu ʼo te puleʼaga ʼo selo, kaʼe ki te hahaʼi ʼaenā neʼe mole tuku age kia nātou te faʼahi ʼaia. Ko te tupuʼaga ʼaia ʼo taku palalau kia nātou ʼaki te ʼu lea fakatātā, koteʼuhi ʼi tanatou sisio ʼe mole nātou sio ki he meʼa pea ʼi tanatou fagono ʼe mole nātou logo ki he meʼa pea ʼe mole nātou mahino ki tona faka ʼuhiga; pea kua hoko kia nātou te lea faka polofeta ʼa Isaia ʼaē neʼe ʼui maʼana: ‘ ʼI takotou logo ʼe koutou logo anai, kaʼe mole koutou mahino anai ki tona ʼuhiga; pea ʼi takotou sio ʼe koutou sio anai, kaʼe mole koutou sio anai ki he meʼa. Heʼe ko te loto ʼo te hahaʼi nei kua liliu ʼo feku.’ ”—Mateo 13:2, 10, 11, 13-15, MN; Isaia 6:9, 10.

5. Neʼe vaheʼi feafeaʼi e te ʼu lea fakatātā ʼa Sesu te hahaʼi ʼaē neʼe fia logo pea mo nātou ʼaē neʼe fialahi?

⁵ Neʼe feafeaʼi te vaheʼi kehe ʼo te hahaʼi e te ʼu lea fakatātā ʼa Sesu? ʼI te tahi ʼu ʼaluʼaga, ko nātou ʼaē neʼe fakalogo ki tana ʼu faiakonaki, neʼe tonu ke nātou kumikumi fakalelei ke feala hanatou mahino katoa ki tana ʼu folafola. Ko te hahaʼi agavaivai neʼe uga e tonatou loto ke nātou kole he tahi ʼu fakamahino. (Mateo 13:36; Maleko 4:34) Koia ko te ʼu lea fakatātā ʼa Sesu neʼe nātou fakahā te moʼoni kia nātou ʼaē neʼe nātou loto kiai, pea mo nātou fufū te moʼoni kia nātou ʼaē neʼe fialahi. Ko Sesu neʼe ko he tagata faiakonaki makehe! Tou vakaʼi nei ʼihi ʼu faʼahi ʼaē neʼe fua lelei ai tana ʼu lea fakatātā.

Neʼe Ina Filifili Te ʼu Fakamatala ʼo Tana ʼu Lea Fakatātā

6-8. (a) Koteā ʼaē neʼe mole maʼu e nātou ʼaē neʼe fakalogo kia Sesu ʼi te ʼuluaki sēkulō? (b) Koteā te ʼu faʼifaʼitaki ʼe hā ai neʼe filifili e Sesu te ʼu fakamatala ʼo tana ʼu lea fakatātā?

⁶ Neʼe kua koutou feʼekeʼaki koa pe neʼe feafeaʼi te ʼu tisipulo ʼi te temi ʼaē neʼe nātou fakalogo ai ki te faiakonaki ʼa Sesu? Logola neʼe nātou maʼu te pilivilesio ke nātou logo ki te leʼo ʼo Sesu, kae neʼe mole heʼeki feala ke nātou vakaʼi he ʼu tohi moʼo fakamanatuʼi age kia nātou tana ʼu palalau. Kae neʼe tonu ke nātou manatuʼi te ʼu folafola ʼa Sesu pea mo taupau ʼi tonatou loto. Logola neʼe poto Sesu ʼi te fakaʼaogaʼi ʼo te ʼu lea fakatātā, kae neʼe ina faka faigafua te ʼu faʼahi ʼaia ke feala hanatou manatuʼi. ʼO feafeaʼi?

⁷ Neʼe filifili e Sesu te ʼu fakamatala ʼo tana ʼu lea fakatātā. Kapau neʼe maʼuhiga te ʼu kiʼi fakamatala ʼi te hisitolia peʼe tonu ke fakahā lelei, pea neʼe ina faigaʼi te faʼahi ʼaia. Ohage la, neʼe ina fakahā lelei peʼe ko ōvi ʼe fia neʼe tuku kae ʼalu te tagata tauhi ōvi ʼo kumi ia ia ʼaē neʼe puli, peʼe ko hola gāue ʼe fia neʼe gāue ai te hahaʼi ʼi te gāueʼaga vite, pea ko taleta e fia neʼe foaki.—Mateo 18:12-14; 20:1-16; 25:14-30.

⁸ Pea neʼe filifili e Sesu te ʼu fakamatala ʼo tana ʼu lea fakatātā, he neʼe feala ki te hahaʼi ke mole nātou mahino ki te faka ʼuhiga ʼo te ʼu lea fakatātā. Ohage la, ʼi te lea fakatātā ʼa te tagata kaugana ʼaē neʼe mole loto manavaʼofa, ʼe mole fakahā mai peʼe koteā ʼaē neʼe fai e te tagata kaugana ke tuʼu maʼua ai ia tenalio e 60 000 000. Neʼe faka maʼuhigaʼi e Sesu te maʼua ʼaē ke fakamolemole. Ko te meʼa ʼaē neʼe maʼuhiga, mole ko te ʼiloʼi ʼaē pe neʼe feafeaʼi te tuʼu maʼua ʼa te tagata kaugana, kae ko te ʼiloʼi ʼaē pe neʼe feafeaʼi te molehi ʼo tana tuʼu maʼua ʼaia pea mo te aga ʼaē neʼe tonu leva ke ina fai ki te tahi tagata kaugana ʼaē neʼe tonu ke ina huʼi age kia ia tona kiʼi maʼua veliveli. (Mateo 18:23-25) ʼO toe feiā pe, ʼi te lea fakatātā ʼo te foha maumau koloā, neʼe mole fakamahino e Sesu pe koʼe neʼe kole fakafokifā e te foha veliveli tona tofiʼa pea he koʼe neʼe ʼalu ʼo maumauʼi. Kae neʼe faka maʼuhigaʼi e Sesu te loto ʼo te tāmai pea mo tana tali te fetogi ʼo tana tama pea mo tana toe liliu mai ki tona ʼapi. Neʼe maʼuhiga te ʼu kiʼi fakamatala ʼaia ʼo ʼuhiga mo te faʼahiga tali ʼa te tāmai, moʼo faka maʼuhigaʼi te puani ʼaē neʼe fia talanoa kiai Sesu, ʼaē ko Sehova ʼe fakamolemole “lahi.”—Isaia 55:7; Luka 15:11-32.

9, 10. (a) Ka talanoa ia Sesu ki he ʼu hahaʼi ʼi tana ʼu lea fakatātā, pea koteā ʼaē neʼe ina faka maʼuhigaʼi tāfito? (b) Koteā ʼaē neʼe fai e Sesu ke faigafua te manatuʼi ʼo tana ʼu lea fakatātā e te hahaʼi ʼaē neʼe fakalogo pea mo ʼihi atu?

⁹ Neʼe toe poto Sesu ʼi te fakahāhā lelei ʼo te aga ʼa te hahaʼi ʼi tana ʼu lea fakatātā. Neʼe mole ina fakamatalatala te ʼu agaaga ʼo te hahaʼi, kae neʼe tau fakahā e Sesu te ʼu meʼa ʼaē neʼe nātou fai, peʼe neʼe feafeaʼi tanatou aga ʼi te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko. Koia, neʼe mole ina fakamatala te agaaga ʼo te tagata Samalitana agalelei, kae neʼe fakamatala e Sesu te meʼa ʼaē neʼe maʼuhiga age—te fakahā e te tagata Samalitana tana manavaʼofa ʼo tokoni ki te tagata Sutea neʼe tāmateʼi pea neʼe tuku ʼi te ala. Neʼe foaki e Sesu te ʼu puani liliki ʼaia neʼe ʼaoga, moʼo akoʼi mai kia tatou ko te ʼofa ki totatou kāiga ʼe mole tonu ke gata pe ki te hahaʼi ʼaē ʼe tou lanu tahi peʼe fenua tahi.—Luka 10:29, 33-37.

¹⁰ Neʼe tokaga lelei Sesu ʼi tana fakaʼaogaʼi te ʼu puani liliki, koia neʼe totonu pea mo nounou tana ʼu lea fakatātā. Neʼe ina fai ke faigafua maʼa te hahaʼi ʼo te ʼuluaki sēkulō—pea mo te tokolahi ʼaē ka nātou lau anai ki muli age te ʼu Evaselio—tanatou manatuʼi te ʼu lea fakatātā pea mo te ʼu ako maʼuhiga ʼaē ʼe maʼu ai.

Neʼe Talanoa Ki Te ʼu Meʼa ʼAē Neʼe ʼIloʼi Lelei e Te Hahaʼi

11. Koutou tuku mai he ʼu faʼifaʼitaki ʼo he ʼu lea fakatātā ʼa Sesu ʼe hā ai te ʼu meʼa neʼe sio kiai ʼi tana lahilahi ake ʼi Kalilea.

¹¹ Neʼe poto lelei Sesu ʼi te fakaʼaogaʼi ʼo te ʼu lea fakatātā ʼaē neʼe talanoa ki te ʼu meʼa ʼaē neʼe ʼiloʼi lelei e te hahaʼi. Neʼe lahi tana ʼu lea fakatātā neʼe talanoa ki te ʼu meʼa neʼe ina lagi tokagaʼi ʼi tana lahilahi ake ʼi Kalilea. Koutou fakakaukauʼi age muʼa te kamata ʼo tona maʼuli. Neʼe tuʼa lahi tana sio ki te teuteuʼi e tana faʼe te pane, ʼo ina fakaʼaogaʼi te meʼa fakatupu moʼo fakatupu te pane. (Mateo 13:33) Neʼe tuʼa lahi tana sio ki te ʼu tagata gelu ʼe nātou lī tanatou kupega ʼi te tai ʼo Kalilea. (Mateo 13:47) Neʼe tau sio ki te ʼu tamaliki ʼe nātou gaoʼi ʼi te ʼu lapalasi fakatauʼaga meʼa. (Mateo 11:16) Neʼe lagi toe tokagaʼi e Sesu te tahi ʼu meʼa māhani ʼo te maʼuli neʼe ina fakaʼaogaʼi ʼi tana ʼu lea fakatātā—te to pulapula, te ʼu kātoaga ʼohoana fakafiafia, pea mo te momoho ʼo te ʼu tegaʼi fulumeto ʼi te laʼā.—Mateo 13:3-8; 25:1-12; Maleko 4:26-29.

12, 13. Neʼe hā feafeaʼi ʼi te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo te pulapula lelei pea mo te vao kovi ʼe ina ʼiloʼi lelei te fenua?

¹² Koia ʼe mole tou punamaʼuli ʼi te lahi ʼo te ʼu lea fakatātā ʼaē neʼe tau fakaʼaogaʼi ai e Sesu te ʼu meʼa māhani ʼo te maʼuli. Koia ke tou mahino ki tana poto ʼi te fakaʼaogaʼi te faʼahiga faiakonaki ʼaia, ʼe ʼaoga anai ke tou vakaʼi te mahino ʼa te kau Sutea ki tana ʼu folafola. Tou vakaʼi te ʼu faʼifaʼitaki e lua.

¹³ ʼUluaki, ʼi te lea fakatātā ʼo te pulapula lelei pea mo te vao kovi, neʼe talanoa Sesu ki he tagata neʼe ina to te pulapula lelei ʼi tana gāueʼaga, kae ko te “fili” neʼe haʼu ki tana gāueʼaga pea neʼe ina to ai te vao kovi. He koʼe neʼe fili e Sesu ke palalau ki te gāue kovi ʼaia? Koutou manatuʼi, neʼe ina fakamatala te lea fakatātā ʼaia kae nātou nonofo ōvi ki te Tai ʼo Kalilea, pea ko te gāue tāfito ʼa te hahaʼi Kalilea neʼe ko te gāue kele. Neʼe fua kovi ʼaupito ki he tagata gāue kele te haʼu fakafūfū ʼo hona fili ʼo to te vao kovi ki tana gāueʼaga. Neʼe ʼi ai te ʼu tapu ʼi te lao ʼo ʼuhiga mo te faʼahi ʼaia, he neʼe ko te ʼu meʼa neʼe tau hoko. ʼE mole hā lelei mai koa neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu he ʼaluʼaga neʼe mahino lelei kiai te hahaʼi neʼe fakalogo?—Mateo 13:1, 2, 24-30.

14. ʼI te lea fakatātā ʼo te tagata Samalitana agalelei, he koʼe neʼe maʼuhiga te talanoa ʼa Sesu ki te ala “mai Selusalemi ki Seliko” moʼo fakahā tana manatu?

¹⁴ Lua, koutou manatuʼi te lea fakatātā ʼo te tagata Samalitana agalelei. Neʼe kamata fēnei e Sesu: “Nee hifo he tagata mai Selusalemi ki Seliko, pea nee to kia nima o te kau kaihaa, o natou kaihaasia pea nee natou ta ia, pea nee natou olo kae natou tuku ai kua teitei mate.” (Luka 10:30) Neʼe maʼuhiga te talanoa ʼa Sesu ki te ala “mai Selusalemi ki Seliko” moʼo fakahā lelei ai tana manatu. ʼI te temi ʼaē neʼe ina fakamatala ai tana lea fakatātā, neʼe mole vaha mamaʼo ia Sutea pea mo Selusalemi, koia neʼe lagi ʼiloʼi e te hahaʼi te ala ʼaia. Ko te ala ʼaia neʼe feala ke kita tuʼutāmaki ai, tāfito ki he tahi ʼe folau tokotahi. Neʼe lahi te ʼu pikoga ʼi te ala, ʼo lahi ai te ʼu koga meʼa ke fenonoʼi ai te hahaʼi kaihaʼa.

15. He koʼe ʼe mole feala ke maʼu he takuʼaki ki te mole tokoni ʼa te pelepitelo pea mo te Levite ʼi te lea fakatātā ʼo te tagata Samalitana agalelei?

¹⁵ ʼE ʼi ai te tahi faʼahi ʼe feala ke tou tokagaʼi ʼo ʼuhiga mo te talanoa ʼa Sesu ki te ala ʼaē “mai Selusalemi ki Seliko.” Ohage ko tona ʼui ʼi te lea fakatātā, neʼe ʼuluaki fagona ʼi te ala ʼaia te pelepitelo pea mo te Levite—kae neʼe mole he tahi ia nāua neʼe tuʼu moʼo tokoni ki te tagata ʼaē neʼe tuku lavea ʼi te ala. (Luka 10:31, 32) Neʼe tauhi te kau pelepitelo ʼi te fale lotu ʼi Selusalemi, pea neʼe tokoni te kau Levite kia nātou. Neʼe tokolahi te kau pelepitelo pea mo te kau Levite neʼe nonofo ʼi Seliko ʼi te temi ʼaē neʼe mole nātou gāue ai ʼi te fale lotu, heʼe ko Seliko pea mo Selusalemi neʼe vaha ia kilometa e 23. Koia ʼe mahino ia neʼe nātou tau fagona ʼi te ala ʼaia. Pea koutou toe fakatokagaʼi, neʼe hihifo te pelepitelo pea mo te Levite “mai Selusalemi,” neʼe nā mavae mai te fale lotu.b ʼE mole tou lava maʼu he takuʼaki ki te mole tokoni ʼa te ʼu tagata ʼaia e toko lua ki te tagata ʼaē neʼe tāmateʼi, ʼo tou ʼui fēnei: ‘Neʼe mole nā tokoni ki ai he neʼe hage ia kua mate, pea kapau neʼe nā fāfā ki te sino kua mate, pea neʼe mole feala anai lolotoga he temi ke nā tauhi ʼi te fale lotu.’ (Levitike 21:1; Faka au 19:11, 16) ʼE hā lelei mai neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu ʼi tana ʼu lea fakatātā, te ʼu meʼa neʼe ʼiloʼi e te hahaʼi ʼaē neʼe fakalogo.

Neʼe Talanoa Ki Te ʼu Meʼa ʼAē Neʼe Fakatupu

16. He koʼe ʼe mole tou punamaʼuli ki te mālama lelei ʼa Sesu ki te ʼu meʼa neʼe fakatupu?

¹⁶ ʼE lahi te ʼu lea fakatātā ʼa Sesu ʼe hā ai tana mālama ki te ʼu fuʼu ʼakau, te ʼu manu, pea mo te agaaga ʼo te temi. (Mateo 6:26, 28-30; 16:2, 3) Neʼe ina maʼu koa ʼifea te ʼatamai mālama ʼaia? ʼI tana lahilahi ake ʼi Kalilea, ʼe mahino ia neʼe ina maʼu te temi ke ina vakaʼi te ʼu meʼa neʼe fakatupu e Sehova. Tahi ʼaē meʼa, ko Sesu ʼe ko “te ʼuluaki tupu ʼo te ʼu meʼa fuli ʼaē neʼe fakatupu,” pea neʼe fakaʼaogaʼi ia ia e Sehova ohage ko he “tufuga faiva” ʼi tana fakatupu ia meʼa fuli pe. (Kolose 1:15, 16, MN; Tāʼaga Lea 8:30, 31) Koia ʼe mole tou punamaʼuli ai ki te mālama lelei ʼa Sesu ki te ʼu meʼa neʼe fakatupu? Tou vakaʼi pe neʼe ina fakaʼaogaʼi feafeaʼi te poto ʼaia ʼi tana faiako.

17, 18. (a) ʼI te ʼu palalau ʼa Sesu ia Soane kapite 10, ʼe hā feafeaʼi neʼe ina ʼiloʼi lelei te ʼu agaaga ʼo te ʼu ōvi? (b) Ko te hahaʼi ʼaē neʼe ʼolo ʼo mamata ki te ʼu fenua ʼo te Tohi-Tapu, koteā ʼaē neʼe nātou tokagaʼi ʼo ʼuhiga mo te felogoi ʼa te ʼu tagata tauhi ōvi pea mo tanatou ʼu ōvi?

¹⁷ ʼI te ʼu lea fakatātā fakaʼofaʼofa ʼa Sesu ʼe kau ia te lea fakatātā ʼaē ʼe tuʼu ia Soane kapite 10, ʼaē ʼe ina fakatatau ai tana felogoi lelei mo tana kau tisipulo mo te felogoi ʼa he tagata tauhi ōvi pea mo tana ʼu ōvi. ʼE fakahā e te ʼu palalau ʼa Sesu neʼe ina ʼiloʼi lelei te ʼu agaaga ʼo te ʼu ōvi. Neʼe ina fakahā ko te ʼu ōvi ʼe nātou fakalogo lelei, pea ʼe nātou mulimuli fakalelei ki tanatou tagata tauhi ōvi. (Soane 10:2-4) Ko te felogoi makehe ʼa te ʼu tagata tauhi ōvi pea mo te ʼu ōvi, neʼe fakatokagaʼi e te hahaʼi ʼaē neʼe ʼolo ʼo mamata ki te ʼu fenua ʼo te Tohi-Tapu. ʼI te 19 sēkulō, neʼe tohi fēnei e te tagata ako ʼo te natula ko H. B. Tristram: “Neʼe ʼau sio ki te tagata tauhi ōvi ʼe gaoʼi mo tana faga ōvi. Neʼe hola pea neʼe muliʼi e te ʼu ōvi pea mo nātou ʼatakai ia ia. . . . Pea neʼe nātou takatakai ia ia pea mo hopohopo kia ia.”

¹⁸ He koʼe ʼe mulimuli te ʼu ōvi ki tanatou tagata tauhi ōvi? Neʼe ʼui fēnei e Sesu: “Koteuhi e natou iloi tona leo.” (Soane 10:4) ʼE ʼiloʼi moʼoni koa e te ʼu ōvi te leʼo ʼo tanatou tagata tauhi ōvi? ʼI tana sivi tokotahi, neʼe tohi fēnei e George A. Smith ʼi tana tohi The Historical Geography of the Holy Land: “ ʼI ʼihi temi neʼe mātou mālōlō ʼi te fetapā ʼi te ʼu vai keli ʼi Suta, ʼaē neʼe ʼōmai kiai te ʼu tagata tauhi ōvi e toko tolu peʼe toko fā mo tanatou faga ōvi. Neʼe fefioʼaki te ʼu ōvi, pea neʼe mātou feʼekeʼaki pe toe ʼiloʼi feafeaʼi anai e te ʼu tagata tauhi ōvi tanatou ʼu ōvi. Kae ʼi te ʼosi ʼiʼinu pea mo gaoʼi ʼo te ʼu manu, ʼe ʼolo takitahi te ʼu tagata tauhi ōvi ki te ʼu faʼahi kehekehe ʼo te mafa, pea nātou tahi fai tana pāui, pea ʼe tahi mavetevete te ʼu ōvi ʼo ʼolo ki tanatou tagata tauhi ōvi, pea nātou ʼolo ai.” Neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu te faʼahi lelei ʼaia moʼo fakahā tana manatu. Kapau ʼe tou fakamoʼoni pea mo fakalogo ki tana ʼu akonaki pea kapau ʼe tou mulimuli ki tana takitaki, pea ko te “tauhiovi agalelei” ʼe tokaga lelei anai kia tatou ʼo ina fai ʼaki te ʼofa.—Soane 10:11.

Neʼe Talanoa Ki He ʼu Meʼa Neʼe Hoko Neʼe ʼIloʼi e Te Hahaʼi

19. Moʼo fakahā te hala ʼo he fakakaukau, neʼe fakaʼaogaʼi lelei feafeaʼi e Sesu te tuʼutāmaki neʼe hoko ʼi te fenua?

¹⁹ Ko te ʼu lea fakatātā ʼe feala pe ke faka ʼuhiga ki he ʼu meʼa neʼe hoko peʼe ko he ʼu faʼifaʼitaki ʼe feala ke tāʼofi mai ai he ʼu ako. ʼI te tahi lakaga, neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu te meʼa neʼe hoko, moʼo fakahā te manatu hala ʼaē ʼe ʼui ʼe hoko he ʼu tuʼutāmaki kia nātou ʼaē ʼe agakovi. Neʼe ʼui maʼana: “Ko te toko hogofulu-ma-valu, ʼaē neʼe tō kiai te tule ʼo Siloame, pea ina matematehi ia nātou, ʼi takotou manatu neʼe ko he kau agahala koa la ia ʼe lahi ake ʼi te kau tagata fuli ʼaē ʼe nonofo ʼi Selusalemi?” (Luka 13:4, MN ) Neʼe fakapotopoto ʼaupito te ʼu palalau ʼa Sesu moʼo fakahā te hala ʼo te fakakaukau ʼaia. Neʼe mole mamate te toko 18 hahaʼi ʼaia ʼuhi ko he ʼu agahala neʼe nātou fai pea neʼe mole leleiʼia e te ʼAtua. ʼI tona ʼuhiga moʼoni, neʼe nātou mamate ʼuhi ko te ʼu temi pea mo te ʼu meʼa ʼaē ʼe hoko fakafokifā. (Tagata Tānaki 9:11) Neʼe ina fakahā te hala ʼo he fakakaukau, ʼo ina fakaʼaogaʼi te meʼa neʼe hoko pea neʼe ʼiloʼi lelei e te hahaʼi.

20, 21 (a) He koʼe neʼe fakamāuʼi e te kau Faliseo te kau tisipulo ʼa Sesu? (b) Koteā te fakamatala ʼi te Tohi-Tapu neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu moʼo fakahā neʼe mole loto e Sehova ke fefeka te maʼuliʼi ʼo tana lao ʼo ʼuhiga mo te Sapato? (c) Koteā ʼaē ka tou vakaʼi anai ʼi te alatike ka hoa mai?

²⁰ ʼI tana faiakonaki, neʼe toe fakaʼaogaʼi e Sesu te ʼu faʼifaʼitaki mai te Tohi-Tapu. Koutou manatuʼi te fakamāuʼi e te kau Faliseo tana kau tisipulo he neʼe nātou fusi te ʼu fulumeto pea mo nātou kai ʼi te Sapato. ʼI tona ʼuhiga moʼoni, neʼe mole maumauʼi e te kau tisipulo te Lao ʼa te ʼAtua, kae neʼe nātou maumauʼi te fakamahino fefeka ʼa te kau Faliseo ʼo ʼuhiga mo te gāue ʼaē neʼe tapuʼi e te Lao ʼi te ʼaho ʼo te Sapato. Moʼo fakahā neʼe mole fakatuʼutuʼu e te ʼAtua ke fefeka feiā te maʼuliʼi ʼo tana lao ʼo ʼuhiga mo te Sapato, neʼe talanoa Sesu ki te meʼa neʼe hoko pea ʼe fakamatala ia 1 Samuele 21:3-6. ʼI tanatou fia kakai, ko Tavite pea mo tana kau tagata neʼe nātou hū ki te tapenakulo pea neʼe nātou kai te ʼu pane ʼo te fakafofoga ʼaē neʼe kua fetogi ʼaki he ʼu pane foʼou. ʼI te agamāhani, neʼe kai e te kau pelepitelo te ʼu pane ʼaē neʼe fetogi. Kae ʼuhi ko te ʼu ʼaluʼaga ʼaē neʼe hoko kia Tavite, neʼe mole tauteaʼi ia ia pea mo tana kau tagata ʼi tanatou kai te ʼu pane. Meʼa fakaofoofo foki he ko te fakamatala pe ʼaia e tahi ʼi te Tohi-Tapu ʼe talanoa ai ki te ʼu hahaʼi neʼe mole ko he kau pelepitelo, kae neʼe nātou kai te pane ʼāfea ʼaē neʼe fetogi. Neʼe fakaʼaogaʼi lelei e Sesu ia te hisitolia ʼaia, pea ko te kau Sutea ʼaē neʼe fakalogo kia te ia, ʼe mahino ia neʼe nātou mālama kiai.—Mateo 12:1-8.

²¹ ʼE moʼoni ko Sesu neʼe ko he Tagata Faiako Lahi! ʼE tou ōfo ʼi tana poto lahi moʼo fakahā te ʼu moʼoni maʼuhiga ke mahino kiai te hahaʼi. ʼE tou lava mulimuli feafeaʼi tana faʼifaʼitaki ʼi tatatou faiako? ʼE tou vakaʼi anai te faʼahi ʼaia ʼi te alatike ka hoa mai.

[Kiʼi nota]

ʼE Kei Koutou Manatuʼi Koa?

• He koʼe neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu te ʼu lea fakatātā ʼi tana faiakonaki?

• Koteā te faʼifaʼitaki ʼe ina fakahā mai neʼe fakaʼaogaʼi e Sesu he ʼu lea fakatātā, neʼe feala ke mahino kiai te hahaʼi ʼaē neʼe fakalogo kia te ia ʼi te ʼuluaki sēkulō?

• ʼI tana ʼu lea fakatātā, neʼe fakaʼaogaʼi feafeaʼi e Sesu tana mālama ki te ʼu meʼa ʼaē neʼe fakatupu?

• Neʼe fakaʼaogaʼi feafeaʼi e Sesu te ʼu meʼa ʼaē neʼe hoko pea neʼe ʼiloʼi e te hahaʼi ʼaē neʼe fakalogo kia te ia?

[Paki ʼo te pasina 15]

Neʼe palalau Sesu ʼo ʼuhiga mo te mole fia molehi e te tagata kaugana te maʼua ʼo ʼuhiga mo te ʼu kiʼi tenalio ʼaē neʼe tonu ke huʼi age kia ia pea mo te loto fakamolemole ʼa te tāmai ki te foha neʼe ina maumauʼi tona tōfiga katoa

[Paki ʼo te pasina 16]

Koteā te manatu tāfito ʼo te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te tagata Samalitana agalelei?

[Paki ʼo te pasina 17]

ʼE ʼiloʼi moʼoni koa e te ʼu ōvi te leʼo ʼo tanatou tagata tauhi ōvi?