Tonatou Maʼuli

Neʼe ʼAu Falala Ki Te Tokaga ʼOfa ʼa Sehova

NEʼE FAKAMATALA E ANNA DENZ TURPIN

Neʼe malimali taku faʼē, ʼo ina ʼui fēnei mai: “ ʼE ke fehuʼi tuʼumaʼu pe ‘HE KOʼE’!” ʼI taku kei veliveli, neʼe au fakafehufehuʼi tuʼumaʼu taku ʼu mātuʼa. Kae ko taku faʼe pea mo taku tāmai neʼe mole nā munaʼi au ʼi taku ʼu fai fehuʼi ʼaia. Kailoa ia, kae neʼe nā akoʼi au ke au fakakaukau ʼo ʼuhiga mo te ʼu fehuʼi ʼaia pea neʼe nā tuku ke au fai tokotahi haku ʼu tonu ʼo mulimuli pe ki toku leʼo ʼo loto ʼaē neʼe au akoʼi ʼaki te Tohi-Tapu. Neʼe ko he ako maʼuhiga ʼaupito ʼaia kiā au! ʼI te tahi ʼaho ʼi toku taʼu 14, neʼe ʼave taku ʼu mātuʼa e te kau Nasi, pea neʼe mole au toe sio ai kiā nāua.

KO TAKU tāmai ko Oskar Denz, pea ko taku faʼē ko Anna Maria, neʼe nā nonofo ʼi Siamani ʼi te kolo ko Lörrach ʼe tuʼu ōvi ki te tuʼakoi ʼo Suisi. ʼI tanā kei tūpulaga, neʼe nā lagolago mālohi ki te ʼu gāue faka politike, pea neʼe ʼiloʼi lelei nāua e te hahaʼi pea mo fakaʼapaʼapaʼi. Kae ʼi te taʼu 1922, hili pe te kiʼi temi ʼi tanā ʼosi ʼohoana, neʼe fetogi leva ia te manatu ʼo taku ʼu mātuʼa ʼo ʼuhiga mo te politike pea mo tanā ʼu fakatuʼutuʼu ki te maʼuli. Neʼe kamata ako e taku faʼē ia te Tohi-Tapu mo te kau Ako Tohi-Tapu, ko te higoa ʼaia ʼo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi te temi ʼaia, pea neʼe fiafia ʼi tana mahino ʼaē ʼe ʼaumai anai e te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ia te tokalelei ki te kele. Mole tuai kiai pea toe kau mo taku tāmai ki te ako Tohi-Tapu ʼo taku faʼē, pea neʼe nā kamata ʼolo ai ki te ʼu fono ʼa te kau Ako Tohi-Tapu. Pea ʼi te Po Tapu ʼo te taʼu ʼaia, neʼe foaki age e taku tāmai ki taku faʼē ia te tohi faka Tohi-Tapu, La Harpe de Dieu. Neʼe kei au veliveli, he neʼe au tupu ʼi te ʼaho 25 ʼo Malesio 1923.

ʼE ko he ʼu suvenia lelei ʼo tomatou maʼuli faka famili​—ia tamatou ʼu haʼele fakafiafia ʼi te ʼu vao matuʼa pea mo toku ako e taku faʼē ki te ʼu gāue ʼo te loto fale! ʼE kei au manatuʼi pe tana tuʼu ʼi te fale kuka ʼo fakamahinohino mai kiā au te ʼu meʼa ʼaē ke au fai. Kae ko te meʼa ʼaē neʼe maʼuhiga tāfito, ko te akoʼi mai e taku ʼu mātuʼa ia te ʼofa pea mo te falala kiā Sehova ʼAtua.

ʼI tamatou kokelekasio neʼe mātou toko 40 kau fai faka mafola ʼo te Puleʼaga. Neʼe faiva ʼosi taku ʼu mātuʼa ʼi te fakatupu ʼo he ʼu faigamālie ke nā palalau ai ʼo ʼuhiga mo te Puleʼaga. Neʼe faigafua tanā felogoi mo te hahaʼi heʼe ki muʼa atu neʼe nā kau ki te ʼu gāue fakakolo, pea neʼe tali leleiʼi nāua e te hahaʼi. ʼI toku taʼu fitu, neʼe au fia kau mo au ki te gāue fai faka mafola. ʼI toku ʼuluaki ʼaho fai faka mafola, neʼe foaki mai taku ʼu tohi e toku hoa fai faka mafola, pea neʼe ina hinoʼi mai te ʼapi, pea mo ʼui mai: “ ʼAlu pea ke kole age peʼe nātou fia toʼo te ʼu tohi ʼaia.” ʼI te taʼu 1931, neʼe mātou kau ki te fakatahi ʼa te kau Ako Tohi-Tapu ʼaē neʼe fai ʼi te kolo ko Bâle, ʼi Suisi. Neʼe papitemaʼi ai taku ʼu mātuʼa.

Mai Te Temi Maveuveu Ki Te Gaohi Koviʼi

Neʼe lahi te ʼu tokakovi ʼi Siamani ʼi te temi ʼaia, pea ko te kau politike kehekehe neʼe nātou fehōkosi mālohi ʼi te ʼu ala. ʼI te tahi po, neʼe au ʼala ʼi te ʼu pākalaga ʼi tomatou vahaʼa fale. Ko te ʼu tama e toko lua neʼe nā matehi tonā taʼokete mo te huo huki koteʼuhi neʼe mole nā leleiʼia tana ʼu manatu faka politike. Pea neʼe toe mālohi foki mo te ʼu fakafeagai ʼaē ki te kau Sutea. ʼI te faleako neʼe fakatotonu ki te taʼahine ke ʼalu ʼo tuʼu ʼi te pokoʼi meʼa ʼo te kalasi ʼuhi pe he neʼe Sutea. Neʼe au fakaʼofaʼofa kiā ia, kae neʼe mole au ʼiloʼi ʼe ʼamanaki hoko anai he meʼa feiā kiā au pea mo fehiʼaʼinaʼi au.

ʼI te ʼaho 30 ʼo Sānualio 1933, ko Itilele ʼaē neʼe pule ʼi Siamani. Pea mai te faleako neʼe mātou sio mamaʼo atu ki te hiki fakafiafia ʼo te fuka ʼa te kau Nasi ʼi te lameli. ʼI te faleako ko tamatou tagata faiako neʼe ina ako fakafiafia mai te ʼui “Heil Itilele!” ʼI te hili hoʼatā ʼaia, neʼe au palalau mo taku tāmai ki te faʼahi ʼaia. ʼI te temi ʼaia neʼe tuʼania ai taku tāmai, ʼo ina ʼui fēnei mai: “ ʼE mole lelei ia te faʼahi ʼaia. Heʼe ko te faka ʼuhiga ʼo te kupu ‘Heil’ ʼe ko te hāofaki. Kapau ʼe tou ʼui ‘Heil Itilele,’ ko tona faka ʼuhiga ʼe ko ia totatou hāofakiʼaga kae mole ko Sehova. ʼI taku manatu ʼe mole lelei ia te faʼahi ʼaia, kae ʼe tonu kiā koe totonu ke ke filifili ia te meʼa ʼaē ka ke fai.”

Neʼe kamata fehiʼaʼinaʼi au e toku ʼu kaugā ako, koteʼuhi neʼe au fakatotonu ʼe mole au fai anai te fakamālo ʼa Itilele. Ko ʼihi tamaliki neʼe nātou tā au mokā mole sio mai te kau faiako. Ki muli age, neʼe nātou tukunoaʼi ia au, pea ko toku ʼu kaumeʼa neʼe nātou ʼui mai neʼe fakatotonu age e tanatou ʼu matuʼa ke ʼaua naʼa nātou toe gaoʼi mo au, heʼe au fakatupu tuʼutāmaki kiā nātou.

Hili māhina e lua ki te kua puleʼi ʼo Siamani e te kau Nasi, pea neʼe nātou tapuʼi ia te lotu ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼo nātou ʼui ʼe nātou fakatupu tuʼutāmaki ki te Puleʼaga. Neʼe ʼulufi e te kau solia ia te Petele ʼi Magdebourg ʼo nātou pupunu pea mo tapuʼi tamatou ʼu fono. Kae mai tona ʼaluʼaga ʼaē neʼe mātou nofo ōvi ʼi te tuʼakoi ʼo te fenua, neʼe maʼu e taku tāmai te ʼu fakagafua ke mātou fakalaka ki Bâle ko te kolo ʼo Suisi, ʼo mātou kau ai ki te ʼu fono ʼo te ʼAhotapu. Neʼe ina tautau ʼui mai, ʼe fakaʼamu ke toe maʼu mo tomatou ʼu tēhina ʼaē ʼi Siamani te meʼa kai fakalaumālie ʼaē ka tokoni kiā nātou ke nātou lototoʼa ʼo tauʼi te ʼu meʼa ʼaē ka ʼamanaki hoko mai.

Te ʼu Haʼele Fakamataku

ʼI te ʼosi māpunuʼi ʼo te Petele ʼo Magdebourg, ko te tēhina ko Julius Riffel ʼaē neʼe gāue ai neʼe haʼu ki tona kolo ko Lörrach, ʼo fakatuʼutuʼu ai ia te gāue fai faka mafola fakafūfū. Neʼe tokoni atu aipe ia taku tāmai ki te tēhina. Neʼe ina ʼui mai e taku tāmai kiā māua taufaʼē ke ma heheka age muʼa, pea neʼe ina fakamahino mai, neʼe ina tali ke ʼalu ki Suisi ʼo ʼaumai te ʼu tohi faka Tohi-Tapu ki Siamani. Neʼe ina ʼui mai ʼe ko he gāue ʼe feala ke tuʼutāmaki ai pea ʼi te temi fuli pe ʼe feala anai ke puke ia ia. Neʼe mole ina fakakinauʼi ia māua ki te faʼahi ʼaia heʼe ina ʼiloʼi ʼe feala ke ma tuʼutāmaki ai. Neʼe tali atu pe e taku faʼē: “ ʼE au fia tokoni atu.” Pea nā haga mai kiā ʼau, pea neʼe au ʼui age: “ ʼO feiā mo au, ʼe au tokoni atu anai!”

Neʼe tui e taku faʼē ia te kato ʼo fakafuafua ki te lahi ʼo Te Tule Leʼo. ʼI te tahi faʼahi ʼo te kato, neʼe ina fai te kiʼi ava ʼo momono ai te nusipepa pea neʼe ina toe tui ia te faʼahi ʼaia ke māpunu. Pea ʼi te ʼu kofu ʼo taku tāmai, neʼe ina tui te ʼu tagaʼi kofu ʼe ʼū pea mo te ʼu kiʼi taga e lua neʼe feala ki taku faʼē pea mo au ke ma fufū kiai te ʼu tohi ako faka Tohi-Tapu. ʼI te ʼu temi fuli ʼaē neʼe mātou lava ʼaumai ai te ʼu tohi maʼuhiga ʼaia kiō mātou, neʼe mātou fiafia pea neʼe mātou fakafetaʼi kiā Sehova. Neʼe mātou fufū te ʼu tohi ʼi te kiʼi kogafale ʼe mātou tānaki ai te ʼu meʼa kehekehe.

ʼI te kamata, neʼe mole mahalohalo ia te kau Nasi ki te ʼu meʼa ʼaē neʼe mātou fai. Neʼe mole nātou fakafehufehuʼi mātou peʼe ʼōmai ʼo huke tomatou ʼapi. Kae neʼe mātou fakatuʼutuʼu ke mātou fakaʼaogaʼi te higoa ʼo te hina kaloni ʼiloa, ko te 4711, moʼo fakatokagaʼi ia tomatou ʼu tēhina fakalaumālie mo kapau ʼe hoko he tuʼutāmaki. Kapau ʼe faigataʼa fau hamatou ʼōmai ki fale, pea ʼe mātou fakatokagaʼi anai nātou ʼaki te numelo ʼaia. Neʼe toe ʼui age e taku tāmai kiā nātou, ʼi muʼa ʼo tanatou hū ki fale, ke nātou sioʼi muʼa ia te ʼu matapā sioʼata ʼo te salō. Kapau neʼe tuku ava te ʼu matapā sioʼata, ko tona faka ʼuhiga anai ʼe ʼi ai te fihifihia, pea ʼe tonu ke nātou feholaki.

ʼI te taʼu 1936 pea mo te taʼu 1937, neʼe lahi te hahaʼi neʼe puke e te Gestapo pea ko te toko lauʼi afe kau Fakamoʼoni neʼe pilisoniʼi ʼi te ʼu fale pilisoni pea mo te ʼu lotoʼā fakamamahi, ʼaē neʼe gaohi koviʼi ʼaupito ai nātou. ʼI Suisi, ko te Petele ʼo Berne, neʼe ina kamata fakatahitahi ia te ʼu fakamatalatala ʼo te ʼu meʼa ʼaē ʼe lolotoga fai ʼi te ʼu lotoʼā fakamamahi, ko te ʼu logo ʼaia neʼe ʼaumai fakafūfū mai te ʼu lotoʼā fakamamahi, pea neʼe tohi fuli ʼi te tohi ʼe higoa ko te Kreuzzug gegen das Christentum (Ko he tau ʼe fakafeagai ki te Lotu Faka Kilisitiano), ʼe fakamatalatala ai te ʼu fai fakapō ʼa te kau Nasi. Neʼe mātou fakahoko ia te gāue faigataʼa ʼaia ke mātou fakalaka ʼi te tuʼakoi ʼo Suisi mo Siamani, ʼaē neʼe leʼohi e te kau Nasi ʼo ʼalu ki Bâle ʼo kumi mai te ʼu fakamatala fakafūfū ʼaia. Kanapaula neʼe maʼutokā mātou e te kau Nasi ʼaki te ʼu pepa ʼaia neʼe tapuʼi, kanaʼauala neʼe pilisoniʼi atu aipe mātou. Neʼe au tagi ʼi taku lau ia te ʼu gaohi koviʼi ʼo tomatou ʼu tēhina. Kae neʼe mole au mataku. Neʼe au falala ko Sehova pea mo taku ʼu mātuʼa, ʼaē ko toku ʼu kaumeʼa lelei ʼaupito, ʼe nātou tokaga anai kiā au.

Neʼe au maʼu toku pepa ʼi te faleako ʼi toku taʼu 14, pea neʼe au maʼu taku gāue ʼi te pilo ʼi te fale koloā ʼe fakatau ai te ʼu meʼa ʼo te loto fale pea mo te ʼu meʼa gāue. ʼI te agamāhani neʼe mātou fetuku tohi ʼi te Moeaki hili hoʼatā peʼe ko te ʼAhotapu, ʼi te temi ʼaē neʼe ʼosi mai ai te gāue ʼa taku tāmai. ʼE fakafuafua pe neʼe mātou fai te faʼahi ʼaia ʼi te vāhaʼa lua fuli. Neʼe mātou hage ko te ʼu famili fuli, neʼe mātou ʼolo ʼo ʼeva ʼi te ʼu fakaʼosi vāhaʼa, pea lolotoga taʼu e fā, ko te kau solia ʼaē neʼe nātou leʼoleʼo te tuʼakoi, neʼe mole nātou puke mātou peʼe nātou huke tomatou ʼu ʼuta​—ʼo aʼu pe ki te tahi ʼaho ʼo Fepualio ʼo te taʼu 1938.

Neʼe Maʼutokā Leva!

ʼE mole galo anai ia au ʼi he ʼaho ia te ʼu mata ʼo taku matuʼa ʼi tamatou fakaōvi atu ki te koga meʼa ʼaē neʼe tuku ai tamatou ʼu ʼuta tohi, ʼo ōvi ki Bâle, pea mo tana sio ʼaē ki te ʼu tuʼuga tohi ʼaē neʼe tonu ke mātou ʼave. Mai te ʼaluʼaga ʼaē neʼe kua puke te tahi famili neʼe fetuku tohi ohage ko mātou, koia neʼe hilifaki mai te tahi ʼu tohi kiā mātou. ʼI te tuʼakoi, neʼe sioʼi mātou e te tagata ʼo te lātuani pea neʼe ina fakatotonu ke huke tamatou ʼuta. ʼI tanatou maʼu te ʼu tohi faka Tohi-Tapu, neʼe ina fakahaga mai tana fana ke mātou fakatalitali ki te ʼu motokā ʼa te kau polisi. ʼI te fakamamaʼo atu ʼa te kau solia, neʼe puke toku nima e taku tāmai pea mo fanafana mai: “ ʼAua naʼa ke mataku. ʼAua naʼa ke fakahā te ʼu higoa ʼo te ʼu tēhina!” Neʼe au tali fakaloto mālohi age: “ ʼE mole au fakahā anai tonatou ʼu higoa.” ʼI tamatou tau mai ki Lörrach, neʼe nātou ʼave taku matuʼa. Neʼe ko taku sio fakaʼosi ʼaia kiā ia ʼi te temi ʼaē neʼe pupunu ai te matapā ʼo te fale pilisoni.

Ia hola e fā, neʼe fakafehufehuʼi au e te ʼu tagata e toko fā ʼo te Gestapo, ʼo nātou fakamaʼua mai ke au fakahā age te ʼu higoa pea mo te ʼu ʼapi ʼa ʼihi kau Fakamoʼoni. ʼI taku mole fia fakahā age, neʼe ʼita ʼosi te tahi tagata solia pea neʼe ina fakamatakuʼi au ʼo ina ʼui fēnei: “ ʼE ʼi ai tamatou tahi ʼu puleʼaki moʼo faka palalauʼi ia koe!” Kae neʼe mole au fakahā age pe la he meʼa. Pea neʼe nātou toe ʼave ia au mo taku faʼē ki tomatou ʼapi, pea ko tanatou hoki huke ʼaia ʼo tomatou ʼapi. Neʼe nātou pilisoniʼi taku faʼē kae nātou ʼave au ki toku mahikitaga ke ina taupau au, he neʼe mole nātou ʼiloʼi neʼe kau mo ia ʼi te kau Fakamoʼoni. Logola neʼe kei gafua ke au ʼalu ʼo gāue, kae ko te ʼu tagata e toko fā ʼo te Gestapo neʼe tau tanatou motokā ʼi te muʼa ʼapi moʼo leʼoleʼo ia taku ʼu feʼaluʼaki, mo te tahi tagata polisi neʼe feʼaluʼaki ʼi te vaʼe ala.

ʼI te ʼu ʼaho ki muli age ʼi taku ʼosi kai, neʼe au hū ki tuʼa pea neʼe au sio ki te kiʼi tēhina kei finemui neʼe haʼu mo tana lelue. ʼI tana fakaōvi mai, neʼe au sio neʼe ina lī mai te moʼi pepa. ʼI taku ʼosi hapo te moʼi pepa, neʼe au mafuli ʼo fakasiosio peʼe neʼe sio mai ia te Gestapo. Neʼe au punamaʼuli, heʼe ʼi te temi tonu ʼaia, neʼe nātou situʼa fuli kae nātou fekataʼi!

ʼI te pepa ʼaē neʼe lī mai e te tēhina, neʼe fakatotonu mai ai ke au ʼalu ʼi te fetapā ki te ʼapi ʼo tana ʼu mātuʼa. Kae ko te Gestapo neʼe nātou leʼoleʼo au, pea ka au ʼalu anai kiā nāua ʼe mahino ia ʼe nā tuʼutāmaki anai. Neʼe au fakasiosio ki te ʼu tagata e toko fā ʼo te Gestapo ʼaē neʼe nonofo ʼi te motokā pea mo te polisi ʼaē neʼe feʼaluʼaki ʼi te kauala. Neʼe mole kei au ʼiloʼi he meʼa ke au fai, pea neʼe au faikole mo toku loto kātoa kiā Sehova ke tokoni mai. Pea fokifā pe, neʼe ʼalu te tagata polisi ki te motokā ʼa te Gestapo pea neʼe palalau ki te ʼu tagata e toko fā. ʼOsi ʼaia pea heka ki te motokā, pea nātou ʼolo!

ʼI te moʼi temi pe ʼaia, neʼe haʼu ai taku mahikitaga. Neʼe kua fakalaka te fetapā. Neʼe ina lau te moʼi pepa pea ʼi tana manatu neʼe tonu ke ma ʼolo ki te ʼapi ʼo mulimuli ki te fakatotonu ʼaē neʼe tohi ai, pea mo ina fakamahalo pe lagi neʼe fakatuʼutuʼu e te ʼu tēhina ke nātou ʼave au ki Suisi. ʼI tamā tau atu, neʼe ʼave au e te famili ki te tagata neʼe mole au ʼiloʼi, ko Heinrich Reiff. Neʼe ina ʼui mai neʼe fiafia ʼi taku tau haohaoa mai pea ʼe tokoni mai anai ki toku fakahola ki Suisi. Neʼe ina tuku mai te vaeluaʼi hola ke ma fetaulaki ʼi te vao matuʼa.

Ko Te Maʼuli ʼi Te Tahi Fenua

Neʼe au tau atu ki te Tuagaʼane ko Reiff pea neʼe au tagi, ʼi toku lotomamahi ʼaē heʼe au ʼiloʼi ʼe au ʼalu kae nofo ʼi henī taku ʼu mātuʼa. Neʼe mole ma tuai. Hili te ʼu kiʼi temi neʼe ma tuʼania ai, pea neʼe ma fakatahi ki te kau tulisi pea neʼe mātou fakalaka haohaoa ʼi te tuʼakoi ʼo Suisi.

ʼI taku tau atu ki te filiale ʼo Berne, neʼe au ʼiloʼi ai neʼe ko te ʼu tēhina ʼaia ʼaē neʼe nātou fakatuʼutuʼu toku fakahola. Neʼe nātou agalelei pea nātou fakaʼapi au ʼi te Petele. Neʼe au gāue ʼi te fale kuka, pea neʼe ko he gāue neʼe au fiafia aupito ai. Kae neʼe ko he meʼa faigataʼa taku maʼuli ʼi he tahi fenua, he neʼe mole au ʼiloʼi te meʼa ʼaē ʼe fai ki taku ʼu mātuʼa, ʼaē neʼe fakatūʼā ke nā pilisoni ia taʼu e lua! ʼI ʼihi temi, neʼe au lotovaivai ʼaupito, pea neʼe au pupunu te fale maʼanu ʼo nofo tagi ai. Kae neʼe au fefaitohiʼaki tuʼumaʼu mo taku ʼu mātuʼa, pea neʼe nā fakaloto mālohiʼi au ke au nofo agatonu.

ʼAki te faʼifaʼitaki ʼaē neʼe tuku mai e taku ʼu mātuʼa ʼo ʼuhiga mo tanā tui, neʼe au foaki toku maʼuli kiā Sehova pea neʼe au papitema ʼi te ʼaho 25 ʼo Sūlio 1938. Hili te taʼu kātoa ʼi taku nofo ʼi te Petele, neʼe au ʼalu ʼo gāue ʼi Chanélaz, ko te fale gāue neʼe totogi e te filiale Suisi moʼo foaki te meʼa kai ki te famili ʼo te Petele pea mo te ʼapi ʼo te ʼu tēhina ʼaē neʼe feholaki mai te ʼu fakataga.

ʼI te kua ʼosi ʼo te tūʼā ʼo taku ʼu mātuʼa ʼi te taʼu 1940, neʼe ʼui age e te kau Nasi ʼe nātou faka ʼāteaina anai nāua mo kapau ʼe nā fakafisi ki tanā lotu. Neʼe nā nonofo agatonu aipe, pea neʼe toe ʼave nāua ki te ʼu lotoʼā fakamamahi, ko taku tāmai ki Dachau pea ko taku faʼē ki Ravensbrück. ʼI te temi momoko ʼo te taʼu 1941, ko taku faʼē pea mo ʼihi fafine Fakamoʼoni ʼi te lotoʼā neʼe nātou fakafisi ki te ʼu gāue ʼaē neʼe fai maʼa te kau solia. Pea ko tonatou tūʼā, neʼe tonu ke nātou tutuʼu ʼi te momoko ia ʼaho e 3 pea mo po e 3, ʼosi ʼaia pea neʼe punupunu nātou ʼi te ʼu kogafale pilisoni ke nātou nonofo ai ʼi te fakapōʼuli pea neʼe mole fafaga fakalelei nātou lolotoga ʼaho e 40. Pea neʼe huipiʼi ia nātou. Neʼe mate taku faʼē ʼi te ʼaho 31 ʼo Sānualio 1942, hili vāhaʼa e tolu ʼo tonatou tā mālohi ʼaia.

Neʼe hiki taku tāmai mai Dachau ki Mauthausen ʼi Otilisia. ʼI te lotoʼā fakamamahi ʼaia, ko te kau Nasi neʼe nātou gaohi koviʼi te kau pilisoni, ʼo mole fafaga fakalelei pea mo fakakinauʼi nātou ki te gāue. Kae hili māhina e ono ki te mate ʼo taku faʼē, neʼe matehi taku matuʼa e te kau Nasi ʼaki te tahi puleʼaki​—te ʼu ʼahiʼahi faka tōketā. Ko te kau tōketā ʼo te nofoʼaga neʼe nātou fakaʼaogaʼi te kiʼi faʼahiga kumā moʼo faka pikisia ia te kau pilisoni ʼaki te mahaki ʼaē ko te fatafata vaivai. ʼOsi ʼaia, pea neʼe nātou fai te foʼi huki fakamate ki te mafu ʼo te kau pilisoni. Neʼe tohi ʼi te pepa ʼa te puleʼaga ko taku tāmai neʼe mate he “neʼe vaivai tona mafu.” Neʼe ko tona taʼu 43 pe. Neʼe au ʼiloʼi te ʼu fakapogi fakamataku ʼaia hili pe kiai te ʼu māhina. Ka au manatuʼi taku ʼu mātuʼa ʼaē neʼe au ʼofa mamahi ki ai pea ʼe au tagi. Kae ʼi te temi nei, ʼe au fiafia ʼi taku ʼiloʼi ko taku faʼē pea mo taku tāmai, ʼaē neʼe ko tanā ʼamanaki ke nā māʼuʼuli ʼi selo, ʼe nā māʼuʼuli iā tafa ʼo Sehova.

Hili te Lua Tau Faka Malamanei, neʼe au maʼu te pilivilesio ke au kau ʼi te 11 kalasi ʼo te Ako ʼi Kileate ʼi New York. Neʼe au fiafia ʼaupito ʼi taku ako te Tohi-Tapu ia māhina e nima! ʼI taku maʼu taku pepa misionea ʼi te 1948, neʼe fekauʼi au ke au ʼalu ʼo gāue misionea ʼi Suisi. Hili te kiʼi temi kiai, pea neʼe au feʼiloʼiʼaki mo James L. Turpin, ko te tuagaʼane agatonu neʼe ako misionea ʼi te nima kalasi ʼo Kileate. ʼI te ʼuluaki fakatuʼu ʼo te Petele ʼi Tulukia, neʼe gāue ko te tagata taupau ʼo te Petele ʼaia. Neʼe ma ʼohoana ʼi te māhina ʼo Malesio 1951, pea mole fualoa pea ma ʼiloʼi age kua au faitama! Neʼe ma ʼolo ki Amelika pea neʼe au fānauʼi tamā kiʼi tamasiʼi fafine ko Marlene ʼi te māhina ʼo Tesepeli 1951.

Lolotoga te ʼu taʼu, ko Jim pea mo au neʼe ma fiafia lahi ʼi tamā faka mafola ia te Puleʼaga. Kei au manatuʼi te ako Tohi-Tapu, ko te fafine Siaina kei finemui neʼe higoa ko Penny, neʼe manako ki te ako ʼo te Tohi-Tapu. Neʼe papitema pea ki muli age neʼe ʼohoana mo Guy Pierce, ʼaē ʼe gāue nei ʼi te Kolesi Pule ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova. Neʼe tokoni mai ia nāua ʼaia ke au fiafia, logola te kua mamate ʼo taku ʼu mātuʼa.

ʼI te kamataʼaga ʼo te taʼu 2004, ko te ʼu tuagaʼane ʼi Lörrach, ia te kolo ʼo taku ʼu mātuʼa, neʼe nātou laga ai te Fale foʼou ʼo Te Puleʼaga ʼi te Stich Street. Moʼo fakamālo ki te gāue ʼaē neʼe fai e te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, neʼe fakatuʼutuʼu ia te kau fono ʼo te kolo ke fakahigoaʼi ia te ala ko Denzstraße (Ko Te Ala Ko Denz) moʼo fakamanatuʼi ia taku ʼu mātuʼa. ʼI te sulunale ʼo te kolo, ʼaē ko te Badische Zeitung, ʼi te kupu tāfito “Ko He Higoa Foʼou ʼo Te Ala Moʼo Fakamanatu Ki Te Taumātuʼa Ko Denz ʼAē Neʼe Fakapogi,” neʼe ʼui ai ko taku ʼu mātuʼa “neʼe fakapogi ʼi te lotoʼā fakamamahi ʼi te temi ʼo te Puleʼaga ʼo Itilele ʼuhi ko tanā tui.” Maʼa ʼaku, ko te meʼa ʼaia neʼe fai e te kolo ʼe ko he meʼa neʼe mole au ʼamanaki kiai kae neʼe malave ʼaupito ki toku loto heʼe ko he ʼaluʼaga fakaloto mālohi.

Neʼe ʼui tuʼumaʼu e taku tāmai, ʼe tonu ke mātou nonofo teuteu fakatomuʼa ohage pe ʼe hoko mai anai ia Halamaketone ʼi tomatou temi maʼuli, kae ʼe mole hoko mai anai ʼi he tahi temi​—ʼe ko he tokoni maʼuhiga ʼe au faigaʼi tuʼumaʼu ke au mulimuli kiai. ʼE mole ko he meʼa faigafua ia te fakafuafua lelei ʼo te faʼa kātaki pea mo te fakaʼamu fakavilivili ke hoko mai la te ʼaho ʼo Sehova, tāfito la heʼe kua au nofo fale ʼuhi ko te ʼu kinakina ʼo te vaivai matuʼa. Kae ʼe au tui papau ki te fakapapau ʼa Sehova ʼo ʼuhiga mo te ʼu kaugana agatonu fuli: “Falala kiā Sehova ʼaki tou loto kātoa . . . ʼI tou ʼu ala fuli tokagaʼi ia ia, pea ko ia, ʼe ina fakatonutonuʼi anai tou ʼu ala foufou.”​—Tāʼaga Lea 3:​5, 6.

[Talanoa ʼo te pasina 29]

KO HE ʼU PALALAU MAʼUHIGA MAI TE TEMI MUʼA

Ko te fafine mai te tahi kolo neʼe haʼu ʼi te ʼu taʼu 1980 ʼo ʼaʼahi te kolo ko Lörrach. ʼI te temi ʼaia, ko te hahaʼi ʼo te kolo neʼe nātou ʼaumai te ʼu meʼa ʼaē neʼe mole loko ʼaoga kiā nātou, ʼo tuku ʼi te koga meʼa neʼe feala ai ki te hahaʼi fuli ke nātou ʼōmai ʼo toʼo te ʼu meʼa ʼaē ʼe nātou loloto kiai. Pea neʼe maʼu e te fafine ʼaia ia te kiʼi foʼi tini neʼe fafaʼo ai te ʼu meʼa fai tuitui pea neʼe ina toʼo ʼo ʼave ki tona ʼapi. ʼI te takeleʼi tini, neʼe ina maʼu ai te ʼu pāki ʼo te kiʼi taʼahine pea mo te ʼu tohi neʼe fai mai te lotoʼā fakamamahi. Neʼe fia ʼiloʼi e te fafine ia te ʼu tohi pea mo feʼekeʼaki peʼe ko ai te higoa ʼo te kiʼi taʼahine ʼaē neʼe tuʼu ʼi te paki mo ʼona kauʼi fī.

ʼI te tahi ʼaho ʼi te taʼu 2000, neʼe sio te fafine ki te alatike ʼi te sulunale ʼo ʼuhiga mo te fakamatalatala ʼo te hisitolia ʼi Lörrach. Neʼe fakamatalatala e te alatike te hisitolia ʼo te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova ʼi te temi ʼo te kau Nasi, ʼo feiā mo te hisitolia ʼo tomatou famili. Pea ʼi te alatike ʼo te sulunale neʼe tuʼu ai toku ʼu pāki ʼi taku kei veliveli. ʼI te fakatatau ʼaē e te fafine te ʼu pāki ʼo te sulunale pea mo te ʼu pāki ʼaē neʼe ina maʼu ʼi te kiʼi foʼi tini, neʼe ʼalu te fafine ki te fale sulunale pea neʼe ina fakahā age te ʼu tohi​—neʼe ko tohi e 42. Hili kiai te ʼu vāhaʼa, neʼe momoli mai te ʼu tohi ʼaia. Neʼe ko te ʼu tohi ʼo taku ʼu mātuʼa ʼaē neʼe nā kumi logo ki taku mahikitaga ʼo ʼuhiga mo au. Neʼe nā tokaga tuʼumaʼu aipe kiā au. ʼE ko he meʼa fakatalakitupua ia te mole heʼeki puli ʼo te ʼu tohi ʼaia pea mo taku toe maʼu foki hili kiai taʼu e 60!

[Paki ʼo te pasina 25]

ʼI te temi ʼaē neʼe pule ai ia Itilele, neʼe mavetevete tomatou famili ʼaē neʼe maʼuli fiafia

[Haʼuʼaga ʼo te paki]

Hitler: U.S. Army photo

[Paki ʼo te pasina 26]

1. Te Petele ʼo Magdebourg

2. Ko te toko lauʼi afe kau Fakamoʼoni neʼe puke e te Gestapo

[Paki ʼo te pasina 28]

Ko Jim mo au neʼe ma fiafia ʼi tamā faka mafola ia te Puleʼaga